Šeit ir svaidījums un tāda Viņa klātbūtne!
Aleluja! Paliekam visi savās vietās, turpinām pielūgt, slavēt. Sagaidi no Viņa, no Svētā Gara! Viņš vēlas aizskart, glābt, dziedināt, jo Viņš ir Glābējs un tāda ir Viņa būtība. Kad Jēzus staigāja virs zemes un mācīja, tad Viņš mācīja kā tāds, kam ir vara, jo Viņa rokās ir visa vara un viss spēks. Jo Viņš ir Dievs, kam nav nekā neiespējama! Jo Dieva vārdā ir teikts:

„Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas” (Psalms 103:3)

Nav tādu grēku, kurus Viņš nevarētu un negribētu piedot! Nav tādas atkarības, no kurām Viņš nevarētu un negribētu atbrīvot! Nav tādas slimības un kaites, no kurām Viņš nevarētu un negribētu dziedināt! Dievs ir bezrobežu Dievs! Dievs nav cilvēks. Mēs nevaram aprakstīt Dievu un saprast Viņu visā pilnībā. Mēs to nespējam. Mūsu prāts ir pietiekami aprobežots, lai to saprastu. Dievs ir tik liels, ka mēs to pilnībā nevaram izprast. Un kad Jēzus Kristus – Dievs cilvēka miesā, staigāja virs zemes, kad Viņš pavēlēja nāvei, tad nāve atkāpās, kad Viņš pavēlēja dēmoniem, tad tie izgāja, kad Viņš pavēlēja slimībām – tās cilvēkus atstāja. Kad Viņš pavēlēja jūrai – tā apklusa. Kad Viņš mira pie krusta, Viņš teica: „Viss piepildīts.” Jo tajā brīdī, kad Viņš mira pie krusta, sātans zaudēja savu varu. Tajā brīdī, kad Viņš mira pie krusta, ar Savām asinīm Viņš atpirka mūs – tevi, mani, ikvienu, kurš tic Viņa upurim, Viņam un Viņa vārdam. Ikvienu, kurš tic Viņam, Viņš atpirka no grēka varas, no nāves, no nabadzības un slimībām. Tu esi izpirkts, atpirkts, par tevi ir samaksāts. Par tevi ir samaksāta pilna cena. Dieva vienpiedzimušā Dēla asinis, Dieva Dēla upuris. Viņš upurēja pats Sevi. Bībelē ir teikts, ka Viņš nāca šeit virs zemes cilvēka miesā – Viņš sūtīja Savu Dēlu, Kurš mira par mūsu grēkiem. Bībelē ir teikts, ka „ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti”. Viņš tika spīdzināts, aplaupīts, pazemots, lai mēs staigātu ar paceltu galvu, lai mēs dzīvotu ar pašvērtējumu, ar apziņu, kas mēs esam – brīvi no bailēm, kompleksiem, dvēseles slimībām, emocionālām kaitēm. Dieva vārds saka, ka ar Viņa brūcēm – pletnēm sistajām, caurdurtajām rokām, mēs esam dziedināti.

„Taču viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev, kurpretī mēs viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu. Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.” (Jesajas 53:4,5)

Ar Viņa brūcēm Viņa caurdurtajās rokās tu esi dziedināts. Tev pieder dziedināšana! Kad Dievs cilvēka miesā staigāja virs zemes un pavēlēja Lācaram: „Nāc ārā!”, tad Lācars, kurš jau trīs dienas bija kapā, miris un jau smakoja, kļuva dzīvs. Kad Jēzus teica nāvei, tad nāve atkāpās. Kad Jēzus bēru ceremonijas laikā teica atraitnes dēlam, kurš gulēja zārkā un kuru nesa apglabāt: „Celies!”, tad mirušais piecēlās. Kad Jēzus apstājās un pavēlēja nāvei, tad nāve atkāpās. Jo Viņam ir visa vara kā debesīs, tā arī virs zemes. Jo Viņš ir Dievs, kam nav nekā neiespējama!

Svētais Gars ir šeit, un Viņš darbojas mūsu vidū. Tu šajā brīdī vari izjust vai piedzīvot Dieva pieskārienu, kā siltumu, kā aukstumu, kā trīsas, kā vieglu reiboni, asaras, prieku, smieklus – jebkādā veidā! Dievs var vienkārši ņemt un nogāzt tevi pie zemes! Tu vari neko nejust un, aizejot mājās konstatēt, ka kādas no tavām problēmām ir atrisinātas, ka tu esi dziedināts no kādām slimībām.

„Un, pieaicinājis Savus divpadsmit mācekļus, Viņš tiem deva varu pār nešķīstiem gariem tos izdzīt un dziedināt visas sērgas un slimības.” (Mateja 10:1)

„Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā. Ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu.” (Jāņa 14:12-14)

Nomirstot pie krusta, aizejot pie Tēva labās rokas, Jēzus valda. Viņš ir atsūtījis Svēto Garu šeit virs zemes, Kurš mājo mūsos. Dievs mūsu vidū un mūsos. Un to varu, kas bija piešķirta Jēzum virs zemes, to varu pār nāvi, Jēzus ir nodevis savai draudzei, saviem mācekļiem – man un tev. Viņam pieder visa vara. Draugs, tev ir vara pār nāvi. Pēteris, Jēzus māceklis, kad viņš teica Tabitai, kura bija mirusi: „Celies!”, viņa piecēlās. Tieši tāpat kā Jēzus teica Jaira meitiņai, kura bija mirusi: „Celies!”, un viņa piecēlās. Mums ir vara pār nāvi! Aizvakar mūsu draudzes slavētāja man atrakstīja īsziņu, ka viņas mamma ir reanimācijā. Pēc īsziņas sapratu, ka ir ļoti slikti, un viņas mamma var nomirt. Es tūlīt lūdzu Dievu un teicu: „Nāve – atkāpies!” Pēc tam es viņai un saku: „Tava mamma dzīvos!” Un es to neteicu tāpēc, ka pats to izdomāju. Es to teicu tāpēc, ka zināju – viņas mamma dzīvos! Jo Viņam ir visa vara! Un kad jaunā sieviete apciemoja savu mammu, tad mamma jau runāja un smaidīja. Tu vari teikt, ka tā ir sagadīšanās, bet es saku, ka Dievam nav nekādas sagadīšanās. Mums ir vara!

„Un Viņš tiem sacīja: “Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts. Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli.” (Marka 16:15-18)

Zīmes ies līdzi! Mums ir vara pār nāvi visās tās iespējamajās formās! Jēzus piešķir varu. Jēzus deleģē Savu varu draudzē. Mums ir vara pār slimībām, vājībām, atkarībām un nabadzību, un Viņa spēkā mums nav nekā neiespējama. Aleluja!

Svētais Gars, es lūdzu, lai Tavs dziedinošais svaidījums šajā brīdī izlīst pār šo vietu. Aizskar katru!

Kā tu jūties? Labi? Nupat šī sieviete mūsu priekšā demonstrēja, ka viņa var pietupties un pacelt Bībeli. Tu laikam nespēj saprast un noticēt, kā tas var būt, ka cilvēks divus gadus nav normāli staigājis, bet te pēkšņi viņš lec, pietupstas un skrien. Tu sēdi, skaties un domā, ka tā ir kāda sakritība, sagadīšanās un ka kaut kas nav īsts, patiess. Draugi, te viss ir pa īstam. Un es esmu īsts. Es patiešām biju atkarīgs no narkotikām, alkohola, man bija dažādas slimības. Es biju nožēlojams un vājš cilvēks. Taču tajā brīdī, kad es nācu pie Jēzus Kristus, atzinu savus grēkus, atzinu Jēzu par savu Kungu, es kļuvu pilnībā brīvs un dziedināts. Un es esmu ar Jēzu, es staigāju ar Viņu. Es lūdzu, slavēju un kalpoju Viņam. Un jo vairāk iet laiks, jo es kļūstu līdzīgāks Viņam un pilnīgāks. Es esmu laimīgs. Un ja man arī kādreiz ir tāda sajūta, ka es neesmu laimīgs, tad es pavēlu savai dvēselei būt laimīgai. Vienmēr, kad es esmu pie kanceles un sludinu, es esmu laimīgs. Arī reizēs, kad ir grūti sludināt, ir nelāga atmosfēra, es esmu bezgala laimīgs. Mēs esam laimīgie!

Man Dievs šodien ir iedevis tik labus vārdus. Man bija ļoti grūti izdomāt nosaukumu šīsdienas sprediķim. Vienkāršiem vārdiem – „Svaidījums un paklausība”. Kurš no jums šodien fiziski vai emocionāli sajuta vai pat vēl tagad sajūt Dieva klātbūtni? Ļoti reti, kad kāds kaut ko nesajūt. Kurš šodien nesajuta neko? Mārīte arī neko nejuta, bet pēc divām nedēļām sāpes, kuras bija mocījušas četrus gadus un kas bija radušās nepareizas ārstu darbības rezultātā, bija prom. Mēs visi kļūdāmies. Ārsti dažreiz aizmirst instrumentus pacienta vēderā. Un pēc tam cilvēks sūdzas, ka viņam sāp un ir iekaisums un saindēšanās. Un tad, kad veic atkārtotu operāciju, tad ierauga, ka vēderā palikušas šķēres. Es personīgi zinu ķirurgu, kuram trīc rokas, jo viņš dzer. Un kad viņš dara savu darbu un ir dzēris, tad viņam trīc rokas. Es tad labāk nāku uz draudzi pie Jehovas Raffas – Tā Kunga, mūsu ārsta. Bet tad, kad man ir jāapmeklē medicīnas iestāde, es lūdzu Dievu un ar Tā Kunga palīdzību atrodu pareizo ārstu. Arī tad, kad tu apmeklē ārstu, tev ir vajadzīga Dieva vadība un palīdzība, lai tev kāds ar trīcošām rokām kaut ko neizgriež. Turklāt tagad plašumā iet arī orgānu tirdzniecība. Kā tu vari zināt, ka pēc sīkas operācijas, kad biji pilnajā narkozē, tev vēl ir abas nieres?

Šodienas tēma ir „Svaidījums un paklausība”. Es sludināšu no Jāņa evaņģēlija 9. nodaļas, kur rakstīt par cilvēku, kurš bija akls no dzimšanas un kļuva redzīgs.

„Un, garām ejot, Viņš ieraudzīja cilvēku, kas no dzimšanas bija neredzīgs.” (Jāņa 9:1)

Šis cilvēks bija akls no dzimšanas. Viņš nekad savā dzīvē nebija redzējis. Viņš, piemēram, nekad nebija bijis Siguldā un redzējis Paradīzes kalnu, viņš nebija redzējis Vecrīgu, Gauju. Viņš to visu nezināja.

„Viņa mācekļi Viņam jautāja: “Rabi, kas ir grēkojis, viņš pats vai viņa vecāki, ka viņš neredzīgs piedzimis?” Jēzus atbildēja: “Ne viņš ir grēkojis, ne viņa vecāki, bet Dieva darbiem vajag parādīties viņā.” (Jāņa 9:2-3)

Dieva godībai bija jāparādās pie šī cilvēka. Un Jēzus no siekalām taisīja svaidāmo, iespējams, sajauktu kopā ar zemi vai māliem. Pēc tam Jēzus šim cilvēkam to visu uzzieda uz acīm un teica: „Ej un mazgājies Ziloas dīķī!” Un šis aklais cilvēks paklausīja Kristum. Viņš aizgāja, mazgājās un pārnāca redzīgs.

„To sacījis, Viņš spļāva zemē, taisīja no siekalām svaidāmo, uzlika šo svaidāmo uz viņa acīm un sacīja viņam: “Ej, mazgājies Ziloas (tulkojumā: sūtītais) dīķī!” Tad viņš aizgāja, mazgājās un pārnāca redzīgs.” (Jāņa 9:6-7)

Jēzus viņu svaidīja un aizskāra. Šis cilvēks bija kontaktā ar Kristu un pēc tam sekoja Viņa norādījumiem. Cilvēcīgi skatoties, tie bija muļķīgi norādījumi. Un tā svaidīšana ar siekalām ir tikpat muļķīga. Es negribu teikt, ka Jēzus ir muļķis, bet Viņš lietoja muļķīgas lietas – vienkāršas, parastas lietas. Aizej, nomazgājies, un tu būsi dziedināts. Svaidīšana ar siekalām tajā laikā bija pūšļotāju prakse. Pagānu ārsti ticēja, ka siekalām piemīt dziedniecisks spēks. Arī burvji lietoja siekalas dažādiem rituāliem. Tajā laikā tā bija normāla parādība. Vai tu esi lasījis Bībelē notikumu par atraitni jeb sievu ar asiņošanu, kura bija iztērējusi visu savu padomu, visu savu naudu, līdzekļus, jo gāja pie ārstiem? Pie kādiem ārstiem viņa gāja? Pārsvarā pie nezinošiem pūšļotājiem. Kāpēc šī sieva nevarēja dabūt dziedināšanu? Tāpēc, ka šie ārsti nodarbojās ar muļķībām. Viena no tām bija svaidīšana ar siekalām. Arī Jēzus lietoja lietas, kuras toreiz bija pazīstamas un normāla parādība. Viņš svaidīja viņu un teica: „Ej un mazgājies!” Šis cilvēks aizgāja, mazgājās un kļuva redzīgs. Pēc tam cilvēki, kuri zināja, ka viņš no dzimšanas ir neredzīgs, brīnījās un teica, ka tas nav viņš. Bet citi teica, ka tas ir viņš. Savukārt viņš pats teica: „Es tas esmu!”

„Tad kaimiņi un citi, kas viņu iepriekš bija redzējuši, ka viņš ubagoja, sacīja: “Vai šis nav tas, kas sēdēja un ubagoja?” Daži sacīja: viņš tas ir, – citi turpretim: nē, bet viņš tam līdzīgs. Viņš pats sacīja: “Es tas esmu.” (Jāņa 9:8-9)

Viņš drosmīgi apliecināja savu dziedināšanu. Taču tas vēl nav viss. Ak, vai – šī diena bija sabats. Jūdiem tā laika reliģijā bija sava kārtība. Pārkāpjot sabatu draudēja bargs sods – līdz pat izslēgšanai no draudzes. Izslēgšana no draudzes nozīmēja palikt arī bez līdzekļiem. Tas cilvēks, kuru izslēdza no draudzes, bija izstumtais sabiedrība, kā trimdinieks. Tas bija ļoti nopietni, jo viņu publiski nolādēja un izstūma no sabiedrības kā tādu spitālīgo, pat ļaunāk. Varbūt, ka ne visos gadījumos viņš palika pilnīgi bez iztikas, bet tas tiešām varēja to nozīmēt. Un tā diena bija sabats, kad bija aizliegts dziedināt. Taču tieši sabatā Jēzus dziedināja šo aklo – taisīja svaidāmo un lika to viņam uz acīm. Jēzus ir Dievs. Viņš ir Kungs arī pār sabatu un cilvēku aizspriedumiem, un Viņš absolūti negāja uz kompromisu ar farizejiem un saduķejiem, un tā laika reliģiozajiem cilvēkiem, kuriem bija raksti, templis un kuri bija izdomājuši savu dievu. Tāpat arī šodien cilvēki apmeklē draudzes un ir izdomājuši savu dievu. Ne to Dievu, kas ir rakstos, bet savu dievu. Lūk, viņiem bija savs dievs, kurš neļauj dziedināt cilvēku sabata dienā. Citās dienās var, bet sabatā – nevar. Lūk, kāpēc šim aklajam cilvēkam nebija nemaz tik vienkārši pateikt: „Es tas esmu. Jēzus mani dziedināja sabatā.” Tomēr viņš to apliecināja. Viņš tika aizvests pie farizejiem uz komisijas sēdi un tika iztaujāts par to, kas viņu ir dziedinājis. Notika izmeklēšana. Vai tu saproti, ka tās nebija vienkāršas pārrunas pie pārrunu galda? Tas bija līdzīgi tiesai – viņš tika izsaukts, aizvests un viņu pratināja. Farizeji viņam jautāja: „Kā tu kļuvi redzīgs?” Un viņš sacīja tiem: „Viņš uzlika svaidāmo uz acīm, es mazgājos un varu redzēt.”

„Arī farizeji viņu atkal jautāja, kā viņš ticis redzīgs. Viņš sacīja tiem: “Viņš uzlika svaidāmo uz acīm, es mazgājos un – varu redzēt.” (Jāņa 9:15)

Vai nav vienkārši? Un arī pirms tam cilvēki viņam jautāja: „Kā tu kļuvi redzīgs?”

„Tad tie viņam sacīja: „Kā tad tavas acis ir atvērušās?” Viņš atbildēja: „Cilvēks, kuru sauc Jēzus, iztaisīja svaidāmo, svaidīja ar to manas acis un sacīja man: ej uz Zilou un mazgājies! – Tad es aizgāju, mazgājos un kļuvu redzīgs.” (Jāņa 9:10-11)

Vai tu seko līdzi? Mēs uzmanīgi sekojam līdzi Dieva vārdam. Vai tu zini, ka Dievs sūtīja Savu vārdu un dziedināja viņu? Caur Savu vārdu Dievs dziedina. Arī šajā brīdī, kad es tev sludinu, Dievs dara pie tevis izmaiņas. Svētais Gars darbojas caur vārdu, kuru es sludinu. Aleluja!

Kas bija Ziloa dīķis? Tā bija ūdens tvertne, kur bija avota ūdens, kas no ļoti attālas vietas caur klintīs un pazemē izcirstām ejām tika piegādāts pilsētai. Tas bija domāts kara gadījumam. Kara gadījumā avotu, kas atradās ārpus pilsētas, bija ļoti viegli ieņemt un tādējādi atstāt pilsētu bez ūdens. Pilsētnieki nevarētu nākt šajā vietā pēc ūdens, un tāpēc tika izcirsta gara eja, liels tunelis, pa kuru pilsētā tika piegādāts ūdens. Tajā vietā, kur šis ūdens tika piegādāts, bija tvertne. Arī šodien šo vietu Jeruzalemē var redzēt. Tas ir tāds kā baseins, kas viscaur izklāts ar akmeņiem. Un aklais aizgāja, mazgājās un kļuva redzīgs. Vai nav nedaudz muļķīgi – „Ej un mazgājies!”? Vai tad ūdens dziedina? Vai siekalas dziedina? Es esmu redzējis, ka cilvēki, kuriem nav pieejams ārsts, taisa kompreses no urīna un liek sev virsū. Vai tad urīns dziedina? Vai vispār zāles, ko tirgo aptiekā, dziedina? Kā tu domā? Vai daudz ir tādas zāles, kas patiešām ārstē? Ja tu domā, ka patiešām aptiekā ir daudz tādas zāles, kas ārstē, tu dziļi maldies. Liela daļa no šīm zālēm neārstē, un īpaši homeopātiskās zāles, kuras vispār neārstē. Tur iekšā ir minimāls procents noderīgās vielas, bet pārējais ir vienkārši neitrāla viela. Cilvēks pērk, viņam iestāsta, viņš tic un saņem dziedināšanu. Un tā laika pūšļotāji to lietoja. Bet šajā gadījumā ar homeopātiskiem līdzekļiem nepietiek, lai aklam atvērtu acis. Jēzus dziedināja Dieva spēkā, bet Viņš lietoja, cilvēcīgi ņemot, stulbas lietas.

Es katru svētdienu sludinu šeit, draudzē „Kristus Pasaulei”. Katru sprediķi var redzēt internetā. Es sludinu un mācu par dažādām tēmām – par laulības dzīvi, šodien par dziedināšanu, atbrīvošanu, par finansiālo brīvību, par svētu dzīvi. Es mācu no Dieva vārda, un tās lietas daudziem liekas stulbas. Šķiet stulbi paklausīt tik stulbām lietām – tavuprāt, stulbām. Un tavā prātā rodas nepareizas domas par Dievu, cilvēkiem, par mācītājiem un draudzi. Tāpēc rodas nepareizi uzskati, jo mūsu dzīve un mūsu mācība – Bībeles mācība, nesaskan ar viņu domām. Lūk, aizej un mazgājies. Aizej tagad un iemērcējies Daugavā septiņas reizes. Tu gribi brīnumu? Tad iemērcējies ar visu galvu Daugavā septiņas reizes un nāc atpakaļ. Jums tas liekas smieklīgi? Bet vai tu gribi savu brīnumu? Tad ej un dari! Tikai paņem peldriņķi! Šis cilvēks, kurš bija akls, aizgāja. Atšķirībā no mums, viņš aizgāja un atnāca redzīgs.

Un farizeji turpina viņu pratināt. Tika atsaukti šī cilvēka vecāki un jautāts: „Vai viņš tiešām bija neredzīgs visu mūžu no dzimšanas?” Vecāki apgalvo, ka tā ir. Arī vecāki baidījās, ka viņus izslēgs no draudzes, jo katru, kurš apliecināja Jēzu par Kungu, izslēdza no draudzes, no tautas vidus.

„Bet jūdi neticēja tam, ka viņš bijis neredzīgs un kļuvis redzīgs, kamēr tie nebija atsaukuši izdziedinātā cilvēka vecākus. Viņi tiem jautāja: “Vai šis ir jūsu dēls, par kuru jūs sakāt, ka tas neredzīgs dzimis? Kā tad viņš tagad var redzēt?” Viņa vecāki atbildēja: “Mēs zinām, ka viņš ir mūsu dēls un ka viņš neredzīgs piedzimis; bet, kā viņš tagad var redzēt, to mēs nezinām; tāpat nezinām, kas viņam atvēris acis. Jautājiet viņam pašam, viņš ir pilngadīgs, viņš pats par sevi atbildēs. Tā viņa vecāki runāja, baidīdamies no jūdiem; jo jūdi jau bija sarunājušies katru, kas Viņu apliecinātu par Kristu, izslēgt no draudzes.” (Jāņa 9:18-22)

Un vēlreiz aklajam izdziedinātajam uzdod jautājumu: „Kā tu kļuvi redzīgs? Un ko tu domā par šo cilvēku?” Un viņš saka: „Viņš ir pravietis.”

„Tad viņi atkal saka neredzīgajam: “Ko tu pats saki par Viņu, ka Viņš atvēris tavas acis?” Tas sacīja: “Viņš ir pravietis.” (Jāņa 9:17)

Vai tu zini, ko nozīmē pateikt, ka Jēzus ir pravietis? Tas nozīmē pateikt, ka tas cilvēks, kurš dziedināja sabatā, ir no Dieva. Bet jūdu sapratnē cilvēks, kurš dziedina sabatā, nevar būt no Dieva. Cilvēks, kurš pārkāpj viņu dievu likumus jeb viņu sabata likumus, nevar būt no Dieva. Draugi, viņš riskēja ar to, ka viņu izslēgs no draudzes. Viņš bija gatavs, ka viņu izslēgs no draudzes. Viņš teica patiesību, jo Jēzus ir pravietis. Šis cilvēks apliecināja, ka Jēzus ir no Dieva.

„Pēc tam viņi otrreiz pasauca cilvēku, kas bija neredzīgs bijis, un sacīja viņam: “Dod Dievam godu! Mēs zinām, ka šis cilvēks ir grēcinieks.” Tad tas atbildēja: “Vai Viņš ir grēcinieks, to es nezinu; vienu es zinu, ka es, neredzīgais, tagad varu redzēt.” (Jāņa 9:24-25)

Dot Dievam godu nozīmēja apmēram to pašu, ko dot zvērestu. Tas ir līdzīgi kā Amerikā, kad tiesā tu uzliec roku uz Bībeles, zvērot, ka runāsi patiesību.

Farizeji turpina viņu pratināt.

„Viņi tam sacīja: “Ko Viņš ar tevi darīja? Kā Viņš atvēra tavas acis?” Viņš tiem atbildēja: “Es jums jau teicu, bet jūs neesat klausījuši. Kāpēc jūs to vēlreiz gribat dzirdēt? Jūs taču negribat kļūt par Viņa mācekļiem? Tad tie viņu nolamāja un sacīja: “Tu esi Viņa māceklis, bet mēs esam Mozus mācekļi. Mēs zinām, ka ar Mozu ir runājis Dievs; bet par šo mēs nezinām, no kurienes Viņš ir.” Izdziedinātais viņiem atbildēja: “Tas ir dīvaini, ka jūs nezināt, no kurienes Viņš ir, un tomēr Viņš ir atvēris manas acis. Mēs zinām, ka Dievs grēciniekus neklausa, bet, ja kāds ir dievbijīgs un dara Dieva prātu, to Viņš klausa. Nemūžam vēl nav dzirdēts, ka kāds būtu atvēris acis cilvēkam, kas neredzīgs piedzimis. Ja Viņš nebūtu no Dieva, Viņš neko nevarētu darīt.” (Jāņa 9:26-33)

Viņš māca farizejus! Farizeju mācība bija, ka garīgs cilvēks nevar darīt brīnumus.

Un tad farizeji nolamāja šo cilvēku.

„Tie viņam atbildēja: “Tu viss esi grēkos dzimis, un tu mūs gribi mācīt?” Un tie viņu izdzina ārā.” (Jāņa 9:34)

Draugs, ko nozīmē vārdi „izdzina ārā”? Tas nozīmē, ka viņu izslēdza no draudzes. Vai tu pamanīji, ka šim aklajam dziedinātajam cilvēkam, kurš personīgi sastapās ar Kristu un piedzīvoja dziedināšanu, bija absolūti vienalga, ko cilvēki par viņu teiks, ko cilvēki liks viņam darīt? Viņš paliek pie sava. Viņam ir iekšēja stāja un drosme. Un Jēzus atrod šo izdzīto cilvēku. Tas, ka Jēzus zināja, ka šis cilvēks ir izdzīts, liecina par to, ka tas bija darīts zināms publiski. Jēzus satiek viņu un sarunājas.

„Jēzus dabūja zināt, ka viņi to izdzinuši ārā. Saticis to, Viņš sacīja: “Vai tu tici Cilvēka Dēlam?” Tas atbildēja: “Kungs, kas Tas ir, lai es varētu Viņam ticēt?” Jēzus viņam sacīja: “Tu esi Viņu redzējis; kas ar tevi runā, tas Viņš ir.” Viņš teica: “Es ticu, Kungs!” – un To pielūdza.” (Jāņa 9:35-38)

Cik vienkārši! Vispirms šis dziedinātais saka, ka To, Kurš viņu dziedināja, sauc Jēzus. Pēc tam viņš saka, ka Viņš ir pravietis, un trešajā reizē viņš saka, ka Jēzus ir Kungs, Glābējs, Dievs un pielūdza Viņu. Un te ir divas lietas – svaidījums un paklausība. Turpinājumā būs runa par tevi pašu. Tikko bija par Jēzu un par aklo dziedināto, bet tagad būs par tevi. Aklais personīgi satikās ar Kristu, un Jēzus personīgi svaidīja viņa acis, personīgi pieskārās. Tu šodien esi šeit, tu skaties internetā, skaties video un šie vārdi, kurus es runāju, ir svaidīti no Dieva. Šeit ir svaidījums! Šeit ir Kristus! Jo Jēzus saka: „Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū.”(Mateja 18:20) Un šeit ir Viņa svaidījums. Tu jau esi aizskarts. Tas, ka tu esi šeit, tas, ka tu klausies – nozīmē, ka tu jau esi aizskarts. Ja arī tu šodien neskriesi un neatgriezīsies pie Dieva, tad no šīs dienas tev ir informācija, tev ir zināšanas un tavā sirdī un prātā ir iesēts Vārds. Tev ir cerība. Ja tev nav bijusi cerība, tad no šī brīža tev ir cerība, jo tu esi pabijis kopā ar Kristu caur mums, caur draudzi „Kristus Pasaulei”. Jēzus ir mūsu vidū, un tu esi ar Viņu saskāries. Ja arī tu šodien nepazīsti Jēzu personīgi, ja Viņš nav tevi izglābis un tavi grēki tev vēl nav piedoti, tad tomēr tu esi sastapies, saskāries ar Viņu šeit, šajā vietā. Ja arī tu esi no nejūtīgajiem, kas neko nejūt, vienalga, tu esi ar Viņu saskāries! Tu esi šeit, tu esi dzirdējis Viņa vārdu, Viņš runā ar tevi. Dievs runā caur mani. Slavēšanas laikā mēs slavējām Viņu, un Dievs pieskārās. Viņš ir šeit mūsu vidū. Šeit ir Viņa svaidījums, Viņa vara, Viņa spēks, klātbūtne. Šeit ir Svētā Gara svaidījums, un tu esi saskāries ar Svēto Garu. Neatkarīgi no tā, vai tu tici Viņam vai nē, bet tu esi saskāries ar Viņu. Varbūt tu esi skeptiķis, ateists – tas nav svarīgi, jo tu šajā dienā esi saskāries ar Viņu. Aleluja! Personīgi es regulāri lūdzu par katru cilvēku, kurš ir apmeklējis dziedināšanas dievkalpojumu. Un zini, ko es lūdzu?

Dievs, lai šiem cilvēkiem, kas bija dievkalpojumā, šis svaidījums, kas bija, lai tas nekad viņus vairs neatstāj, lai nekad vairs nedod mieru un viņi vienmēr domā par Tevi. Dievs, Svētais Gars, darbojies pie šiem cilvēkiem un ved viņus pie atgriešanās pie Tevis, pie grēku nožēlas un jaunas atjaunotas dzīves Jēzū Kristū.

Lūk, kā es lūdzu. Ja tu esi bijis šeit, esi dzirdējis sprediķi internetā, tu esi saskāries ar Kristu. Un šis aklais no dzimšanas saskārās ar Kristu. Viņš pat neredzēja, jo bija akls, taču viņš saskārās ar Jēzu, jo Jēzus darināja svaidāmo no siekalām un zemes, un lika uz acīm. Reāli pieskārās. No šī pieskāriena viņa dzīvē vēl nekas neizmainījās. Tas, ka tu esi šeit, vēl nenozīmē, ka tavā dzīvē kaut kas mainās. No tā, ka Dievs tevi dziedināja, tavā dzīvē vēl nekas nemainās. Tā ir tikai viena dziedināšana, viens brīnums – tava saskarsme ar Dievu. Jā, Dievs dziedina, taču vēl ir simtiem vajadzības, kuras Dievs tev grib piepildīt un pati lielākā ir tā, ka Dievam slāpst pēc attiecībām ar tevi. Viņš grib piedot tavus grēkus, izglābt tevi no pazušanas ellē. Un tad, kad tu atstāsi šo zemi, Viņš grib tevi ņemt debesīs, paradīzē, debesu valstībā. Un ir tikai viens veids, kā tur nokļūt – atzīstot Jēzu par savu Kungu. Ne tikai atnākt svaidītā vietā, piedzīvot svaidījumu, vienu dziedināšanu, ne tikai sastapties šeit, bet personīgi iepazīties ar Jēzu. Pašam izveidot savu lūgšanu dzīvi, lasīt Bībeli, regulāri apmeklēt draudzi, kalpot Viņam un dzīvot Viņa gribā. Lūk, ir tikai viens ceļš, patiesība un dzīvība. Ir tikai viens Vārds virs zemes, zem debesīm dots, Kurā mums lemta pestīšana, un Viņa vārds ir Jēzus.

Tu esi šeit, un tu esi saskāries ar Kristu. Nākamais, ko Jēzus saka, ir: „Ej un mazgājies!” Jēzus izdara divas dīvainas lietas. Pirmkārt, Viņš ar zemi un siekalām nosmērē cilvēku – lieto kaut kādu apšaubāmu metodi un pēc tam Viņš saka: „Ej un mazgājies!” Es nevaru atrast un šeit nav rakstīts, ka šis aklais cilvēks būtu kaut ko iebildis. Viņš aizgāja, mazgājās un kļuva redzīgs. Lai cik tev šķiet stulbas tās lietas, ko šeit māca, ja tu tās vienkārši izdarīsi, ja tu vienkārši iesi un darīsi, tad tu aiziesi un pārnāksi redzīgs. Dievs soli pa solim sakārtos visu tavu dzīvi. Dievs atrisinās visas tavas sasāpējušās problēmas. Lūk, svaidījums un paklausība.

Svaidījums – tas ir labi. Ar lielām grūtībām tu atnāc šeit, taču ir vēl nākamais solis – ej un mazgājies. Ej un izdari tādas lietas, kas tev nav pieņemamas. Tev bija pieņemama ziedojumu vākšana? Man ir pilnīgi vienalga, vai tev tas bija pieņemams vai nē. Es mācu Dieva vārdu. Tāda ir kārtība draudzē. Tāda ir Dieva griba. Mēs mīlam Dievu un gādājam par Viņa namu, par savu draudzi un tāpēc mēs ziedojam. Mēs piedalāmies draudzes celtniecībā arī ar savām finansēm. Mums tas ir elementāri! Bet tev tas varbūt nav pieņemams. Tu biji svaidījumā un neaizgāji mazgāties, jo tev tas nav pieņemams. Bībelē ir teikts: „Neatstājiet savas sapulces.” Tu baudi vakarēdienu, un šī maize nozīmē Kristus miesu. Kāpēc mums jāēd Kristus miesa? Tāpēc, ka mēs esam daļa no Kristus miesas, daļa no Kristus – jaunpiedzimušie cilvēki, kas dzīvo Viņa gribā. Draugs, nevar būt kristietis bez Kristus miesas. Tu esi kristīts, svētīts un laulāts baznīcā? Tu domā – tev priesteris iedod vakarēdiena maizīti un viss ir kārtībā? Nekas nav kārtībā. Ja tu esi Kristus miesā, tad nepietiek tikai baudīt vakarēdiena maizīti un vīnu. Ir nepieciešams patiesi būt draudzē. Reāls cilvēks reālā draudzē. Varbūt tavuprāt, es saku kādu muļķīgu lietu, līdzīgi kā Jēzus ar siekalām svaidīja cilvēku, līdzīgi kā Viņš teica: „Ej un mazgājies Ziloa dīķī!” Ja viņš neaiziet, viņš nesaņem dziedināšanu. Tev tas liekas stulbi, bet es tev saku, ka Dieva griba ir, ka tu regulāri, katru svētdienu, esi savā draudzē. Katru svētdienu. Nav iespējama glābšana ārpus draudzes. Un tad ir visi tie jocīgie, dīvainie, kas kliedz, ka viņi var iztikt bez mācītāja, bez draudzes un apgalvo, ka viņi paši ir gudri, ka paši ir Svētā Gara vadīti. Man citreiz raksta vēstules ar šādu tekstu: „Ja Svētais Gars mani vadīs, tad es būšu dievkalpojumā. Lūgšu Svētajam Garam. Man tā šķiet, ka Viņš vada uz jūsu dievkalpojumu.” Es uz tādām vēstulēm neatbildu. Ja kāds sāk runāt par to, ka kāds viņu vadīs vai nevadīs, tad es nemaz ar tādu nerunāju, jo ir skaidrs, ka tādam cilvēkam nav viss kārtībā ar galvu. Tādu cilvēku vada miesas iedomas. Iedomājies, ka tu vakarā bārā satiec pretējo dzimumu. Tu palūdz mēlēs un jūti, ka šis derēs, tas tev būs īstais, un tu taisi sakarus, bet tajā brīdī tu nemaz neatceries, ko māca draudzē, kas rakstīts Bībelē par attiecībām ar pretējo dzimumu, jo, tavuprāt, tevi vada Svētais Gars. Tu vadies pēc izjūtām. Varbūt tu veikalā stāvi pie vitrīnas, kur ir dažādas desu šķirnes un jūti, ka tev jāpērk tieši šī desa. Un tā, iespējams, ir tieši tā, par ko tev ir jāsamaksā visa sava alga, bet tev ļoti gribas. Tu jūti, ka Svētais Gars grib, lai tu ēd tieši šo desu. Lai kā tev nepatīk un lai cik muļķīgi tev neliktos tas, ko es tagad saku, bet, ja tu neiesi un nemazgāsies, un nedarīsi to, ko Bībele māca, tev neredzēt debesu valstību, tev neredzēt Dievu personīgi un neizbēgt no elles. Draugs, ej, mazgājies un kļūsti redzīgs! Tas ir tik vienkārši! Esi tik vienkāršs, kā šis cilvēks!

„Tad tie viņam sacīja: „Kā tad tavas acis ir atvērušās?” Viņš atbildēja: „Cilvēks, kuru sauc Jēzus, iztaisīja svaidāmo, svaidīja ar to manas acis un sacīja man: ej uz Zilou un mazgājies! – Tad es aizgāju, mazgājos un kļuvu redzīgs.” (Jāņa 9:10-11)

Man teica: „Nāc uz dievkalpojumiem katru svētdienu,” un es nācu. Vai tev arī tā teica? Cilvēki un mācītājs teica? Un ko Dievs saka? Palasi, kas ir Kristus miesa! Mēs esam kristīti miesā. Es nekristu nevienu, kurš nav draudzē. Kad es atgriezos pie Dieva, tad kapelāns man iedeva Jauno Derību un teica: „Lasi katru dienu!” Un ko es darīju? Es lasīju katru dienu. Man nebija jautājumu. Es satikos ar Dievu un tad nokļuvu draudzē un lietas, ko man teica, es darīju. Kāpēc es kļuvu par mācītāju? Vai zini, cik daudz cilvēku bija tur, kapelā kopā ar mani? Un cik vispār no viņiem šodien ir kopā ar Dievu? Kādi trīs – varbūt. Dievs man teica: „Ej uz draudzi,” un es eju uz draudzi. Pirmais atnāku un pēdējais aizeju. Tagad gan tā vairs nesanāk, jo te jau pirms manas ierašanās tiek likta aparatūra. Vai tu esi kādreiz redzējis, ka mācītājs pabeidz sprediķi un tad pirmais aiziet uz mājām? Nekad neesi tas, kurš pirmais aiziet. Ja nu vienīgi tev patiešām deg māja. Man mācītājs teica, lai eju mācīties kristīgajā kalpotāju skolā. Man nebija naudas, bet es gāju un mācījos, un tad man tam bija nauda. Es atceros, ka man ļoti gribējās sludināt, bet mācītājs teica, lai eju uz ielas un dalu bukletus. Man labāk patika paliecināt, palūgt par kādu, būt pie padomdevējiem, bet es gāju un dalīju. Man teica un es eju un daru. Lai cik ļoti man negribējās, lai cik ļoti stulbi man tas likās, bet es gāju un darīju to, ko man draudzē mācīja. Jēzus saka: „Ej un mazgājies!” Rezultāts būs tikai tad, kad tu izpildīsi visas tev nepieņemamās lietas, to, kas tev nav pieņemams. Ej un mazgājies Ziloa dīķī, un tu pārnāksi redzīgs! Es lasīju daudz grāmatas. Jongi Čo grāmatā es izlasīju, ka Dievs ir jālūdz nevis 40 minūtes, bet stundu un divas stundas. Un ko es darīju? Es sāku lūgt divas stundas. Pēc tam, kad es sapratu, ka man kā mācītājam ir jālūdz vēl vairāk, es sāku lūgt vēl vairāk. Vai tad es esmu pārcilvēks, savādāks, īpašais? Parādi savu roku! Tev pirksti ir? Tavi pirksti ir līdzīgi manējiem, vai ne? Es neesmu īpašs. Esmu tāds pats kā tu! Aleluja!

Kad Dievs mani uzrunāja, ka man ir jākļūst par līderi, es ņēmu grāmatas, sāku mācīties un kļuvu par līderi. Nepietiek ar to, ka tu esi draudzē. Tev ir nepieciešama sava mājas grupa un savs grupas līderis, kurš var lūgt par tevi, dot padomu, būt kopā ar tevi un rūpēties par tevi! Un pēc kāda laika tev ir nepieciešams, ka ne tikai par tevi rūpējas, bet arī, ka tu sāc rūpēties par cilvēkiem. Tev tas liekas stulbi? Taču ir tikai viens šaurais ceļš, un Viņa vārds ir Jēzus. Āmen!

Un vēl kāds gadījums no Bībeles. Jāņa evaņģēlija 5. nodaļā ir aprakstīts gadījums, līdzīgs šim, tikai pie cita dīķa – Betzata dīķa. Tur stāstīts par cilvēku, kurš 38 gadus bija slims. Viņš bija gulošs slimnieks. Es neatstāstīšu visu nodaļu, taču Jēzus viņam jautāja: „Vai tu gribi būt vesels?” Šis cilvēks absolūti necerēja, ka Jēzus viņu dziedinās, taču Jēzus viņam teica: „Celies, ņem savu gultu un staigā.” Vai tu gribi būt vesels? Vai tu gribi būt dziedināts, bagāts vai vismaz pārticis? Vai tu gribi būt brīvs? Vai tu vēlies dzīvot mūžīgi? Vai tu vēlies būt laimīgs, stiprs, ar mugurkaulu? Vai tu vēlies būt galva, nevis aste? Tad atbildi tāpat kā šis slimais, kurš vēlējās būt vesels. Dari tā, kā darīja aklais – viņš gāja, mazgājās un kļuva redzīgs.

„Jēzus viņam saka: “Celies, ņem savu gultu un staigā!” Un tūdaļ tas cilvēks kļuva vesels, paņēma savu gultu un sāka staigāt. Bet tā diena bija sabats.” (Jāņa 5:8-9)

Atkal sabats. Jēzus nav reliģiozs. Cik daudziem cilvēkiem ir pašiem savs dievs! Veselas draudzes ir izdomājušas savu dievu, kas absolūti nav Jēzus Kristus. Kādam dievam tu tici? Varbūt tev liekas stulbi tas, ko es mācu, taču es mācu tikai un vienīgi no Bībeles. Vai tu dzirdi, ka es sludinu no Dieva vārda? Es reizēm sprediķos varu nobērt tik daudz rakstu vietas, ka tu nevari tās ne atcerēties, ne pierakstīt. Dievs ir labs!

Šim cilvēkam, kurš gulēja uz gultas, ir viena līdzība ar aklo dziedināto. Jēzus teica: „Celies!”, un viņš cēlās. Ja Jēzus sacīja: „Staigā,” tad viņš staigāja. Ja Jēzus teica: „Ņem sabatā gultu un nes,” viņš nesa. Farizeji, protams, atrada viņu un prasīja, ko viņš svētā dienā gultu nesot, bet tas atbildēja: „Tas, kas mani dziedināja teica: „Ņem savu gultu un staigā.”

„Tad jūdi sacīja tam, kas bija dziedināts: “Šodien sabats, tev nav brīv gultu nest.” Bet viņš tiem atbildēja: “Kas mani darīja veselu, Tas man sacīja: ņem savu gultu un staigā.” (Jāņa 5:10-11)

Draugi, aizmirstam visu reliģiozo pieredzi, visas tās tradīcijas un rituālus, visu to, ko mācīja skolā. Pieņem dzīvo Dievu tādu, kāds Viņš ir! Ej mazgājies un būsi vesels! Aleluja!

Lūk, kāda ir pareiza attieksme. Nav svarīgi, ko reliģija saka, ko daudzās baznīcās māca un ko cilvēki saka. Nav svarīgi, ka viņi tev uzbrūk un vajā, jo Viņš teica: „Ņem gultu un staigā!” Nedrīkst, jo sabats? Viņš teica! Ņem Bībeli un lasi, un dari to, ko Viņš saka. Un Viņš saka: „Esi draudzē, lasi Bībeli katru dienu!” Nu, lūdzu, ejiet un mazgājieties un būsiet veseli. Dariet to, ko saka Dieva vārds. Esiet Kristus miesā. Mājas grupiņā uzņemies pienākumu. Kalpo un ej glābt cilvēkus. Tev vairs nav neviens pazīstamais? Tad ej un meklē! Dievs saka, lai ej un mazgājies, jo tu būsi redzīgs. Šo cilvēku Jēzus, pēc tam, kad bija viņu dziedinājis, satika templī.

„Pēc tam Jēzus to atrod Templī un saka viņam: “Redzi, tu esi vesels kļuvis; negrēko vairs, lai tev nenotiek kas ļaunāks.” (Jāņa 5:14)

Kā tu tiksi galā ar visiem saviem grēkiem? Draugs, pirmkārt, negrēko ar to, ka tu neapmeklē draudzi, ka tu nelasi Bībeli, ka tu neuzņemies savus pienākumus grupiņā. Negrēko ar elementārām lietām. Neviens jau nesaka, ka tu šodien varēsi tikt galā ar visiem saviem grēkiem, ka uzreiz un tagad tu būsi pilnīgi svēts un pūkains. Nē, Dievs pie tevis strādās. Bet Viņš nekad nevarēs strādāt pie tevis, ja tu atstāsi draudzi. Lielākā kļūda, ko tu vari izdarīt, ir atstāt draudzi. Lielākā kļūda, ko grēcinieki izdara – viņi pārstāj apmeklēt draudzi. Un nav svarīgi – pornogrāfija, zagšana, netiklība, laulības pārkāpšana – nav svarīgi, kādi ir tavi grēki. Galvenais neatstāj draudzi, jo tajā brīdī, kad tu atstāsi draudzi, tas būs tas grēks, ko tu varēji neizdarīt. Jo nav iespējams, ka cilvēks nevar pacelt pēcpusi un atnākt līdz draudzei. Draudzē var nebūt tikai viena iemesla dēļ – ja tu esi miris. Es tevi izvadīšu, nodziedāšu dziesmu un taviem tuviniekiem pasludināšu evaņģēliju pie tava zārka. Priecājies! Un tikai tad, kad es būšu tevi apglabājis, tu varēsi nenākt uz draudzi. Es nedomāju, ka šī ir vienīgā draudze, kur visiem ir jābūt. Es runāju vispār par draudzi – par Kristus miesu. Tā ir draudze, kur māca patiesību. Aleluja!

Mēs izdarīsim ļoti vienkāršu lietu. Ja tu šajā brīdī zini, ka ja tu nomirtu, notiktu pats ļaunākais un tu būtu ellē, tad es tevi aicinu – nāc un mēs lūgsim kopīgu lūgšanu. Ja tu vēlies pieņemt lēmumu un atzīt Jēzu kā savu Kungu, lūgt, lai Viņš piedod tavus grēkus, atvērt savu sirdi Jēzum un kļūt par Viņa sekotāju, ej mazgājies un kļūsti redzīgs. Īsāk sakot, ja tu vēlies pieņemt Jēzu kā savu Glābēju, ja tu nepazīsti Jēzu personīgi – Bībeli regulāri nelasi, draudzi regulāri neapmeklē un lūgšanu dzīve tev ir tikai tad, kad tev ir vajadzības, tātad tu neesi glābts, tad tev ir nepieciešams Jēzus, Viņa piedošana. Ja tev ir vajadzīgs Jēzus, tad nāc droši priekšā! Ja tu vēlies izlīdzināties ar Kristu, pieņemt Viņu kā savu Glābēju, tad nāc priekšā, un mēs lūgsim grēku nožēlas lūgšanu. Aleluja!

Tu esi šeit un tev ir vajadzīga piedošana. Ja tev ir vajadzīgs Jēzus un Viņa piedošana, glābšana, tad nāc šeit priekšā.

Kāpēc tev jānāk priekšā? Tā ir viena no dīvainajām lietām, ko Jēzus mums saka darīt – apliecināt savu ticību publiski. Aleluja! Slava Tev, Kungs!

Mīļais Debesu Tēvs es ticu, ka Tu sūtīji Savu Dēlu Jēzu Kristu virs zemes manis dēļ. Es ticu, ka Jēzus ir Dievs. Es ticu Jēzu, ka Tu nomiri par maniem grēkiem. Tu trīs dienas biji kapā, trešajā dienā augšāmcēlies. Tu esi dzīvs! Lūdzu, piedod visus manus grēkus. Ienāca manā sirdī. Esi manas dzīves Kungs. Es atzīstu Tevi par savu Kungu. Paldies Jēzu, ka šajā brīdī Tu piedevi manus grēkus, ienāci manā sirdi. Es esmu glābts. Man pieder mūžīgā dzīvība. Āmen!

Tātad jūs esat spēruši pirmo soli uz Ziloa dīķi. Jūs izdarījāt pirmo soli – lūdzāt grēku nožēlas lūgšanu un atzināt Jēzu kā savu Kungu. Lasiet Bībeli katru dienu! Lūdziet Dievu katru dienu! Un ieplānojiet speciālu laiku, kurā jūs lasīsiet Bībeli un lūgsiet Dievu. Atrodiet savu mājas grupiņu draudzē un regulāri esiet draudzē!

Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Pārsla Jankovska