Es strādāju apkalpošanas sfērā, līdz ar to mans darbs ir saistīts ar ilgstošu atrašanos uz kājām. Apmēram pirms 10 gadiem, ejot pa ielu, es neveiksmīgi samežģīju kāju, tieši ceļa locītavā. Jau nākošajā dienā sāpes bija tik lielas, ka nācās meklēt medicīnisku palīdzību. Ārsti nosūtīja uz pārbaudēm, bet nekādu gala slēdzienu nespēja dot. Man izrakstīja dažādus medikamentus, smēres, gēlus, lika nēsāt elastīgo saiti, taču tie nedeva nekādu rezultātu. Paņēmu slimības lapu uz vairākām nedēļām, jo nespēju pat izkāpt no gultas bez mokošām sāpēm, nemaz nerunājot par staigāšanu, skriešanu, pietupšanos vai apsēšanos. Bija sajūta, ka man ir stabi kāju vietā. Pat guļot bija jāpiedomā, kādā pozīcijā novietot kājas, lai nebūtu jācieš sāpes. Jāsaka, ka pēc kāda laika tās mazinājās. Taču, protams, tiklīdz bija lielāks noslogojums uz kājām vai kāda neveiksmīga kustība, parādījās asākas sāpes.

Pirms trim gadiem jaunākais dēls uzaicināja mani uz mūsu draudzes dievkalpojumu Rīgā. Arī pirms tam es Dievam ticēju, bet man nebija personīgu attiecību ar Viņu, – regulāri nelasīju Bībeli un nelūdzu. Toreiz piedzīvoju Dieva klātbūtni un pieņēmu Jēzu Kristu par savu Glābēju.

Pēc šī dievkalpojuma es regulāri sāku apmeklēt draudzi, izgāju Bībeles skolu un apmeklēju līderu skolu. Es jūtos šeit pieņemta, par mani interesējās, varu just, ka esmu te gaidīta. Pēc nepilna gada devos arī uz inkaunteru. Tas ir trīs dienu seminārs, kur var sastapties ar Dievu un Viņu piedzīvot, kā arī iegūt atbrīvošanu no atkarībām, sāpēm – gan fiziskām, gan emocionālām. Tieši tur es pilnībā saņēmu dziedināšanu. Kopš inkauntera ir pazudušas gan sāpes kājās, gan arī pampums.

 Vairākus mēnešus man kāja tiešām nesāpēja. Taču reiz, braucot ar mašīnu un spiežot bremžu pedāli, es kaut kā neveiksmīgi pagriezu kāju, un tā sāka sāpēt. Šoreiz es zināju, ka lūgšanās ir spēks. Katru rītu apliecināju savu dziedināšanu, kā arī mājas grupiņā mēs par to lūdzām un šīs sāpes Dievs paņēma prom, tās vienkārši pazuda.

Tagad, pateicoties Dievam, varu darīt atkal visu – normāli paiet, gulēt, pietupties, braukt ar mašīnu bez problēmām. Tikai neesmu mēģinājusi vēl uztaisīt špagatu.

Esmu ļoti pateicīga savam debesu Tētim, ka viņš mani ir atbrīvojis un dziedinājis. Dievs ir man līdzās un es zinu, ka Viņš mani nekad neatstās un nepievils. Tagad jebkurā situācijā es zinu, kā man jārīkojas – jāvēršas pie Dieva! Es iesaku ikvienam uzticēties Viņam!

Andas Blūmentāles liecību pierakstīja Roberts Dīriņš

Rediģēja „Kristus Pasaulei” redakcija