Debesu Tēvs, mēs Tev pateicamies par Tavu Dēlu, Jēzu Kristu.
Tu tiešām esi brīnišķīgs! Mēs esam pateicību Tev parādā. Mēs Tev esam parādā sevi, Kungs! Mēs Tev pateicamies par Tavu krusta nāvi un augšāmcelšanos, par Tavu mīlestību pret mums, Dievs. Paldies, Debesu Tēvs, ka Tu tik ļoti esi mūs mīlējis, ka esi devis Sevi, Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai mēs nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību, un lai mēs šeit, virs zemes, dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi brīvībā un svētībā. Paldies, ka Tu, Dievs, esi devis mums Savu klātbūtni, apsardzību un vadību. Paldies, Tēvs, ka Tu esi devis mums vienam otru, ka mēs varam būt kopā kā stipra komanda, un ka mums ir stiprs Dievs, un mums nav nekā neiespējama. Paldies, Kungs, par šo vietu, telpu un par katru vienu cilvēku! Paldies, ka mēs kopā varam Tevi slavēt un pielūgt, Dievs! Paldies par Tavu godību, Tavu slavu šajā vietā! Paldies par izmainītām dzīvēm! Paldies par tām dzīvēm, kas ir izmainītas jau šodien, paldies par tām dzīvēm, kas tiks izmainītas rīt, aizparīt un pēc gadiem, Jēzus Kristus Vārdā! Paldies, Dievs, par draudzi “Kristus Pasaulei”, kas ir un būs, līdz Tu nāksi otrreiz. Paldies, Dievs, ka Tu esi devis mums uzdevumu, vīziju, redzējumu un stiprus un vienotus cilvēkus Tevī, Kungs! Mēs Tev pateicamies par katru draudzi Latvijā, mēs lūdzam, svētī šo dievkalpojumu! Svētī katru dievkalpojumu visā Latvijā, katrā draudzē, katrā konfesijā, katru mācītāju, Kungs! Lai Tava slava iet plašumā, Dievs, lai Tu vari nākt un svētīt mūsu zemi un mūsu tautu, Jēzus Kristus Vārdā! Aleluja! Tā ir mūsu privilēģija, Kungs, ka mēs šodien šeit varam būt kopā, Tevi slavēt un pielūgt! Āmen!

Reiz dzīvoja kāds cilvēks vārdā Ābrams. Virs zemes tajā laikā valdīja totāla bezdievība. Cilvēki bija aizmirsuši Dievu, viņi bija novērsušies no Viņa. Cilvēce pielūdza elkus. Bet tā vietā, lai iznīcinātu šo pasauli, kā tas jau bija noticis Noa un plūdu laikos, Dievs izvēlējās vienu cilvēku, Ābramu, un teica viņam: “Izej no savas zemes uz vietu, kuru Es tev rādīšu!” Un Ābrams izgāja. Dievs Ābramam lika skatīties uz debesīm un skaitīt zvaigznes. Viņš teica: “Ābram, skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes! Vai tu spēj tās saskaitīt?” Ābrams atbildēja: “Nē, Kungs.” Dievs Ābramam atbildēja: “Tikpat daudz būs tev pēcnācēju.” Dievs izvēlējās veidu, kā celt Savu Valstību, atjaunot Savu svētību un atvest cilvēkus atpakaļ harmonijā ar Viņu šeit, zemes virsū. Šis veids bija vienkāršs – caur cilvēkiem uzceļot uz zemes Dieva draudzi. Pirmais cilvēks un pirmais draudzes loceklis bija Ābrams. Ābrams vairojās. Viņš dzemdināja Īzaku, Īzaks dzemdināja Jēkabu, un Jēkabs dzemdināja divpadsmit ciltis līdz Jēzus laikiem, kad Viņš izredzēja un apmācīja divpadsmit mācekļus. Caur divpadsmit mācekļiem ir radušās neskaitāmi daudz draudzes un neskaitāmi daudz cilvēku, kuri pielūdz un slavē Dievu. Dieva vārds saka, ka tajā brīdī, kad kristīgās draudzes tiks paņemtas prom no zemes, šeit iestāsies tāds laiks, kāds nekad nav bijis un vairs arī nekad nebūs. To sauc par lielo bēdu laiku. Cilvēkiem būs tādas nepatikšanas un problēmas, kādas nekad nav bijušas un nekad vairs nebūs. Pirmais, Otrais vai kāds cits pasaules karš šķitīs kā skaistas atmiņas un kaut kas labs salīdzinājumā ar to, kas bēdu laikā nāks pār cilvēci. Tas viss notiks tad, kad draudze vairs nebūs šeit, virs zemes. Kamēr virs zemes ir draudze, Dievs var svētīt cilvēkus, arī mūsu valsts teritorijā.

Puse no dievkalpojuma jau ir pagājusi, un to, ko Dievs šodien šeit vēlējās darīt, Viņš jau ir izdarījis. Tu jautāsi, kāpēc es tā saku. Tas ir tāpēc, ka tad, kad Ābrams izgāja no kaldēju Ūras, Dievs bija paredzējis Savai draudzei dot konkrētu teritoriju, kur apmesties. Šodien šo teritoriju mēs pazīstam kā Izraēlu, tajā laikā tās nosaukums bija Kanaānas zeme. Izejot no kaldēju Ūras un ieejot Kanaānas zemē, Ābrams bija svešinieks, jo tā viņam vēl nepiederēja. Vārds ‘ebrejs’ nozīmē ‘svešinieks’. Ābramam tajā brīdī nebija savas zemes. Dievs bija paredzējis veidot Savu tautu, un viņi šajā pagānu tautas teritorijā bija svešinieki. Ābrams, apmetoties Kanaānas zemē, uzcēla Dievam altārus. Altāris bija vieta, kur viņš pielūdza Dievu un upurēja. Arī mūsu slava un pielūgsme ir mūsu upuris Dievam. Mūsu slava, pielūgsme, dziesmas, kuras mēs kopīgi dziedam vienotībā šeit, ir altāris Dievam. Ābrams uzcēla altārus tajā zemē, kas viņam vēl nepiederēja. Kopīgi slavējot Dievu, mēs apliecinām, ka vieta, kur to darām, pieder Dievam. Ikviens cilvēks, kurš iemācās slavēt Dievu un praktizēt savā dzīvē personīgas attiecības ar Dievu, atver ceļu Dieva svētībai, un šis cilvēks pieder Dievam. Dievs tevi var pilnā mērā svētīdams svētīt un vairodams vairot tā, ka pat mats no tavas galvas nenokritīs bez Viņa ziņas. Tu varēsi staigāt pāri lauvām un odzēm un nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij. Dievs saka: “Tam, kurš aiztiks Manu acuraugu, būs milzīgas problēmas.” Draugs, tu esi priviliģēts ar to, ka slavē Dievu! Šodien mēs, šajā vietā slavējot Dievu, apliecinām, ka tā pieder Viņam. Slavējot Dievu, es apliecinu, ka piederu Viņam. Ābrams izgāja no kaldēju Ūras un svešā zemē uzcēla altārus un slavēja Dievu. Pagāja gadi, un šī zeme piederēja Dievam un Dieva tautai. Ja Latvijā ir draudzes, kuras joprojām slavē Dievu, tad ar to mēs apliecinām, ka Latvija patiešām pieder Dievam, un arī atveram Dievam ceļu. Kamēr ir draudzes, kas no sirds slavē Dievu, tikmēr Dievam ir ceļš un iespējas mūs svētīt. Šī zeme pieder Dievam! Dievs, svētī Latviju! Un tāpēc es droši saku, ka ar šo slavu un pielūgsmi mēs atveram ceļu Dievam. Latvija pieder Viņam.

Šodienas tēma – “Tava vieta draudzē jeb spējas un iespējas”. Jau nedēļas sākumā es personīgajā Facebook profilā publicēju informāciju par šīs svētrunas tēmu. Par to, kas ir spējas un iespējas, es turpinājumā runāšu un mācīšu. Šodien būs vairāk mācība, nekā urrā sprediķis. Šis būs ļoti svarīgs sprediķis, svarīgs Dieva vārds, lai tu saprastu, cik tu esi Dievam svarīgs, cik mēs visi kopā esam Dievam svarīgi, cik svarīgi katram ir apzināties savas spējas un iespējas, cik svarīgi ir katram netiekties augstāk par to, kas nolikts, augstāk par savu ticības līmeni, bet būt tur un būt laimīgam ar to, ko tu spēj un kādas ir tavas iespējas. Tas, kas tu esi līdz šim, tas, kā tu esi izaudzis draudzē, ir tavas spējas, bet ne iespējas. Tās ir tavas spējas dotajā brīdī. Iespējas ir augt tālāk. Vienmēr ir iespējas iet tālāk un sasniegt vairāk, un tomēr mums pašiem ir kādas savas īpatnības un spējas, cik mēs varam šodien, taču to, ko mēs varam šodien, rīt mēs varēsim vairāk, jo augšana ir pastāvīgs process. Bet ir realitāte, un ir šodiena. Tas, kas tev ir šodien, ir atkarīgs no tavām spējām un iespējām līdz šim brīdim. Tas, kas tev ir šodien, ir atkarīgs no tā, kā tu esi spējis lietot esošo un redzēt tālāk, kā arī no tā, kādi ir bijuši tavi apstākļi, lai tu varētu doties konkrētajā virzienā un kaut ko sasniegt. Pirmkārt, tu esi ļoti svarīgs Dievam. Viņam ir labklājības pilnas domas par tevi.

“Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa evaņģēlijs 3:16)

Pirmkārt, runa ir par tevi personīgi. Jēzus ir tavs personīgais Glābējs. Viņš ir pirmdzimtais daudzu brāļu starpā. Viņš ir tavs vecākais Brālis, Viņš ir tavs Tēvs. Jēzus ir viss. Viņš ir tavs Pavadonis, Skolotājs, Sargs, Visvarenais Dievs, Jēzus Kristus, Svaidītais Glābējs. Kā jau ievadā es minēju, Dievs izredzēja vienu cilvēku, Ābramu, lai celtu Savu draudzi un caur to nestu gaismu pasaulē, un lai šodien arī cilvēki šeit, Latvijā, dotu slavu un godu Dievam, īpaši sestdienās un svētdienās, kad cilvēki atrodas nevis kartupeļu talkā, bet dievkalpojumā. Kad Jēzus piedzima, tika izteikti vārdi: “Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts.” (Lūkas 2:14) Visas ģimenes un bērni, neatkarīgi no apstākļiem, ir dievkalpojumā savās draudzēs. Lūk, tāda ir Dieva griba – ka Dievs caur draudzi, caur cilvēkiem svētī zemi un tautu un cilvēkiem ir labs prāts. Lai noziedzība mazinās, lai korupcija mazinās un iznīkst, lai narkomānija un alkoholisms izput un iznīkst, lai apmelošana un nepatiesība iznīkst, lai visai netaisnībai ir jātur mute! Lai bērni var augt normālās ģimenēs, kur ir viens tētis un viena mamma, kur tiešām par viņiem gādā un tiešām arī ir garīgums! Lai gādība izpaužas ne tikai fiziskajā plāksnē, bet ir arī garīgums. Lai cilvēki skolās mācās iepazīt Dievu un lai Latvijas himna tiek tiešām tiek realizēta mūsu zemē un mūsu tautā. Dievs, svētī Latviju! Tāda ir Dieva griba un prāts. Dievs uz mums katru skatās kā uz unikālu un individuālu. Viņš mūs tik dažādus un unikālus ir salicis kopā vienā miesā, vienā konkrētā draudzē, mācībā, redzējumā un vīzijā. Ir nelielas atšķirības starp draudzēm un tomēr viens ir mūsu pamats, viena ticība un viena kristība. Viens Jēzus ir pamats visām konfesijām. Ir tik daudz un dažādas draudzes, tomēr, paldies Dievam, kaut kādā mērā Latvijā draudzes ir vienotas.

Aizlūgšanu dievkalpojumu tūres ietvaros vakar biju apciemot Saldus draudzi. Man par pārsteigumu dievkalpojums notika Pestīšanas Armijas telpās. Uz sienas bija dibinātāja Viljama Būta citāti. Arī dievkalpojumā sēdēja un svētrunu klausījās Pestīšanas Armijas mācītājs. Izrādās, pēc mūsu organizētās Latvijas tautas lūgšanu sapulces, arī Saldū mācītāji nāk kopā no draudzēm un pielūdz Dievu. Draugs, tas ir brīnišķīgi! Un ir brīnišķīgi, ka mēs varam tajā piedalīties, ka draudzes vienojas un katra ierauga savu vietu Dieva plānā. Katrs no mums ir unikāls, katrs savā vietā Dieva draudzē, un tajā pašā laikā mums visiem ir viens mērķis, kopīga balss un kopīga lūgšana. Tāpat arī mēs draudzē esam tik dažādi, sievietes un vīrieši ir dažādi, starp katra dzimuma cilvēkiem ikviens ir atšķirīgs, un katram no mums ir savas dāvanas, savas spējas un iespējas. Un katram Dievs ir paredzējis savu vietu draudzē, lai nestu svētību citiem un visai Latvijai, un lai Latvija nestu svētību Eiropai, un Eiropa nestu svētību pasaulei. Mums katram ir ārkārtīgi svarīga loma draudzē, neatkarīgi no tā, vai tu esi grupiņas vadītājs, draudzes mācītājs, slavētājs, uzkop telpas, izdari kādus mazus darbiņus vai grupiņā esi uzņēmies kādu pienākumu. Nav svarīgi, cik liels ir tavs darbs un ieguldījums vai cik prestiža ir tava kalpošana. Varbūt tu kalpo ar savu ziedojumu, bet, draugs, tava kalpošana ir ārkārtīgi svarīga un nozīmīga kopējā Dieva darbā, ko Viņš vēlas darīt caur konkrētu draudzi un caur konkrētām draudzēm vienotībā šeit, mūsu valstī.

Zini, es arvien vairāk ticu, ka Latvijai ir ārkārtīgi svarīga loma Eiropā. Šai mazajai valstij, kurai himna joprojām ir un arī būs ‘’Dievs, svētī Latviju!’’ Arī draudze Latvijā ir un būs. Kāpēc tik pastiprināti pēdējā laikā mums, kristiešiem, pievērš uzmanību? Tāpēc, ka globālistiem Latvija ir kā kauls suņa rīklē, ko nevar izspļaut. Viņi ir aizrijušies ar vienu mazu Latviju, kurai pat kovids nelīp klāt. Visi ir ieslēgušies savās robežās, savās alās, bet Latvija ir vieta, kurai pat Covid-19 klāt neķeras. Slava Dievam! Un es joprojām ticu, ka šī vieta ir kā patvērums. Dievs vēlas mūsu zemē veidot patvēruma vietu kristiešiem un citiem. Dievs vēlas, lai Latvija ir kristīgās kultūras citadele. Ne tikai vienkārši parastas kultūras, bet ticīgu cilvēku kultūras citadele. Daudz ticīgu cilvēku visās sfērās, caur kuriem Dievs var svētīt, sargāt un dot patvērumu, dot svētību citām kaimiņu tautām. Mēs esam mazi, bet stipri. Un Dievam nevajag daudz cilvēku, lai paveiktu lielus darbus.

Pestīšanas Armijas dibinātājam Viljamam Būtam bija viena devīze, īpaši pirms viņa aiziešanas uz debesīm, kad viņam rakstīja vēstules un uzdeva jautājumus. Atbildēs uz vēstulēm viņš sūtīja vienu vārdu – ‘citi’. Uz visiem jautājumiem bija atbilde: citi. Iet, cilvēkiem. Pestīšanas Armijas darbības veids ir sociālā kalpošana. Viņi iet pie sabiedrības padibenēm. Tas ir viņu veids un aicinājums konkrēti viņu draudzei. Viljams Būts veltīja savu dzīvi Dievam un konkrētai vīzijai, konkrētā konfesijā un konkrētā draudzē. Viņš bija viens cilvēks, pēc kura ir simtiem tūkstošu vai pat miljoniem izmainītas dzīves. Viens cilvēks, bet, protams, draudzē. Viens, bet, protams, vīzijā. Un tomēr viens. Katrs viens no mums ir unikāls un katrs viens spēj nest godu Dievam un ārkārtīgi lielu svētību un labumu sabiedrībai. Un mūsu mērķis, draugs, ir nest labumu un svētību, lai cilvēki iepazīst Dievu personīgi, lai viņi katrs personīgi uzņemas atbildību par sevi ne tikai likuma priekšā, bet arī Dieva priekšā. Lai mēs visi, kas Latviju uzskatām par savām mājām, esam atbildīgi pret Dievu, sevi, bērniem un kaimiņiem. Atbildīgi Dieva priekšā. Nekas to neaizstās. Mēs redzam, kā cietumi tukšojas. Mēs redzam, kā slimnīcas pārorientējas uz skaistumkopšanas procedūrām. Jo arvien mazāk cilvēku slimo un arvien mazāk cilvēku izdara likumpārkāpumus, un tas notiek pateicoties tavai unikalitātei, ka tu ieņem savu vietu draudzē un mēs kā draudze spējam izpildīt savu funkciju. Neskatoties uz draudiem vai apmelojumiem, nest patiesību. Un patiesība, draugs, dara brīvu. Draudzei ir ārkārtīgi liela ietekme. Tas nav atbilstoši novērtēts. Tas tiek izņemts ārā no mācību materiāliem skolās, tomēr pastāv sātaniski, globāli spēki, kas pretojas draudzei un uzskata to par savu galveno pretinieku. Bet stipra draudze spēj nest gaismu, un, ja Dievs ir ar mums, tad kas būs pret mums? Nav radīts tāds goliāts, kuru nespētu pieveikt Dāvids, kurš ir savā vietā un savā dāvanā.

Ja mēs ieskatāmies skaidrojošajā vārdnīcā Tēzaurs, tad lasām, ka vārdam SPĒJA ir šādi skaidrojumi:

1. Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko;

2. Sabiedrības nodrošināts stāvoklis (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko darīt, veikt.

Piemēram, ja tavs augums ir 1 metrs un 50 centimetri, es nedomāju, ka ir gudri plānot sasniegumus basketbolā. Ja tu esi sumo cīkstoņa svarā, 200 kg, tad es domāju, ka nav gudri plānot sasniegumus jāšanas sportā. Tāpat, es domāju, ka nav gudri kļūt par motobraucēju. Šāds cilvēks būs pirmais, kurš izlidos no trases, ja vispār motocikls spēs viņu nest. Katram ir kādas iedzimtas, fiziskas īpašības, un ir arī savs temperaments. Pavēro tos flegmatiķus vai nenormālos holēriķus (es pats arī esmu holēriķis). Visi tie melanholiķi un visi tie izklaidīgie sangviniķi. Ir dažādi temperamenti. Katram temperamentam ir dažādas labās, stiprās puses un ne tik stiprās puses. Ja tu esi holēriķis, tad nelien sangviniķa lauciņā un otrādi. Katram no mums ir iedzimts temperaments, un ir arī Dieva dotas dāvanas jeb spējas. Katram no mums ir savas unikālas spējas.

Spējas rada arī iespējas. Kas ir IESPĒJA?

1. Labvēlīgu apstākļu, nosacījumu kopums (kā īstenošanai, veikšanai);

2. Izdevība, arī izdevīgs gadījums;

3. Tas, kas var īstenoties, notikt.

Spējas ir kaut kas personīgs, tavs talants, temperaments, Dieva dotas dāvanas. Iespējas ir apstākļi tev apkārt: konkrēta politiskā situācija, finansiālais stāvoklis, ģimene, kurā tu piedzimi. Vai zēnam, kurš ir piedzimis megadraudzes mācītāja ģimenē un jau no bērna kājas ir stāvējis savam tētim blakus, klausījies, jau bērnībā ņēmis mikrofonu un tēlojis mācītāju, ir vienādas iespējas kļūt par megadraudzes mācītāju ar zēnu, kurš piedzimis skolotājas ģimenē un vēlāk, izaugot, novirzījies no ceļa tēva zaudējuma dēļ, lietojis narkotikas un sēdējis cietumos? Nē, iespējas viņiem nav vienādas, un šis otrs zēns var nekļūt par mācītāju, jo viņam vienkārši var nepietikt laika, lai izaugtu līdz tam līmenim, ko zēns, mācītāja bērns, ir mācījies jau no bērnības, skatoties uz savu tēvu. Bet vai spējas šiem abiem bērniem varētu būt vienādas? Jā, spējas un talanti varētu gan būt vienādi. ASV megadraudzes mācītāja Džona Ostīna dēls nekad nebija vēlējies kļūt par mācītāju. Viņam nebija tāda plāna, un tomēr, kad radās tāda nepieciešamība, viņš ieņēma sava tēva vietu, un nu draudze ir pieaugusi no megadraudzes par mega-megadraudzi. Viņam šīs lietas nebija svešas, un tās bija viņa spējas. Džona dēlam šīs spējas jau bija, kaut kad viņš pats to nevēlējās darīt un arī neplānoja darīt. Tas ir tāpēc, ka viņam bija dotas attiecīgas iespējas izaugt šādā ģimenē. Tātad, mums katram individuāli ir savas spējas un, diemžēl, arī savas iespējas. Ja tev šodien bija jānovāc kartupeļi, tad tev nebija iespēja būt dievkalpojumā. Bet, ja tev ir spēja kā prioritāti nolikt kādas svarīgas lietas, tad, neatkarīgi no kartupeļu talkas, tu būsi dievkalpojumā, neatkarīgi no iespējām. Ļoti vienkārši.

Draudzē Dievs katru ir ielicis savā vietā. Un katram no mums ir jāapzinās sava vieta pēc savām spējām un iespējām. Mūsu draudze ir izteikta grupu un līderu draudze. Līderība ir centrā, tas ir pats svarīgākais, tas ir ideāls, uz ko tiekties. Arī Jēzus to parādīja, sagatavojot divpadsmit mācekļus. Viņš parādīja, ka tas ir pats vērtīgākais. Arī Pāvils saka: “Presbiteri lai ir divkārša goda cienīgi.” Mēs tūlīt lasīsim Dieva vārdu, mācīsimies un redzēsim, ka vadīšanas mākslu, mācītājus, praviešus un evaņģēlistus Dievs vērtē kā lietderīgākus un vērtīgākus. Taču tajā pašā laikā, Viņš saka, ka katra kalpošana ir vērtīga. Nabaga atraitne, kura nāca ziedot, aizkustināja Jēzu. Viņa pie ziedojumu trauka devās kopā ar bagātiem cilvēkiem ar bieziem makiem, kuri ziedoja pēc savām iespējām lielas naudas summas. Bet Jēzu aizkustināja tas, ka nabaga atraitne atdeva visu, kas tai bija. Dievs skatās pēc tavām iespējām – cik tu tās lieto. Dievs skatās, kā tu lieto savu talantu un savas spējas. Viņš neskatās uz to, cik augstu tu esi uzkāpis, vai tu esi vai neesi vadītājs, vai tu esi draudzes apmeklētājs un varbūt labākajā gadījumā ziedotājs. Kas ir ziedojums? Tas ir tavs darbs naudas izteiksmē. Tu vari nebūt savu laiku ieguldījis kalpošanā draudzē, bet savā laicīgajā darbā, un daļu no sava darba tu atnes ieguldīt draudzē. Arī tas ir svarīgi. Dievs skatās pēc tavām spējām un iespējām šajā brīdī. Viņš vērtē tevi pēc tā, ko tu spēj. Viņš redz, ko tu spēj un nespēj. Jā, ideāls, pēc kā tiekties, tiešām ir līderība, tas ir augstākais punkts. Draudzē ir arī gudrinieki biznesmeņi, kuri uzsāka un uzcēla savus biznesus, lietojot tos principus, kurus esmu mācījis. Varbūt dažs labs tos nelieto tik daudz tur, kur man gribētos, lai viņi to darītu, bet viņi tos ļoti veiksmīgi lieto savā biznesā. Darbinieks pēc darbinieka tiek pieņemts darbā. Bizness vairojas un attīstās, cits pēc cita tiek atvērti saloni. Gudrinieki! Tās ir viņu spējas un iespējas. Ja cilvēks tā rīkojas, tas ir tas, kā viņš šajā brīdī spēj un kādas šajā brīdī ir viņa iespējas. Viņam ir jābūt absolūti mierīgam un laimīgam par to, ka viņš nav līderis, mācītājs vai galvenais dziedātājs slavēšanas grupā.

Piemēram, tas ir ārkārtīgi svarīgi šajā brīdī un tev ir jābūt lepnam, ka tu vari stāvēt uz skatuves un spēlēt ģitāru. Ja tu nespēlē ģitāru, tev ir jābūt lepnam par to, ko tu dari grupiņā. Ja tev ir kāda kalpošana, tev ir jābūt lepnam par savu kalpošanu. Ja tu vari būt kārtībnieks vai uzkopt telpas, tu vari būt apmierināts un laimīgs, ka tev ir sava vieta draudzē, pēc tavām spējām šodien un pēc taviem apstākļiem un iespējām šodien. Pēc tavām iespējām un parametriem. Es ticu un esmu pārliecināts, ka jebkurš cilvēks var būt vadītājs, bet jebkurš nevar kļūt par megadraudzes mācītāju. Jebkurš cilvēks nevar atvērt vairākas grupiņas, taču katrs var atvērt grupiņu ar 2-3 cilvēkiem, bet ne katrs var vadīt grupiņu ar 20 cilvēkiem. Lūk, kā es domāju, katrs var būt vadītājs, bet ne katram ir tādas iespējas un tādi apstākļi no bērnības vai izglītības ziņā, ne visiem pietiks laika to dot tādā mērā, kā to var dot cits. Un mēs visi neesam vienādi, mums nevajag tiekties pāri noliktajam, bet būt tajā vietā, kurā Dievs tevi šodien redz, un būt laimīgam. Tu esi svarīgs un tev ir sava vieta draudzē!

“Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt ne dienu, nedz stundu, kurā Cilvēka Dēls nāks. Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja. Tūlīt nogāja tas, kas bija dabūjis piecus talentus, darbojās ar tiem un sapelnīja vēl piecus. Tā arī tas, kas bija dabūjis divus, sapelnīja vēl divus klāt. Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu. Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem. Tad atnāca tas, kas bija dabūjis piecus talentus, atnesa vēl piecus un sacīja: kungs, tu man iedevi piecus talentus; redzi, es sapelnīju vēl piecus. Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā. Arī tas, kas bija dabūjis divus talentus, atnāca un sacīja: kungs, tu man iedevi divus talentus; redzi, es sapelnīju vēl divus. Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā. Bet atnāca arī tas, kas bija dabūjis vienu talentu, un sacīja: es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauj, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis. Es baidījos un aizgāju un apraku tavu talentu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu. Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis, tad tev vajadzēja dot manu mantu naudas mainītājiem; es pārnācis būtu saņēmis savu naudu ar augļiem. Tāpēc ņemiet viņa talentu un dodiet to tam, kam ir desmit talentu. Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir. Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.” (Mateja evaņģēlijs 25:13-30)

Draugs, šis cilvēks nonāca tur, kur neviens negrib nonākt, vietā, ko sauc par elli. Tikai tāpēc, ka viņš bija ar pretenzijām. Dievs tev ir devis TAVAS iespējas.

“Tad nu kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku.” (Jēkaba vēstule 4:17)

Tev ir spējas, bet tu nevirzies uz priekšu? Dievs redz tavu sirdi, tev nav jāmēra, cik lielas citiem ir kalpošanas vai biznesi, vai sasniegumi, tev ir jāskatās pēc tā, ko tu spēj un kādas ir tavas spējas un iespējas. Vai tu tās izmanto? Cilvēks, kurš baidījās izmantot savus talentus savu pretenziju dēļ, pazaudēja savu mūžīgo dzīvību. Draugs, viena talenta īpašniekam bija pretenzijas pret To, kurš deva viņam spējas un iespējas. Šis viena talenta īpašnieks netika tālāk par savām pretenzijām, un viņš neko nesasniedza. Ir cilvēki, kuriem vienmēr ir pretenzijas pret mācītāju, draudzes mācību, viņi nekad nevar atrast savu vietu, vienmēr sastrīdās, apvainojas, iedami prom nevar aiziet, viņiem ir pretenzijas par to, ka Dievs viņiem ir devis savu draudzi, savas iespējas. Bībele saka, ka šādi cilvēki ar pretenzijām tā arī neko savā dzīvē nesasniedz, jo viņi nespēj realizēties, jo viņi noliedz un kritizē to, ko Dievs viņiem ir devis. Ja tu kritizē bagātus cilvēkus, tu pats nebūsi bagāts, ja tu kritizē draudzi par naudas lietām, tu nebūsi bagāts, bet esi nabags un būsi nabags, un tikai tāpēc, ka tu kritizē to, ko Dievs grib tev dot. Bet tu nevari dabūt to, kas tev nav pieņemams. Kritizējot draudzi, tu nevari saņemt svētību caur draudzi, bet vienīgais svētību avots virs zemes ir draudze. Bubinātāji, kurnētāji, šķeltnieki, buntinieki un neapmierinātie patiesībā kurn ne pret cilvēkiem, bet pret Dievu un to, ko Dievs viņiem ir devis. Mums Bībele māca būt pateicīgiem par visu Dievam. Ja šodien ārā ir saulains laiks, tad tev ir iespēja to baudīt. Ja ārā šodien nav saulains laiks, tev ir iespēja kaut ko citu baudīt savās mājās. Tev vienmēr ir par ko pateikties Dievam, un tev ir savas spējas un iespējas, un tev ir sava vieta draudzē. Cilvēki, kuriem ir pretenzijas par to, ko Dievs viņiem ir devis, un arī pret tiem cilvēkiem, kurus Dievs ir devis, piemēram, laulātajiem, nekur tālu netiks. Cik tālu tevi aizvedīs tavas pretenzijas? Sāc reiz cienīt un pateikties par to, kas tev ir, un beidz kritizēt to, kas tev ir. Kā tu vari zāģēt to zaru, uz kura pats sēdi? Nav runa par veselīgu kritiku, es runāju par kritiku kā dzīvesveidu. Šādi cilvēki neatrod sev vietu draudzē. Bībele saka:

“Bet visi ticīgie turējās kopā, un viss tiem bija kopīgs.” (Apustuļu darbi 2:44)

Šāda tipa cilvēki paši atrod viens otru, turās kopā un mierina sevi, atbalsta cits citu un turpina kritizēt, un runāt pret tām spējām un iespējām, kuras Dievs gribēja viņiem dot.

“Viņi ir kauna traipi jūsu mīlestības mielastos, bez bijības mielodamies līdz ar jums, sevis pašu ganītāji, vēja dzenāti bezūdens mākoņi, koki, kas rudenī bez augļiem, divkārt miruši, izrauti ar saknēm.” (Jūdas vēstule 1:12)

Mums katram Dievs ir devis savus talentus, savas iespējas un savas spējas. Ja mēs tā vietā, lai tās lietotu, meklējam dažādus aizbildinājumus, kāpēc nevaram un nedarām, tad šis ceļš var novest tur, kur zobi trīc. Atkal es sabaidīju ar elli. Bet ko es varu darīt, ja es lasu Bībeli? Man negribas nevienu baidīt ar elli, – ja man pašam nebūtu bijības no elles, es dzīvotu kā vēlos; mana miesa ir draņķīga, bet es gribu dzīvot tā, kā grib Dievs. Man ļoti bieži gribas dzīvot tā, kā man pašam gribas, bet tikai tāpēc, ka manī mājo Svētais Gars, man ir bijība Dieva priekšā un es gribu dzīvot tā, kā to grib Viņš. Un vienmēr Dievam izrādās taisnība! Kad mēs darām, kā Viņš grib, Viņš svētī.

“Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlsirdības vārdā nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tā lai ir jūsu garīgā kalpošana. Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs. Tad nu es ieteicu ikvienam starp jums tās žēlastības vārdā, kas man dota: netiekties pāri noliktam, bet censties sevi apvaldīt saskaņā ar to ticības mēru, ko Dievs katram piešķīris. Jo, kā mums vienā miesā ir daudz locekļu, bet ne visiem locekļiem ir vienāds uzdevums, tāpat mēs daudzi kopā esam viena miesa Kristū, bet savā starpā visi esam locekļi. Kad nu mums, pēc mums piešķirtās žēlastības, ir dažādas dāvanas, tad lai tās, ja tās ir pravieša spējas, izpaužas saskaņā ar ticības mēru, kalpošanas spējas – kalpošanā, spējas mācīt – mācīšanā; pamācīšanas spējas – pamācīšanā, kas dod no sava, lai to dara vientiesīgi, kas valda, lai dara to rūpīgi, kas strādā žēlsirdības darbu, lai dara to ar prieku. Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota. Nīstiet to, kas ļauns, pieķerieties tam, kas labs. Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga. Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā.” (Romiešiem 12:1-10)

Nezinu, vai visu es spēšu šodien pastāstīt, bet pašu svarīgāko, kas ir šajās Rakstu vietās, es iedošu. Miesā ir daudz locekļu, bet ne visiem ir vienāds uzdevums. Kristus miesa ir Kristus draudze, un tie esam mēs. Kopā esam viena miesa Kristū, bet savā starpā esam locekļi. Arī pārējās Rakstu vietās ir viena galvenā doma – Kristus miesa un Tās locekļi ir draudze. Draudzes ir dažādas, ir un būs dažādas konfesijas, tas ir pareizi, arī draudze “Kristus Pasaulei” vienmēr paliks draudze “Kristus Pasaulei” ar savu kodu, mācību, atšķirībām un unikālajām spējām un iespējām. Katra draudze ir unikāla. Ir cilvēki, kuri grib redzēt tikai vienu lielu draudzi bez atšķirībām, draugs, tas nav Dieva prāts. Mēs esam atšķirīgi un draudzes ir atšķirīgas, un tāpēc dažādi atšķirīgi cilvēki pulcējas atšķirīgās draudzēs. Kristus miesā katrai draudzei ir savs unikāls uzdevums, sava unikāla vieta. Un draudzē “Kristus Pasaulei” tev ir sava unikālā vieta. Kalpošanas ir dažādas un, pirmkārt, Dieva vārds saka, ka dāvanas un spējas katram ir dotas, lai celtu draudzi.

“Tā kā jums ir tieksmes pēc garīgajām dāvanām, tad rūpējieties, ka esat bagāti ar dāvanām, ar kurām varat celt draudzi.” (1. Korintiešiem 14:12)

Kad mēs sanākam kopā, katram no mums ir kaut kas savs, vai kāda atklāsme, vai psalms, mācība, un viss notiek draudzes celšanai. Kā Dievs Savu valstību cēla caur Ābramu, šobrīd tas notiek caur draudzes mācītājiem, caur draudzes darbu, katru cilvēku pats Dievs ieliek savā unikālajā vietā, lai viņš pildītu unikālu funkciju konkrētā laika posmā. Šīs funkcijas var mainīties, pieaugot tavām prāta spējām un pieredzei. Ja tev nav muzikālā dzirde, būtu diezgan muļķīgi censties dziedāt un nokļūt uz skatuves.

“Tad nu es ieteicu ikvienam starp jums tās žēlastības vārdā, kas man dota: netiekties pāri noliktam, bet censties sevi apvaldīt saskaņā ar to ticības mēru, ko Dievs katram piešķīris.” (Romiešiem 12:3)

Dari to, kas tev padodas. Paprasi kādam, kurš māk dziedāt, vai tev ir vērts dziedāt. Daudzi cilvēki domā, ka, piemēram, uzņēmējam ir jāpārzina katra konkrētā biznesa specifika. Draugs, ja tu esi līderis, tev nekas nav jāpārzina, tev ir jānoliek cilvēki, kuri visu pārzina tavā vietā. Draudzes māsai, kura vada slavēšanu, nav muzikālās izglītības. Viss, kas viņai ir vajadzīgs, – salikt visus tos, kuri kaut ko māk, savās pozīcijās, un tās ir līderības prasmes. Tā ir spēja būt vadītājam ar tām iespējām, kuras ir. Man nav mūzikas zināšanu, bet visa sākums ir mācītājs. Es zinu, kādēļ cits draudzes brālis spēlē pie mums, jo viņu pievilka tas, ka mācītājs atbalsta muzikālo kalpošanu. Viņam patīk tas, ka mācītājs slavēšanai visu pērk un liek kā prioritāti slavēšanas kalpošanu. Tieši tādēļ viņš ir te, jo atrada vietu, kur var sevi realizēt. Viņš ir ļoti noderīgs un svarīgs cilvēks, ielicis pamatus šajā kalpošanā. Viņš ir mūsu skaņas inženieris. Tātad, lai būtu sava slavēšana, nav pat jābūt mūziķim. Lai uzceltu draudzi ar daudz un dažādām specifiskām kalpošanām, nav jāpārzina tās visas. Draudzē ir pat biznesa kalpošana, bet es neesmu biznesmenis. Ir augstākā spēja, uz ko var tiekties, un tā ir spēja vadīt, bet ir tas, kas tev ir šodien un kādas iespējas tev ir šodien. Katrs ir unikāls ar to, kas ir šodien, un ir noderīgs ar to. Rūpējies par tām spējām, ar kurām tu vari celt draudzi, nevis lai tu esi apdāvināts. Vakar lūgšanā cilvēks pie manis pienāca un teica, lai es aizlūdzu par viņu, jo viņš ir pazaudējis spēju runāt mēlēs. Es viņam saku, lai iet mājās un runā mēlēs. Kas tā par dāvanu, ka tik ļoti ir vajadzīga? Draugs, rūpējies par tām dāvanām, ar kurām vari celt draudzi. Ja kaut vienu reizi par tevi aizlūdza, lai tu runātu mēlēs, viss, runā mēlēs, pieņem to.

“[..] Kad jūs sanākat kopā, katram ir kaut kas, vai psalms, vai mācība, vai atklāsme, vai mēles, vai mēļu izskaidrošana, viss lai notiek celšanai.” (1. Korintiešiem 14:26)

Ir Kristus miesa, draudze, kurā pats Dievs ar līderu palīdzību saliek cilvēkus katru savā vietā pēc viņu spējām un iespējām. Šādā veidā draudze spēj funkcionēt un uzvarēt. Piemēram, kalpošanas spējas, – es tās redzu tā, ka ir cilvēki, kuriem var paprasīt jebko, un viņi ir gatavi to izdarīt. Es vakar Pestīšanas Armijas mācītājam jautāju, vai viņš brauktu uz Āfriku, ja virsnieks to viņam liktu? (viņiem ir armijas pakāpes, staigā formās) Viņš saka, jā, brauktu. Tas ir tāpēc, ka viņiem ir bezierunu paklausība. To arī kaut kādā mērā var salīdzināt ar kalpošanas spēju, ka ir cilvēki, kuriem var palūgt izdarīt jebko, viņš ir gatavs, un tā ir dāvana, spēja. Ne visi cilvēki ir tādi, ir uz iekšu vērsti, ir uz āru vērsti cilvēki. Citi visu ļoti plāno un viņiem laicīgi jāpasaka. Ir tādi, kuriem šodien pasaki, un viņi visu atliks un izdarīs uzreiz. Katrs no mums citādāk plāno un domā. Katrs no mums ir vajadzīgs, derīgs un svarīgs Dievam un draudzei. Spēja mācīt, dot padomus, spēja dot no sava. Ko tas nozīmē? Spēja dot no sava ir spēja ziedot. Ir cilvēki, kuri ziedo parasti, bet ir tādi, kuri ar to kalpo. Ir tādi cilvēki, kuri ceļ savus biznesus ar domu un mērķi palīdzēt draudzes darbam. Dot no sava ir kalpošana. Ja tev tāda ir, esi mierīgs un laimīgs, tu esi savā vietā. Dievs dod katram pēc savām spējām un pēc iespējām. Piemēram, kad sadzimst bērni, tad tavas iespējas kaut ko darīt ārpus ģimenes kļūst arvien mazākas. Kad sievietei piedzimst 4 bērni un viņa vēl pagūst savu biznesu uztaisīt, viņa ir superwomen, par kādām rāda filmās. Tajā pašā laikā mēs arī paši radām iespējas, un ir iespējas, kuras mēs paši neradām, kuras rada sabiedrība, draudze, kādi apstākļi. Lietojot savas spējas, mēs sākam radīt sev apkārt arī attiecīgas iespējas. Es lasu tikai viena tipa grāmatas, kuras ir par līderību, kontaktējos ar veiksmīgiem mācītājiem, veidoju attiecības. Tās ir manas spējas, kuras man ir jāattīsta. Ja es nebūtu lasījis un šīs spējas intelektuāli attīstījis, man nebūtu arī iespējas, jo tieši tas, uz ko tu ej, rada iespējas. Katram no mums mūžā pienāk lielā iespēja, bet, ja tu neesi gatavs ieiet šajā iespējā, tu esi zaudējis, palaidis garām savu iespēju. Ir tādas iespējas, kuras nāk vienreiz mūžā, piedāvājums, kurš nāk vienreiz, un, ja tu neesi mācījies, gatavojies un centies virzīties uz to pusi, neesi gatavs tajā ieiet, to paņems kāds cits.

Pirmajiem draudzes cilvēkiem, kuri šobrīd ir līderi, es jau pašā sākumā mācīju vadīšanas principus, un viņiem tā likās kā Morzes ābece, bet tagad viņi to redz un saprot. Draugs, tu šobrīd uzzini ļoti vērtīgu informāciju, un tev nav jāmaksā kādam, kurš māca kā dzīvot, līdzīgi kā Eiropa tagad māca Baltkrieviju dzīvot. Mums ir ļoti draudz dots tepat uz vietas un bez maksas! Tev ir ārkārtīgi liela vērtība. No šīs draudzes izies cilvēki, kuri gūs ārkārtīgi lielus panākumus dažādās kalpošanas sfērās, biznesā un finansēs, garīgajā kalpošanā, un kuriem būs liela ietekme Latvijā un aiz Latvijas robežām. No šīs vietas izies šādi cilvēki, un varbūt tas esi tieši tu. Arī es pirms daudziem gadiem nedomāju, ka varētu Latvijas labā paveikt kaut ko vērtīgu, kā tikai uzzīmēt skolas burtnīcā Latvijas karodziņu, kā barikāžu laikā sēdēt krūmos un dzert šņabi, bet ne jau barikādēs, bet savā pilsētā, un tas bija viss, ko es spēju, dzert, lietot narkotikas un izdarīt pārkāpumus. Varbūt tu to nezini, bet tieši tu izmainīsi mūsu valsts vēsturi. Un tas, ko mēs paveiksim Jēzus Vārdā, ko Dievs caur mums darīs, ko mēs darīsim Viņa spēkā, par to turpmākās paaudzes rakstīs skolu mācību materiālos, tas tiks iekļauts vēstures grāmatās. Kāpēc gan ne? Kāpēc ne tu? Kāpēc ne es? Kāpēc? Saki: “Es esmu unikāls. Man ir Dieva dotas spējas. Man ir Dieva iedotas iespējas. Es izmantošu tās.”

“Ir dažādas dāvanas, bet viens pats Gars. Bet ikvienam ir dota Gara izpausme, lai nestu svētību.” (1. Korintiešiem 12:4,7)

Lai nestu svētību. Šīs spējas un iespējas Dievs nedod, lai mēs tās liktu skatlogā, lai mēs tās liktu sekcijā vai lai mēs par tām tīksminātos. Tās ir domātas, lai nestu svētību citiem, ieņemot savu vietu organizācijā, Kristus miesā. Lūk, ko Pāvils saka par Kristus miesu, ļoti trāpīgus un svarīgus vārdus:

“Jo arī miesa nesastāv no viena, bet no daudziem locekļiem. Ja kāja sacītu: tā kā es neesmu roka, es nepiederu pie miesas,  tomēr tā pieder pie miesas. Un, ja auss sacītu: tā kā es neesmu acs, tad es nepiederu pie miesas,  tomēr tā pieder pie miesas. Ja visa miesa būtu acs, kur paliktu dzirde? Ja visa miesa būtu dzirde, kur paliktu oža? Bet Dievs locekļus ir nolicis miesā ikvienu savā vietā, kā Viņš gribēja.” (1. Koriniešiem 12:14-18 )

Nevis tā, kā tu gribēji, bet kā Dievs gribēja attiecībā pret katra spējām. Un romiešiem Pāvils saka: “Netiecieties augstāk par tām.” Tu vari plānot augstāk, tu vari plānot ideāli, bet šajā brīdī dari to, ko tu vari izdarīt. Saskaņā ar savu īso augumu, nelien basketbolā, saskaņā ar savu lielo svaru, nelien jāšanas sekcijā, nemoki zirgus.

“Bet jūs esat Kristus miesa un katrs par sevi locekļi.” (1. Korintiešiem 12:27)

Kā mums jāskatās uz spējām? Kas ir svarīgākais?

“Un dažus Dievs draudzē ir iecēlis, pirmkārt, par apustuļiem, otrkārt, par praviešiem, treškārt, par mācītājiem, tad devis spēkus brīnumus darīt, tad dāvanas dziedināt, sniegt palīdzību, vadīt un runāt dažādās mēlēs.” (1. Korintiešiem 12:28 ) 

Te nav runa par pravieti kā nākotnes pareģotāju. Te ir runa par sludinātājiem, mācītājiem, skolotājiem, vadītājiem, apustuļiem. Dievs dod spēkus brīnumus darīt, dāvanu dziedināt, sniegt palīdzību, vadīt. Vadīt nozīmē, piemēram, palīgkalpošanas. Tu vadi cilvēkus, kurus tu neesi glābis un audzinājis, bet tu viņus vadi. Bet pravieši, mācītāji, evaņģēlisti un apustuļi ir cilvēki, kuri prot gan izvilkt, gan pacelt, gan nolikt katru savā vietā jeb palīdzēt saprast savu vietu Kristus miesā.

“Bet dzenieties pēc vislielākajām dāvanām, un es jums rādīšu vēl pārāku ceļu.” (1. Korintiešiem 12:31)

Un tad seko 1. Korintiešiem, 13. nodaļa par mīlestību. Pāvils saka: “Ja man būtu tāda ticība un tādas dāvanas, kas kalnus varētu pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas.” Pāri visām dāvanām, spējām un iespējām, paturi prātā: “Mīli Dievu no visas sirds, dvēseles, prāta un spēka un savu tuvāko kā sevi pašu.” Visas bauslības kopsavilkums ir mīlestība pret Dievu un savā starpā, draudzē, kalpojot, ieņemot savu vietu, mīlestība pret cilvēkiem pasaulē, lai vestu viņus pie Kristus un lai nestu sabiedrībai labumu, svētību. Pāri visam ir mīlestība, brāļu mīlestība. Dažādas spējas visiem dod Dievs. Tas, ka tu vari būt šeit draudzē, arī ir dāvana. Un tas, ka tev ir blakus cilvēki, ar kuriem tev ir izveidojušās labas attiecības, ir dāvana no Dieva. Draudze “Kristus Pasaulei” vispār ir unikāla draudze, mājas grupu draudze, kur katrs var atrast draugus. Bet, ja tā ir tikai un vienīgi mīlestība starp draugiem, tikai attiecības un tu pazaudē fokusu, kāpēc tu esi draudzē, tad tu vienkārši apmeklē draudzi, tu neesi draudzē, tu neesi Kristus miesas dalībnieks. Jo Kristus miesas dalībniekiem mīlestība ir pāri visam, pirmkārt, mīlestība pret Dievu, un tad savā starpā. Bet mīlestība pret Dievu ietver iet pa visu pasauli un pasludināt evaņģēliju visai radībai. Kas tic, tas top kristīts, tas top svēts. Mūsu uzdevums ir mīlēt ne tikai draudzi, bet arī pasauli. Nevis to, ko pasaule dara, bet cilvēkus vest pie Kristus. Lūk, kam ir domātas dāvanas! Un tev, draugs, ir sava unikāla vieta unikālā draudzē. Tev ir savas spējas un savas iespējas. Un tas, ka tev šeit ir draugi, ir dāvana tev, un to arī vajag vērtēt. Reizēm cilvēki aizmirst par Dievu, aizmirst, ko Dievs ir labu darījis. Kad cilvēks ir pacēlies un paceļās, viņš sāk runāt ļaunu un aprunāt, pat cīnīties pret draudzi. Bet viņš nekādi nevar aiziet, jo viņam te ir palikušas attiecības ar cilvēkiem. Un vienīgais veids, kā viņš ar šiem cilvēkiem var kaut kā būt kopā, ir ierakstīt kaut ko riebīgu, pacīnīties, kaut ko pateikt. Ir dažādi veidi, kā cilvēki komunicē. Viņiem tik ļoti vajag draudzi, ka viņi kaut vai apmelos un sliktu darīs, lai būtu kaut kāds kontakts ar tiem cilvēkiem, kurus viņi patiesībā mīl. Paliec savā zemē un dzīvo ar godu. Tu te esi pielaulāts, ielaulāts, te ir tava ģimene, te ir tavas mājas, te tu esi unikāls, te tu nes slavu Dievam ar savu dāvanu, ar savu unikalitāti.

“Viena miesa, viens Gars  jo vienai cerībai jūs savā aicinājumā esat aicināti  viens Kungs, viena ticība, viena kristība. Bet ikvienam no mums piešķirta žēlastība tādā mērā, kādā to Kristus mums ir dāvinājis. Viņš arī devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem, lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu. Bet patiesi būdami mīlestībā, visās lietās pieaugsim Viņā, kas ir mūsu galva, proti, Kristus. Viņā visa miesa, kopā saturēta un visādām palīgsaitēm vienota, pastāvīgi aug pēc tām spējām, kas katrai viņas daļai dotas, kļūdama aizvien pilnīgāka mīlestībā.” (Efeziešiem 4:4-5,7,11-12,15-16)

Kāpēc ir vajadzīgi apustuļi? Kāpēc ir vajadzīgi mācītāji? Kāpēc ir vajadzīgi vadītāji? Lai sagatavotu svētos. Un šajā gadījumā, ko es daru? Es palīdzu katram ieraudzīt savas dāvanas, palīdzu ieraudzīt savu unikalitāti, savu vietu draudzē un savu svarīgumu Dieva Valstības nešanā. Katra dāvana ir svarīga. Dažādas spējas, dažādas iespējas un dažādi cilvēki, un katram ir sava vieta vienā draudzē, vienā Kristus miesā. Bet mums, savukārt, kā draudzei ir sava vieta Latvijas draudzē kopumā. Un Latvijas draudzei kopumā ir sava vieta vispasaules draudzē. Katrs ir unikāls ar savām iespējām un spējām. Katrs draudzē kaut ko dara, ziedojums vai finansiāls ieguldījums arī ir mūsu darbs. Un tu ar to, kādas ir tavas spējas šodien, vari lepoties. Tu esi svarīgs un noderīgs. Dievs tevi mīl. Un mēs kā draudze uzvarēsim, un tu ar draudzi līdz ar to esi uzvarētājs. Pāvils saka tā:

“Tie ir labprātīgi ziedojuši pēc savām spējām, pat pāri spējām, to es apliecinu.” (2. Korintiešiem 8:3)

Mēs ziedojam vai dodam desmito tiesu. Cik liela ir desmitā tiesa? Pēc mūsu spējām. Mēs dodam tik, cik mēs spējam, cik mēs izmantojam iespējas, lai laicīgā darbā dotu kādu labumu sabiedrībai un par to saņemtu atalgojumu. Un desmitā daļa katram no mums ir citādāka. Tāpēc mēs varam ziedot tik, cik mēs spējam. Vēl kādā rakstvietā ir rakstīts, ka nav pareizi dot tā, ka tevi pašu tas noved grūtībās. Tajā pašā laikā viņš saka, ka reizēm korintieši bija ziedojuši pāri savām spējām. Tāpēc ir dažādas situācijas, kad tev pašam ir jāapsver, kad tu vari ieguldīties ar finansēm vairāk, kad ir vienkārši ar galvu jāpadomā, cik tu vari, un kad kaut kas ir jāpietur. Bet katrā ziņā ziedošanas darbs ir ar prātu apsverams, ar prātu izlemjams, nevis emocionāla pamudinājuma vadīts. Vai tikai tāpēc, ka mācītājs labi norunāja. Sen atpakaļ es runāju par ziedošanu Ukrainā, un tad mums finanses tiešām bija ļoti vajadzīgas, jo mēs braucām pa visu Ukrainu, sešdesmit pilsētām, tas prasīja naudu un līdzekļus. Kāds cilvēks noziedoja 500 grivnas, man tā šķiet. Nākamajā dienā viņš stāvēja pie draudzes durvīm un gaidīja mani. Viņš teica: “Mācītāj, jūs vakar tā runājāt, ka es atdevu visu savu naudu un man nav vairs ar ko mājās tikt.” Viņš teica, lai atdodu pusi atpakaļ, un es to pusi atdevu viņam atpakaļ. Cilvēks bija atdevis visu un cerēja, ka gan jau viņu kāds par brīvu aizvedīs mājās. Tā nav pareiza pieeja. Kad mēs ziedojam, mums jāziedo pēc savām spējām. Tāpēc, lai nebūtu nekādas manipulācijas, vienmēr tiek uzsvērts, ka mēs ar prātu apsveram, cik mēs paši apzināmies sevi kā draudzes daļu. Cik mēs paši vēlamies, lai Dieva valstība izplatās? Cik mēs paši apzināmies draudzes vajadzības? Cik mēs paši apzināmies ziedošanas svētību? Desmitās tiesas vērtība un svētība būs tev pašam pēc tavām spējām, un pēc savas saprašanas mēs katrs varam dot, un reizēm pat pāri spējām. Kad mēs cēlām šīs telpas un tas bija jāizdara noteiktos termiņos, kādi no mums ziedoja pāri savām spējām. Un zini, kādi mūsu biznesa cilvēki, kuri kalpo ar naudu, brauc ar 2001. gada automašīnu, tā nav jauna, tā ir automašīna, kura ik pa laikam stipri ir jāpieskrūvē. Un man ir tāda aizdoma, ka viens no iemesliem ir kalpošana Dievam. Nu, es tā domāju, viens no iemesliem. Mēs katrs vērtējam, ko mēs sev vēlamies, ko mēs draudzē vēlamies, cik mēs spējam, kāda ir mūsu dāvana. Viena no dāvanām ir dāvana dot. Ir cilvēki, kuriem ir dāvana dot. Viņi dod, un viņiem tikai nāk vairāk. Un ir tādi, kuri domā, ka citam tas strādā, tad viņiem arī tas strādās. Un viņi sāk dot vairāk, bet viņiem nekas nenāk. Tas katram pašam ir jāizsver. Ziedosim un dosim ar vēsu prātu, ar tādu pamudinājumu, kāds ir iekšā, mīlestībā pret Dievu, slavējot Viņu, katrs pēc spējām un iespējām. Lai Dievs jūs svētī!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Tava vieta draudzē jeb spējas un iespējas” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija