Dievs ir ļoti priecīgs, ka tu esi draudzē, ka mēs visi esam kopā. Dieva vārds saka, lai mēs nekad neatstājam savas sapulces. Neatkarīgi no tā, vai šeit ir galvenais mācītājs vai vietas izpildītājs, mēs nākam kopā, jo Dievs nekad neaizmirst būt mūsu vidū caur Svēto Garu, piepilda vajadzības, nāk mums palīgā, atklāj lietas, kas jāzina. Tās lietas, par kurām es runāšu, ir tās lietas, par kurām tikko dziedājām un slavējām Dievu. Tās ir lietas, kas ir tevī, lai kalpotu Viņa godībai. Dažreiz tu nezini, kas ir tevī un kas ir tas, ar ko tu vari kalpot Dieva godībai. Ceļš līdz debesīm var būt vēl diezgan garš un ilgs, un tev nav paredzēts kaut kas labs tikai vienai dienai. Tev no Dieva ir paredzēts, ka dari lielas, labas, svētīgas lietas Dieva godībai un slavai visas dzīves garumā. Īpaši, ja mēs esam draudze, kas ir pilnība, kas visu visur piepilda. Draudze ir milzīgs, varens spēks, tu esi tas, kas sastāda šo draudzi, reāla dzīva draudzes daļa. Tu neesi nejauši ieklīdis cilvēks, kurš atnācis kaut ko paskatīties, paklausīties, lai pēc tam novērtētu, vai patika vai nepatika. Nē! Mēs esam reāla dzīva Dieva draudze, Dieva Gars mūsu vidū darbojas, mēs esam spēcīga draudze, Dieva ierocis šai zemei, šai laikam. Tu esi ļoti vērtīgs, ļoti svarīgs Dieva cilvēks, Viņa bērns.

Droši vien līderi grupiņās ir stāstījuši un rādījuši divpadsmit punktus, kas ietver mūsu draudzes vīziju, mērķus, pamatlietas, uz kurām mēs ejam. Mums patīk skaitlis divpadsmit, un atkal ir sanākuši tieši tik daudz punktu. Šie punkti precizē vīziju, mērķus.

1. Vīzija – Dieva svētīta Latvija. Dieva svētīta Latvija, uz kuru cilvēki brauc, ne bēg. Garīgi, ekonomiski un sociāli plaukstoša valsts. Caur Latviju ietekme Eiropā un visā pasaulē.

2. Vieta, kur mainās dzīves. Katram, sniedzot savu personīgo ieguldījumu, draudze vairojas skaitā, pieaug labklājībā un aug ietekmē līdz Kristus atnākšanai.

3. Koncentrējies uz stiprajām pusēm. Draudzē un mājas grupā ikviens attīsta savas stiprās puses, lai kļūtu par stipru personību visās dzīves jomās un dotu ieguldījumu kopējā vīzijā. Katram ir iespēja būt noderīgam ar savu radošumu un iniciatīvu. Ja kādam savā kalpošanā neizdodas, tad nevis kritika vai atstādināšana, bet jāmēģina ko citu, lai atrastu savu vietu.

4. Grupu draudze, kultūra, politika, bizness. Draudzes darbības virzieni ietver kultūru, biznesu un politiku. Draudzes dalībnieki ne tikai pieaug garīgi, bet arī veido kristīgās vērtībās balstītu kultūru, attīsta uzņēmējdarbību un nostiprina kristīgās vērtības likumdošanā un sabiedrībā.

5. Komandas sinerģija – augstākais spēks aiz paša Dieva. Sasniegt maksimāli rezultatīvu un efektīvu komandas darba izcilību. Kopīgais darbs sniedz izdevīgu rezultātu katram komandas dalībniekam.

6. Līdzdalība un brīvprātība. Ikviens brīvprātīgi piedalās draudzes vīzijas, mērķu un stratēģijas plānošanā un sasniegšanā ar to, kas pašam padodas un sagādā gandarījumu.

7. Atskaities un analizē paveikto. Mērķis ir attīstīt stiprās puses un nodrošināt pieaugošu rezultātu, kuru var izmērīt reālos rezultātos. Katra ieguldījums un rezultāts tiek novērtēts gan mājas grupās, gan kalpošanās.

8. Esi laimīgs savā vietā un savā dāvanā. Īstenojot draudzes un mājas grupas stratēģiju, katrs jūtas laimīgs. Ikviens draudzes dalībnieks zina savu vietu kopīgā vīzijā un attīstās savās spējās un talantos.

9. Nesaki “es centīšos”, bet “es izdarīšu”. Ikviens apzinās savu atbildību un ir vērsts uz rezultātu.

10. Vienlīdzība. Grupu vadītājs ir vienlīdz vērtīgs ar kalpošanu vadītāju, biznesmeni vai mākslinieku utt., kurš nes ieguldījumu draudzē un pats gūst gandarījumu no tā, ko dara.

11. Esi lepns par savu draudzi! Ikviens draudzes dalībnieks ir lepns par draudzi, jo apzinās, ka tā palīdz uzlabot katra cilvēka dzīves kvalitāti bez īpašas piepūles un padara šo pasauli labāku.

12. Esi laimīgs un dari citus laimīgus! Mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu.

Es izrakstīju septiņas no šīm divpadsmit lietām, kuras skar šodienas tēmu – stiprās puses. Tas nozīmē, ka ārkārtīgi svarīgi ir saprast, kas tu esi, kas ir tevī. Ir svarīgi zināt, ar ko tu vari kalpot Dievam, apkārtējiem šeit, draudzē un apkārtējiem cilvēkiem pasaulē. Tas ir trešais punkts mūsu vīzijas sarakstā. Ja šis saraksts grupiņās vēl nav pie sienas, tad iesaku izprintēt un pielikt pie sienas, un grupiņās tos pārrunāt. Pagājušā svētrunā mums arī tika sludināts par šiem punktiem, kā būt laimīgam. Patiešām Dievs grib, lai mēs būtu laimīgi. Vēl Viņš grib, lai tu koncentrējies uz stiprajām pusēm. Draudzē un mājas grupā ikviens – tiešām ikviens, nevis tikai līderis, līdera palīgs vai kāds krutais cilvēks –, bet ikviens attīsta savas stiprās puses. Nedomā, ka tev nav stipro pušu. Katru cilvēku Dievs radījis ar kādu talantu, ar kaut ko, kas viņam sanāk ļoti labi. Tātad, ikviens lai attīsta savas stiprās puses ar mērķi kļūt par stipru personību visās dzīves jomās. Dieva plāns ir, lai tu kļūsti par personību ne tikai šeit, draudzē, bet visur, kur tu sper savu kāju soli, tu esi stipra personība, tev ir gudrība un tu zini, kā rīkoties. Tātad kā stipra personība visās dzīves jomās, tu dod ieguldījumu vīzijā šeit, draudzē. Katram ir iespēja būt noderīgam ar savu radošumu un iniciatīvu. Par to jau ir runāts gan šeit, gan līderu sapulcēs un grupiņās. Var rasties jautājums, kas tad ir mana stiprā puse? Citreiz ir tā, ka cilvēks sāk ļoti koncentrēties un grib “izspiest”, kas tad ir tā stiprā puse, kas ir tāds foršs un kruts. Šādi var rasties nepareizas idejas un domu virzieni, ka tagad tikai skries un meklēs to stipro pusi un vairs nav svarīgi tas, kas iepriekš darīts. Tas būtu otrs grāvis, galējība. Dari to, ko esi darījis līdz šim. Tagad ir moderns vārds – apzinātība – apzinies, ko tu dari, kas tev sanāk un kas nesanāk. Par to mēs šodien arī mācīsimies, un ticu, ka Dievs mums palīdzēs saprast, izprast un ikkatram par sevi arī padomāt. Uzmanīgi – ne par kaimiņu, bet par sevi. Meklē, ko tieši tevī Dievs ir ielicis un kā Viņš grib tevi lietot, lai celtu debesu valstību, un tava dzīve būtu svētīta un laimīga. Divpadsmitais punkts mūsu vīzijā ir: “Esi laimīgs un dari citus laimīgus.” Tad, kad tu esi atradis un darbojies savā stiprajā pusē, tu esi laimīgs, priecīgs un lietas iet no rokas.

Kad cirvis ir kļuvis neass un tā asmens netiek uzasināts, tad jāpieliek vairāk spēka, bet darbu veicina gudrība. (Salamans mācītājs 10:10)

Angļu tulkojumā šī panta pēdējā daļa ir: “Bet prasmes nesīs panākumus.” Atslēgas vārds šeit ir “prasmes”. Malači, ka mēs lūdzam, lasām, domājam par Dievu, bet svarīgi ir arī tas, ko mēs darām un kā mēs darām. Un to, ko mēs darām, mēs arī mācāmies, lai darītu vēl labāk. Tātad Bībele saka, ka prasmes nesīs panākumus. Tādēļ mums ir jāattīsta savas prasmes, un ne jau tādas, ar kurām mēs nezinām, ko iesākt, bet tās, kas mūsos jau ir ieliktas no Dieva. Varbūt tie ir tikai kādi mazi aizmetnīši, bet tieši tāpēc jau arī ir šī svētruna, lai mēs varētu ieraudzīt, kas ir šie aizmetnīši mūsos, kurus varbūt paši neesam pamanījuši. Mācīsimies arī, kā mēs tos varam lietot, lai mūsu dzīve kopā ar tiem uzplauktu visās savās dzīves jomās, kļūtu veiksmīga un būtu svētība gan tev, gan citiem.

Ļoti svarīgi ir saprast, ka Dievs tevi ir izveidojis. Tu pats no sevis neradies, no kosmosa nenokriti, gan arī ne tikai mamma un tētis ir vainīgi pie tā, ka tu radies. Tā ir Dieva iecere, ka tu esi, un Viņš tevi ir iecerējis tieši tādu, kāds tu esi. Tu esi nereāli unikāls. Un tā ir realitāte. Tu esi neatkārtojams. Tas, kas ir mums, nevienam citam pasaulē nav. Mums katram ir savs specifisks sirds darbības ritms, nevienam citam nav tieši tādu pašu pirkstu nospiedumu kā tev. Identificēšanai ņem mūsu pirkstu nospiedumus, jo tādi kā tev, nav nevienam citam. Arī acs radzene ir unikāla – nevienam nav tieši tāda, kā tev. Tāpat arī DNS nevienam nav tieši tāds, kā ir tev. Tu esi vienreizējs, unikāls. Jā, tu esi piedzimis caur vecākiem. Paldies viņiem, bet īstais radītājs ir Dievs, kurš teica, lai tu topi. Tāpat kā, radot pasauli, Viņš teica: “Lai top!” un zeme tapa. Viņš piedalījās tavā radīšanā jau ilgi pirms tu tapi, zināja, kādas tev būs acis, kādi sirdspuksti, Viņš tevi jau pazina. Lai saprastu, kam tieši tevi Dievs ir paredzējis šajā dzīvē, nāksies ielūkoties ne tikai Dieva vārdā, bet arī sevī: savā ikdienā, savos ieradumos. Tādā veidā tu varēsi saprast, kam tieši Dievs tevi ir radījis. Atceries, ka tu neesi gadījuma pēc šeit, virs zemes, un arī šajā draudzē. Tas ir Dieva plāns, Viņš bija iecerējis tevi satikt šeit un būt kopā ar tevi.

Jo Tu radīji manas īkstis, Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās. Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina. Manas būtnes veidojums Tev nebija apslēpts, kad es slepenībā tapu radīts, zemes dziļumos veidots. Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas. (Psalms 139:13-16)

Īkstis ir iekšējie orgāni. “Tu” nav par tēti un mammu, bet par Dievu. Tu esi īpašs Dieva acuraugs, ieplānots, iecerēts, neesi nejaušība, bet gan Dieva dārgums. Dievs personīgi bija cieši iesaistīts tevis izveidošanā.

Pieci elementi mūsu dzīvē, ko Dievs lieto, lai veidotu katru no mums, mūsu stiprās puses un mūsu dzīvi. Šie elementi izveidojas tādā kā komplektā un rada mūsu stiprās puses.

1. Garīgās dāvanas.

Garīgās dāvanas ir tas, ar ko es esmu apdāvināts, kļūstot par kristieti. Bībelē ir rakstīts, ka ir garīgas dāvanas kalpot, sludināt, mācīt, dziedināt un dažādas citas garīgas dāvanas.

Bet es gribētu, lai visi cilvēki būtu kā es; tomēr tur katram ir sava Dieva dota dāvana, vienam tāda, otram citāda. (1. Korintiešiem vēstule 7:7)

Mums nav visiem vienādas dāvanas, un arī mēs paši neesam visi vienādi. Mums katram ir savas spējas un intereses. Tāpat kā cilvēka organisms nav tikai pirksti vai tikai galva, bet gan daudz dažādu daļu, kur katrai ir sava funkcija. Ar rokām es daru kaut ko citu, nekā ar muti un ar kājām pavisam kaut ko citu. Tieši tāpat mums katram ir savas funkcijas, ar kurām mēs esam spēcīgi un stipri. Tāpat arī garīgajās lietās Dievs katram ir devis kaut ko, ar ko var kalpot. Katram ir sava garīgā dāvana. Kā atklāt garīgo dāvanu? Sāc kalpot. Draudzē ir daudz dažādu jomu, kurās tu vari pielikt savu roku. Princips ir sekojošs: sāc kaut ko darīt, dari no visas sirds. Nedari tā, ka vienreiz pamēģini un saki, nepatīk, un skrien uz nākošo tā kā tāds sienāzītis. Sāc darīt, skaties un dari, dari no sirds. Ja darīsi pa roku galam, tad nesanāks arī tad, ja tev tā ir dāvana. Vari iesaistīties kādā kalpošanā, kuru tev piedāvā. Nebūs tā, ka, atnākot uz draudzi, tev uzreiz teiks: “Nāc, mīļais brāli, dziedāt vai dejot galveno deju.” Tā tas nenotiek. Jāsāk no mazajām lietām un tad lēnā gaitā var saprast, ko darīt, ar ko kalpot. Piemēram, nav runa par to, ka tu nāksi priekšā sludināt mēlēs un otrs tev tūlīt tulkos. Ir ļoti daudz dažādu kalpošanu. Ko es darīju pašā sākumā, kad šī draudze tik tikko radās? Viena no manām kalpošanām bija līmēt pastmarkas uz aploksnēm, glīti salocīt “Brīnumu avīzi” un nosūtīt to. Vēl viena kalpošana bija bukletu nešana no vienas vietas uz otru. Tātad, es sākumā biju krāvējs. Bez tam bija daudz dažādu citu tehnisku lietu. Vajadzēja taisīt reportāžas par dziedināšanas dievkalpojumiem, izjautāt cilvēkus par viņu liecībām, es pat neatceros visu, ko darīju, līdz sāku darīt to, kas tiešām ir mana lieta. Nenokar degunu, iesaisties, nepaliec maliņā. Tā tu varēsi atklāt arī savu dāvanu un darīt to, kas ir tava stiprā puse.

2. Sirds.

Tātad, sirds nozīmē to, ko tu mīli, kas tev patīk. Te runājam par jebko, kas tev patīk, ne tikai par tām lietām, ko tu dari draudzē. Tā ir tava lieta, kas tevi dedzina, tev par to ir motivācija, tev ir interese, enerģija tam. Nu tas var būt kaut vai futbols. Ja mums patīk futbols, visu aizmirstam, visu noliekam malā un skatāmies futbolu, kliedzam un lecam, dzīvojam līdzi. Vai tas ir hokejs, vai kādam tas ir cits sporta veids, vai kādam ļoti patīk gatavot ēst. Varbūt kādam no sirds patīk gatavot un no sirds citiem patīk gatavot. Mums draudzē ir cilvēks, kuram patīk gatavot priekš citiem, un viņš ar prieku gatavo priekš citiem, priekš liela bara. Es apbrīnoju, kā tas ir. Kāds cits mīl gleznot. Viņš uzmostas un nevar sagaidīt, kad tiks pie savām ostām. Citam ļoti patīk biznesu taisīt, nu tā, ka nevis uzspiesti, bet no sirds patīk to biznesu taisīt. Citam ļoti patīk iepirkties no sirds, un viņš māk atrast tik foršas lietas gan sev, gan arī citiem, un caur to viņš iepriecina arī citus. Kādam ļoti labi sanāk salabot lietas, un tu zini, ka kaut kas tev saplīst, tad jāiet pie konkrēta cilvēka, kas māk salabot. Ir cilvēki, kuri ļoti māk visu salabot un atjaunot. Tās ir tādas lietas, kas mums ir sirdī jau ieliktas, kas mums patīk, un mēs tās darām, un kurās mēs esam patiesi ieinteresēti. Ir kaut kādas lietas, kas varbūt paņem tikai trīsdesmit minūtes, bet tev jau liekas, ka trīsdesmit gadi paiet, tad tā nav tava sirds lieta, tu par to nededzi, jo tev tas ir garlaicīgi, tevi tas nogurdina. Tas tev nedod nekādu degsmi un vēlmi. Pirmīt es lasīju to rakstvietu, ka Dievs tevi ir izveidojis ar kaut ko īpašu, kas tieši tev patīk, kas tieši tev padodas. Tu nevienam neesi līdzīgs, un tāpēc ir svarīgi atklāt tieši to, kas tev ir, lai tu vari būt efektīvs ar to, kas ir tieši tavs, nevis skaties uz citiem un domā: “Jā, tev patīk tas, kas ir otram, kāpēc, man nav tā?” Un tad tu koncentrējies uz nepareizām lietām, jo tu neesi apdalīts un tev reāli ir iedots ļoti daudz, tev ir tikai jāpaurķējas un jāpavēro. Un kā to izdarīt, es pēc tam došu visādus piemērus. Tavas aizraušanās var būt arī lietas, ko Dievs lietos Savai godīgai un valstībai. Kā es jau minēju, kādam ļoti sanāk gatavot ēst un, pieņemsim, vasarās, kad mums ir nometnes, viņš var ļoti daudziem forši uztaisīt ēst un iepriecināt ļoti daudzus. Kāds varbūt vispār tukšā ir atbraucis, un viņš atnāk un viņam tādu galdu uzklāj. Viņš ir tik laimīgs un saka: “Dievs mani mīl!” Un tu nezini, kā caur kaut kādām tīri tādām tehniskām lietām Dievs var citus cilvēkus ļoti iepriecināt un pievest tuvāk Sev. Tā kā nenoniecini arī savas tādas praktiskās degsmes, intereses un to, kas tev padodas.

3. Spējas, kas dabiski sanāk.

4. Tava personība.

Trešais un ceturtais elements ir kopā. Tās ir tavas spējas, kas tev dabiski sanāk, un tava personība. Tās divas lietas ir kopā. Tās ir tavas dabiskās spējas, kuras tev tika dotas no brīža, kad tu jau piedzimi.

Kad nu mums, pēc mums piešķirtās žēlastības, ir dažādas dāvanas [..]. (Romiešiem vēstule 12:6)

Tulkojot no angļu valodas, ir teikts: “Dievs mums katram ir devis spējas labi darīt konkrētas lietas.” Tātad, Dievs mums katram ir devis spējas labi darīt konkrētas lietas, un mūsu uzdevums ir saprast, kuras tās konkrētās lietas ir, kuras mēs spējam labi izdarīt. Konkrētas lietas, nevis visas lietas. Citu reizi mēs sakām: “Es pilnīgi visu varu darīt, jo es esmu Dieva bērns.” Tu vari darīt pilnīgi visu, kam Dievs tevi ir izveidojis specifiski. Tieši tevi Dievs ir izveidojis, un to visu tu reāli vari darīt un labi darīt. Nav svarīgi arī tas, cik tev šobrīd ir gadu. Cits domā: “Es esmu par jaunu.” Dāvids nebija par jaunu, lai cīnītos ar Goliātu, kas bija profesionālais cīkstonis, un nezin cik reizes viņš jau bija uzvarējis. Tā laika karavīri no viņa baidījās un trīcēja. Dāvids, kaut kāds puika no ganiem, nenobijās, aizgāja un uzvarēja. Tāpat Jozua, kad iegāja apsolītajā zemē, bija jau astoņdesmit gadus vecs, bet viņš bija spēcīgs un stiprs, un viņš gāja savā vīzijā. Tā kā nav tik būtiski, cik tev šobrīd ir gadu.

Tad, kad tu pieņem to, kādu Dievs tevi ir radījis, tu vari izdarīt visu. No vēstures ir labi piemēri. Mums tagad daudzās vietās ir tādas ēstuvītes “KFC” (Kentucky Fried Chicken) ar tādu sarkanu logo un vīrieti virsū, teiksim godīgi, ne jaunākajos gados, bet onkulis Hārlands Deivids Sanderss. Viņš šo lietu uzsāka apmēram septiņdesmit gados. Viņš nebija jaunietis, bet viņam jau bija ap septiņdesmit gadu, kad viņš atklāja šo savu lietu, ka viņam forši sanāk cept vistiņas ar savu metodi un ka cilvēkiem ļoti patīk. Var redzēt, ka mums arī patīk, jo mums arī te jau daudzās vietās Rīgā ir atvērtas “KFC” ēstuves. Rejam Krokam, kurš nopirka McDonald’s frančīzi, bija jau ap piecdesmit gadiem. Un ko viņš izdarīja? To mazo restorānu, kas bija tikai vienā vietā un mazam cilvēku lokam pieejams, viņš nopirka un izsēja pa visu pasauli. Viņš iegādājās franšīzi, lai paplašinātos un tas nesa milzīgus ienākumus. Tā kā tavs vecums nespēlē lielu lomu, ja tu atklāj kaut ko, kas tev padodas un tu sāc to darīt. Tā tava lieta, tā vīzija tevi ceļ, padara jaunāku un dod enerģiju. Tu kļūsti stiprāks un, kā Bībelē teikts, tava jaunība atjaunojas. Tā lieta, kas ir tava, tevi ceļ, dod enerģiju, spārno.

5. Pieredzes.

Pirmā pieredze, kas mums ir, tā ir mums katram ģimenē. Tā pieredze var būt gan pozitīva, gan negatīva. Pie tam, derēs gan pozitīvā, gan negatīvā pieredze, jo pēc tam tās abas veido tevi par to, kas tu esi. Otrkārt, mēs visi ejam bērnudārzos, skolās, augstskolās un visur kāds no mums ir mācījies. Es domāju, ka mums nav neviena analfabēta. Mums te nav Āfrika, jo mums obligāti ir jāmācās, vai mēs to gribam vai negribam. Varbūt mūsdienās vairs tā neatļaujas skolotāji, bet tad, kad es mācījos, manā laikā skolotāji varēja visu ko darīt. Viņi varēja tevi raut aiz matiem, kādus čaļus aiz ausīm plēst, varēja uzdot pa pirkstiem ar lineālu, un tu biji maziņš un melns, jo tu esi skolnieks. Protams, ne jau visi skolotāji bija tādi mežoņi. Es domāju, ka katrs ir kaut kādu negatīvu pieredzi piedzīvojis vai nu ar skolotājiem, vai no saviem skolas biedriem. Es atceros, ka viena meitene vienkārši man nospēra somu un slēpa no manis. Man nebija manu mantu, un es tās meklēju. Tas bija kaut kādā otrajā vai trešajā klasē. Es vēl tagad atceros tās lietas, kas ar mums notika skolā un bērnībā. Mēs atceramies gan tās negatīvās, gan pozitīvās lietas, jo tās mūs stipri ietekmē un veido mūsu personību. Tad arī dažādas darba pieredzes, kad jau esam izauguši un ejam darbā. Arī tā pieredze mūs veido. Pieredze, ko mēs saņemam šajā draudzē savā starpā, arī tā mūs veido par to, kas mēs esam, un par ko mēs kļūstam. Vēl viena piebilde par pieredzēm – vairāk par visu mūs veido mūsu sāpīgās pieredzes, tās, kas mūs ievaino, kas mums ir kaut ko nodarījušas. Sāpes ir kā Dieva megafons, skaļrunis, kad mēs ieraugam vienkārši gaismu, mēs nemaināmies, bet, kad mēs sajūtam karstumu, kad pieduram roku pie plīts, mēs uzreiz raujam nost. Tā ir mūsu reakcija. Dažreiz tieši sāpes vai sāpīgā pieredze ir tās, kas palīdz pieņemt kaut kādus lēmumus un mainīties. Tas palīdz ieraudzīt kaut kādas nepareizās lietas. Dievs mūs speciāli nedz soda, nedz kaut ko sliktu dod. Ne jau tikai tad, kad saule spīd, arī tad, kad lietus līst, kad notiek sliktas lietas, tās lietas nāk tev par labu. Protams, ja tu ļauj Dievam pie sevis darboties, ja tu neapvainojies un neaizskrien projām, tad šis labums īsti nevar pār tevi nolīt. Nesarūgtinies, kad ir grūti laiki, sāpīgas pieredzes, bet uzticies Dievam. Bībelē ir teikts:

Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti. (Romiešiem vēstule 8:28)

Tātad Dievs ir īpašs, ka Viņš māk no tām grūtajām lietām izvilkt mums tādu eliksīru, kas mums palīdz, ja vien mēs tikai neapvainojamies, neaizskrienam prom, nesarūgtināmies, tad tā ir tāda liela lieta.

Piemēram, kad mēs gatavojam ēst, lai pagatavotu kūku, vajadzīgi milti, jēlas olas, vaniļa un vēl kaut kādas lietas. Ja tu ieietu virtuvē un mēģinātu šīs lietas vai miltus ēst plikus, tas būtu pretīgi. Ir kādi cilvēki, kuriem patīk dzert jēlas olas, jo saka, ka balsij palīdzot. Bet vismaz manā uztverē tas vispār ir diezgan pretīgi. Arī vaniļa pati par sevi ir rūgta, bet, kad šīs lietas samaisa kopā un izcep, tad mums visiem garšo šī kūka. Tāpat ir arī mūsu dzīvē. Mums ir rūgtas lietas un saldas lietas, kaut kādas dažnedažādas lietas, bet to visu miksu Dievs veido kopā, un mūsu dzīve sanāk kā laba, brīnišķīga un skaista kūka. Tā kā, ja tu mīli Dievu, tad visas lietas tev nāk par labu.

Kā tu vari šīs savas stiprās puses, kuras Dievs tevī ir ielicis, pastiprināt, kā tu tās vari atklāt? Būs četras lietas.

1. Atklāj savas stiprās puses. Pirmā lieta, kā tu vari tās pastiprināt, ir vienkārši, tās atklājot. Tu nevari lietot to dāvanu, kuru tu neesi attaisījis vaļā. Tev ir kastīte, bet tu nezini, kas tur ir iekšā. Tu to kastīti esi kaut kur nolicis un netaisi vaļā. Lai tu zinātu, kas ir tevī, tev tā ir jāatver, jāatklāj un jāapskatās. Kā tad es varu atklāt, kādu Dievs mani ir izveidojis, kādam mērķim dzīvē? Tu vari darīt divas lietas: 1) Eksaminē savu pagātni. Ko tas nozīmē? Tu neskaties tik ļoti uz to, kas tev ir noticis, bet pārskati tās lietas, kuras tev ir labi sanākušas pa dzīvi. Mēs te nerunājam par maziem bērniņiem, jo viņi diez vai pagaidām saprot, ko es te tagad runāju, bet mēs katrs esam nodzīvojuši kādus desmit, divdesmit, trīsdesmit un vairāk gadus, un tas, ko es iesaku tev mājās darīt, paņem lapu un saraksti tavus dzīves periodus no nulles līdz desmit. Saraksti tās lietas, kas tev tajā laikā labi sanāca, ko tev citi cilvēki teica, ka tev šitā lieta labi sanāk. Varbūt tev kaut kas sportā forši sanāca, varbūt tev skolā lasīšana labi sanāca, varbūt tā pati ēst gatavošana tev labi sanāca. Mums ir milzums daudz lietu, kas varbūt ir sanākušas, ko varbūt citi cilvēki ir redzējuši, un arī tu pats. Tātad, pa tām desmitgadēm sadali un pretī saraksti tās lietas, kas tev sanāca tajā dzīves periodā, ko tu atceries.

Būs tulkotā rakstvieta no angļu valodas: “Jūs esat piedzīvojuši daudz ko. Kur visa šī pieredze ir pazaudēta?”

Vai tik lielas lietas jūs velti esat piedzīvojuši? Taču ne velti! (Galatiešiem vēstule 3:4)

Tātad viss, ko mēs piedzīvojam, ko mēs pieredzam, nevajag to aizmirst, nevajag to pazaudēt, tāpēc ir labi tajā ieskatīties un piefiksēt, kas tev labi sanācis šajos laikos. Kas vēl šajā visā ir būtiski? Ne tikai tas, kas tev labi sanāca, bet arī, kas tev patika. Šīs divas lietas kopā veido tās stiprās puses, ka tev gan patīk tā lieta, gan tev sanāk. Jo var būt, ka tev kaut kas sanāk, bet tev reāli ļoti nepatīk tā lieta. Vienkārši sanāk, bet tev nepatīk. Un otrs – tev ļoti patīk, bet galīgi nesanāk. Šīs divas lietas vajag atšķetināt vienu no otras nost. Tavas stiprās puses ir, kas tev ļoti labi sanāk un kas tev arī patīk. Pat ja sākumā nepatīk, tad pēc tam patīk. Zinot piemēru par Šidlovski, ka viņu tētis sūtīja trenēties boksu. Sākumā viņam bokss šausmīgi nepatika, bet viņam boksēties labi sanāca. Un vēlāk pēc kāda brīža viņam bokss ļoti iepatikās. Tas, ka tev pirmajā brīdī kaut kas nepatīk, varbūt tu vienkārši neesi drošs, neesi pārliecināts, tāpēc tev iespējams nepatīk. Uzreiz pēc pirmā mirkļa nevajag spriest, ka tev nepatīk, tu to dari ilgākā periodā un tad paskaties, īpaši ja vēl sanāk, tad varbūt arī drīz tev tas iepatiksies. Jo mums patīk tas, kas mums sanāk. Vēl lieta, ko var darīt: 2) Eksperimentē ar dažādiem uzdevumiem. Izmēģini, cik vien vari, daudzas un dažādas lietas. Esot draudzē, skaties, kur tu vari būt noderīgs, ko tu varētu darīt. Tādā veidā atklājas tavi talanti, tavas stiprās puses. Kalpošanu mums šeit patiešām ir stipri daudz un darba rokas mums noder, un tā tu vari sākt trenēties. Ir cilvēki, kuri sēž un gaida, un saka, ka viņi gaida no Dieva, lai Dievs pasaka, kas man ir jādara ar savu dzīvi. Zini, gluži tā nenotiks, un Dievs tev nenāks un skaļā balsī ar megafonu neteiks: “Tā, brāli, celies, ej sludināt evaņģēliju uz Krieviju.” Es kādreiz tikai tā domāju, ka Dievs kaut kur tā aizsauks un tad mēs tur tā iesim. Kādreiz man tā sludināja, ne šajā draudzē, tā bija mana izpratne. Tu atklāj savu tad, kad liec roku pie arkla, sāc kaut ko darīt un citi saka, ka tas tev sanāk un vaicā, vai tu negribi vēl šito izdarīt? Tad, kad tev sanāk, tad arī tevi tas iepriecina. Lai mēs kļūtu spēcīgi savās stiprajās pusēs, pirmais punkts bija, ka mums tās ir jāatklāj – mēs taisām vaļā savu dāvanu un skatāmies, kas tur ir iekšā.

2. Man ir jāpieņem manas stiprās puses jeb tas, kā es esmu veidots. Viens ir, ka tu atklāj, otrs – tu pieņem, tu tieši esi radīts par tevi. Tu neesi kāds cits, tu esi tieši tu. Ja tu mēģini kļūt par kaut ko citu, tas ir nožēlojami. Tu nebūsi perfekts, būdams par kaut ko citu, jo Dievs tevi ir radījis tieši par tevi. Tā ir mūsdienu pasaules bēda, filozofija, un mums skalo iekšā visādus standartus, kādam ir jāizskatās cilvēkam, kad viņš ir kruts un kad viņš nav kruts. Ir tādas visādas lietas, kas veido mūsu latiņu, kādiem mums ir jābūt, un tu paskaties spogulī uz sevi un domā, ak Dievs, es taču galīgi neesmu tāds, kā man vajag būt. Un tad tu skrien pie visādiem dakteriem, lai tev nogriež šo, nogriež to, pieliek tur un pieliek tur. Tas ir nožēlojami, ka tu sevi tik ļoti nepieņem, ka Dievs tevi tādu ir veidojis. Šeit nav runa par to, ka tu rij kaudzēm saldumus un baltmaizi, ka tev ir liekie kilogrami, veselīgam dzīvesveidam ir jābūt, bet mēs jau visi neesam kā kloni, mēs neesam vienādi radīti. Viens ir garāks, otrs ir īsāks, un neraudi par to, ka tu esi īsāks. Tev ir savas iespējas, tu tāds maziņš visur tiec, visur izlien, bet mēs, garie, redzam pāri pa gabalu. Katram ir sava stiprā puse tīri fiziski, un tas ir ļoti forši, ka tu esi tieši tāds, kāds tu esi. Es kādreiz ļoti pārdzīvoju, ka esmu gara. Es klasē biju otra garākā meitene, un visi puikas bija galvas tiesu maziņāki. Domāju, kā es tāda gara staigāju saliektu muguru, plecus uz leju, lai būtu īsāka. Tagad sporta zālē saka, ka pleci ir jātur atpakaļ, nav ko sakumpušai staigāt, īsāks jau nepaliksi. Pieņem to, kā Dievs tevi ir radījis.

Ir divas barjeras kas tevi attur no sevis pieņemšanas. Tas ir tas, ko es tikko minēju: 1) Tu sevi salīdzini ar citiem, kad domā: tas ir tāds, man arī ir jābūt tādam, bet Dievs negrib, ka tu tādā nozīmē sevi salīdzini ar citiem. 2) Izpatikšana, ka tu kādam centies izpatikt, tu sāc tēlot kaut ko, kas tu nemaz neesi. Tas nav forši, to var just, to var redzēt, ka tu neesi tu. Tādā veidā tu arī noraidi, ka Dievs tevi šādu ir izveidojis, tev nepatīk, kāds esi. Redzi, es būšu tāds kā tas. Starp citu, es esmu no laukiem, no Ventspils puses. Es izaugu savā lauku skolā, un tad, desmitajā klasē, es stājos Ventspilī skolā, iešu pie pilsētniekiem. Man bija doma, kad es mācījos 9. klasē, ka man sevi ir jāuzlabo, es skriešu visu vasaru, es izbalināšu matus, nosauļošos brūna. Es pat papriku ēdu, jo paprika kaut ko tur labu darīja, bet vispār man riebjas paprika. Es darīju visu ko, jo man ir jākļūst tādai, ir taču jāuztūnējas, es taču iešu uz pilsētas skolu mācīties. Ar ko tas beidzās? Es biju tas, kas es esmu, arī tajā pilsētas skolā. Es tā sēdēju savā klasē, starp krējumu es nebiju, pats beidzamais es arī nebiju. Latvijas pelēkā viduvējība, uz to brīdi. Tu domā, ka tu pats sevi pārveidosi, bet tu to nevari pārveidot, bet, starp citu, manas lielākās reālākās izmaiņas pie manis notika, tad kad es šeit aizbraucu uz inkaunteru un pieņēmu, to kā Dievs mani ir radījis. Jo man bija problēmas pieņemt sevi tādu, kāda es esmu. Šis nav labs un tas nav labs. Kad tu reāli to pieņem un sāc sevi vērtēt, sevi cienīt, tu arī pieņem pārējos un cieni viņus. Tā ir tāda reāla fīča, kamēr tu sevi nepieņem, tu īstenībā arī citus nepieņem, vai tu viņus paaugstināsi vai pazemināsi, tu nesapratīsi, ka pret viņiem jāizturas kā ar līdzvērtīgiem. Man liekas, ka tā ir ļoti liela svētība, ka Dievs mūs tik ļoti mīl, bet Viņš arī tos pārējos mīl un Viņš grib, lai mēs izturamies savā starpā kā līdzvērtīgi, nevis cenšamies kādu pazemot, lai paši kļūtu krutāki. Vai apbrīnot kādu – tu esi man elks. Tas ir nožēlojami, tāpēc ka tu pats esi radīts kā brīnišķīgs, superīgs, neatkārtojams cilvēks, un Dievam ir plāns tavai dzīvei tavās stiprās pusēs, ar kurām Viņš grib tevi lietot.

Jūsu iedrošinājumam daži tādi izteikumi, ko kādi cilvēki no malas teica par cilvēkiem, kurus mēs tagad labi zinām, ka viņi ir nenormāli kruti. Piemēram, skolotājs teica savam skolniekam: “Tu esi bezcerīgs kā komponists.” Kam tas tika teikts? Mocartam. Mocarts ir viens no viskrutākajiem komponistiem visos laikos, bet viņa skolotājs viņam teica, ka viņš ir bezcerīgs. Nākošais: “Tu esi tik stulbs, tu nekad neko neiemācīsies.” To teica skolotājs Edisonam. Edisonam, kurš mums atklāja spuldzīti, palaida darbībā elektrisko spuldzīti. Skolotājs teica, ka viņš ir tik stulbs, ka nekad neko neiemācīsies. Vēl vienam skolniekam tika teikts: “Tu nekad nebūsi sekmīgs matemātikā.” Tas bija Einšteins. Einšteinam skolotājs teica, ka tu nekad nebūsi sekmīgs matemātikā. Mēs zinām, ka Einšteins ir viens no gudrākajiem cilvēkiem.

Tik katrs lai dzīvo tā, kā Tas Kungs tam piešķīris viņa daļu un kā Dievs kuru ir aicinājis. To es tā noteicu visās draudzēs. (1. Korintiešiem vēstule 7:17)

Cik svarīgi ir atrast, kur Dievs tevi ir aicinājis, tieši ar kādām lietām tu vari darboties, dzīvot un uzplaukt.

3. Dievs grib, lai mēs izbaudām to, kā esam veidoti. Lai tu priecājies par to, kāds tu esi – tu esi foršs, tu esi skaists. Manā grupiņā ir puisis Haralds, un viņam mājās ir bezvadu internets, kam parole ir “skaists un gudrs”. Viņam tas ir bezmaksas, un ja cilvēki tajā mājā, kur viņš dzīvo, grib tikt internetā, viņiem ir jāatrod “skaists un gudrs”, un tas ir Haralds. Ja par šīm lietām kādam vajag skolotāju, tad, lūdzu, pie Haralda, viņam šīs pārliecības netrūkst. Mums ir jābauda un jāpriecājas par to, kādus Dievs mūs ir izveidojis, un pārtrauc sūkstīties un pārtrauc domāt, ka tu esi nedataisīts, ne šis man ir līdz galam, ne tas man ir līdz galam. Tu esi līdz galam veidots, tu esi perfekti radīts Dieva līdzībā, brīnišķīgs cilvēks. Dievs grib, lai tu priecājies par to, kādu Viņš tevi ir radījis – skaistu un pārsteidzošu.

Ja tu sevi pieņemsi un baudīsi, tev būs ieguvumi. Kad tu pieņemsi savu stipro pusi, ko tev Dievs ir devis, to veidu, kā Dievs tevi ir izveidojis, un ka tu to vari arī baudīt, tev būs šādi trīs ieguvumi: 1) Enerģija. Kad tu pieņem, kāds tu esi, ar domu, ka tev viss ir kārtībā. Man vienkārši ir jāturpina dzīvot un jāturpina darīt Dieva lietas. Nekoncentrējies uz to, ka esi šāds un tāds. Tad tu jūties pilns ar enerģiju, tu jūties dzīvs, un saproti, kāpēc Dievs tevi ir radījis, un tev ir prieks dzīvot, un tevī kūsā enerģija. 2) Pārliecība no Dieva, ka tu dari to, ko Dievs tevi ir aicinājis darīt, un tu dari ļoti svarīgu lietu. Citreiz cilvēki mētājas pa pasauli un nevar saprast, kas viņam dzīvē vispār ir jādara, un vispār, kāda jēga ir dzīvot. Īpaši, kad tu esi draudzē un kad tu vēl šeit mācies visas lietas, tad tev ienāk pārliecība no Dieva, ka tu dari to, ko Dievs tevi ir aicinājis darīt. 3) Tu esi piepildīts, auglīgs un svarīgs. Katram cilvēkam ir vajadzība būt svarīgam, vajadzīgam, nozīmīgam. Kad tu esi savā stiprajā pusē, tu esi piepildīts, esi auglīgs, esi svarīgs un nes augļus.

4. Attīsti un lieto to, ko esi atklājis, ko Dievs tevī ir izveidojis. Mēs to lietojam un attīstām. Ne vienkārši, ka tas mums ir, bet mēs to attīstām, tas nestāv mums uz plaukta, bet attīstām. Atkārtosim četras lietas, lai mēs kļūstam stiprāki: 1) Ir jāatklāj mūsu stiprās puses. 2) Jāpieņem. 3) Ir jāpriecājas par tām. 4) Tās ir jāattīsta un jālieto. Ziniet, ja muskuļus mēs netrenējam, viņi paliek šļaugani un nokārušies. Tad, kad tu sāc trenēt savus muskuļus, sāc cilāt hantelītes, skriet, pietupienus taisīt, muskuļi kļūst stingri un ir spēcīgi, spējīgi, un arī labāk izskatās. Tāpat arī tavas stiprās puses ir jāattīsta, ar tām ir jādarbojas. Mūziķi arī trenējas, lai varētu labi spēlēt, tev nepietiek pabeigt skolu, tev ir jātrenējas, katru nedēļu ir jāmācās. Dziedātāji iet pie skolotājiem, tas nekas, ka jau dziedi desmit gadus. Tu ej pie skolotājiem un atkal dziedi: “La, la la, la, la!” Un visu laiku tu to trenē, tāpēc ka muskuļiem ir jābūt tonusā. Arī lietām, ko tu dari, ir jābūt tonusā, tev tās ir jāattīsta, jāiet uz priekšu. Tas ir jādara visa mūža garumā.

No tā daži ir noklīduši un nogriezušies uz tukšu izrunāšanos. (1. Timotejam vēstule 1:6)

Angliski variants ir: “Turpiniet izmantot Dieva doto dāvanu, ļaujiet tai augt, lai tā kā no mazas liesmiņas kļūst par lielu uguni.” Tātad, ja tu kādu lietu sevī atklāj un ļauj tai izaugt lielai, un visas šīs dāvanas, ko Dievs mums ir devis, Viņš ir devis Savai slavai, godam, lai mēs celtu Viņa valstību un lai mēs būtu laimīgi. Bet ir kādas lietas, kas mūs attur no tā, lai mēs būtu tie, par ko Dievs mūs ir radījis. Tās ir bailes.

Es baidījos un aizgāju un apraku tavu talentu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu. (Mateja evaņģēlijs 25:25)

Bija trīs kalpi, kuriem saimnieks deva talantus un trešais kalps teica tā: “Man bija bail, tāpēc es paslēpu zemē talantu, ko tu man devi.” Talanti tiek doti visiem, bet, ja tu tos paslēp baiļu dēļ, tad šis talants netiek lietots un svētība nenāk tavā dzīvē, un sanāk, ka tu savu baiļu dēļ sevi sasaisti un neļauj sev uzplaukt.

Kāpēc man vajag stiprināt to jeb tās stiprās puses, ko Dievs man ir devis? 1) Tu būsi piepildīts, vairāk izbaudīsi dzīvi, būsi auglīgāks, veiksmīgāks, tu būsi laimīgs, plaukstošs cilvēks. 2) Bet pati galvenā lieta, kāpēc mums vajag stiprināties, stiprināt šīs savas stiprās puses, tāpēc ka mums ir atbildība. Mums ir atbildība Dieva priekšā. Jo Dievs mūs ir izveidojis ar kādu nolūku, ar mērķi ir radījis, mūsu atbildība ir atrast to un lietot to, un pieaugt tajā. Jo mēs arī Dievam dosim atskaiti, mums ir atbildība gan cilvēku, gan Dieva priekšā, kā mēs to lietojam.

Kā atrast savas stiprās puses?

Amerikāņu psihologs un pedagogs Hovards Gārdners (Howard Gardner) izdalīja astoņus personību tipus. Tas palīdzēs saprast, kurā arī tu esi, vari lasot sevi papētīt.

1. Mutiskais jeb lingvistiskais talants. Spēja skaidri, efektīvi formulēt savas domas, skaidri tās izteikt, tev piemīt ass prāts, tu māki ļoti precīzi izteikties un tā, ka tas ir perfekti. Lieliski pārvalda runas mākslu, gan mutisko, gan rakstisko. Šis tips vairāk raksturīgs žurnālistiem, rakstniekiem, juristiem, oratoriem, lingvistiem, blogeriem. Tas ir viss, ko dari ar valodu.

2. Ciparu talants. Prasme darboties ar cipariem un dažāda veida simboliem. Tas vairāk raksturīgs matemātiķiem, programmētājiem, ekonomistiem. Patīk darboties ar cipariem, skaitļiem un ar tiem risināt problēmas.

3. Telpas jeb vizuālais talants. Tev ir prasme orientēties telpā, radoši to pārveidot, tu redzi, kā vajag iekārtot lietu, kā būs foršāk. Tu proti tehniski to fiksēt. Šis ir raksturīgi vairāk arhitektiem, dizaineriem, fotogrāfiem, māksliniekiem, mūziķiem.

4. Fiziskie talanti. Tu teicami pārvaldi savu ķermeni un savus sajūtu orgānus. Cilvēki ar šo talantu dabiski ir stipri, plastiski apdāvināti, ar teicami fizisku izturību. Un tie ir profesionāli sportisti, dejotāji, visi, kam ir laba koordinācija, elastība, ātrums, balanss. Te ir viss, kas saistīts ar fiziskajām izpausmēm.

5. Personības talants. Tad, kad tu savu personību izproti ļoti dziļi un smalki, tu iedziļinies sevī. Ne visiem cilvēkiem tas ir raksturīgi, es arī dažus pazīstu, kas visu laiku domā. Mēs visi domājam, bet ir cilvēki, kas pastiprināti domā. Un viņiem ir spējas saprast savas stiprās un vājās puses, savu garastāvokli un vēlmes, centienus. Un viņiem ir dziļa emocionāla dzīve. Tas raksturīgs filozofiem, rakstniekiem, garīgiem līderiem, kuriem izdodas sevī iedziļināties un izprast dažādas iekšējas lietas.

6. Starppersonību talants. Cilvēks, kurš lieliski saprot pārējos cilvēkus, kas saprot, kā pārējiem cilvēkiem viss notiek psiholoģiski un tā tālāk. Kas spēj just līdzi, prot risināt konfliktus, efektīvi atsaucas komunikācijā ar citiem cilvēkiem. Šis vairāk raksturīgs ir psihologiem, politiķiem, oratoriem, pārdevējiem, aktieriem, pasniedzējiem.

7. Apkārtējās vides talants. Šis cilvēks spēj sadarboties ar apkārtējo dabu, viņš prot atrast kontaktu ar dzīvniekiem, visi dzīvnieciņi viņam ir draugi. Šie cilvēki var kļūt par veterināriem, par zemniekiem, dresētājiem, floristiem. Ne tikai ar dzīvniekiem, bet ar jebkāda veida dabu spēj sadzīvot un rūpēties par to.

8. Muzikālais talants. Ritma, teksta, melodijas izjūta, spēja atpazīt dziesmas, variēt ātrumu un tempu – viss, kas saistīts ar mūziku.

Nav tā, ka katram ir tikai viens izteikts talants, visbiežāk ir miksēts un vairāki kopā. Bet vienmēr būs kāds stiprāks, pāri visam. Šis ir tavs uzdevums ieskatīties sevī, kas tad tev varētu būt.

Praktiski ieteikumi, kā noskaidrot savu stipro pusi.

1. Veic apkārtējo aptauju. Ej un prasi saviem apkārtējiem cilvēkiem, vienā vietā teikts “prasīt vismaz pieciem tuvākajiem cilvēkiem no ģimenes”, un citā vietā teikts “attālākiem cilvēkiem”. Būtu labi gan vienu, gan otru aptaujāt, tad saprastu, kā tad viņi tevi redz no malas. Tā ir ļoti efektīva lieta, citreiz tu pats īsti nevērtē to, kas tev ir no Dieva dots, domājot, tas jau visiem tā ir, to jau visi māk. Bet tu nemaz nezini, ka visi to nemāk. Tad cilvēks no malas tev var uzrakstīt un pateikt – šī lieta tev forši sanāk. Un prasi, lai raksta konkrētas lietas, nevis, ka tu esi jauks, tu esi draudzīgs, bet reģistrē konkrētas lietas, ja esi draudzīgs, tad ar ko esi draudzīgs, varbūt draudzīgs tikai ar bērniem un pieaugušie tev riebjas vai otrādi. Lai ir maksimāli konkrēta tā lieta.

2. Otrā lieta, pēc kā vari novērot un arī spriest – tās lietas, par kurām cilvēki visbiežāk saka paldies. Tur, kur tev labi sanāk, teiks paldies.

3. Ko vari brīvi darīt arī bez maksas. Tev kaut kas tik ļoti labi sanāk, patīk, un tev nav svarīgi, samaksās vai nesamaksās. Tas arī ir uguntiņa, kas liecina ka tā ir tava stiprā puse.

4. Sfēra, kura tevi interesē. Arī tur var būt apslēpts tavs talants. Es iedomājos par sevi, es tajos laukos augu, aizbraucu uz Ventspili, un tur bija tāda mūzikas skola, nevis tā, kas tagad, bet tā vecpilsētā atradās, un tur kāds bungo, viens spēlē, viens čīgā, un es gāju garām kā tādai svētvietai, tur kas notiek, tur spēlē, cilvēki māk spēlēt, ar tādu bijību un cieņu izturējos. Es arī tur nokļuvu, bet baiļu dēļ es neturpināju to darīt, es gāju tikai sagatavošanas kursos, bet katrā ziņā tā bija lieta, kas man ļoti piesaistīja, ļoti interesēja, neviens to īpaši nemācīja. Bet te nu es esmu slavēšanas grupā jau 12 gadus.

5. Kas mani sajūsmina citos, piemēram, ir kaut kādas lietas, es nedomāju to kā skaudību, bet kad tu reāli novērtē, cik forši sanāk tas un tas. Iespējams, ka arī tur tu vari atrast savu stipro pusi, jo tas ar tevi rezonē. Man futbols nekad nerezonē, mani vienkārši tas neinteresē, bet būs man mūzika un vēl kādas radošas lietas, tad tās uzreiz interesē un sajūsmina.

5. Vēl interesanta lieta – analizē arī to, ko tu apskaud. Jo tu neapskaudīsi to, kas tev vispār neinteresē, tu apskaudīs kaut kādas lietas, kas tevī ir, ka arī tu gribi, jo varbūt vienkārši baidies, neīsteno to un neej tālāk. Šie var būt tavu talantu jeb stipro pušu klusās balstiņas.

Piemērs par kādu sievieti. Viņa gribēja kļūt par ārsti, bet izmācījās par ekonomistu un bija ekonomiste. Bet sirdslieta bija medicīna. Kad viņas vīrs saslima, viņa ārstēja savu vīru, kad saslima dēls, viņa ārstēja savu dēlu, kad saslima viņa pati, viņa ārstēja sevi, bet viņa bija ekonomiste. Un tad, galu galā, ap 60 gadiem viņa devās uz slimnīcu un kļuva par sanitāri. Un viņa bija savā vidē, kuru viņa mīlēja, kas viņai atsaucās. Tas talants var visādi izpausties.

6. Rakstiski pieraksti pilnīgi visu, kas tev viegli padodas. Var likties, ka tev ir tādi un šādi mīnusi, bet ir arī tādi plusi, bet tu skaties uz tiem plusiem gan sev, gan citiem. Uzraksti sarakstu ar to, kas tevi interesē. Un, kad tu tam iesi cauri, tev izcelsies kaut kādas lietas, kas atkārtosies, un sapratīsi. Arī tas, ko pirmīt minēju, ko tu esi gatavs darīt bez maksas, arī to pieraksti.

7. Panākumu dienasgrāmata. Ko tas nozīmē? Ka tu katru dienu pieraksti vismaz piecas lietas, ko tu šodien foršu izdarīji, kāds tev bija labs panākums. Piemēram, tu negribēji celties īstajā laikā, bet tu piecēlies un nenokavēji savu darbu, tu negribēji matus mazgāt, bet tomēr izmazgāji. Elementāras lietas, kur tu pārkāp sev pāri un tu izdari. Tas cels tavu pašvērtību un redzēsi – es šodien šo dienu neesmu veltīgi nodzīvojis, un ieraksti klāt, ka esi malacis.

Nekad nav par vēlu kļūt laimīgam, nekad nav par vēlu atrast savu stipro pusi. Kad tu būsi laimīgs, caur to tu darīsi pārējos laimīgus. Ja tu būsi nomākts katru dienu, citi gribēs tevi tikai žēlot, bet, ja tu būsi priecīgs laimīgs, piepildīts, citi gribēs zināt, kas tad tev tur tāds ir. “Man ir Dievs. Man Dievs palīdzēja atklāt to un to!” “Kur ir tavs Dievs? Es arī gribu tavu Dievu!” Un tu teiksi: “Nāc uz manu neformālo pasākumu, nāc uz manu draudzi!”

Novēlu, ka mēs ejam savā vīzijā, ejam šajos visos divpadsmit vīzijas punktos, ka mēs esam laimīgi, ka atrodam savas stiprās puses, arī tās, kas mums ir nepieciešamas, kas mums nav tik stipras puses, mūsu kalpošanā vai darbā, arī tās nevajag noniecināt. Bet koncentrējies vairāk uz stiprajām pusēm, lai tās attīstītu, un tu būsi priecīgs, tu būsi svētīts, būsi pilns ar enerģiju, tev būs panākumi un labi rezultāti. Āmen!

Indras Kalniņas sprediķi “Tavas stiprās puses un to nozīme dzīvē un kalpošanā” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija