Edgars ir jauns puisis no Saldus, kurš jau vairākus gadus uzticami strādā vienā uzņēmumā.
Pirms dažiem gadiem, neraugoties uz to, ka viņš strādāja daudz, alga bija maza un ar to pietika tikai pāris nedēļām. Arī vadības attieksme pret puisi bija negatīva un augstprātīga. Sākot ticēt Dievam, paklausot Viņa principiem un aktīvi iekļaujoties draudzē „Kristus Pasaulei”, Edgars ir piedzīvojis finansiālu svētību un tagad tajā pašā darbavietā viņš nopelna par trešdaļu vairāk, nekā līdz tam. Par savu ceļu uz svētībām Edgars stāsta:

„Jau vairākus gadus esmu traktorists kokapstrādes uzņēmumā, bet sākumā šajā darbā man gāja grūti. Bija daudz jāstrādā, taču tas netika novērtēts. Mana alga bija maza, vadība bieži lika strādāt virsstundas un arī pa brīvdienām, taču tas netika apmaksāts. No darba devēja jutu pret sevi sliktu attieksmi, kaut strādāju kārtīgi. Man pārmeta to, ka bieži lūza traktors un gadījās citas tehniskas ķibeles. Kaut arī biju neapmierināts, priekšniecības negatīvas nostājas dēļ baidījos iet un runāt par algas pielikumu.”

Arī ar to, ko Edgars nopelnīja, bija stipri par maz, lai iztiktu līdz nākamajai algai. Viņš turpina: „Man bija daudz negaidītu izdevumu. Piemēram, bieži sabojājās mašīna, ko es lietoju, lai nokļūtu darbā. Bija arī citas neplānotas vajadzības un tēriņi. Pēc izdevumiem un remontiem nekas pāri nepalika. Visa nauda parasti aizgāja jau pirmajās nedēļās. Nācās bieži aizņemties no vecākiem un radiniekiem. Visa tā rezultātā manī auga neapmierinātība, dusmas un beigās slīgu depresijā. Es pastāvīgi cīnījos ar naudas trūkumu, biju parādos un īsti neredzēju izeju savai situācijai.”

Problēmu kulminācijas brīdī darba biedrs uzaicināja Edgaru uz draudzes „Kristus Pasaulei” dievkalpojumu. Tieši tas bija pagrieziena punkts, pēc kura puiša dzīve sāka mainīties, jo parādījās cerība.

„Draugs mani paņēma līdzi uz dievkalpojumu Rīgā,” stāsta Edgars. „Šeit Dievs mani uzrunāja caur mācītāja sludināto svētrunu, kurā es ieraudzīja cerību savai dzīves situācijai. Sapratu – tas ir tas, kas vajadzīgs tieši man! Tajā pašā reizē pieņēmu Jēzu par savu Kungu un Glābēju. Atgriežoties Saldū, sāku apmeklēt arī dievkalpojumus un mājas grupiņas sapulces. Apņēmos vairs neizlaist nevienu draudzes pasākumu.

Iekļaujoties draudzē, problēmas tiešām sāka atrisināties. Sākumā devu desmito tiesu, tikai tāpēc, ka visi to darīja. Taču arvien vairāk, dzirdot liecības, kā cilvēki, dodot desmito tiesu, saņem finansiālu svētību, arī pats nolēmu dot desmito un arī ziedot. Par savām problēmām darbā lūdzu Dievu, lai Viņš palīdz man tās atrisināt.

Drīz vien ievēroju, ka tehnika darbā vairs tā nelūst, kā iepriekš. Sirdī ienāca miers un paļāvība, jo savu dzīvi biju nodevis Dievam, tātad Viņš par mani rūpējas! Aizgāja dusmas pret vadību, paļāvos, ka Dievs atrisinās manas finansu problēmas. Kad pienāca kārtējā algas diena, biju izbrīnīts, ka pa visiem šiem gadiem pirmo reizi man ir piešķirta piemaksa. Priekšniecība bija izmainījusi savu attieksmi pret mani, novērtējusi manu centību un pūles. Sākumā šī piemaksa bija vienreizēja, taču pēdējos mēnešus man ir pastāvīgs algas pielikums. Tagad mana izpeļņa, salīdzinājumā ar to, kā bija sākumā, ir palielinājusies par trešdaļu.

Nav vairāk arī negaidīti izdevumi, kas iecirstu robu manās finansēs. Ar to, ko šobrīd nopelnu, ir vairāk nekā pietiekami un ne no viena vairs nav jāaizņemas. Mans novēlējums tiem, kuri ir līdzīgās grūtībās, kā es savā laikā – uzticies Dievam un meklē Viņa prātu. Varbūt tev liekas, ka, dodot desmito, tev būs mazāk un pašam nepietiks, taču patiesībā tu tikai iegūsi, jo tavs darbs un finanses būs svētītas. Tevi gaida gan algas pielikums, gan arī Dieva apsardzība tavām finansēm, ka nopelnītais tiek izmantots pareizi un lietderīgi. Tas Kungs ir uzticams! Viņš tev atdarīs un tevi svētīs!”

Edgara Krūtaiņa liecību pierakstīja Artūrs Danenbaums