Mūsdienās daudzi cilvēki cieš no atkarībām. Ja smēķēšana var izpostīt veselību un iztīrīt naudas maku, tad ar alkoholu, azartspēlēm un narkotikām ir vēl trakāk – tās ir izpostītas dzīves, piepildītas cietuma kameras un diemžēl arī iespēja ātrāk nonākt kapā.  Arī manas dzīves neatņemama sastāvdaļa bija šie kaitīgie ieradumi, un, tikai pateicoties Dievam, esmu spējis pateikt NĒ šīm atkarībām un sākt dzīvi no jauna starta punkta.

Tendence uz apreibinošajām vielām man radās pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad man bija tikai trīspadsmit. Aizbraucu pie vecākajiem brālēniem uz laukiem un kārtīgi piedzēros, turpat arī sāku smēķēt un, atgriežoties atpakaļ Rīgā, arvien biežāk sāku lietot alkoholu, līdz tas sāka pārvērsties par manas dzīves murgu. Divdesmit gadu vecumā es sāku aizdomāties, ka esmu jau alkohola gūstā, jo nebija neviena nedēļas nogale, kad es būtu skaidrā. Tas radīja arī pamatīgu postu manās finansēs, jo, saņemot algu, vienmēr aizgāju uz Vecrīgu un notriecu to vienā naktī. Katru reizi pēc šiem dzerstiņiem es ļoti pārdzīvoju un gribēju kaut ko mainīt savā dzīvē, bet tas nebija manos spēkos. Pienāca nākamā nedēļas nogale un atkal viens un tas pats. Trakākais notika 2011. gadā, kad alkohola reibumā piesēdos pie stūres un izraisīju avāriju, man atņēma tiesības un uzlika lielu naudas sodu. Neskatoties uz to, es vēl joprojām turpināju dzert, un tā dēļ nonācu ļoti lielās parādsaistībās. Alkohola un cigarešu atkarībai nāca klāt ātrie kredīti, kuru dēļ es izlēmu doties peļņā uz Lielbritāniju. Domāju – tur nebūs, ar ko kopā dzert, jo nevienu nepazīstu, taču notika otrādi. Anglijā iepazinos ar cilvēkiem un sāku vēl trakāk lietot alkoholu, biju kā no ķēdes norāvies. Jau ievācoties savā jaunajā mājā, drīz vien uzzināju, ka man blakus dzīvo melnādains narkodīleris un tajā brīdī man tas likās tik iespaidīgi – bezmaz vai kā filmās par Amerikas getto rajoniem, un tā nu es vēl papildus sāku pīpēt zālīti. Jau pašā pirmajā mēnesī sapratu, ka nu būs ziepes, jo kārtējais plāns kaut ko uzlabot ir izgāzies. Un tas viss tikai tāpēc, ka man nebija spēka atteikties no apreibinošajām vielām. Kad biju piedzēries, šķita, ka esmu ieguvis piepildījumu, aizmirsu bēdas un problēmas, bet tajā pašā laikā nekas netika atrisināts, kļuva tikai sliktāk.  Viss turpinājās ar to, ka regulāri apmeklēju arī kazino, nakts klubus, lietoju narkotikas un dzīvoju augsta mēra netiklībā. Tā nu bija pagājuši trīs gadi Anglijā, kuros nekas uz labu nemainījās, bet bija kļuvis daudz trakāk. Pēc katras reizes es sev teicu, ka kaut kas ir jāmaina, bet tas nekādi neizdevās. Biju mēģinājis atmest smēķēšanu un alkoholu aizvietot ar sportošanu, bet izdevās noturēties tik dažas nedēļas. Tāpēc tas mani iedzina depresijā, es sāku norakstīt sevi, likās, ka viss ir pagalam, gadi pagājuši, nekas nav sasniegts un dzīve izpostīta.

Jau pirms visiem šiem trakajiem notikumiem, kad vēl viss bija glābjams, 2011. gadā mana bijusī kolēģe mani aicināja uz draudzi ‘’Kristus Pasaulei’’. Es protams lepnībā atteicu, smejoties, ka man tas nav vajadzīgs, bet pagāja pieci gadi, un es tomēr 2016. gada novembrī, paldies Dievam, nonācu šeit. Mani uzrunāja viena paziņa, kura apmeklēja šo draudzi, sāka stāstīt par izmainītām dzīvēm, tad nu es izlēmu atnākt uz dievkalpojumu un ievērtēt. Sākumā, jau esot draudzē, es turpināju smēķēt, lietot alkoholu, kā arī biju atsācis pīpēt zālīti, tomēr pagāja divi mēneši un šī gada janvārī es beidzot pieņēmu Jēzu par savu Glābēju. Sāku pamazām lasīt Bībeli un lūgt Dievu, un tad vienu dienu sapratu, ka ir pagājušas jau vairākas nedēļas, un es pat neesmu domājis par alkoholu. Tas manī izraisīja prieku un es vēl vairāk pārliecinājos, ka Dievs patiešām ir! Tā nu Dievs mani atbrīvoja no šī trakā alkohola gūsta, no kura pats gadiem nebiju spējīgs tikt vaļā. Viss, ko man atlika izdarīt, bija tikai jāuztic sava dzīve Dievam. Pēc Jēzus pieņemšanas, man pašam nemanot, pazuda vēlme lietot alkoholu, kārdinājuma vienkārši vairs nebija. Šī gada martā apmeklēju draudzes rīkoto semināru “inkaunteru”, kur Dievs mani pilnībā atbrīvoja arī no smēķēšanas. Par šo atkarību es biju lūdzis pats jau pirms tam, kā arī regulāri apmeklēju mājas grupiņu un dievkalpojumus, jo tikai tā Dievs darbojas uz simts procentiem. Tiekot vaļā no smēķēšanas, mans ticības līmenis pacēlās līdz vēl augstākai latiņai, es sāku ticēt dedzīgāk – ja agrāk biju mēģinājis atmest neskaitāmas reizes un piedzīvojis neveiksmes, tad šoreiz, tikai noticot Dieva varenībai un spēkam, tiku atbrīvots uzreiz. Parasti, mēģinot atmest smēķēšanu ir blakusefekti, – tās ir galvassāpes, koncentrēšanās spēju zudums, kā arī stress, bet man nebija neviens no šiem simptomiem. Neskatoties uz to, ka biju smēķējis 12 gadus un pēdējā gada laikā dienā jau izsmēķēju pusotru paciņu, Dievs mani apžēloja un atbrīvoja no šīs atkarības. Arī zālītes pīpēšana un azartspēles tagad ir tikai daļa no manas pagātnes. Esot draudzē, mainās mana domāšana, un es sapratu, ka man tas nav vajadzīgs. Arī azartspēles un zālītes pīpēšana pazuda no manas dzīves, pieņemot Jēzu par savu Glābēju.Tā nu es dažu mēnešu laikā esmu atbrīvots no lietām, kas grāva manu dzīvi un ar kurām es gadiem netiku galā. Es uzskatu, ka tā ir Dieva žēlastība pret mani, jo viņam viss ir pa spēkam, mums tikai jānāk pie viņa!

Šobrīd es jūtos perfekti, man ir pazudusi nomāktība, es beidzot redzu jēgu dzīvei, esmu laimīgs par to, ka man ir skaidrs prāts un es varu izmantot viņu, lai izvirzītu mērķus un veidotu plānus savai dzīvei, agrāk tas nebija iespējams, jo piektdiena, sestdiena, svētdiena tika pavadīta dzerot, no pirmdienas līdz trešdienai bija slikti, un ceturtdiena bija vienīgā nedēļas diena, kad bija skaidrs prāts. Šajos dažos mēnešos, kopš esmu draudzē, ir notikušas ļoti daudz izmaiņas manā dzīvē. Esmu ticis vaļā no atkarībām, apmeklēju regulāri trenažieru zāli, dzīvoju veselīgu dzīvesveidu, un esmu sācis beidzot dzīvot savu dzīvi, nevis plūst pa straumi. Šobrīd no pilnīgi neticīga cilvēka, kurš agrāk ticīgajiem gāja ar līkumu, esmu kļuvis par kristieti – katru dienu lasu Bībeli, lūdzu Dievu un regulāri apmeklēju dievkalpojumus un mājas grupu. Ja agrāk es kristiešus gribēju redzēt labāk ejam nekā nākam, tad tagad pats esmu sācis kalpot cilvēkiem, un domāju tuvākajā nākotnē par mājas grupas atvēršanu. Izmaiņas pamana arī citi, tāpēc no visas sirds pateicos Dievam un draudzei par manu izmainīto dzīvi. Tas ir noticis tikai dažu mēnešu laikā, tas nozīmē, ka Dievam nekas nav neiespējams! Citiem es novēlu nepieļaut manu kļūdu, – ja Dievs aicina, tad atsaucieties uzreiz, negaidiet piecus gadus, tas nav to vērts, kā arī klausiet draudzes mācībai un jūs redzēsiet rezultātu!!!”

Edgars Paeglis