Tev ir tiesības un spējas nenostāties netaisnības pusē.
Tev ir vara, tiesības un iespējas dzīvot tādu dzīvi, kādu esi nolēmis dzīvot. Tev ir vara.
 Vārds ‘vara’ var apzīmēt arī politisku varu, kad kādai personu grupai tiek nodotas tiesības uz absolūtu vai ierobežotu varu. Tam seko arī spējas šo varu realizēt. Ja mēs demokrātiskā valstī ievēlam konkrētas personas, lai tās pārvaldītu valsti, un pieņemam ar vairākuma balsojumu dažādus likumus, tad mazākums pakļaujas un faktiski izpilda dažādas varas. Lai šo varu realizētu, darbā piedalās visa valsts sistēma, tai skaitā policija. Lūk, ko nozīmē reāla vara – tās ir spējas un tiesības varu realizēt. Arī šodien valstī vara pieder konkrētiem cilvēkiem. Lai arī notika vēlēšanas, tomēr ir grūti spriest, kā viss ir nonācis līdz esošajai situācijai. (Es jau sāku runāt kā mūsu prezidents, sakot: “Ir noticis tā, kā šodien viss notiek.”) Kad cilvēkam ir deleģēta vara, tad likumi tiek pieņemti tā, ka mazākums pakļaujas vairākumam. Tā ir demokrātiska valsts. Mūsu valstī ir Satversme, un pie tās arī turamies. Arī ticīgam cilvēkam ir vara. Pie Jēzus atnesa triekas ķertu cilvēku, kurš bija guļošs. Viņu atnesa ar visu gultu (tajā laikā tas bija kā apmetnis). Cilvēki šo vīru nolika pie Jēzus kājām, un Jēzus teica: “Tev tavi grēki ir piedoti.” Farizeji un rakstu mācītāji, kas nosodīja Kristu, pie sevis domāja: “Viņš zaimo Dievu. Neviens cits nevar piedot grēkus, kā vienīgi Dievs.” Jēzus, nomanīdams viņu domas, vērsās pie šiem vīriem.

Un Jēzus, viņu domas redzēdams, sacīja: “Kāpēc jūs domājat ļaunu savās sirdīs? Kas ir vieglāk – vai sacīt: tev tavi grēki piedoti, – vai sacīt: celies un staigā? Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot.” Viņš saka uz triekas ķerto: “Celies, ņem savu gultu un ej uz mājām.” (Mateja evaņgēlijs 9:4-6)

Slimais cilvēks tajā brīdī tika dziedināts, viņš ņēma savu apmetni un aizgāja mājās. Visi klātesošie, to redzēdami, slavēja Dievu.

Bet, kad ļaudis to redzēja, tie brīnījās un slavēja Dievu, kas tādu varu devis cilvēkiem. (Mateja evaņģēlijs 9:8 )

Klātesošie slavēja Dievu par varu, ko Viņš ir devis cilvēkiem. Mums ir jāatceras, ka Kristus, Dievs cilvēka miesā virs zemes, vienlaicīgi Dievs un vienlaicīgi cilvēks, visas lietas uz zemes darīja gan kā Dievs, gan kā cilvēks, un praktiski Viņš nedarīja neko tādu, ko mēs nevarētu izdarīt.

“Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs [..].” (Jāņa evaņģēlijs 14:12)

Ja Jēzus pulcēja tūkstošus, tad šodienas apustuļi, kāds bija Reinhards Bonke, pulcē miljonus. Ja Jēzus no invalīdu ratiem piecēla dažus cilvēkus, tad caur Bonkes kalpošanu tie ir simtiem un tūkstošiem dziedinātu cilvēku. Tāpēc Jēzus saka: “Kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs.” Šajā gadījumā cilvēki slavēja Dievu par to, kādu varu Viņš ir devis cilvēkiem. Viņi uz Jēzu skatījās kā uz cilvēku. Tajā brīdī nebija daudz to, kuri Kristu atzina par Dieva Dēlu.

“Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara [..]” (Mateja evaņģēlijs 9:6)

Šodien mēs nerunāsim par varu, kas ir Dievam. Runāsim par to varu, kuru Dievs ir piešķīris tev. Kopš pasaules iesākuma Dievs radīja debesis, zemi un pirmos cilvēkus. Bībelē šie cilvēki tiek saukti par Ādamu un Ievu. Viss bija labi, viņiem bija mūžīgā dzīvība, viņiem nebija nekas nepieciešams, jo viņi dzīvoja paradīzē zemes virsū. Tā bija perfekta vide. Nāve kā tāda nebija. Tāpat nebija arī slimības un nabadzība. Abu cilvēku starpā valdīja harmonija gan pret Dievu, gan vienam pret otru. Bet Dievs noteica, ka no visiem dārza kokiem viņi var ēst, izņemot no ļauna un laba atzīšanas koka.

Un Dievs Tas Kungs pavēlēja cilvēkam, sacīdams: “No visiem dārza kokiem ēzdams ēd, bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.” (1. Mozus grāmata 2:16-17)

Vēlāk Ieva uzlūkoja šo aizliegto augli. Nebūtu pareizi domāt, ka, apēdot bumbieru, vīnogas vai arbūzu, zaudēsim savu dievišķumu vai tiksim nolādēti. Tas jāuztver simboliski. Es domāju, pat esmu pārliecināts, ka tas nebija konkrēts auglis, kuru Ieva uzlūkoja. Tas bija kārdinājums – ļauna un laba atzīšanas koks. Kas tas ir? Tas ir moments, kad cilvēks pats vēlas noteikt robežas tam, kas ir labs un kas ļauns. Ir tikai viens standarts šīm divām atšķirībām, dievišķais standarts. Mums ir doti baušļi, un tie ir nemainīgi. Bauslība tika dota vairākus tūkstošus gadus pēc tam, kad pirmie cilvēki sagrēkoja. Pēc grēkā krišanas cilvēka mūža ilgums bija aptuveni 1000 gadu. Pakāpeniski šis laiks samazinājās līdz šīm dienām. Šodien par labu mūžu jau tiek uzskatīti 70 gadi. 100 gadus ilgs mūžs jau ir ļoti liels retums. Cilvēku dzīvēs ir ienākuši lāsti un slimības. Caur pirmo cilvēku grēku šie lāsti tiek mantoti. Šodien tie tiek nodoti caur gēniem. Arī šodien cilvēki vēlas paši noteikt to, kas ir labi un kas slikti. Ir tikai viens standarts, pēc kura Dievs ir radījis cilvēku. Vīriešus Viņš ir radījis par vīriešiem un sievietes par sievietēm. Tagad uz Helovīniem redzēju skolas reklāmu, kurā reklamēja pārģērbšanās spēlītes puikām un meitenēm, kurās viņi varēs izmēģināt pārģērbties par pretējo dzimumu. Zēns ir radīts par zēnu, un tam ir arī bioloģiskas atšķirības. Tas pats attiecas uz meitenēm.

Tajā brīdī, kad mēs sākam saukt labu par ļaunu un otrādi, Dievs vairs nevar būt ar cilvēku. Ko nozīmē ‘lāsts’? Dievs ir gaisma un siltums. Kur nav siltuma un gaismas, tur ir aukstums un tumsa. Dievs paiet malā no tiem cilvēkiem, kuri atsakās no Viņa un Viņa gribas. Dievs atsakās no tiem, kuri paši izvēlas noteikt to, kā viņi dzīvos savu dzīvi. Lūk, visas cilvēces ļaunuma sakne. Kas notika paradīzes dārzā? Mēs zinām, ka Debesīs bija karš, un no Debesīm tika izdzīts kāds eņģelis vārdā Lucifers. Debesīs viņš bija gaismas eņģelis, kurš bija perfekts un ideāls. Lucifers tika nomests uz zemes. Vārds ‘sātans’ nozīmē ‘pretinieks’. Viņš ir pretinieks visam tam, kas ir labs, visam, kas ir dievišķs. Cilvēks ir dievišķa būtne. Sātans ir pretinieks cilvēkam. Viņš ar savu dēmonu armiju cenšas pievilt cilvēkus un noraut sev līdzi ellē, un viņš cenšas darīt to ar pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Sātans cenšas radīt šajā pasaulē haosu, bet visur tur, kur iespīd Dieva gaisma, sakārtojas ģimenes, cilvēku iekšējā pasaule, valstis un pat veseli reģioni un, iespējams, kontinenti. Tas notiek tad, kad cilvēki atzīst Dieva autoritāti. Kas notika starp Dievu, sātanu un cilvēku? Bībelē mēs lasām notikumu, kurā Jēzus gavēja tuksnesī 40 dienas. Sātans Jēzu kārdināja. Viņš Jēzum rādīja visas pasaules valstis, visu pasaules godību un teica: “Ja tu mani pielūgsi, es Tev došu visu šo godību.” Jēzus sātanam atbildēja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot.” Jēzus atteicās no sātana kārdinājuma. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka šīs pasaules vara pieder sātanam. Bībele apzīmē sātanu kā pasaules valdnieku. Tas nenozīmē, ka pilnīgi viss viņam pieder, bet, tajā brīdī, kad pirmie cilvēki sagrēkoja un izvēlējās rīkoties paši pēc sava prāta, paši nosakot labā un ļaunā robežas, Dievs pagāja malā, un tā vara, ko Dievs bija piešķīris cilvēkam, pārgāja sātanam. Cilvēks atdeva sātanam savu varu. Cilvēkam bija vara pār slimībām, nabadzību utt. Cilvēkam bija dievišķā godība, bet viņš to visu pazaudēja. Kas notika pie krusta? Kas ir viena no svarīgākajām lietām, kas notiek pie krusta brīdī, kad mēs pieņemam Jēzu Kristu par savu Glābēju? Mēs atgūstam mūžīgo dzīvību. Pirmie cilvēki nedzīvoja garā mūžīgi. Viņi dzīvoja mūžīgi miesā. Bet ikviens, kas tic uz Jēzu Kristu, saņem mūžīgo dzīvību. To saņem ikviens, kas tic Viņam.

Kas ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls. (1. Jāņa vēstule 5:5)

Kam tic? Tam, ka Kristus ir miris par cilvēku grēkiem, un tam, kas cilvēks ir jauns radījums. Viņam ir mūžīgā dzīvība, viņam tiek atdota vara pār slimībām, pār nabadzību, pār sevi. Tiek atdota paškontrole pār sevi. Cilvēks spēj dzīvot tā, kā viņš vēlas (un kas atbilst Dieva gribai cilvēka dzīvē). Cilvēks spēj dzīvot pēc savas jaunās dabas, kas ir saskaņā ar Dieva gribu. Tu spēj dzīvot Dieva svētībā un godībā! Bībele saka, ka caur vienu cilvēku pasaulē ienāca grēks, un caur vienu cilvēku, Jēzu Kristu, šī vara pār grēku un visu netaisnību tika atdota atpakaļ. Draugs, tev ir vara nostāties taisnības pusē vienmēr! Labi, mēs kopīgi vai individuāli varam zaudēt kādu vienu raundu, bet mēs nevaram zaudēt cīņu. Tev ir vara! Apliecini to! Cilvēki slavēja Dievu par to, kādu varu Viņš ir devis cilvēkiem.

Aizlūgdams, lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un godības pilnais Tēvs jums dotu gudrības un atklāsmes garu, lai jūs labāk Viņu izprastu. (Efeziešiem 1:17)

Apustulis Pāvils lūdz Dievu par savu draudzi. Tas ir rakstīts Bībelē, un tas nozīmē, ka tas ir arī domāts mums. Pāvils lūdz, lai ticīgie cilvēki izprot kādas konkrētas lietas. Par ko viņš lūdz? Par to, ko arī es lūdzu – lai tu izprastu, ka tev ir vara. Viss sākas ar apzināšanos. Tu sāc apzināties, ka Jēzū Kristū tev pieder vara. Vai zini, ko saka Bībele? Ka tu esi ķēniņš un priesteris. Bībele saka, ka tu esi nolikts, lai būtu par galvu, nevis par asti. Tu vienmēr būsi augšā un nekad lejā.

Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru. (Filipiešiem 4:13)

“[..] Tas visu spēj, kas tic.” (Marka evaņģēlijs 9:23)

Vārds ‘visu’ nozīmē ‘visu’. Tev nav nekā neiespējama.

Jo patiesi Es jums saku: ja kas šim kalnam sacīs: celies un meties jūrā! – un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks, ko viņš saka, tad viņam tas notiks. (Marka evaņģēlijs 11:23)

[…] un nekas jums nebūs neiespējams. (Mateja evaņģēlijs 17:20)

Tāpēc Es jums saku: visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks. (Marka evaņģēlijs 11:24)

Mums ir vara. Tev ir tiesības un reāla spēja valdīt pār sevi, savu ķermeni, un neviens nevar noteikt, ko tavā ķermenī ievadīt. To noteikt vari tikai tu pats. Tev ir vara. Tu pats esi noteicējs pār savu ķermeni. Es zinu, ka šodien daudz cilvēku ir neapskaužamā situācijā. Vakar izlasīju kādas sievietes vēstuli, adresētu Kasparam Dimiteram. Ar šo vēstuli dalījos arī savā Facebook profilā. Neatkārtošu visus vārdus, kurus viņa teica, bet galveno domu: “Viņi mani piespieda nopotēties, es to izdarīju. Kaut viņi nosprāgtu.” Tā jūtas cilvēks, kurš ir piespiests izvēlēties starp bomža stāvokli un poti (un nākamajām potēm). Kāda meitene no mūsu draudzes zem Facebook raksta publicēja komentāru, sakot: “Šī pošu uzspiešana priekš manis ir kā izvarošana.” Viņa jūtas tā, it kā viņu kāds gribētu izvarot. Lūk, kā jūtas cilvēki, kuriem uzspiež piespiedu kārtā šo vakcīnu. Demokrātiskā valstī šādām lietām vajadzētu būt brīvprātīgām. Tu esi vesels cilvēks, tu pats atbildi par savu ķermeni un nevienu neapdraudi. Ja kāds vēlas papildu drošību (nosacīti), tas var iet un potēties. Mēs neesam nekādi ‘antivakseri’. Es neesmu pret medicīnu. Ja potes ir vajadzīgas, tās ir jāpieņem, bet tev ir pašam sava galva, pašam sava izvēle. Tu pats nosaki to, kā dzīvosi. Tev ir vara, neatkarīgi no tā, kā beigsies tava epopeja. Ja tev draud ar atlaišanu no darba un šantažē, tad zini – DIEVS IR AR TEVI. Tas būs jauns sākums jaunam biznesam un jaunām iespējām. Tu pats vari izdarīt izvēli. Mums ir vara! Nekad, nekad, nekad nepadodies! Vienmēr, kad tu krīti, piecelies! Tev nav tiesību padoties. Saproti, ka lielā krīze ir tikai priekšā. Viss šis kovids un potes ir nieki. Tas, kas nāk, ir daudz “skaistāks”. Briest pamatīga krīze. Es nezinu, cik tālu viņi ies, iespējams, ka pat atslēgs elektroenerģiju. Šie cilvēki ir gatavi uz visu. Tie ir cilvēki, kuri paši noteikuši to, kas ir labs un kas ļauns, un kā ir pareizi jāpārvalda pasaule. Pat Putins viņu priekšā liecas. Bet tev ir vara. Dāvids pieveica Goliātu ar vienu akmeni. Tev ir vara! Tev tavā situācijā ir jāapzinās, ka tu esi situācijas noteicējs. Tev nav tiesību padoties. Kad tiešām ir nopietnas krīzes situācijas, saviem cilvēkiem, kam ir bizness, es tā arī saku: ”Es jums aizliedzu padoties.” Jums ir jāpierāda un jāparāda Levitam, Kariņam un velnam, ka jums ir vara. Kad Jēzus mira pie krusta, kas pie krusta notika? Jau pirmajās Mozus grāmatās ir rakstīts par Jēzus nāvi un augšāmcelšanos, ka čūska iekodīs papēdī, bet tu viņai sadragāsi galvu.

[..] Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī. (1. Mozus grāmata 3:15)

Lūk, kas notika pie krusta. Caur krusta nāvi un augšāmcelšanos tu līdz ar Kristu esi augšāmcelts un nu tevī dzīvo Kristus un tu dzīvo Viņā. Tu esi kopā ar Viņu augšāmcelts. Tev ir tā vara, kas ir Viņam. Lūk, par ko Pāvils lūdz: “Lai jūs labāk Viņu izprastu.” Un tālāk seko šādi vārdi:

Apgaismota gara acis, lai jūs zinātu, kādu cerību dod Viņa aicinājums un kādu godības bagātību Viņš savējiem liek iemantot. (Efeziešiem 1:18 )

Kādu godības bagātību Viņš savējiem liek iemantot, kas tic uz Viņu! Pāvils lūdz, runā un māca. Es tev šodien mācu, lai tu apzinātos, kāda godības bagātība tev ir pieejama, kāds spēks tev ir pieejams, kāda vara tev pieder. Tev ir tiesības un spējas! Es turpinu tālāk Pāvila lūgšanu.

Un cik pārlieku liels ir Viņa spēka mērs, kas parādās pie mums, ticīgajiem [..]. (Efeziešiem 1:19)

Cik pārlieku liels spēka mērs darbojas pie mums, ticīgajiem. Apliecini to: “Pie manis darbojas pārlieku liels spēku mērs, man ir pieejams pārlieku liels enerģijas un spēka avots, man ir pārlieku liela politiskā vara!” Tev ir pārlieku lielas iespējas. Man patīk, ko teica Ainārs Šlesers. Tas bija no skatuves vai privātā sarunā, es vairs neatceros. Viņš pie mums redzēja daudz jauniešu un par to bija šokā. Sarunā viņš teica: “Šodienas jauniešu problēma ir tā, ka viņiem ir pārāk daudz iespēju.” Pārāk daudz iespēju. Nepietiek tikai deklarēt, ka nāk atmoda, ir jālieto vara, ko Dievs tev ir piešķīris. Jēzus laivas stūres galā uz spilvena mierīgi gulēja, kad bija ar mācekļiem jūrā. Tas ir rakstīts vairākos evaņģēlijos. Izcēlās vētra, un ūdens smēlās laivā. Mācekļi saprata, ka viņi grimst, un viņi modināja Jēzu, sakot:

“Mācītāj, vai Tu nebēdā, ka ejam bojā?” (Marka evaņģēlijs 4:38 )

Viņi sauca: “Palīdzi mums!” Jēzus piecēlās un pateica vētrai:

“Klusu, mierā!” Un vējš nostājās, un iestājās pilnīgs klusums. (Marka evaņģēlijs 4:39)

Un pēkšņi ūdens bija kā skaistā vasaras vakara saulrietā, kad jūra ir gluda kā spogulis. Tas bija brīnums. Mācekļi nokrita ceļos un teica:

“Kas Tas tāds, ka pat vējš un jūra Viņam paklausa?” (Marka evaņģēlijs 4:41)

Bet Jēzus atbildēja: “Bet kur ir jūsu ticība?” Ko Jēzus ar to domā? Jēzus ar to domā vienkāršu lietu, ka nepietiek tikai Jēzu lūgt, skaļi runāt un skaļi apliecināt. Mums ir jālieto Tā Kunga piešķirtā vara. Mateja evaņģēlija 10. nodaļā ir rakstīts:

“Un, pieaicinājis Savus divpadsmit mācekļus, Viņš tiem deva varu pār nešķīstiem gariem tos izdzīt un dziedināt visas sērgas un slimības.” (Mateja evaņģēlijs 10:1)

Viņš piešķīra mācekļiem varu. Kādu varu? Apklusināt vētras un viļņus. Tev ir vara! Nepietiek tikai lūgt par valsti, lai valstī viss būtu kārtībā, tev ir jāiet un šī kārtība jāieved. Par nožēlu jāsaka, ka liela kristiešu daļa tā arī tic, ka pietiek tikai palūgt Dievu. Lūgšana ir ļoti svarīga, bet ne velti šodienas tēma ir “Ticīgā vara”. Nevis Dieva vara, bet tā vara, kas tev ir piešķirta. Ko tu esi atguvis caur Jēzus upuri.

Un cik pārlieku liels ir Viņa spēka mērs, kas parādās pie mums, ticīgajiem, darbodamies tādā pašā visspēcības varenībā, kādu Viņš parādījis Kristū, To uzmodinādams no miroņiem un sēdinādams pie Savas labās rokas debesīs. (..) Augstāk par ikvienu valdību, varu, spēku, kundzību un ikvienu vārdu, kas tiek minēts vai nu šinī laikā, vai nākamajā. Un visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām, bet Viņu pašu pāri visam iecēlis par galvu draudzei, kas ir Viņa miesa, pilnība, kas visu visur piepilda. (Efeziešiem 1:19, 21-23)

Šeit ir rakstīts, ka Viņš ir Galva un mēs esam Viņa miesa. Mums ir kājas un rokas un mēs esam pilnība, kas visur visu piepilda, mēs esam nolikti pāri ikvienai valdībai, ikvienai varai un vārdam, kas tiek minēts šajā laikā vai nākamajā laikā. Mums, esot draudzē kopā ar Kristu, ir vara. Lūk, kāpēc mēs lokāmies un padodamies spiedienam, kad mēs neapzināmies savu varu un to nelietojam. Katrā dzīves situācijā, lai kādas nebūtu tavas problēmas, tev ir vara saistīt sliktos spēkus, tev ir vara redzēt vēlamo rezultātu un tev ir vara panākt un izdarīt vēlamo rezultātu.

Kārā rakstā žurnālisti bija izpētījuši, ka ceturtā daļa jauniešu plāno atstāt Latviju. Latviju jau tā ir atstājuši viena trešā daļa iedzīvotāju. Tur bija izpētītas valstis, kura “laidīs” pie sevis uz Ameriku, kura uz Vāciju, Spāniju vai Angliju. Kas uz kuru no tām vietām brauks un kas viņus šeit neapmierina un tā tālāk. Gandrīz vai šķiet, ka tas viņiem tāds “trumpis”, redziet, jaunieši braucot prom. Tas bija rīta posms, kas es šo ziņu izlasīju. Man no rīta ļoti labi strādā galva. No rīta pamostos, un man tur iet tā kā plūsma. Es gribu ļoti lūgt Dievu, un pat nevar normāli palūgt Dievu, jo viss ir jāpieraksta vai jāierunā. Un man nāca tāda atziņa: “Mūsu draudzē gan neviens nebrauc uz ārzemēm.” Mūsu draudzes jaunieši nebēg no Latvijas. Tieši otrādi, caur dažādām interneta grupām no Anglijas un no citām valstīm cilvēki caur mūsu kalpošanu atgriežas Latvijā. Vai tu zini, varbūt tu pats tāds esi, kurš ir atgriezies no ārzemēm, lai būtu šeit Latvijā, caur mūsu draudzi. Caur mūsu draudzi cilvēki atgriežas, nevis brauc prom. Un tu zini, kāpēc? Es tā pārdomāju, kāpēc tas tā, un es sapratu, ka mēs, draudze “Kristus Pasaulei”, apzināmies savu varu. Mums nav vajadzība braukt peļņā ārzemēs, mēs esam veiksmīgi tur, kur Dievs mūs ir ielicis. Mācītājs ļoti bieži atkārto, ka cūka arī Āfrikā ir cūka, un tā ir patiesība. Un Bībelē tas ir rakstīts, tikai ar citiem vārdiem. Nav svarīga vieta, kur tu atrodies. Ir svarīgi, vai tu apzinies savu varu un spēj pastāvēt tur, kur tu atrodies. Nekas nemainīsies, mainot valsti vai mainot apstākļus. Jāmainās ir mums pašiem, un tev ir vara mainīties.

Es runāju par varu, un kā šī vara izpaužas. Nāk rudens apgleznot Latviju. Viņš atnāca un apgleznoja. Mēs tikko klausījāmies, kā māksliniece mums rādīja savu uzgleznoto melno sirdi, kuru viņa gribēja sasist, un tomēr nesasita. No miskastes šī sirds aizbrauca uz Lietuvu. Rudens ir mākslinieks, kurš visu Latviju ietērpj krāsās. Pāris dienas atpakaļ no rīta es piegāju pie loga. Ir krāsains, saule aust, un kociņi ir krāsaini un apgleznoti. Bet es redzu, ka citiem kociņiem lapas sāk birt, jau tādi kaili ir kļuvuši. Un es sāku domāt, ka emocionāli daudziem šobrīd nav tās labākās izjūtas. Rudens ir labs, bet nobirs visas lapas un kļūs vēl aukstāks, un vēl nebūs sniegs. Tumšāis Helovīnu laiks, kad dienas kļūst īsākas un naktis kļūst garākas. Tu zini to, ka cilvēki visvairāk pašnāvības izdara tieši Ziemassvētkos? Tas ir vistumšākais laiks. Paldies Dievam, ka Ziemassvētkos ir saulgrieži, kad tas viss mainās. Naktis sāk lēnām padoties, un Lieldienās tās padodas pilnībā, jo diena kļūst garāka par nakti. Tāds drūmāks laiks. Ir valdības represijas pret cilvēkiem, nepareiza izturēšanās pret cilvēkiem un sanaidošana, kad viens otru lamā un nosoda, un tādēļ tu nejūties labi. Zinot to, ka būs vēl tumšāk, zinot to, ka krīze vēl ir priekšā, zinot to, ka dienas drīz būs vēl īsākas, nav prieka. Emocionāli tas tev nav patīkami, vai ne? Bet uzreiz nāk nākamā doma. Es to domu uzreiz fiksēju, tāpēc es varu tev tagad to izstāstīt. Es to uzreiz ierunāju un aizsūtīju visu uzrakstīt. Pēkšņi nāk nākamā doma: Es zinu, ka es tūlīt iešu savā lūgšanu kambarī, atvēršu savas Bībeles lapas un lasīšu Dieva vārdu. Un manī atraisījās labas emocijas un atnāca prieks, jo es zināju, ka es tūlīt iešu lūgšanās, Dieva vārds mani uzmundrinās, jo Viņš ir gaisma uz maniem ceļiem. Dāvida psalmā ir rakstīts:

Es paceļu savas acis uz kalniem: no kurienes gan man nāks palīdzība? (Psalms 121:1-2)

Es paceļu savas acis uz sociālo dienestu, es paceļu savas acis uz mūsu Saeimu, es paceļu savas acis uz bezdarbnieku pabalstu, es paceļu savas acis uz kaimiņu vai ģimeni, es paceļu savas acis: no kurienes man nāks palīdzība? Mana palīdzība nāk no Tā Kunga. Viņš ir mans prieks, un Viņš ir mans miers! Viņš patiešām mani iepriecina, un Viņš patiešām mani bagātina, neatkarīgi no tā, cik tumšs ir apkārt. Viņš ir mana gaisma. Atceros cilvēku, kurš bija baigais dzērājs. Viņš bija nonācis galīgi neapskaužamā situācijā slimnīcā. Viņš bija uz miršanu, un pie viņa nāca mans bērnības draugs. Pie viņa uz slimnīcu nāca ticīgi cilvēki. Man tā šķiet, ka tie bija adventisti. Stāstīja viņam par Dievu un atnesa Bībeli. Un viņš man stāstīja, ka tumšā palātā viņš atvēra Bībeli, bet Bībeles lapas bija gaišas, ka varēja lasīt. Tas bija pārdabisks notikums. Tas viņu satricināja, un viņš kļuva ticīgs. Caur brīnumu viņš kļuva ticīgs. Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes. Un man bija nākamā doma. Divi cilvēki cēla sev namu. Viens cēla uz stipra pamata, uz Dieva vārda pamata, otrs cēla uz smiltīm. Kad vētras nāca, un vētras nāks, kad lieli viļņi cēlās un bija plūdi, nams, kas bija celts uz smiltīm, nepastāvēja, bet nams, kas bija celts uz klints, pastāvēja. Bībele saka, ka mēs neesam no šīs pasaules. Ja tu esi no šīs pasaules, tad, kad nāks viļņi un vētras, tu nepastāvēsi. Kad pasaule sāks ļodzīties, tu sāksi ļodzīties kopā ar pasauli un iesi bojā kopā ar pasauli. Bet, ja tavas kājas ir uz stipras klints, kad pasaule ļodzīsies, tu paliksi stāvot. Lūk, kāpēc tu pats vari lemt par sevi. Tev ir vara. Lūk, kāpēc nekāds rudens, nekas tevi neietekmē. Emocionāli, uz brīdi, jā, tomēr, tiklīdz tu padomā, atceries, kas tev pieder, un emocionāli atnāk miers un prieks. Ticība Dievam, ticība Kristum, – tas ir brīnišķīgi.

Ticīgā vara. Apustuļi bija arestēti par kādu brīnumu, ko viņi izdarīja. Viņi piecēla cilvēku, kurš nekad mūžā nebija staigājis, un pie tempļa vārtiem viņi tika arestēti, jo 1000 cilvēku sāka ticēt Kristum. Jūdu valdība viņiem piekodināja vairs nerunāt Jēzus Vārdā. Jānis ar Pēteri atbildēja:

“Spriediet paši, vai ir taisnīgi Dieva priekšā jums vairāk klausīt nekā Dievam.” (Apustuļu darbi 4:19)

Viņi teica, ka Dievam tomēr ir vairāk jāklausa nekā cilvēkiem. Ļaudis brīnījās, no kurienes viņiem ir tāda drosme, no kurienes tāds spēks un gudrība. Tā arī ir teikts par viņiem Apustuļu darbos:

Kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drošsirdību un noprata, ka tie ir nemācīti un vienkārši cilvēki, viņi brīnījās [..]. (Apustuļu darbi 4:13)

Viņi bija nemācīti un vienkārši cilvēki. Nekas, draugi nav mainījies! Šodien valdība apzināti caur medijiem rada tādu iespaidu, ka visi tie cilvēki, kuri nepiekrīt valdošajai politikai un ir pret šo sistēmu, ir neizglītoti. Ja tu esi vesels cilvēks, tu nemaz nevari piekrist valdības lēmumiem, ja tu esi taisns cilvēks, tu nevari šīs netaisnības pusē nostāties. Šeit nederēs vārdi, ka visas valdības ir no Dieva un tā tālāk. Paši kristieši izdomā dažādus pantiņus un piemēro šai situācijai. Un tad iet pa internetu: “Uzticies zinātnei, un kāda tev izglītība.” Tiklīdz kādam cilvēkam ir kaut kāds normāls viedoklis, tā jautā, kāda viņam ir izglītība. Piemēram, ja medpersonāla kāds pasaka, kas patiesībā notiek slimnīcās, tūlīt ir komentārs: “Kāds tev ir amats, tu droši vien esi tikai tāds nopuņķojies sanitārs?” Cilvēks uzreiz tiek nolikts. Tiklīdz viņš normāli pauž to, ko redz, viņš jau ir neizglītots cilvēks. Nekas nav mainījies. 2000 gadus atpakaļ bija šāda politika pret kristiešiem, pret normāli domājošiem cilvēkiem. Arī šodien ir tāda pati politika pret visiem brīviem cilvēkiem. Viņi tevi par “lohu” taisa, par neizglītotu “lumpeni”. Un jau tad cilvēki brīnījās par apustuļiem: “Viņi ir neizglītoti, bet kas par drosmi, kas par gudrību!” Un tālāk ir pats svarīgākais. Viņi arī uzzināja, ka tie bijuši kopā ar Jēzu.

[..] viņi arī uzzināja, ka tie bijuši kopā ar Jēzu [..]. (Apustuļu darbi 4:13)

Viņi bija bijuši kopā ar Jēzu! Draugi, Jēzus ir tava augstākā izglītība. Ko nozīmē būt kopā ar Kristu? Tas nozīmē svētdienas dienā būt dievkalpojumos. Tas ir ārkārtīgi svarīgi – būt kopā Kristus miesā. Viņš ir Galva, mēs Viņa miesa. Viss ir zem mūsu kājām. Ko vēl nozīmē būt kopā ar Kristu? Tas nozīmē atvērt Bībeli un studēt to, ļaut, lai Dievs ar tevi runā caur Dieva vārdu, tas nozīmē slavēt un pielūgt, tas nozīmē lūgt Dievu, uzturēt attiecības ar Viņu, kā arī kalpot Viņam. Lūk, ko nozīmē būt kopā ar Kristu. Esot kopā ar Kristu, tu kļūsti drosmīgs. Tu sāc apzināties un lietot savu varu. Kurš ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva dēls.

Te ir mans sarakstiņš, astoņpadsmit gadus vecs papīra gabals. Tad es regulāri, vairākus gadus braucu uz mežu lūgt Dievu, jo mēs dzīvojām vienistabas dzīvoklī. Es braucu uz mežu, un tur pavadīju laiku ar Dievu. Bet ne vienkārši lūdzu, kas ienāk prātā, es izrakstīju no Bībeles rakstvietas. Šī ir tikai viena lapa no visas klades. Šeit ir Rakstu vietas par uzvaru. Piemēram,

“Jūs, bērniņi, esat no Dieva un esat viņus uzvarējuši, jo lielāks ir Tas, kas jūsos, nekā tas, kas ir pasaulē.” (1. Jāņa 4:4)

Kristus manī ir lielāks nekā pasaulē. Man ir vara. Man ir vara pār velnu, pār eņģeļiem un arī pār situācijām. Un, ja godīgi, ir vara arī pār cilvēkiem. Skaties, piemēram, Jēzus sēdēja kopā ar grēciniekiem, ar muitniekiem, bet jūdi nesagājās ar tādiem un Viņam pārmeta, kāpēc Viņš sēž kopā ar grēciniekiem. Un Viņš atbildēja, ka veseliem nevajag ārsta, bet slimiem. Ar to Viņš norādīja, ka Viņš sēž kopā ar viņiem, un viņiem atspīd gaisma.

Bet Viņš, to dzirdēdams, sacīja: “Ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem.” (Mateja 9:12)

Vai mūsu politika un politiķi ir slimi? Vai nevajag ar politiķiem sēdēt, lai gaisma viņiem atspīd? Nē, mums tur nevajag iet? Neko nevajag darīt, tikai sēdēt un lūgt Dievu? Nē, draugi! Kur ir tava ticība? Ej un izdari to! Lūk, kas vēl ir teikts par valdībām un varām:

Tas ir svēto sargu lēmums un svēto eņģeļu pavēle, un visi, kas dzīvo, lai atzīst, ka Visuaugstajam ir vara pār cilvēku ķēniņvalstīm, ka Viņš ikvienu ķēniņvalsti dod, kam vien gribēdams, un ka Viņš var paaugstināt līdz ķēniņa godam arī pašu zemāko no cilvēkiem. (Daniela grāmata 4:14)

Viņš tevi var paaugstināt līdz godājamam prezidenta amatam, nevis negodājamam, kā tas ir šodien. Viņš dod un piešķir arī politisku varu, lai valstī būtu Viņa kārtība un Viņa valstība, un to mēs darām paši. Tā ir mūsu vara. Es atgriežos pie jūdu sinedrijas valdības sapulces, kur viņi pratināja mācekļus Jāni un Pēteri. Viņi uzzināja, ka viņi ir bijuši kopā ar Jēzu. Tad, kad tu esi kopā ar Viņu, tu esi uzvarētāju vidē. Tu esi Dieva lauva. Tu esi jērs un lauva. Tu esi pareizā vidē, pareizā laikā un pareizā vietā. Un tev ir vara. Jo tu esi kopā ar Viņu.

Kādi gaida, lai es aizmirstu tādu Dievu! Es apsolīju pastāstīt par Levitu. Nu mani arī daži nosoda, bet pārsvarā visiem es ļoti patīku. Pārsvarā visiem patīk, kad es ierunāju TikTok, un arī Facebook ieliku. Šobrīd video ir aizgājis tālāk, cilvēki ir pat pārpublicējuši, ielikuši ar mērķi mani nomelnot, ielikuši pat kaut kur citur. Komentē, ka tas jau nav nekāds mācītājs. Kā tā var runāt, un visādi aprej. Bet cilvēki bija piekomentējuši, ka mācītājs nerunā no sevis to, viņš tikai lieto Levita vārdus.

Es neesmu vakcinēts un netaisos vakcinēties, tā ir mana izvēle. Es negribu piedalīties medicīniskā eksperimentā. Tā ir mana izvēle. Es esmu vesels cilvēks, es nevienu neapdraudu un arī nevaru parakstīties par to, ko es nevaru atbildēt. Jo es zinu, kāds mēsls tas viss ir. Man nevajag pat medicīniskus slēdzienus. Es redzu to visu. Man ir dabīgā imunitāte. Es vispār neslimoju. Svaigs gaiss, vairāk vai mazāk normāls ēdiens, mazāk par puskilogramu konfektes vakarā. Pilni atkritumi ar konfekšu papīriem. Bet man tas pa periodiem uznāk un pāriet. Es arī atjēdzos, un tad godīgāk sāku dzīvot. Bet svaigs gaiss, sports, tas viss man ir! Pirmkārt, es esmu kopā ar Dievu! Un kopā ar tādiem cilvēkiem kā jūs. Un mūs kļūst arvien vairāk un vairāk, un arī līdzīgi domājošie kļūst vairāk. Zini, es neskumstu par to, ka prezidentam ir kovids, es par to neuztraucos, jo es zinu, ka viņam nekas nebūs, jo viņš ir potēts un izslimos vieglā formā. Nu, tas tāpēc, ka es neredzu nekur sev apkārt nevienu smagu gadījumu. Ļoti reti vispār kaut kur apkārt kāds saslimst. Nu, tas ir tas, ko es redzu no cilvēkiem sev apkārt. Es tam visam vienkārši neticu! Es piekrītu, ka var būt gadījumi, kad šis vīruss izsauc citas slimības.

Pirmkārt, svarīga ir dabiskā imunitāte, ko šodien mums nenodrošina. Sports tiek atcelts, viss tiek atcelts, viss tiek samazināts. Vienīgi par svaigu gaisu viņi domā. Bet jāstāv ārā rindās pie veikaliem. Vairāk svaiga gaisa!? Tas, ko viņi dara ar ekonomiku šobrīd… Tas jau viss ir sīkums, kas šodien ir. Kas būs pēc tam? Kas to visu izstrēbs? Visas cenas kāpj. Elektroenerģijas un vispār enerģijas resursu cenas kāpj. Tas viss ir mākslīgi radīts. Rindas pie Stradiņu slimnīcas? Neatliekamās medicīnas mašīnas rindās stāv pie Stradiņu slimnīcas? Kāda cita sieviete raksta, ka mašīnas tur vienkārši stāv, un, ja tās tur stāv, tad nav izsaukumu. Viss ir otrādi. Pavisam ir tikai viena liela problēma. Nu, ir vīrusu, apaukstēšanās laiks, loģiski ka tagad kaut kas vairāk būs, bet tas, kā uzņem uzņemšanā cilvēkus, ar visiem testiem, tas visu kavē. Veido sastrēgumu. Visi stabiņi visur, tas nozīmē sastrēgumus. Vai šoferiem patīk Čaka iela? Kāds aiztraucas, viens ar rolleri garām, bet tu stāvi sastrēgumā, kur tev ir viena josla. Bet viņam ir viss trotuārs un vēl vesela josla uztaisīta. Kur kādreiz bija divas joslas, tur tagad ir viena. Un tas ir visur! Tagad stabiņi ir arī veikalos. Man patika, ko rakstīja viens, vai tikai tajos stabiņos nav iebūvēti 5G uztvērēji. Par to gan es sasmējos. Bet stabiņi tiešām ir visur. Un pat kuģi kavējas. Viss visur kavējas, tas tiek apzināti radīts. Un te pēkšņi rindas pie slimnīcas. Zini, kāpēc ir rindas? Pirmkārt, tāpēc ka Kariņš gadu, pusotru atpakaļ likvidēja gandrīz pusi no slimnīcām. Bet tagad tāpēc, ka likvidēja, jūs ejiet potēties! Jo nav citas iespējas!

Un atgriežoties atpakaļ pie Levita, pārsvarā tie testi visi ir šķībi, greizi un nepareizi. Tu zini, kā bērniem skolās iet ar testiem? Vai jūs redzējāt, kā tos taisa, kad samet visus kociņus vienā kastē? Un, ja viens ir pozitīvs, tad visi kociņi iekšā kastītē ir pozitīvi. Pirmkārt, jau paši testi, otrkārt, tas viss ir skaidrs jau sen, vairs par to nerunāsim. Un es par prezidentu vairs neuztraucos, viss ir kārtībā, es vispār neticu slimības smagumam, un tas nesamērīgums, kas ir radīts viena vīrusa dēļ, es tam visam nepiekrītu. Un pēkšņi es skatos, kas otram bedri rok, tas pats tajā iekrīt. Prieks par to, ka taisnība tajā ir. Dievs ir, un Viņš tur augšā kaut kādā mērā regulē visus šos procesus. Klausies, tev ir vara, saprašana, gudrība un izpratne. Tev ir galva vai nav galva? Nesen ienāca ziņas par kādu pazīstamu cilvēku, ka viņš ir spiests iet vakcinēties. Aizgājis līdz vakcinācijas centram, viņš trīc un dreb un nevar novakcinēties. Beigās aizbēga no turienes, jo viņš vienkārši nevarēja to izdarīt. Pat tad, kad cilvēkam bija pilnīga pārliecība, viņš labāk aizies no darba, nekā to draņķi laidīs iekšā. Viņš nevar to izdarīt. Es arī nevarētu! Es kliegtu un ārdītos. Es vienkārši to nevaru. Draugs, tev ir vara redzēt un rīkoties tā, kā tu saproti par pareizu pēc Dieva gribas. Vai tu būsi puika vai meitene, to nenoteiks tavs skolotājs vai politika. Un, ja tu piederi Viņam, tad tu zini, kas ir labs un kas ir slikts. Tu esi jauns radījums Jēzū Kristū!

Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns. (2. Korintiešiem 5:17)

Kāda jēga kaut ko tādu stāstīt un kāda jēga sociālos tīklos kritizēt valdību? Ko jūs kritizējat valdību? Visas varas ir no Dieva! Nu, jā, visas varas ir no Dieva, bet ir tās, ko Dievs pieļauj, ka tāda ir. Otrs ir tas, kāda ir Viņa perfektā griba. Viņa griba ir, lai pie varas ir brīvi cilvēki, kas mīl Dievu un savu tuvāko!

Tu redzēji video, kā Pavļuts spēlēja klavieres un Kariņš dziedāja? Es pat nezināju, ka viņš ir tāds operdziedātājs. Un viņi ieplānojuši jaunam flīģelim simts astoņdesmit tūkstošus eiro. Simts astoņdesmit tūkstošus brīdī, kad cilvēkus atlaiž no darba! Brīdī, kad ir krīze, kāda nav bijusi kopš 1905. gada. Ja godīgi, neatkarības laikā vēl pat nebija tāda krīze! Un jautājums ir, vai pat visas komunistiskās valdības laikā ir bijusi tāda krīze, kāda šobrīd gatavojas. Un šis video aizgāja tālāk. Tur bija daudz komentāru. Nokritizēja valdību. Kas notika? Pēc kaut kādam dienām izrādās, ka Kariņš skatās sociālos tīklus. Nu, viņam vismaz ziņoja, ka tautā ir liela neapmierinātība par lielu izšķērdību. Ziniet, jūs dzīvojat tādā kā fašistiskā Vācijā, kur visi Reiha partijas biedri ir uzvalkos, dzīvo pilīs, bet vienkāršā tauta ceļ autobāni. Un citi tiek nomērdēti mežos, nometnēs. Tā ir krasa atšķirība. Un valdība atteicās pirkt, vismaz atcēla flīģeļa koncertu. Nebija vērts pakritizēt? Un kā vēl bija vērts! Draugs, kad tumsā iespīd gaisma, tad tumsa kļūst par gaismu. Un nevajag baidīties saukt lietas īstajā vārdā. Mums ir vara! Lūk, kā viņi izpaužas caur vienkāršu postu internetā! Vienkārši nevis tad, kad tu lūdz par kaimiņu Dievu, bet esi kopā ar cilvēku, ka viņš var tavu Dievu iepazīt. Palūgt ir labi, bez tā nekur! Cilvēkiem ir vajadzīga Dieva žēlastība un svētība!

“Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva.” (Jāņa evaņģēlijs 14:12)

Tas nozīmē, ka tu darīsi to, ko grib Dievs. Un Dievs caur tevi darīs Savas lietas. Tev ir vara, un šī vara parādās tikai tad, kad tu strādā, kad tu ej un šo varu lieto. Nu, kāda izpildvara var būt valstij, ja ir tiesības un visi intrumenti, bet viņi to nelieto? Tāpēc es noslēgšu savu sprediķi ar notikumu vakar!

Man ļoti, ļoti gribējās redzēt Maira Brieža maču ar vācieti, Arturs Mans. Es jau uzreiz uz viņu skatījos, ka viņu var nosist ringā Mairis. Ka viņam nevajag ringā labāk cīnīties. Es vispār nevarēju saprast, kāpēc viņš tiek laists uz ringa kopā ar Mairi. Man ļoti atgādināja tos laikus, kad daudzus gadus atpakaļ bijām Arēnā, kad es pirmo reizi redzēju Mairi Briedi. Arī toreiz krievu bokseris bija izlaists uz ringa. Principā viņš tika aiznests no ringa. Burtiski pirmajā, otrajā raundā viņu aiznesa! Mairis iznāca un teica, ka apbrīno bokseri par viņa drosmi. Viņš bija pārliecināts, ka tas nav viņa pretinieks. Viņš pāris reizes uzsita, un viņš izklājās, un viņu aiznesa. Un šis čalītis no Vācijas bija tāds pats. Manas prognozes piepildījās. Nu, viņu neaiznesa, bet gandrīz. Viņš uz ceļiem jau bija uzreiz. Trešajā raundā viss beidzās, tiesnesis neļāva sist nost. Bet stāsts ir par to, ka es redzēju to cīņu, jo es ļoti gribēju to redzēt, bet TV3 sporta kanāls bija rezervējis faktiski visas tiesības, ka vienīgā tiešraide bija tur. Bet, lai tu viņu varētu noskatīties, tev jāabonē televīzija, viss šis kanāls! Tu zini, ko nozīme abonēt? Nevis vienu cīņu noskatīties un samaksāt, bet tev jāabonē uz mēnesi vismaz. Ko nozīmē abonēt uz mēnesi, tu zini? Vienas cīņas dēļ tu neabonē. Ko tu darīsi? Tu zvanīsi uz TET un centīsies atteikties. Bet tur atbildēs automātiskais atbildētājs, liks nospiest podziņu viens, lai runātu latviešu valodā. Ja vēlēsies runāt krievu valodā, vajadzēs spiest ciparu divi. Angļu valodā nospiest ciparu trīs. Un tā tevi var novest līdz izmisumam. Un tu tā arī nezināsi, kā atslēgt visu to kanālu. Es domāju, nu, mērkaķi! Tur bija arī daudz stiprāki vārdi no mana arsenāla, kurus es nelietoju šeit. Iedomājies, viņi izmanto to, ka mēs gribam to redzēt, lai piesaistītu tikai un vienīgi savam kanālam. Es pat nevaru vienu cīņu apskatīties.

Es sāku meklēt Google, vienu stundu, divas stundas, kādas trīs stundas, un es jau rakstīju FacebookTelegram, visur meklēju, nav! Es biju jau dusmīgs, domāju, ka iešu gulēt. Nu, tiešām nepatīkami bija. Tad bija tā, ka Facebook atradu vienu linku, divus vai trīs, puiši teica, ka tas esot īstais links. Tagad nav, bet vienpadsmitos tur būšot. Bet vienpadsmitos tur nebija. Ja es būtu gaidījis, tur nebūtu. Tad atradu citu linku, spiežu, tur visu bloķē. Tas boksa mačs tiek lietots, lai piesaistītu cilvēkus dažādiem kontiem. Nu, es netieku nekur normāli skatīties. Es skatos, ka viens ielicis Facebook jautājumu, vai kāds nezina, kur var noskatīties Maira Brieža maču. Es uzreiz rakstu, ka šodien laikam nekur. Un pēc tam, dažas minūtes pirms sākuma, pie posta viens ielika linku. Saka, ka šeit esot! Es uzspiežu virsū, un konstatēju, ka iet! Un iet tieši tas pats, kas televīzijā. Jo pirms tam bija viens links Youtube, kas tika filmēts no kāda tāla stūra, kur izskatās ļoti maza mēroga bokseri. Beigās izrādījās, ka tas nebija Maira mačs, bet vēl kāds cits, kur ir iesildīšanās cīņas, kur Mairi nemaz nerādīja. Es domāju, ka kārtējais, bet sapratu, ka ir pareizais un iet! Un tur seko komentāri, visai pesimistiski, par to, ka tad, kad sāksies mačs, šeit vairs nekas nebūs. Un tā bija mana vienīgā iespēja. Un es skatījos un noskatījos. Un viss bija, gan skaņa, gan attēls. Cīņas beigās Mairis teica paldies Dievam, ka uzvarējām, lai gan nekādu cīņu izbaudīt nevarēja. Tas nebija viņam pretinieks. Un šo cīņu vajadzēja viņam, jo viņa promoteris saka, ka šī bija viņa pēdējā cīņa Latvijā sakarā ar Latvijā ieviestiem valdības ierobežojumiem. Viņi veidos cīņas tādās vietās, kur ir brīvāk. Vai tā tiešām būs pēdējā, es nezinu, bet Mairis arī ir viens no cilvēkiem, kurš nes Dieva vārdu. Nu ne tā kā Usiks, kurš vispār ir galīgi traks, kad nāk pēc katras uzvaras, pasakās Dievam par glābšanu un dod Dievam slavu. Ne tā kā Usiks, kas bliež pa tiešo miljonam cilvēku, kāpēc viņš uzvarēja. Mairis tā pieklājīgāk pasaka paldies Dievam. Arī labi! Un par ko ir stāsts? Par to, ka nekad, nekad, nekad nepadodies! Tev ir vara! Apziniet savu varu. Strādā, strādā, strādā! Bieži mēs padodamies piecas minūtes pirms rezultāta, un mēs pat to nezinām, ka bija tikai piecas minūtes palikušas! Turpini strādāt, lieto savu varu! Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi ”Ticīgā vara” pierakstīja un rediģēja draudzes ”Kristus Pasaulei” redakcija.