Šodien ārā ir karsts laiks,
taču Dieva klātbūtnē ir ideāli neatkarīgi no apstākļiem. Šīs dienas tēma ir „Tikai Svētais Gars”. Gan tie, kuriem ir bērni, gan tie, kuriem nav, ir saskārušies ar to, ka bērni ir nepaklausīgi. Viņi negrib darīt to, kas ir pareizs. Vecāki mīl un audzina savus bērnus, jo grib panākt, lai tie rīkojas pareizi, taču, ja arī ar disciplīnas, dāvanu vai pierunāšanas palīdzību tiek panākts, ka bērni dara pareizas lietas un dzīvo pēc Bībeles, tiklīdz viņi tiks ārā no tavas kontroles zonas, viņi rīkosies paši pēc savas miesas tā, kā vien vēlas. Tikai Svētais Gars spēj izmainīt cilvēku no iekšpuses. Cilvēks nav jāierobežo vai jākontrolē, jāpiespiež. Viņam ir Svētais Gars, viņš ir izmainīts no iekšpuses, un pats vēlas dzīvot tā, kā māca Dieva Vārds, viņš iet pareizo, šauro ceļu. Nekādi sodi, disciplinēšana vai pierunāšana, nekādas mīlestības izpausmes neizmainīs tavus bērnus – to var izdarīt tikai Svētais Gars.
Iedomājies narkomānu, kurš sēž stingra režīma cietumā, kurā nav pieejamas narkotikas. Patiesībā cietumā narkotikas ir pieejamas, taču to pieeja ir ierobežota, bet iedomāsimies, ka šis cietumnieks narkotikas nevar dabūt. Man ir kāds mīļš teiciens – cūka arī Āfrikā ir cūka. Šo narkomānu ierobežo, disciplinē un nodala no sabiedrības, viņš ir ielikts vietā, kurā nav pieejamas narkotikas, taču viņš ir un paliek narkomāns. Viņš tāds ir no iekšpuses – tas ir viņa prātā un sirdī, var teikt, ka pat gēnos, un to nevar izmainīt. Narkomāns var pārstāt lietot narkotikas uz kādu laiku, taču viņš ir un paliek narkomāns. Tiklīdz viņam būs labvēlīgi apstākļi atsākt lietot, viņš to darīs. Tas nav ārstējams. Tieši tāpat ir ar alkoholiķiem. Tas, ko es runāju, nav tikai no mācītāja prakses, bet arī no tā, ko saka ārsti. Es pats apmēram 20 gadu vecumā devos pēc palīdzības pie narkologa. Toreiz es dzīvoju Limbažos, un visa pilsēta runāja, ka viņš esot ļoti labs ārsts, kurš spēj palīdzēt. Es devos pie viņa, un pirmais, ko viņš man parādīja, bija zīmējums uz tāfeles – taisne ar nogriezni tās vidū. „Taisne ir tava dzīve. Nogrieznis ir brīdis, kad tu apstājies un pārstāj lietot. Tu apmeklēsi anonīmo alkoholiķu sapulces un es tevi nohipnotizēšu,” viņš teica, taču hipnotizēšanai es nepiekritu, jo nobijos. Viņš izrakstīja arī dažādas zāles, kuras aizvietoja alkoholu, taču tad, kad uz tām uzdzēra alkoholu, bija vēl sliktāk nekā tikai ar alkoholu. Viņš turpināja: „Tur, kur ir nogrieznis, tu apstājies un vairs nelieto, taču taisne turpinās – tu visu dzīvi būsi slims, tu būsi alkoholiķis, un ar to tev jāsamierinās. Tu vari atturēties, taču vesels tu nebūsi nekad.” Tas, ko es mācu, nav tas, ko es pats būtu izdomājis. To apstiprina ne tikai Bībele, bet arī zinātne. Alkoholisms nav ārstējams, tas paliek. Es zinu cilvēkus, kas savas veselības dēļ atturas no alkohola šajā brīdī, taču viņi tik un tā ir un paliek alkoholiķi. Tieši tāpat ir ar dažādām citām dziļām atkarībām un negatīvām lietām – tu kaut kādā mērā vari cīnīties, taču pie labvēlīgiem apstākļiem tas atkal atkārtosies. Reizēm šīs negatīvās lietas pāriet citā formā, taču tu jebkurā gadījumā no tām ciet. Arī es biju narkomāns un alkoholiķis līdz 2000.gadam. Mans tēvs bija alkoholiķis, un man ir sajūta, ka arī es jau piedzimu kā alkoholiķis, jo, cik es sevi atceros, domas mani vienmēr vilka šajā virzienā. Jau toreiz, kad vēl biju mazs bērns, uzzinot, ka ir kaut kas vairāk par alkoholu, narkotikas, man uzreiz par to radās interese. Man bija jābūt dzērājam un narkomānam, man nevajadzēja būt dzīvam šodien, taču tajā brīdī, kad es patiesi atgriezos no saviem grēkiem, kad es patiesi pieņēmu Jēzu par savu Glābēju, Svētais Gars iemājoja manī un izmainīja mani no iekšpuses. Viņš iztīra un dziedina. To, ko nespēj ne medicīna, ne cilvēki, spēj Svētais Gars. Tur, kur ir Tā Kunga gars, ir brīvība. Es neatturos no alkohola vai narkotikām, es esmu brīvs no tā. Tagad esmu pilnībā brīvs, taču es biju dziļā bedrē. Es nebiju vienas dienas narkomāns, man šī atkarība bija vairāku gadu garumā. Es esmu pilnībā brīvs un es zinu, kam es varu pateikties. Viņa vārds ir Jēzus Kristus, Dieva Dēls, kurš nāca virs zemes cilvēka miesā, samaksāja pilnīgu cenu, izlēja Savas asinis par mani un tevi un izpirka mūs no grēka varas. Ikvienā, kurš tic, ka Jēzus ir augšāmcēlies un dzīvs, un ir pieņēmis Viņu par savu glābēju, iemājo Svētais Gars un dara iekšējas izmaiņas. Tu kļūsti jauns radījums. Tu esi jauns, cits cilvēks. Vienmēr, kad tu sastopies ar kādu kārdinājumu vai pagātnes rēgu, atceries, ka tu esi jauns radījums, un vairs nerīkojies un nedomā tā, kā agrāk. Tu esi cits cilvēks, tad nu rīkojies saskaņā ar to. Atceries, ka tikai Svētais Gars spēj izmainīt cilvēku no iekšpuses. Jēzus ir atbilde katrai tautai, katrai nācijai, katrai valstij un pilsētai, katrai organizācijai un ģimenei, kā arī katram cilvēkam individuāli. Nebūtu vajadzīgi daudzi krimināllikumi, ja katrs cilvēks Latvijā, kurā ir mazāk par 2 miljoniem cilvēku, ticētu uz Jēzu Kristu un ja katram būtu Svētais Gars. Ja cilvēki būtu izmainīti no iekšpuses, viņiem nevajadzētu ierobežojumus no ārpuses. Tad skolās nebūtu vajadzīgi policisti, kas nebija pat padomju laikā. Es piekrītu, ka likumi būtu vajadzīgi, taču man grūti iedomāties, kādi tie būtu. Tie būtu elementāri likumi kristiešiem, lai neizdarītu nesmagus noziegumus, kā piemēram, dievkalpojumā neiesēstos kāda cita cilvēka vietā. Pasaulei ir vajadzīgs Svētais Gars. Tev ir vajadzīgs Svētais Gars.
„Jo miesas cilvēki tiecas pēc miesas lietām, bet Gara cilvēki pēc Gara lietām. Miesas tieksme ved nāvē, bet Gara tieksme – uz dzīvību un mieru. Jo miesas tieksme ir naidā ar Dievu: tā neklausa Dieva bauslībai, jo tā to nespēj. Miesas cilvēki nevar patikt Dievam. Bet jūs neesat miesā, bet Garā, tik tiešām, ka Dieva Gars mīt jūsos. Bet, ja kādam nav Kristus Gara, tas nepieder Viņam. Bet, ja Kristus ir jūsos, tad miesa gan ir mirusi grēka dēļ, bet gars ir dzīvs taisnības dēļ. Un, ja jūsos mājo Tā Gars, kas Jēzu uzmodinājis no miroņiem, tad Viņš, kas Kristu Jēzu uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu mirstīgās miesas darīs dzīvas ar Savu Garu, kas ir jūsos.” (Romiešiem 8:5-11)
Cilvēki, kuriem ir Svētais Gars, tiecas darīt gara lietas jeb dzīvot saskaņā ar Dieva vārdu. Viņiem tas nav jāpiespiež, jo viņi tādi ir no iekšpuses. Neatkarīgi no tā, kādu draudzi tu apmeklē vai pie kādas konfesijas piederi, svarīgi ir tas, vai tev ir Svētais Gars, vai tu esi piedzimis no augšas. Tikai tie, kuriem ir Svētais Gars, spēj iet šauro ceļu, tikai tie spēj dzīvot pareizi, tikai tie spēj būt pilnībā brīvi. Miesas tieksmes ved nāvē, bet gara tieksmes uz dzīvību. Gars, kas ir tevī, dara dzīvu tavu miesu. Tu esi dzīvs tikai tad, kad tev ir Svētais Gars. Miesa, kas nespēj pretoties kārdinājumiem, ir mirusi miesa, jo miesas cilvēks dzīvo pēc miesas, taču gara cilvēki dzīvo pēc gara. Pamatojoties uz šo iemeslu, ja tev ir Svētais Gars, tu nespēj grēkot. Bībele saka, ka, ja taisnas septiņas reizes krīt, viņš tomēr atkal ceļas. Tu vari septiņas reizes krist, taču tu celsies un iesi tālāk. Ja tev ir Svētais Gars, tu nespēj dzīvot citādāk, un nekādi likumi, ierobežojumi, noteikumi, kodeksi vai šantāža nespēs tevi izmainīt. Nekāda valsts, pilsēta vai persona, nekāds komunisms vai fašisms, vai sociālisms nespēj glābt, tikai Svētais Gars. Svēto Garu var dabūt tikai tad, kad tu patiesi atgriezies pie Dieva, tikai tad, kad tavs lēmums sekot Dievam ir patiess. Tad, kad tu atzīsti, ka Jēzus ir vienīgais Kungs un Dievs, vienīgais grēku Izpircējs un ka nav cita ceļa pie Dieva kā vien caur Viņu, Svētais Gars iemājo tevī, un tu kļūsti par jaunu radījumu un dzīvo pēc gara. Nekādi rituāli vai reliģija neizmaina. Ir cilvēki, kuri no ārpuses izpilda kādas reliģiskas formas, taču no iekšpuses viņos nav Svētais Gars, un viņi nespēj dzīvot svētu dzīvi. Šiem cilvēkiem nav Dieva svētības, viņi cenšas tādā veidā apmierinās šīs reliģiskās jūtas, vietu, kas viņu sirdīs paredzēta tikai Dievam, tikai Svētajam Garam. Katra cilvēka sirdī ir kāds posms ar noteiktu formu, kas paredzēts tikai Svētajam Garam. Nekāda reliģija to nevar aizvietot.
„Bet tur bija kāds cilvēks no farizejiem, vārdā Nikodēms, jūdu valdības vīrs. Tas nāca pie Jēzus naktī un sacīja Viņam: “Rabi, mēs zinām, ka Tu esi Mācītājs, no Dieva nācis. Jo neviens nevar tādas zīmes darīt, kā Tu dari, ja Dievs nav ar to.” Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības.” Nikodēms saka Viņam: “Kā cilvēks var piedzimt, vecs būdams? Vai tad viņš var atgriezties savas mātes miesās un atkal piedzimt?” Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā! Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis, ir gars. Nebrīnies, ka Es tev esmu sacījis: tev jāpiedzimst no augšienes. Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam, bet nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet. Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimis no Gara.”” (Jāņa 3:1-8)
Nikodēms, jūdu valdības vīrs, nāca pie Jēzus un apliecināja, ka Viņš ir mācītājs, no Dieva nācis. Jēzus viņam mācīja, ka, ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, ja Svētais Gars neiemājo viņā, ja cilvēks nekļūst par jaunu radījumu, ja viņš neatzīst savus grēkus un Jēzu kā vienīgo Glābēju, tad Dieva valstību šim cilvēkam neredzēt. Vējš pūš, kur gribēdams, un tu viņi neredzi, bet tikai sajūti. Gluži tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimst no Gara. Cilvēks no ārpuses izskatās tāds pats, taču viņā ir Svētais Gars, un viņš vairs nedzīvo pēc tiem principiem, pēc kādiem viņš ir dzīvojis. Šim cilvēkam ir redzamas izmaiņas, viņš domā, runā un rīkojas citādi. Pazīt, vai cilvēkam ir vai nav Svētais Gars, var pēc viņa augļiem, pēc darbiem. Šis cilvēks runā, skatās un dara lietas citādi. Nav svarīgi, vai tu jūti, ka tev ir Svētais Gars, svarīgi ir, ka tu dzīvo pēc jauniem principiem, dzīvo un domā pēc gara. Ne pēc sajūtām, bet pēc tavas dzīves var noteikt, vai tev ir Svētais Gars. Ir nevis četri, bet pieci evaņģēliji. Četri ir tie, kas rakstīti Bībelē, taču piektais ir tava dzīve, ko cilvēki lasa. Tev nav jālīdzinās cilvēkiem pasaulē, tev ir jālīdzinās Kristum, jo cilvēki lasa tavu dzīvi, viņi lasa tevi. Ir „kristieši” bez gara. Tie ir cilvēki, kuri ir draudzē un domā, ka tic Dievam, tic, ka viņš ir izglābts, taču patiesībā viņš ir reliģiozs, jo viņam nav Svētā Gara. Šādi cilvēki nespēj dzīvot pēc Dieva prāta, un nemaz netaisās tā dzīvot. Es šos cilvēkus salīdzināšu ar cilvēkiem no dažādām tautībām. Piemēram, latvietis bez patriotisma ir līdzīgi kā kristietis bez Gara. Es pastāstīšu dažus izvilkumus no pēdējām ziņām.
Kad Krievija anektēja jeb okupēja Krimu, Krimā stāvēja Ukrainas armijas kara flote, jūrnieki un kuģi. Tā bija liela flote ar lielu karavīru skaitu, tur bija daudzas armijas daļas. Daudzi ģenerāļi, pulkveži, virsnieki, majori un ierindnieki atstāja Krimu, palika uzticami savai dzimtenei Ukrainai, kurai bija devuši zvērestu kalpot, atgriezās tajā un šobrīd tur izpilda savus pienākumus. Ļoti liela daļa palika Krimā un deva zvērestu Krievijas armijai. Šādus cilvēkus sauc par nodevējiem. Katram ir sava dzimtene, un neatkarīgi no tā, kāda ir tava tautība vai reliģiskā piederība, dzimtene mums ir viena un kopīga, un kopīgiem spēkiem mums tā ir jāceļ un jāaizstāv. Tās ir lietas, kuras nedrīkst nodot, taču mums kā kristiešiem nevienu un neko nevajadzētu nodot. Tavs jā ir jā un nē ir nē, apsolīji – izdarīji.
Krievijas armijas vadība šo cilvēku, kuri nodeva savu valsti un palika Krievijā, dokumentos izdarīja ierakstu „nosliece nodot savu valsti”. Šo cilvēku karjerām ir pārvilkts pāri krusts, neviens viņiem neuzticēs ko nopietnu. Neviens neciena nodevējus. Tajā brīdī viņiem solīja zelta kalnus, viņi neatcerējās, ka ir devuši zvērestu Ukrainai, viņi domāja par to, kā viņi dzīvos, kā apmaksās savu dzīvokli, viņi gribēja palikt savā vietiņā, domādami: „Kāda starpība, kāda vara, galvenais, ka man ir sava alga. Kāda starpība, ko šaut – krievus vai ukraiņus, galvenais, ka man ir sava alga!” Viņiem solīja daudz, ja vien viņi pārietu Krievijas pusē, taču šobrīd viņu, šo nodevēju, pasēs ir ieraksts „nosliece nodot dzimteni”. Kā viņi var lepoties savām sievām, kā varēs lepoties bērniem un mazbērniem! Viņi to izdarīja tādēļ, ka ir cilvēki bez patriotisma, bez piederības, tas ir cilvēks, kas domā tikai par sevi un saviem tuvākajiem cilvēkiem. Šiem cilvēkiem ir vienalga, pie kādas tautības viņi pieder, pie kādas reliģijas pieder. Šie cilvēki ir gatavi nodot jebko, lai tikai dabūtu savu komfortu. Tieši tādi paši ir „kristieši” bez Gara. Šādi cilvēki domā tikai par savu labumu, un, lai arī kā viņi gribētu mīlēt savu tuvāko un dzīvot pareizi, viņi to nespēj, jo viņiem nav Gara. Tikai ar Svēto Garu ir iespējams mīlēt tā, kā mīl Dievs. Tad, kad tev ir Svētais Gars, tu nespēj nodot. Un, pat ja tev sanāks sagrēkot, tu tomēr celsies un iesi tālāk.
Bet kāda tev ir starpība, krievs vai latvietis, tā ir mūsu zeme, mēs šeit dzīvojam. Tas ir absurds! Krima būtu savā vietā, Ukrainas sastāvā, ja pašu ukraiņu vidū nebūtu nodevēju. Šobrīd tur ir īsts karš – raķetes, tanki, smagā artilērija, ļoti daudz cilvēku iet bojā, dažas pilsētas ir daļēji sagrautas. Tā ir Krievijas okupācija Ukrainas teritorijā. Caur robežu Ukrainas teritorijā nepārtraukti tiek ievesta bruņu tehnika.
Tomēr par kādu lietu es ukraiņus varu apsveikt. Ukrainā ir pieņēmuši jaunu likumu. Ukrainas Izglītības un zinātnes ministrija nolēma mainīt pirmās mācību stundas saturu visās Ukrainas skolās. Sākot no šī gada pirmā augusta mācību stundu laikā skolniekus ir jāiepazīstina ar Ukrainas vēstures pamatzināšanām. Tas tiks darīts ar mērķi radīt bērniem piederības sajūtu Ukrainai, kā arī personīgu atbildību par Ukrainas likteni, gatavību kalpot dzimtenei un cieņu pret valsts simboliem. Vienota valsts nav uzvarama.
Ko šādā gadījumā mums domāt par savu valsti? Daudzas ukraiņu mātes, kurām ir dēli un kuri tiek iesaukti armijā, taisa piketus pie domes, jo viņu dēli ir vēl jauni. Viņas pieprasa, lai dēli tiek atbrīvoti. Tur pāri robežai nāks kāds viņas izvarot, bet tās tik un tā trīcēs par saviem dēliem. Karš ir karš. Galvā viņām ir pilnīgs sviests. Ja tev tādas pašas domas ir bijušas, kā šīm mātēm, tad tavā galvā arī ir pilnīgs sviests.
Ir pienācis laiks atmosties, laiks saprast, ka tu nevari turpināt dzīvot tā, kā vējš papūtīs, ka tikai pašam ir ērtāk, neizejot no savas komforta zonas. Tev ir savi pienākumi – gan Dieva priekšā, gan ģimenes priekšā, gan savas valsts priekšā. Nekādas nodevības!
Lūk, tika veikta aptauja starp Ukrainas jauniesauktajiem un tiem, kurus drīzumā iesauks armijā. Tikai desmit procenti no aptaujātiem bija gatavi iet un dienēt brīvprātīgi, pārējie būtu jāiesauc ar varu. Desmit procenti no desmit, tas ir viens cilvēks, kurš ir īstens savas dzimtenes patriots. Pārējie ir savas valsts potenciālie nodevēji, – kā vējš papūtīs, tā viņi arī rīkosies. Šādā gadījumā ir vajadzīgi valsts likumi, kur ir teikts, ka par dezertēšanu no armijas nošauj, jo citādāk nevar. Ukrainā kalpo brīvprātīgo bataljoni, viņi karo kā lauvas, viņi nav jāpiespiež, viņi brīvprātīgi to dara, pat miljonāri, biznesmeņi iestājas armijā un karo. Viņi atstāj savu biznesu un karo, tā kā Pēteris, Jēkabs un Jānis atstāja savus tīklus, tēvu un biznesu un sekoja Kristum, sāka karot garīgo cīņu, ceļot Dieva valstību.
Latvijas skolās vēsturi daudzi neizprot, un krievu skolās tā vispār faktiski netiek mācīta. Un, lai cik skaisti runā Izglītības un zinātnes ministrijā par izstrādātām izglītības programmām, tās nestrādā. Pajautā cilvēkiem, un tu sapratīsi, kāda ir patiesā situācija.
Tas bija nedaudz par politiku, nedaudz arī par pasaules cilvēkiem. Tādi ir cilvēki bez Gara. Tikai Svētais Gars tevi padara par savas draudzes patriotu. Tikai pateicoties Svētajam Garam tu vari sekot Jēzum Kristum, tikai pateicoties Svētajam Garam tu vari būt dziedināts, tikai Svētais Gars dara tevi brīvu, pateicoties Viņam tev ir mūžīgā dzīvība, tikai pateicoties Svētajam Garam tu vari glābt pazudušos un celt Dieva valstību.
„Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā”. (Pētera 1. vēstule 2:9)
Dievs tevi ir izglābis. Kāpēc? Ne tikai tāpēc, lai priecātos par tevi, ka tu esi izglābts, bet, lai tu paustu Viņa darbus. Lai tu sludinātu evaņģēliju, lai tu celtu mājas grupiņas, lai tu glābtu cilvēkus un veidotu mācekļus, lai tu kalpotu Viņam. Lūk, Viņš ir izglābis tevi, lai tu paustu Viņa varenos darbus. Tiem, kuriem ir Svētais Gars, tie kalpo! Viņi nav jāpiespiež, viņi tādi ir, viņi to dara, jo dzīvo saskaņā ar Svēto Garu.
Ko darīja Dāvids pēc tam, kad Dievs viņu svaidīja, pareizāk sakot, kad Samuēls Dieva vārdā viņu svaidīja par Israēla ķēniņu?
„Tad Samuēls ņēma savu eļļas ragu, un viņš to svaidīja viņa brāļu vidū. Un, sākot no šīs dienas, Tā Kunga Gars nāca ar spēku pār Dāvidu un palika arī turpmāk viņā. Un Samuēls cēlās un aizgāja uz Rāmu”. (1. Samuēla grāmata 16:13)
Dāvids tika svaidīts ar Svēto Garu. Ko Dāvids darīja tajā brīdī, kad ieraudzīja Goliātu, kurš ņirgājās par Dieva draudzi un Israēlu? Viņš prasīja, kas būs tam, kurš pieveiks Goliātu. Bez bruņām, ar to, kas viņam bija, ar savām iemaņām, ar lingu un akmeni Dāvids laida Goliātam pierē un nogalināja viņu, viņš nebija jāpierunā. Un ar paša Goliāta zobenu Dāvids viņam noņēma galvu.
Ja tev nav vēlēšanās kalpot, tad padomā, vai tev vispār ir Svētais gars! Ja tev pašam nav iekšējs pamudinājums un vēlēšanās dzīvot svētu dzīvi, tad padomā, vai tev ir Svētais Gars, vai tev ir mūžīgā dzīvība, vai tu pazīsti Kristu personīgi! Ja tev nav vēlēšanās glābt pazudušos, iet pie viņiem un stāstīt evaņģēliju, celt savu grupiņu, padomā, vai tev vispār ir Svētais Gars. Vai tev nebūtu jānāk pie Kristus un jāprasa: „Dievs, lūdzu, piedod man manus grēkus, ienāc manā sirdī, man ir vajadzīgs Svētais Gars”. Vai arī tevi ir jāpiespiež to darīt, un tu gaidi, kad vadītājs tev visu pateiks priekšā?
Šī draudze mums jau ir sešus gadus. Tu zini, kā var ierūsēt pa sešiem gadiem? Draugi, neesiet „bidlas”, domājiet paši! Domājiet, kā glābt cilvēkus. Tā jau viss ir pateikts priekšā: aizsniegt, apmācīt, nostiprināt, izsūtīt. Viss ir priekšā kā ābecē. Ko tev vēl vajag? Grāmatu uzrakstīt? Bībeles skolā tev kā ar karotīti visu ieliek mutē. Man nav jēga tev teikt, sāc darīt! Es varu bļaut un „lēkt no biksēm laukā”, ja tev nav Svētais Gars pašam, tad es tev nekā nevaru palīdzēt. Tev ir vajadzīgs Svētais Gars.
Jēzus atbrīvoja Leģionu, cilvēku, kurš bija ļauno garu apsēsts, pliks skraidīja pa kapiem un sita sevi ar akmeņiem. Vietējās varas iestādes kopā ar psihiatrisko slimnīcu centās viņu ar ķēdēm un važām saistīt, nomierināt un ārstēt, bet viņš vienmēr važas sarāva, durvis izlauza, vienmēr viņš izkļuva brīvībā un baidīja cilvēkus. Un, lūk, Jēzus atbrīvoja viņu, Viņš izdzina no viņa ļauno garu leģionu un teica viņam:
„Bet Viņš tam neļāva un saka tam: “Ej savās mājās pie savējiem un stāsti tiem, kādas lielas lietas Tas Kungs tev darījis un kā Viņš par tevi apžēlojies.”” (Marka evaņģēlijs 5:19)
Un viņš aizgāja un sāka sludināt visā desmit pilsētu apgabalā, ko Jēzus viņam bija darījis, un visi brīnījās. Ko apsēstais darīja tajā brīdī, kad tika atbrīvots? Viņš gāja un sludināja savās pilsētās, desmit pilsētās. Ko dara tie, kas saņem Svēto Garu? Viņi tūlīt sludina. Viņi lec iekšā visā, ko viņi var darīt, lai celtu Dieva valstību, lai kalpotu, lai evaņģelizētu, viņi to dara uzreiz. Ko dara tie, kuriem tomēr nav Svētais Gars? Viņi nedara neko, tikai tad, ja kādreiz pierunā. Viss ir ļoti vienkārši.
„Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.” Un tie tūdaļ atstāja savus tīklus un sekoja Viņam.” (Mateja evaņģēlijs 4:18-20)
Kad ir jāsāk kalpot Dievam? Tūdaļ, kad tu atgriezies pie Viņa! Tātad, dzīvo saskaņā ar Svēto Garu, kas ir tevī, nevis saskaņā ar miesu. Ja tev ir Svētais Gars, tad klausi Viņa balsij un dari Viņa gribu. Vienkārši dari Viņa gribu brīvprātīgi, negaidi, kad tev kāds lūgs kaut ko darīt. Jo zini, kas tev pēc tam būs, ja tu nesāksi kalpot Dievam? Tu sāksi domāt: „Te nav mīlestības, te ir kontrole!” Esi kaut ko tamlīdzīgu jau draudzē kādreiz pamanījis? Kādam ir mūzika par skaļu. Jā, dažreiz ir par skaļu, nu, un kas? Es cīnos ar to, bet ja par skaļu, vai tad šī iemesla dēļ es neslavēšu Dievu?
Kad es svētdienas rītos braucu uz dievkalpojumu, es redzu dažādus cilvēkus, un agri no rīta, kādos sešos vai septiņos arī Siguldā es bieži redzu jauniešu bariņus, kuri tādā agrumā kaut kur dodas. Man ir tikai viena atbilde, kur viņi dodas – viņi iet meklēt šņabi, kur varētu „salāpīties”, turpināt sestdienas vakara ballīti. Un tajā pašā laikā es redzu cilvēkus, kuri sapucējušies kaut kur dodas rīta agrumā. Un kur viņi iet? Uz dievkalpojumu! Rīgā var redzēt daudzus cilvēkus, kuri tieši uz dievkalpojumiem iet svētdienas rītā, un viņu nav maz. Un kāda atšķirība ir starp šiem cilvēkiem? Tiem pirmajiem nav Svētais Gars, otrajiem ir Svētais Gars. Ja tu tā mierīgi vari nenākt uz dievkalpojumiem, tad, manuprāt, tev nav Svētais Gars. Ja nav lēmuma apmeklēt dievkalpojumu, tad tev nav Svētā Gara, jo Svētajam Garam ir vēlēšanās būt šeit. Tev nav sevi visu laiks jāpiespiež, tev emocionāli gribās šeit būt.
„Bet Jēzus, to nomanīdams, aizgāja no turienes. Un daudz ļaužu gāja Viņam pakaļ, un Viņš tos visus dziedināja”. (Mateja evaņģēlijs 12:15)
Un Bībele saka:
„Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas”. (Psalms 103:3)
Jēzus neatsaka nevienam. Viņš neatsaka nevienam, kurš nāk pie Viņa, ikvienam, kurš atzīst: „Jā, es ticu, ka Jēzus ir Dieva Dēls, Viņš ir miris par maniem grēkiem un augšāmcēlies. Jēzu, nāc manā sirdī, es patiesi pieņemu lēmumu, es sekošu tev, Kristu, es darīšu visu no savas puses!” Ikviens, kurš atzīst, ka nevar pats savus grēkus izpirkt, ka viņš nespēj bez Svētā Gara dzīvot mūžīgi, ka viņš nevar bez svētā gara būt pilnīgs, ka viņš nevar bez Svētā Gara izmainīties, kā tikai līdz zināmai robežai ārīgi. Jebkurš, kurš atzīst to, tajā iemājo Svētais Gars. Ikviens, kurš nāk pie Viņa, tiek dziedināts. Ikviens, un no visām kaitēm, slimībām un grēkiem, no visiem velniem Jēzus dara brīvu.
„Taču viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev, kurpretī mēs viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu. Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.” (Jesajas grāmata 53:4-5)
Brīvi no visām kaitēm un slimībām, atkarībām un velniem, iegūstam finansiālo svētību.
„Mēs visi maldījāmies kā avis, ikviens raudzījās tikai uz savu ceļu, bet Tas Kungs uzkrāva visus mūsu grēkus viņam”. Jesajas grāmata 53:6)
Ja tu tici tam un pieņem to, Svētais Gars iemājo tevī, un tev atliek tikai dzīvot saskaņā ar Svēta Gara balsi, kas runā caur Rakstiem, gan arī tieši sirdī. Es tev gribu pateikt, ka Jēzus upuris ir pilnīgs, perfekts, pietiekams. Jēzus izcieta pie krusta spīdzināšanu, pazemošanu, nabadzību un atstumtību un izdarīja to brīvprātīgi. Tas nav vienkāršs upuris, tas nav cilvēku upuris. Tas ir Dieva upuris, pats Dievs nāca cilvēka miesā un izcieta šo spīdzināšanu, šādā veidā samaksājot pilnu cenu. Tev nav vajadzīgi aplinkus citi ceļi, ir tikai viens ceļš, viens upuris par taviem grēkiem.
Es ceturtdien aizbraucu uz Limbažiem uzspēlēt tenisu, lija lietus, tur bija gumijots segums, slīdēja kājas, neveiksmīgi skrēju pēc bumbiņas, ar visu raketi paslīdēju un nokritu. Ar to roku, kurā bija rakete, kritiena laikā atbalstījos pret zemi, rakete atsitās pret gumijas segumu, un es dabūju pa aci, bija maza skramba, sāka tecēt asinis un mani pierunāja aizbraukt uz slimnīcu iztīrīt brūci. Aizbraucu un tiku pie divām šuvēm. Labi, ka mūsu draudzē ir vizāžiste, kura uz dievkalpojumu man nomaskēja aci, jo man zem acs ir ļoti skaists zilums. Savā ziņā jums to tagad stāstu, lai katram nav jāskaidro, kas man tur ir. Tagad jūs zināt, bet nav noticis nekas īpašs. Vienas mazas skrambas dēļ tik daudz nepatikšanas var būt.
Jēzum galvā uzlika ērkšķu kroni, es pats to nevaru iedomāties, es to salīdzinu ar savu traumu, un nekas tas nav, vienkārši nepatīkami. Bet Jēzu spīdzināja ar pletnēm. Kas ir redzējis filmu „Kristus ciešanas”, redzēja, ka viņam uz miesas nebija nevienas veselas vietas. Mana skramba ir divus centimetrus liela, bet viņam visa miesa bija tāda! Turklāt Viņam vēl caurdūra sānu. Nekas nenotiek tāpat vien. Tas man atgādina, ka Kristus patiešām ir samaksājis par mani pilnu cenu. Ja tev kādreiz gadās kāda skrambiņa vai kāds dundurs iekož, atceries, tev sāp, tu esi dzīvs, Jēzus ir dzīvs, un Viņš samaksāja pilnu cenu par tevi un par mani un ar to ir pietiekami, un ikviens, kurš pieņem šo cenu, pieņem Viņa upuri, iegūst Svēto Garu un mūžīgo dzīvību, personīgas attiecības ar Dievu un spēju dzīvot Dieva Gribā. Aleluja!
„Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības” (1. Jāņa vēstule 1:9)
Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Monta Jefremova un Daila Lielbārde
