„2007. gada janvārī es biju grausts. Man bija krīze. Šodien es esmu visbrīnišķīgākajā komandā,
es vadu 6 atvērtās mājas grupas, vienu līderu grupu, pārraugu Video kalpošanu, grāmatu galda kalpošanu, esmu Dieva svētīta visās piecās savas dzīves prioritātēs un visās dzīves jomās”, tā savu svētrunu Līderu sapulcē šā gada 7. februārī sāk draudzes „Kristus Pasaulei” auglīgākā līdere Eva Olševska.

„Kā tas ir noticis? – Tikai tā, kā Tas Kungs Mozum kalnā atklājis.  Kāds tam visam sakars ar Mozu? – Mums ar viņu bija līdzīgas problēmas. Lūk, kāds!” – turpina Eva.

„Tā paša gada pavasarī Dievs uz draudzi, kurā tobrīd biju atradusi īslaicīgu patvērumu, atsūtīja Mārci Jencīti. Viņš sāka tajā kalpot vienu reizi mēnesī. Lūdzot Dievu, sapratu, ka šī vīra kalpošana man jāatbalsta. To darīju, līdz nonācu Mārča komandā. Kad pieteicos Mārcim par palīgu kādā darbā, viss, ko es uzņēmos, bija jāpilda nevis:

o    kā es to varu atļauties, savienojot ar darbu,

o    kā saprotu,

o    kā man sanāk,

bet tieši tā, kā teica Mārcis:

o    tieši laikā,

o    pēc iespējas labākā kvalitātē,

o    jāmācās, jāpilnveidojas, lai to sasniegtu,

o    jāmācās deleģēt, kad apjoms vienai vairs nav paceļams,

o    pašai jātiek galā ar deleģētiem cilvēkiem,

o    visam, ko daru stingri ir jāsakņojas vīzijā,

o    par visu jāatskaitās.

Šīs prasības nāca reizē ar ne vienu vien aizrādījumu, korekciju, un nereti biju apmulsusi un cīnījos, lai neapvainotos – es taču atnācu no brīva prāta labprātīgi palīdzēt, bet nokļuvu klaušās ar stingriem noteikumiem.

Un tad es to visu ieraudzīju Bībelē 2. Mozus grāmatā.

Mozus, izaudzis faraona ģimenē, ieguvis labu izglītību un stāvokli, pēc neveiksmēm palīdzēt saviem tautiešiem, bēg, iekārto savu privāto dzīvi, taču ilgojas atgriezties savā dzimtenē. Tādu viņu uzrunā Dievs, gribēdams risināt Savas tautas problēmas ar Mozus rokām.

Kamēr Mozus skatās uz savu nevarību, neatbilstību, nevēlēšanos, viņš nedzird Dieva sacīto kopsakarībās un neredz uz priekšu, nenodod tautai un faraonam visu Dieva teikto precīzi:

 Tad Mozus sacīja Tā Kunga priekšā: “Es esmu ar neapgraizītām lūpām, kā tad faraons lai mani klausa?” 2.Mozus 6:30

Mozus darīja to ar neapgraizītām lūpām – ar sacēlušos, negribīgu sirdi, pa savam, pēc sava prāta.

Bet, kad Mozus atzīst savu vainu, un sāk visu darīt, kā Tas Kungs viņam bija pavēlējis, viņa sadarbība ar Dievu kļūst rezultatīva. Dievs no jauna atjauno un izskaidro Mozum uzdevumu, nozīmē Mozum Āronu par palīgu, paaugstina Mozu faraonam par Dievu, jo:

6 Un Mozus un Ārons darīja, kā Tas Kungs bija viņiem pavēlējis, tā viņi darīja.

10 Un Mozus un Ārons gāja pie faraona un darīja tā, kā Tas Kungs viņiem bija pavēlējis;

20 Tad Mozus un Ārons darīja tā, kā Tas Kungs bija pavēlējis. 2. Mozus. 7. nodaļa

Kad Mozus dara, kā Tas Kungs bija pavēlējis, tad arī viņa lūgšanas tiek uzklausītas:

8 Tad Mozus un Ārons aizgāja no faraona; un Mozus piesauca To Kungu varžu dēļ, kā viņš bija solījies faraonam.
9 Un Tas Kungs darīja, kā Mozus lūdza. 2. Mozus 8. nodaļa.

Kad Mozus negribīgi, kā varēdams turpina darīt Dieva teikto, salūzt viņa sirds un viņš kļūst par vislēnprātīgāko vīru uz zemes. Viņš iegūst patiesu autoritāti, paveic Dieva uzticēto darbu (visus Dieva uzticētos uzdevumus un sagatavo vienu savu pēcnācēju un vecaju komandu viņam palīgā), iemīl nepaklausīgo, stūrgalvīgo Dieva tautu un iestājas par to Dieva dusmu brīžos. Mozus pilnīgi pieņem Dieva sirdī esošo vīziju par tautas izvešanu no verdzības. Viņa veikums atstāj iespaidu uz visu pasauli līdz pat brīdim, kad debess un zeme zudīs.

Es zinu, kā tas ir, kad sirds salūzt un es sāku darīt precīzi, un ne tikai ārēji, bet arī iekšēji pildīt visu uzdoto, kā Tam Kungam. Tad arī sāka samazināties kļūdas kalpošanā, sāka cilvēki nākt uz neformālajiem pasākumiem – viss sāka iet uz augšu. Tas Kungs mani uzklausīja un darīja, kā es lūdzu.

Mani arvien izbrīna un sajūsmina, kā Dievs atklāj Mārcim, un viņš spēj saņemt no Dieva korekcijas, virzienu, padomu, un vienmēr tas ir īstajā laikā. Tāpēc mana kalpošana viņa komandā ir ļoti auglīga,” Skaidro Eva.

Nobeigumā Eva uzrunā savas draudzes līderus: „Kad Dievs kaut ko uztic, kaut kur sūta, Viņš dod atklāsmi – VĪZIJU.

Kad mēs izturamies pret Dieva uzdoto nopietni, uzmanīgi, darām, kā Tas Kungs ir pavēlējis, mēs Viņa tuvumā sākam saņemt konkrētus norādījumus mērķa sasniegšanai (dievbijība māca iedziļināties un iegūt gudrību; lepnie un pašgudrie dara visu pa savam un pļauj muļķības augļus).

 Mūsu draudzei ir struktūra, mācība un vadība – tieši no Dieva – caur mācītāju, tikai viens noteikums:

„Dari visu, kā Tas Kungs ir pavēlējis!”

Nora Lapiņa.