28. maija dievkalpojumā mācītājs savai svētrunai bija izvēlējies nosaukumu „Trekns upuris”.
Svētrunas pašā sākumā viņš teica, ka mums ir jāpagodina Dievs ar visu savu dzīvi. Visu, ko dariet, dariet tam Kungam par godu! Upuris – daudziem no mums tas šķiet kaut kas pie Vecās Derības piederīgs, tāla vēsture, kas vairs neattiecas uz mūsdienām. Ko nozīmē „upuris” kristieša dzīvē? Pie tam ne jau kaut kāds upuris, bet „trekns”?

 

Es Tev nesīšu treknus dedzināmos upurus kopā ar aunu upuru smaržu, es Tev sagatavošu vēršus un āžus. Psalms 66:15

 

Iepriekšējā dievkalpojumā mācītājs Mārcis Jencītis runāja par Dāvida cīņu ar Goliātu. Šī svētruna ir kā iepriekšējās turpinājums. Dāvids nogalināja Goliātu, kurš bija daudz stiprāks un lielāks par viņu. Goliātam bija visas priekšrocības, bet viņš ignorēja to, ka Dāvids personīgi pazina Dievu un pilnībā paļāvās uz Viņu. Dāvids ir cilvēks, kuram mēs varētu līdzināties. Pats Jēzus Kristus ir nācis no Dāvida cilts. Dāvids bija ganu zēns, kurš kļuva par prezidentu. Viņu neievēlēja, kā mūsu prezidentu Valdi Zatleru, Dāvidu neizraudzījās cilvēki, viņu iecēla Dievs. Un tajā laikā viņu vajāja ķēniņš Sauls, kurš centās viņu nogalināt, jo baidījās no konkurences. Dāvids par spīti visam tam kļuva ķēniņš, bet Sauls izdarīja pašnāvību savu grēku dēļ. Dāvids, kas bija tikai ganu zēns, nekas, nulle, kļuva par ķēniņu. Kas tad bija šī panākuma atslēga? Trekns upuris.

Tad Dāvids sacīja Saulam: “Tavs kalps ir bijis pie sava tēva avju gans..” 1.Samuēla 17:34

 

To viņš teica tajā brīdī, kad gatavojās stāties pretī Goliātam. Sauls šaubījās par to, vai Dāvids tiks galā. Visa Israēla armija trīcēja Goliāta priekšā. Dāvids droši paziņo: „Tavs kalps ir bijis pie sava tēva avju gans.” Avju gans toreiz bija nicināms amats Izraēlā.

..Un, kad nāca lauva vai arī lācis un tie nesa projām kādu avi no ganāmā pulka, tad es devos tos vajāt un es tos nogalināju, bet laupījumu es izglābu no viņu rīkles; kad nu lauva pret mani cēlās, tad es viņu it spēcīgi sagrābu aiz krēpēm, to situ un nositu. 1.Samuēla 17:34

 

Man bija kāds draugs, vārdā Jānis. Par viņu bieži ņirgājās kāds puisis, kurš bija četrus gadus vecāks par viņu. Viņa vārds bija Pēteris. Kad mēs kādu reizi stāvējām pie kinoteātra, gāja garām Pēteris. Viņš jau sen bija atgriezies no dienesta armijā, bet mēs toreiz vēl bijām skolnieki. Šis puisis atkal pasmējās par Jāni, bet šoreiz Jānis palika sarkans, skrēja pāri visai ielai, metās viņam virsū un piekāva Pēteri. Viņš sita ar visu, kas bija pa rokai, cīnījās līdz galam.

Draugs! Dāvids ir tas, kurš cīnījās līdz galam. Būdams jaunākais dēls ģimenē un avju gans, to pienākumu, ko tēvs viņam uzticēja, viņš izdarīja līdz galam. Vārdi „trekns upuris” nozīmē tieši to. Vecajā Derībā, pirms Kristus cilvēki iztika ar dzīvnieku upuriem. Viņi pienesa dzīvniekus Templī un caur ļaudis varēja saņemt grēku piedošanu. Pirms upurēšanas cilvēki uzlika rokas dzīvniekam un tas nozīmēja, ka viņu grēki pāriet uz to. Pēc tam šo dzīvnieku nogalināja. Treknākās ķermeņa daļas, taukus un nieres sadedzināja īpaši. Tāpēc Dāvids saka, ka viņš savam Dievam nesīs treknu upuri. Tas parāda viņa attieksmi pret Dievu. Es iedomājos, kā viņš savā avju laidarā slavēja un pielūdza Dievu, jo lielākā daļa no psalmiem ir tieši Dāvida psalmi. Tad, kad Dāvids lūdza un pielūdza, viņš to darīja uz visiem 100%. Pie cik grādiem vārās ūdens? Vai normālu ēdienu var pagatavot, ja ūdens temperatūra ir 90 grādi? Vai var izvārīt makaronus, tos iemērcot siltā ūdenī? Nē, labu ēdienu var pagatavot tikai tad ja ūdens vārās pie 100 grādiem, citādi mēs varam runāt tikai par mērcēšanu. Līdz 100 grādiem ūdens ir tikai silts ūdens. Tātad, visam, ko mēs darām savā dzīvē, būs atdeve un rezultāts tikai tad, kad mēs to darīsim uz 100%. Nevis rīt sākt cīnīties un darīt, bet sākt jau šodien. Trekns upuris nozīmē to, ka tajā vietā, kur tu atrodies, pie tām iespējām, kas tev ir šodien, tu izdari visu uz 100%!

Es Tevi lūdzu no visas sirds, esi man žēlīgs pēc Sava apsolījuma!  Psalms 119:58

 

Palūko, kā Dāvids lūdz Dievu? Viņš to dara no visas sirds, uz 100%, viņš pienes savam Dievam treknu upuri! Lūk, kāpēc Dāvids no ganu zēna kļuva par prezidentu, lūk, kāpēc viņš spēja pieveikt Goliātu. Tas ir tāpēc, ka visu, ko Dāvids darīja, viņš darīja uz 100%. Un ja tu, draugs, savā dzīvē nedari uz 100% to, ko tu vari, tad tu esi neveiksminieks. Dieva Vārds saka, lai esi uzticams pār mazumu, un tad Dievs tevi iecels pār lielumu. Tu brīnies, kāpēc tev neiet? tāpēc, ka tajā mazumā, kas tev ir un ko tu vari izdarīt šodien, tu neieguldi uz 100%. Kā ir mājas grupiņās? Kopā draudzē grupiņās ir ap 200 cilvēku. Mājas grupiņas ir kā ģimene, kur katram ir savi pienākumi. Tu apmeklē grupiņu, bet tu neredzi pie sevis tās izmaiņas, kuras tu vēlētos redzēt. Droši varu teikt, ka tos pienākumus, kas tev ir uzticēti, tu neveic uz 100%. Ja tev bija uzticēts sagatavot galdu grupiņai, un tu to neizdarīji kārtīgi, tad šajā draudzē tev vairs nekādus pienākumus neuzticēs. Ja tev uzticēja sagaidīt pie durvīm cilvēkus, vai uzstādīt aparatūru, bet tu neatnāci laikā, tad šajā draudzē neko vairāk negaidi. Tāpēc, ka šajā draudzē mēs sekojam Dieva Vārdam, Jēzum. Tāda ir Viņa griba, ka, ja esi uzticams pār mazumu, tad lēnām tev tiks uzticēts arvien vairāk. Ikviens, kas savu mazo darbiņu nav izdarījis uz 100%, “nevārās”. Ēdiens nav pagatavots, tam nav rezultātu. Kad tu sāc apmeklēt mājas grupiņu, bet dari to tikai vienu vai divas reizes, tad aizmirsti par panākumiem, tu esi neveiksminieks. Atnākt līdz grupiņai ir tik elementāri. Ja mājas grupas pienākumu vietā tu izvēlies apmeklēt kādu citu pasākumu, tad tev nav nekādu tiesību žēloties, ka tev šajā draudzē nepalīdz. Kādus upurus Dievs pieņem? Tikai treknus! Visi cilvēki, kas savā dzīvē ir kaut ko sasnieguši, ir ievērojuši šo likumu par treknu upuri. Tas darbojas katrā garīgā un laicīgā jomā. Neviens sportists, politiķis vai uzņēmējs nevar gūt panākumus savā jomā, ja viņš neizdara uz 100% visu to, ko viņš var šodien!

 

Arnolds Švarcenegers ir vairākkārtīgs Misters Olympia, un Misters Universe čempions. Viņš ir nepārspēts savā jomā, pēc aktiera karjeras viņš kļuva par Kalifornijas štata gubernatoru. Viņš ir vēlējies kandidēt arī uz ASV prezidenta amatu, taču šīs valsts likumi paredz, ka Amerikas prezidentam ir obligāti jābūt dzimušam ASV. Viņš saka tā: “Čempions no neveiksminieka atšķiras ar to, ka spēj pārvarēt sāpju barjeru”.

 

Tas neattiecas tikai uz sportu, tas attiecas uz ikvienu mūsu dzīves jomu, uz kalpošanu, raksturu, utt. Jebkurā sporta veidā muskuļu spēku un masu var pieaudzēt tikai tad, kad tu izdari katru vingrinājumu līdz galam, tik reizes, cik esi ieplānojis. Tikai tad muskuļi var attīstīties un augt.

 

Es šoreiz nerunāju par tiem, kam nav mērķu un kuri nevēlas neko sasniegt. Taču ja tev ir mērķi, tu tos vari sasniegt tikai tad, kad ieguldi sevi uz 100%. Kad Švarcenegeram nomira tēvs, viņš gatavojās kārtējo reizi kļūt par Misteru Universe. Zvanīja viņa mamma un aicināja viņu uz bērēm, bet viņš teica, ka neko nevar palīdzēt, jo viņš ir miris. Arnolds neaizbrauca uz bērēm. Bībele saka: “Lai mirušie aprok savus mirušos, bet tu ej un seko Jēzum”. Tas nenozīmē, ka mums nevajag braukt uz savu vecāku bērēm. Kad mēs bijām Ukrainā, nomira manas sievas brālis, bet mēs neaizbraucām uz bērēm. Dažiem tas likās nežēlīgi. Bet mēs bijām pāris tūkstošus kilometru prom no mājām, un to praktiski nebija iespējams izdarīt. Mēs varētu būt šajās bērēs, ja mēs atliktu visu kalpošanu Ukrainā. Toreiz tas manai sievai bija trekns upuris. Lūk, arī Arnolda Švarecenegera panākumu atslēga. Nekas viņu neatturēs no to mērķu izpildīšanas, kurus viņš bija nospraudis sev. Es neesmu pārliecināts, ka viņš tajā reizē rīkojās pilnīgi pareizi, bet es saprotu viņu! Tētim tiešām vairs ar to nepalīdzēs!

 

Kādu citu sportistu, kurš sāka nodarboties ar smagatlētiku, vecāki neatbalstīja. Taču tad, kad viņš kļuva čempions, vecāki viņu sāka atbalstīt. Arī es daru to, ko Dievs man ir parādījis. Pat tad, ja cilvēki mani neatbalsta. Ir neveiksminieki un ir čempioni, kas vēlies būt tu? Vai tu lasi Bībelē, ka Dievam nav nekā neiespējama? Pienes Dievam treknu upuri, un arī tev nekas nebūs neiespējams.

 

Latvijā katru dienu vidēji viens cilvēks izdara pašnāvību. Visbiežākais iemesls ir depresija. Tev nekad nebūs depresija, ja tev būs mērķi, un ja tu maksāsi 100% cenu, lai tos sasniegtu. Kas raksturo cilvēkus, kuri ir depresijā? Viņi bezmērķīgi pavada laiku, guļ, vai arī skatās televizoru un dzer. Kāpēc? Ja man ir mērķi, ja esmu apņēmies izdarīt to, kas man šodien ir jāizdara un ja es maksāju cenu, tad man nav laika depresijai. Ja tu ej uz mērķi bet nemaksā pilnu cenu, tad agri vai vēlu tavā dzīvē atnāks depresija, jo tu neredzēsi rezultātus. Neviens, kas nemaksā pilnu cenu, neredz rezultātus un augļus savā dzīvē.

 

Vēl Viņš tiem stāstīja līdzību par to, ka tiem aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt. Lūkas 18:1

 

Reizēm mēs par cilvēkiem sakām: nesalauztie. Mēs bieži to skaidrojam kaut kā abstrakti. Manī iekšā kaut kas salūza un viss, es tur neko nevaru darīt, jo esmu salūzis. Draugs! Pats no sevis nekas nevar salūzt. Tajā brīdī, kad es saku: “viss, tālāk neiešu”, tad es esmu salūzis. Bet, kad tu pieņem lēmumu darīt to, kas tev šodien ir jāizdara, tu nesalūzti. Nesalauztie! Par spīti pretvējam un cilvēku spiedienam es kārtējo reizi uz 100% izdaru to, kas man ir jāizdara.

 

Piemēram, ja tu esi bez darba ilgāku laiku, teiksim pusgadu, un tu saki, ka nevari atrast drabu, tad es gribētu ar tevi īpaši parunāt aci pret aci un pateikt, ka tu esi neveiksminieks pēc paša izvēles. Tu neesi meklējis darbu. Jo ikviens, kurš meklē, tas atrod. Es tev garantēju, ja tu kārtīgi meklēsi darbu, tad 2-3 nedēļu laikā tev būs darbs. Ja ir kādas īpašības tavā raksturā, kas laiku pa laikam izlien laukā, tad es tev pateikšu, ka tu vēl neesi uz 100% cīnījies, lai izmainītu sevi un uzvarētu sevī šo trūkumu. Mums ir pilna draudze ar līderiem, daudziem no mums ir mājas grupas. Es tev pateikšu noslēpumu, ja tava grupiņa neaug, tad tu nemīli cilvēkus uz visiem 100%. Tu nemīli tā, kā mīl Dievs. Un tas nenozīmē jēlu izturēšanos, vai visatļautību. Mīlestība nav sajūtas. Mums katram ir sava valoda un savs veids, kā mums izrādīt un saņemt mīlestību. Mēs katrs izrādām mīlestību atšķirīgi. Noteikti ir cilvēki tev apkārt, kuriem ir vajadzīga mīlestība, bet, ļoti iespējams, tu viņiem to vienkārši neiedod, jo tu vadies no savām sajūtām.

 

Jēzus saka: “Mīliet savus ienaidniekus!” tas nozīmē kalpot cilvēkiem tādiem, kādi viņi ir. Ja cilvēkiem tavā grupā nav izmaiņas, tas nozīmē, ka tu viņus nemīli uz visiem 100%! Tev ir jāmīl tā sieva, kas tev ir šodien. Izbeidz fantazēt, ka varbūt tā nebija Dieva griba, precēties ar šo cilvēku! Tā sieva vai vīrs, kas tev ir šodien, ir tavs īstais no Dieva, un tev būs viņu mīlēt. Tie bērni, kurus pats esi izlaidis, ir no Dieva un tev viņi ir jāmīl un jāaudzina! Tavi grupas cilvēki ir no Dieva. Lai vai kā viņi bubina un tevi aprunā, tev viņi ir jāmīl, jātic un jākalpo viņiem!

 

Kad mēs rīkojam neformālos pasākumus, mēs aicinām cilvēkus. Rītdien mūsu vīru grupas kopā spēlēs peintbolu. Es uzaicināju divus cilvēkus, viens uzreiz saslima, bet otrs piedzērās. Pat viņam tādā stāvoklī ir iespējas pienest treknu upuri. Viņam šodien izgulēties un rīt uz paģirām braukt un spēlēt peintbolu ir ļoti trekns upuris, taču bez šāda upura šis cilvēks ir pazudis. Katram ir iespēja. Lai kādā situācijā tu arī būtu šodien, tev ir sava iespēja savā līmenī. Tev ir iespēja, ko tu vari šodien izdarīt uz 100%. Kas tu gribi būt? Čempions vai nevaiksminieks? Čempions! Tad būs jāmaksā cena. Es domāju par cilvēkiem, kuriem ir dažādas problēmas. Piemēram, liekais svars. 99,9% viņš pats savu ķermeni var izvedot tādu, kādu viņš grib. Vienkārši viņam jāpieliek pūles un jāsāk kaut ko darīt pie savas ārienes. Visi, kas ir pārāk vārgi, var darīt kaut ko, lai sevi nostiprinātu. Visās jomās tu esi savas dzīves noteicējs. “Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru!”, saka Pāvils. Ir kādas lietas, kurām es neticu! Es neticu, ka cilvēks nevar mainīties! Es neticu, ka cilvēks, kurš pazīst Dievu, var būt nabags. Es neticu, ka ģimene, kurā abi ir Dieva bērni, var izjukt. Ja viņi šķiras, tad tas ir viņu pašu lēmums, tā ir viņu negribēšana maksāt cenu un nest upuri. Es neticu, ka grupiņa var neaugt, gan skaitliski, gan garīgi. Tas nav iespējams. Ja grupiņa neaug, tas nozīmē, ka nav trekna upura. Es neticu, ka tu nevari tikt galā ar savām negatīvajām rakstura īpašībām, un neticu, ka tu nevari iegūt labas īpašības. Ir labi arī kaut kam neticēt! Ja mūsu draudze pārstātu augt, tad es varu iet pensijā. Ja mēs neaugam skaitliski, tas nozīmē, ka es pats neesmu pienesis pienācīgu upuri un neesmu spējis mīlēt cilvēkus. Mums būs periodi, kad nekas nenotiek, taču Bībele saka, ka pēc skumjām nāk prieki, un pēc priekiem atkal skumjas. Es pateicos Dievam par šīm problēmām, jo pēc problēmām es kļūstu stiprāks, es norūdos. Man pat ir azarts, kad kādam cilvēkam ir problēmas, jo es varēšu palīdzēt to atrisināt. Gadu no gada es mācos uz problēmām skatīties pozitīvi. Mēģinu tajās ieraudzīt pozitīvas lietas. Es esmu iemācījies priecāties par problēmām. Lai tu varētu iemīlēt cilvēku, vienkārši pavadi laiku kopā ar viņu. Tu nevari iemīlēt to, ar ko tu neesi kopā.

 

Lūk, kas ir mīlestība:

 

Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis. Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas. Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka. Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies. Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs. Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu. Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts. Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība. 1. Korintiešiem 13

 

Evelīna Silarāja.