20. marta dievkalpojums draudzē „Kristus pasaulei” notiek divu gadu jubilejas konferences ietvaros.
Vīzijas konferences draudzē tiek rīkotas divas reizes gadā. Par ko gan būs mācītāja svētrunas tēma šajā konferences dievkalpojumā? Protams, par vīziju G12. Pār mācekļu veidošanu tā, kā Jēzus to darīja. Aizvadīts arī kārtējais inkaunters martā. Kārtējā sadursme ar Dievu. „Man ļoti patīk klausīties liecības inkaunterā”, – saka draudzes mācītājs Mārcis Jencītis. „Labākās atmiņas no inkaunteriem man ir cilvēku liecības. Ja pirms sadursmes ar Dievu cilvēku acis ir duļķainas, tad pēc tam tās ir dzidras un laimīgas. Šīs liecības ir pestīšanas gaviles. Arī es līksmojos un priecājos līdzi!”- saka mācītājs.

Tu esi mans patvērums, Tu mani sargāsi briesmās, Tu liksi atskanēt ap mani pestīšanas gavilēm. (Psalms 32:7)

„Pirms 10 gadiem, 17. martā Dievs ienāca manā dzīvē”, – savu atgriešanās stāstu saka mācītājs Mārcis Jencītis. „Biju nožēlojams narkomāns, taču kāds bija par mani daudzus gadus lūdzis Dievu. Tā bija mana mamma. Aukstā un tumšā cietuma kamerā tas Kungs atklājās man visā savā godībā. Redzēju eņģeļus. Dzirdēju viņu balsis. Tas bija tikpat patiesi un reāli, kā jūs tagad dzirdat mani. Man nebija neviena, kurš man mācītu nožēlot grēkus. Eņģelis man teica priekšā grēcinieka atgriešanās lūgšanas vārdus. Skaitīju viņam līdzi. Pēc tam sirdī ielija tāds prieks! Es neredzēju debesis, taču dzirdēju troksni, gaviles un aplausus debesīs. Vairāk neredzēju neko, tikai bēgošus velnus, kuri lūdzās mani, lai nepiesauktu Jēzus vārdu! Tikai vēlāk es izlasīju, ka tad, kad grēcinieks tiek glābts un atgriežas pie Dieva, eņģeļi debesīs gavilē! Pēc tam citi ieslodzītie pamanīja pārmaiņas manī. „Redz, kur nāk Mārcis ar savu smaidiņu un Bībeli padusē!”, – teica kāds mans draugs no iepriekšējā ieslodzījuma, – „tev laikam jumts ir aizbraucis. Bet tomēr tas ir forši!” Kad sirds ir gaiša, tad arī seja ir gaiša. To nav iespējams noslēpt un tas ir redzams cilvēkiem!”

Tas ir patiess un pilnā mērā atzīstams vārds, ka Kristus Jēzus ir nācis pasaulē izglābt grēciniekus. Es esmu pirmais viņu starpā. (1. Timotejam 1:15)

„Dievs nemelo”, – saka mācītājs. „Dievs saka: „Es pulcēšu ap tevi cilvēkus. Glābtus un dziedinātus!” Caur mani un tevi cilvēki nāks pie Kristus, un tu redzēsi, kā viņu dzīves izmainās. Kad tas beidzot notiks? Tad, kad tu atvērsi savu mājas grupu. Ja tu skraidīsi tikai pa ielām evaņģelizēdams, tad varbūt reizi desmit gados tu dzirdēsi pestīšanas gaviles. Bet Jēzus ne tikai skraidīja pa ielām un kalpoja publiski, bet Viņš sagatavoja 12 mācekļus! Kāpēc mēs, kristieši, aprobežojamies tikai ar mutvārdu liecību, bet neatveram savas mājas grupas un nedarām cilvēkus par Kristus mācekļiem?”, – jautā mācītājs. „Tāpēc, ka tas ir ļoti grūti. Daudz vieglāk ir sludināt no platformas tūkstošiem, nekā darīt par mācekļiem divpadsmit vīrus!”

Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus: viņi aiziet un raud, dārgu sēklu sējai nesdami, bet tiešām ar prieku viņi atkal nāks un nesīs mājup savus kūlīšus. (Psalms 126:5-6)

Reizēm cilvēki saka: – „Šajā draudzē mani grib piespiest kļūt par līderi, grib piespiest, lai es darītu citus par mācekļiem”. „Bet tāda ir Jēzus pavēle! Tev un man nav citas iespējas, kā darīt par mācekļiem visus ļaudis!”, – saka Mārcis Jencītis.

Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā. (Mateja 28:19)

„Kā Jēzus piepildīja savu plānu virs zemes?” – jautā mācītājs. „Viņš kalpoja publiski. Viņš dziedināja, Viņš izdzina ļaunos garus, Viņš uzcēla mirušos no nāves un darīja daudz brīnumu. Bet visvairāk laika Jēzus pavadīja ar saviem divpadsmit mācekļiem, apmācot tos un rūpējoties par viņiem!”

Tāpēc eita uz lielceļiem un aiciniet kāzās, kādus vien atrodat. Un kalpi izgāja uz lielceļiem un atveda kādus vien atrazdami, ļaunus un labus, un kāzu nams pildījās ar viesiem. (Mateja 22:9-10)

„Kad mēs darām Jēzus pavēli un atveram savas mājas grupas, tad mūsu nami pildās ar viesiem un tajos atskan pestīšanas gaviles”, – saka mācītājs. „Es un mans nams, mēs kalposim tam Kungam! Mums apkārt ir cilvēki, kuriem vajadzīga pestīšana. Ne tikai aizlūgšana, ne tikai Vārda sludināšana, bet mūsu kalpošana. Pestīšana cilvēkiem nāk tad, kad kristieši viņiem kalpo!”

Pēteris un Jānis gāja uz Templi ap lūgšanas stundu, tas ir, devīto. Tanī brīdī nesa kādu vīru, kas bija tizls no mātes miesām, to ik dienas nolika pie Tempļa durvīm, sauktām par Krāšņajām, lai viņš lūgtu dāvanas no tiem, kas gāja Templī. Redzēdams Pēteri un Jāni, kas gribēja ieiet Templī, viņš lūdza kādu dāvanu. Bet Pēteris ar Jāni, to cieši uzlūkodami, teica: “Skaties uz mums.” Tas pievērsās viņiem, cerēdams kaut ko no viņiem saņemt. Bet Pēteris sacīja: “Sudraba un zelta man nav; bet, kas man ir, to es tev dodu: nācarieša Jēzus Kristus Vārdā – staigā!” Un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri, un, uzlēcis kājās, viņš varēja staigāt: viņš iegāja kopā ar viņiem Templī, staigāja un lēkāja un slavēja Dievu. (Apustuļu darbi 3:1-8)

Kad paralizētais vīrs tika brīnumaini dziedināts, farizeji templī kļuva zili no dusmām. Kas gan izraisīja viņos šo naidu? Tas, ka šis cilvēks diendienā gulēja viņu baznīcas durvju priekšā un viņi pa visiem šiem gadiem tā arī nespēja viņam palīdzēt. Reliģiski cilvēki reizēm atrunājas: „Viņš vārdu par pestīšanu un dziedināšanu ir dzirdējis. Tālāk viņa paša izvēle”.

„Ir divi iemesli, kāpēc šis cilvēks tik ilgi gulēja slims”, – saka mācītājs Mārcis Jencītis. „Pirmkārt, viņš vēl līdz šim nebija sastapis īstus Dieva vīrus. Tādus, kuri ne tikai sludina, bet arī paceļ kroplos caur kalpošanu mājas grupās. Otrkārt, varbūt viņš arī bija redzējis un saticis šos Dieva vīrus, taču nebija paklausījis viņiem un satvēris vīziju. Tad tā tiešām ir viņa paša izvēle!”

Ko darīt mums, tev un man, lai kļūtu par Dieva vīriem un sievām, kuri spēj reāli palīdzēt šiem cilvēkiem? „Samaksā pilnu cenu!” – saka mācītājs. „Vispirms tās ir mūsu attiecības ar Dievu lūgšanu kambarī. Šajā draudzē tu nevari būt grupas vadītājs, ja tev nav vismaz divas stundas regulāra un disciplinēta laika lūgšanai un Bībeles studēšanai katru dienu. Pretējā gadījumā – kāds tu vari būt mācekļu veidotājs? Ko tu vari sniegt šiem cilvēkiem? Otrais – kad mēs kāpsim ārā no savas komforta zonas un izdarīsim visu, kas atkarīgs no mums, lai cilvēki nāktu uz mūsu mājas grupām un iepazītu Jēzu. Tad, kad mūsu sirdīs degs mūsu neglābto tuvinieku, paziņu un draugu liktenis. Tad, kad mēs darīsim par 100 procentiem visu, lai viņi patiešām tiktu glābti”

„Izdarīsim savu izvēli”, – saka mācītājs Mārcis Jencītis. „Es esmu cieši nolēmis iet līdz galam!”