Bailes ir ļoti nepatīkamas emocijas, kuras piedzīvo mazāk vai vairāk visi cilvēki. Kāds ar tām saskaras pie reāliem draudiem, bet citus tās moka arī pie iedomātām briesmām. Agita no bailēm cietusi lielu daļu savas dzīves un ir jutusies pavisam nelaimīga un sasaistīta, līdz brīdim, kad iepazina Dievu.

Agita par sevi stāsta: “Mani biedēja daudzas lietas, bet visvairāk tumsa, spoki, nakts murgi un cilvēku negatīva attieksme. Taču pateikt, kāds ir patiesais iemesls, es nevaru. Ar pirmajām bailēm saskāros jau bērnībā, kad mamma agri no rītiem devās uz darbu, bet es paliku viena pati. Tajos brīžos šķita, ka tumsā es redzu dažādus draudīgus un biedējošus rēgus, kas slīdēja garām manai gultai. Vienīgā iespēja, kā sevi pasargāt, bija palīst zem segas un nekustēties. Es neuzdrošinājos pat elpot. Turklāt pieaugot šīs bailes nekur nepazuda un tumsa mani ir biedējusi visus šos gadus. Arī aizmigt man bija grūti, jo gadījās reizes, kad pusmiegā redzēju baisas ainas, kurās biju iesaistīta, bet es nespēju pakustēties, lai paglābtos. Taču arī dienā es nejutos droša, vēl vairāk par nakts mošķiem es baidījos no cilvēkiem, kam nebija acīmredzama izskaidrojuma. Satraucos, ka tikšu vērtēta, ļauni aprunāta un apsmieta, tāpēc, cik vien iespējams, vairījos no kontaktiem un drošības pēc lieku reizi negāju ārā. Taču arī mājās nejutos labi, jo baidījos, ka kāds varētu atnākt ciemos, tādēļ uzvedos ļoti klusi un izlikos, ka es tur neesmu. Tāpat lielas ciešanas sagādāja jebkura uzstāšanās publikas priekšā, jo biju pārliecināta, ka es nevaru neko izdarīt vai pateikt pareizi. Tas man lika justies slikti ne tikai emocionāli, bet arī fiziski. Man pēkšņi varēja parādīties sirdsklauves, neizskaidrojamas vēdersāpes, slikta dūša un pat paaugstināties temperatūra. Līdzinājos pelei, kas ir nobijusies un sastingusi no šausmām. Manas kustības bija nedrošas un saraustītas, es satrūkos pie vismazākajiem trokšņiem. Šī iemesla dēļ bieži dzēru nervu nomierinošus medikamentus, bet vēlāk, lai atslābinātos, sāku lietot alkoholu, taču tas neatrisināja problēmu. Tajā pašā laikā man ļoti patika skatīties šausmu filmas, it īpaši par inkvizīciju, kur tika spīdzināti cilvēki. Bailes vienkārši “plosīja” mani, un es nesapratu, kā no tām varu atbrīvoties. Skaidrs bija viens, – tas nav normāli un esmu piekususi no šādas dzīves. Jutos drausmīgi nomākta un neapmierināta ar notiekošo, tāpēc ļoti vēlējos kaut ko mainīt.

Pirms tam jau zināju par Dievu un pāris reizes biju aizgājusi uz kādu draudzi. Sapratu, ka palīdzēt man var tikai Jēzus Kristus. Portālā draugiem.lv kāda sieviete bija mani aicinājusi uz draudzes “Kristus Pasaulei” dievkalpojumu. Tā nu es internetā sāku klausīties slavēšanas dziesmas, kuras man ļoti iepatikās. Vēlāk nolēmu aiziet uz dievkalpojumu klātienē un tajā pašā reizē es pieņēmu Viņu par savas dzīves Glābēju. Turpmāk regulāri apmeklēju gan dievkalpojumus, gan mājas grupas sapulces. Sāku veidot arī personīgas attiecības ar Dievu, lasot Bībeli un lūdzot. Izmantoju arī iespēju piedalīties draudzes trīsdienu seminārā jeb inkaunterā, pēc kura apmeklēšanas bailes pilnīgi ir pazudušas.

Tuvojoties Dievam, esmu kļuvusi daudz mierīgāka. Parādījusies ir drošības sajūta un pārliecība, ka nekas slikts ar man nevar notikt. Tagad es nebaidos ne no tumsas, ne spokiem, nedz arī nakts murgiem. Vairs nav jāslēpjas zem segas, lai paglābtos no rēgiem. Dievs mani sargā arī miegā, un es vairs neredzu baisās situācijas, kas iepriekš tik ļoti šausmināja. Vēl jo vairāk priecājos, ka ir mainījušās manas domas par cilvēkiem. Saprotu, ka apkārtējie neskatās uz mani ar mērķi tikai nosodīt, aprunāt vai apsmiet. Sākot apmeklēt draudzi, es vairs nesēžu mājās, bet piedalos dažādos pasākumos un satiekos ar daudziem jauniem cilvēkiem. Pārlieku nesatraucos arī brīžos, kad publiski jāuzstājas. Bez grūtībām piedalos arī evaņģelizācijas pasākumos, kur stāstu par to, kā Dievs ir izmainījis manu dzīvi. Pazuduši ir arī visi simptomi, kas parādījās stresa situācijās, un man vairs nav jālieto nomierinošie medikamenti vai alkohols. Zinu, ka kopā ar Dievu es visu varu izdarīt pareizi, bet ja gadās arī kļūdīties pārlieku nesatraucos. Vairs neskatos arī šausmu filmas, kas lika vēl jo vairāk baidīties, tā vietā labprātāk paskatos vai palasu kaut ko lietderīgāku. Nejūtos kā pārbijusies pele, un manas kustības nav saraustītas vai nedrošas. Nesatrūkstos pie katras mazākās skaņas. Pateicoties Dievam, esmu atbrīvojusies no visām bailēm, kas traucēja man dzīvot un lika justies nomāktai. Esmu piedzīvojusi tās pārmaiņas pēc kurām tik ļoti ilgojos pirms tam. Jūtos laimīga un brīva! To spēj izdarīt tikai Dievs!”

Ja arī tu ciet no bailēm, kurām nav pamata, un nespēj tikt galā ar šīm nepatīkamajām emocijām, iesaku uzticēties Dievam, jo Viņam vienmēr ir risinājums. Tikai Jēzus dot cilvēkam patiesu mieru un spēju tikt galā ar visām stresa situācijām.

Agita Dubovskas liecību pierakstīja Līga Paņin