Atrast savu nodarbošanos, kas patīk un ar ko var nopelnīt, nav viegli.
Jaunieši, neredzot šādas iespējas, bieži dzīvo bezmērķīgu dzīvi pie vecākiem bez cerības, ka kaut kas varētu mainīties vai arī nolemj doties uz ārzemēm darba meklējumos. Līdzīgs stāsts bija arī Aivim, līdz viņš nokļuva draudzē “Kristus Pasaulei” un uzzināja, ka Dievs vēlas viņu svētīt un kopā ar Viņu nav nekā neiespējama. Tagad  viņš ir pašnodarbināts un var darīt to, kas vislabāk patīk un padodas.

Biju pabeidzis skolu un ieguvis profesiju, kurā nedaudz arī pastrādāju, taču darbs vairāk bija gadījuma rakstura un man īsti nepatika. Dzīvoju pie mammas laukos un garlaikojos. Manai dzīvei nebija nekādu konkrētu mērķu, tikai dažreiz mēdzu pasapņot, kādu māju sev vēlētos, taču pēc tam nodomāju, ka noteikti nekad neko tādu neiegūšu. Biju nomākts un reizēm pat dusmīgs bez iemesla, skumjas mēdzu remdēt alkoholā un uzpīpējot “zālīti”. Piestrādāju dažādās “halturās” un, tā kā nepratu plānot savas finanses, visu nopelnīto ātri iztērēju izklaidēs. Šķiet, ka šādu nenopietnu attieksmi pret naudu un darbu biju mantojis no vecākiem, jo mums kā daudzbērnu ģimenei bieži visa kā pietrūka un vecāki man nekad nemācīja, kā būtu pareizi apieties ar finansēm. Es jutos mazvērtīgs, par sevi nepārliecināts un regulāri šaubījos, vai man kaut kas izdosies. Biju pašmācības ceļā apguvis grafisko dizainu un vēlējos ar to arī pelnīt, jo mani tas interesēja, taču vairāki potenciālie klienti bija apšaubījuši manas spējas, jo man nav diploma, tāpēc neticēju, ka kādreiz varētu ar to pietiekami nopelnīt. Šad tad tikai izveidoju kādu nelielu darbiņu paziņām, par ko saņēmu tikpat nelielu samaksu. Trūka arī pārliecības, ka spētu šādus darbus vienmēr izdarīt labā kvalitātē. Mocījos ar mazvērtības un neticības domām par sevi.

ka spēšu izpildīt visus klientu pasūtījumus labā kvalitātē. Es vairs nejutos mazvērtīgs un neticības pilns, arī nomāktība un dusmas sāka atkāpties.Cerēdams, ka tas dos dzīvei kādu jēgu, iepazinos ar meiteni. Viņa mani uzaicināja uz draudzes “Kristus Pasaulei” dievkalpojumu Rīgā. Iepriekš jau biju apmeklējis vairākas baznīcas, taču nekad nebiju pats personīgi piedzīvojis to, ka Dievs ir reāls, tāpēc kristietība man šķita garlaicīga. Vairākkārt, šīs meitenes pierunāts, tomēr piekritu aizbraukt un paskatīties. Dievkalpojums man ļoti patika. Tas bija interesants un slavēšanas dziesmu laikā es sajutu Dieva klātbūtni un to, ka Viņš mani mīl. Mācītāja sludinātais vārds bija tā, kā tieši man sagatavots – tas atbildēja uz maniem jautājumiem par dzīvi un es nolēmu, ka vēlos tuvāk iepazīt Dievu. Pēc tam saņēmu piedāvājumu arī apmeklēt šīs draudzes mājas grupiņu man tuvākajā pilsētā – Kuldīgā, uz kurieni arī devos. No sirds cenšos darīt to, ko saprotu no Dieva – lasu Bībeli un lūdzu, ziedoju desmito tiesu un brīvprātīgos ziedojumus no saviem ienākumiem, jo vēlos, lai Dievs ir manu svētību avots un es Viņam uzticos. Arī mājas grupiņā kopīgi lūdzām par to, lai man būtu pietiekami daudz klientu grafiskā dizaina jomā. Pamazām mana domāšana mainījās un es sāku noticēt,

Gada sākumā devos arī uz draudzes semināru inkaunteru, kur vēlējos saņemt aizlūgšanu par savām finansēm. Domāju, ka pār mūsu ģimeni ir nabadzības lāsts, jo nevienam īsti neveicas ar naudu – tā tiek bezmērķīgi iztērēta un nepietiek pamatvajadzībām. Inkaunterā kalpotājs aizlūdza par finansiālu svētību un Jēzus Kristus Vārdā tika salauzts nabadzības lāsts pār mani. Kad pēc tam atbraucu mājās un ieslēdzu telefonā internetu, man uzreiz sāka nākt daudzi e-pasti ar sadarbības piedāvājumiem grafiskā dizaina jomā, jo pirms tam biju ielicis sludinājumu, kur piedāvāju savus pakalpojumus. Sadarboties gribēja arī uzņēmumi, tāpēc uzreiz devos reģistrēties kā pašnodarbinātais, jo redzēju un ticēju, ka tagad pelnīšu tikai ar grafiskā dizaina pakalpojumiem. Dievs man bija iedevis pārliecību par savām spējām un ticību, ka viss izdosies, esot kopā ar Viņu. Es vairs nelietoju alkoholu un nepīpēju marihuānu, lai remdētu skumjas par neizdevušos dzīvi. Nu jau pagājis ilgāks laiks un varu teikt, ka man ir daudz darba un pelnu labi. Es rūpīgi plānoju savas finanses un cenšos visu pareizi iztērēt tur, kur tas ir vajadzīgs. Daru to, kas man tiešām patīk un padodas. Ja man jādara kas tāds, ko vēl īsti neprotu, es to pašmācības ceļā apgūstu un varu paveikt. Tā tiešām ir Dieva svētība!

Tā kā vēlos kalpot Dievam, palīdzot citiem cilvēkiem mājas grupiņā, tad lūdzu Dievu, lai man izdotos atrast labu un pietiekami lielu dzīvokli Kuldīgā, lai vairs nedzīvotu pie mammas. Tajā brīdī sludinājumos nebija neviena dzīvokļu piedāvājuma, tāpēc es pats ieliku paziņojumu, ka meklēju dzīvokli. Jau nākamajā dienā saņēmu telefona zvanu ar labu piedāvājumu. Tagad beidzot dzīvoju atsevišķi un varu pilnībā sevi apgādāt ar visu nepieciešamo. Manai dzīvei ir mērķis – es vēlos kalpot cilvēkiem, stāstot Viņiem par Dievu un palīdzot kļūt veiksmīgiem, līdzīgi kā arī man Dievs ir palīdzējis. Man ir personīgas attiecības ar Dievu caur lūgšanu un Bībeles lasīšanu, kas mani stiprina ik dienas. Tagad zinu, ka varu sasniegt visus mērķus un sapņus, ko vēlos, jo ar Dievu nav nekā neiespējama. Es vairs neesmu bezmērķīgs jaunietis, kas dzīvo pie mammas. Esmu ļoti pateicīgs un priecīgs, ka tiku uzaicināts uz dievkalpojumu, kur sāku iepazīt Dievu. Dievs atbild uz visām mūsu lūgšanām, ja mēs uz Viņu paļaujamies. Novēlu visiem, kuri šaubās par savām spējām un dzīvo bezmērķīgu dzīvi, apmeklēt dzīvu draudzi, kur varat piedzīvot Dievu un paļauties uz Viņu pilnībā!” tā ar prieku saka Aivis.

Aivja Līdeka liecību pierakstīja Laura Gruševa