Līderu sapulces svētrunas tēma ir „Uzticība un augļi”. 
Šajā reizē mācītājs mums sīki pastāsta, kā un kāpēc mums jābūt uzticīgiem Dievam, kā mums nest augļus, kā arī par to, ko Dievs ir paredzējis mums, un ko izdarījis mūsu dēļ.
Viens no kritērijiem kā mēs paši varam novērtēt, vai piederam Dievam vai nē, ir tas, vai esam Viņam uzticami. Ko nozīmē būt uzticīgam Dievam? Tas nozīmē, ka tu paliec Viņa gribā un paklausi Viņa Vārdam, neraugoties ne uz ko.
Laimīgi tie, kas nav precējušies. Es nepārspīlēju, Pāvils par to runā. Viņš saka, lai tie, kas precēti, nemeklē šķiršanos, bet tie, kas neprecēti, lai nemeklē precēties. Tomēr, ja nevari nodzīvot viens, tad izvēlies kādu, kurš atbilst Dieva Vārdam. Bet cilvēkiem, kuri izvēlas laulību, savas problēmas būs!. Savu raksturu tu ieraudzīsi tikai tad, kad tev būs kopdzīve ar vīrieti vai sievieti. Dažs labs, kurš domā, ka var visu, ka zina Dieva Vārdu, sludina, varbūt pat ir labs uzņēmējs un vadītājs, tajā brīdī, kad iziet pie vīra vai sievas, viņa vai viņa ierauga, kāts patiesībā ir – draņķis! Un ir svarīgi visā šajā pārbaudījumu okeānā palikt uzticīgam Dievam. Nevis norādīt vienam uz otru, ka jāmainās viņam, bet gan mainīties pašam. Mums nav nekādu tiesību pārmest otram. Ja tu esi apprecējis pagānu, tā ir tava problēma visa mūža garumā. Ja esi apprecējis cilvēku, kas pazīst Dievu, jūs abi mainīsieties. Nevis tāpēc, ka viens otru mainīsiet, bet tāpēc, ka Dievs jūs mainīs.
Dzīvo tu pēc Dieva principiem! Ja tava sieva tā nedzīvo, paliec uzticīgs tu Dievam. Bībelē rakstīts, ka divi gulēs vienā gultā, vienu paņems, otru atmetīs. Kaut arī tu dzīvo kopdzīvi, tu neatbildi par otru cilvēku, tu atbildi par sevi. Katram ir jāieņem sava vieta ģimenē. To pateikt ir viegli, bet praksē tas ir grūti. Vienalga kādi pārbaudījumi, precējies vai neprecējies, paliec uzticīgs Dievam. Es visu spēju Tā spēkā, Kas mani dara stipru. Visbiežāk mums ir problēmas tieši ar saviem līdzcilvēkiem, draugiem un ģimeni. Vai esat viņiem teikuši „piedod”? Varbūt pat ļoti daudz. Tomēr tas nozīmē ne tikai pateikt šo vārdu, bet strādāt pašam ar sevi un mainīties pašam. Es esmu uzticams Dievam, ja no savas puses esmu izdarījis visu, lai mainītos pats. Kaut arī man nesanāk šodien, es cenšos. Sadzīvot ar cilvēkiem ir jāmācās.
Uzticībai ir jābūt izmērāmai. Ja tiešām tu dzīvo pēc svētiem principiem, un tajā pašā laikā tev nav augļu, tad tā patiesībā ir neuzticība Dievam. Uzticība nav pieturēšanās pie ortodoksāliem principiem, bet gan spēja riskēt, lai nestu augļus. Mums Latvijā ir ortodoksālas lietas jeb tradīcijas. Kristības laulības, iesvētības vai bēres. Pašas par sevi šīs lietas nav sliktas. Bet vai mēs neesam arī paši iebraukuši tradīcijās? Vai grupiņas, dievkalpojuma apmeklēšana nav palikusi par rutīnu? Jēzus negaida no mums vairāk, kā mēs varam. Viņš gaida no mums visu to, ko mēs varam izdarīt, saskaņā ar šīs dienas iespējām un to, ko Dievs mums katram ir piešķīris.
Mateja 25:14 ir līdzība par kalpiem, kuriem viņu kungs deva talentus. Kungs pat neteica, ka viņiem vajag dubultot šo naudu. Tātad mums pašiem ir jāsaprot un jānonāk pie secinājuma, ka Dievs grib, lai mēs vairojam visu to, ko Viņš mums ir devis. Tātad Dieva griba ir, ka mēs izmantojam visas iespējas un savu potenciālu, arī riskējam, lai mainītos. Tas attiecas uz raksturu, finansēm, kalpošanu, attiecībām ģimenē, ar cilvēkiem. Es redzu, kā pilnveidojas mūsu skaņa un kā slavētāji dzied labāk. Nav iespējams garīgi izdzīvot, ja es nepilnveidojos tur, kur atrodos. Vai nu es eju uz priekšu vai kāpjos atpakaļ. Nekustīga punkta nav.
Stāstā par talentiem cilvēks, kurš aizceļoja, prasīja saviem kalpiem, ko tad viņi ir darījuši ar uzticēto mantu.
Un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja. Tad atnāca tas, kas bija dabūjis piecus talentus, atnesa vēl piecus un sacīja: kungs, tu man iedevi piecus talentus; redzi, es sapelnīju vēl piecus. Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā. Arī tas, kas bija dabūjis divus talentus, atnāca un sacīja: kungs, tu man iedevi divus talentus; redzi, es sapelnīju vēl divus. Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā. Mateja 25:15;20-23
Kalps ar pieciem talentiem bija uzticīgs, viņš izmantoja savas iespējas un pavairoja sava kunga mantu. Bet cilvēks, kam bija divi talenti uzticēti, atnesa četrus talentus. Es ticu un redzu Dieva Vārdā, ka, ja manu šķietamo uzticību nevar izmērīt, tad tā patiesībā nav uzticība. Tas nav ceļš uz debesīm!
Tad nāk cilvēks, kuram bija uzticēts viens talents. Dievs dod ikvienam no mums pēc katra spējām.
Bet atnāca arī tas, kas bija dabūjis vienu talentu, un sacīja: es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauj, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis. Es baidījos un aizgāju un apraku tavu talentu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu. Mateja 25:24-25
Ko tas nozīmē? Šīs cilvēks nelietoja visu, lai pavairotu šo naudu. Viņš nelietoja prātu, iespējas un gudrību.
Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis, tad tev vajadzēja dot manu mantu naudas mainītājiem; es pārnācis būtu saņēmis savu naudu ar augļiem. Tāpēc ņemiet viņa talentu un dodiet to tam, kam ir desmit talentu. Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir. Mateja 25:26-29
Cik vienkārša Rakstu vieta. Kam nav, tam atņems to, kas tam ir. Tam, kam ir, bet kurš to nelieto, atņems to pašu, kas viņam ir. Pie tam vārds „atņems” nenozīmē tikai zaudētas iespējas un izdevības. Lūk, kas te ir teikts tālāk:
Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana. Mateja 25:30
Tātad, ellē! Tie, kuri nelieto to potenciālu, kas viņiem ir šodien, tiks iemesti tur galējā tumsībā. Ir tikai viens ceļš – Jēzus! Nest augļus ir Dieva pavēle. Ja tu gribi iet Dieva ceļus, tev vairs nav izvēles.
Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek. Jāņa 15:16
Dievs tevi ir izredzējis, ka tu ej un nes augļus. Dari to, ko Dievs tev ir uzticējis. Vai tavā kalpošanā un tavā dzīvē ir progress, vai tu arī vari to izmērīt? Ja nē, tad padomā, vai tu esi uzticams Dievam! Nest augļus nozīmē celt godā Dievu.
Ar to Mans Tēvs ir godā celts, ka jūs nesat daudz augļu un topat par Maniem mācekļiem. Jāņa 15:8
Augļi ir pierādījums tam, ka tu esi Kristus māceklis. Augļi ir dažādi, bet noteikti tie ir arī cilvēki, kas caur tevi nākuši pie Dieva. Es lasīju grāmatu, kuras autors ir pazīstamais sludinātājs Lesters Samralls. Tur rakstīts, ka, ja tev nav cilvēku, kurus tu esi pievedis Dievam, tad tev nav augļu.
Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas. Mateja 28:19
Vai tas ir ieteikums, vai pavēle? Tas nav ieteikums, tā ir Dieva griba. Viņš mūs ir nolicis, ka mēs ejam un nesam augļus. Ja caur mums cilvēki nenāk un nepaliek pie Dieva, tad uzdod sev jautājumu, vai es esmu uzticams Dievam?
Ja mēs kalpojam šķietami un kaut ko darām, kas nenes rezultātus tad mēs neesam uzticīgi Dievam, jo mēs nelūdzam un nedomājam, kā labāk īstenot Viņa Lielo Pavēli. Ja mēs neefektīvi pildam Jēzus pavēli, tad patiesībā neesam uzticami Viņam. Uzdosim katrs sev jautājumu: „Vai caur mani cilvēki nāk pie Dieva?” Vai tu šodien esi izdarījis visu? Un ja tu kaut ko dari, vai tu dari pareizi? Vai tu lūdz Dievam pareizu stratēģiju, kā pareizi pastāstīt cilvēkam par Dievu, kā viņu mīlēt? Mums katram pašam ir jādomā un jālūdz no Dieva stratēģiju, kā pievest cilvēkus Kristum un kā viņus pareizi aprūpēt.
Kad pasaulē nāk bērns, tad ir prieks. Arī tad, kad piedzimst garīgie bērni, kad kāds piedzimst no augšienes, prieks ir līdzvērtīgs. Varbūt pat vēl lielāks!
Tad jūsu dzīve būs mūsu Kunga cienīga un Viņam viscaur patīkama, un jūs nesīsit augļus ar visāda veida labiem darbiem un pieaugsit Dieva atziņā. Kolosiešiem 1:10
Augļu nešana Dievam ir patīkama.
kad tie no Betānijas izgāja, tad Viņam gribējās ēst. Un, ieraudzījis no tālienes kādu vīģes koku, kam bija lapas, Viņš piegāja pie tā, vai tanī ko neatrastu; un, pie tā piegājis, Viņš neatrada nekā kā vien lapas, jo nebija vīģu laiks. Un Jēzus sāka par to runāt un sacīja: “Lai neviens nemūžam vairs neēd augļus no tevis.” Marka 11:12-14
Jēzus nolādēja vīģes koku tāpēc, ka tas nenesa augļus.
Tāpēc Es jums saku: Dieva valstība no jums tiks atņemta un dota tautai, kas nes viņas augļus. Mateja 21:43
Ticīgā auglis ir cits ticīgais.
Es negribu jūs atstāt neziņā, brāļi, ka es jau daudzreiz biju apņēmies pie jums nākt, lai gūtu kādu augli arī starp jums, tāpat kā starp citām tautām. Romiešiem 1:13
Es jūs lūdzu, brāļi: jūs pazīstat Stefanas namu, ka viņš ir pirmais ieguvums Ahajā un ka viņi ir nodevušies kalpošanai svētajiem; 1.Kor.16:15
Kas notiek ar draudzi, kas nenes augļus? Draudze neaug.
Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus: viņi aiziet un raud, dārgu sēklu sējai nesdami, bet tiešām ar prieku viņi atkal nāks un nesīs mājup savus kūlīšus. Psalmi 126:5-6
Lai nestu augļus, bieži ir jāraud un jāpacieš grūtības, taču savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim. Nesīsim Dievam izmainītas dzīves. Mēs redzēsim pļauju!
Vakar, kad braucām mājās, skatījos debesīs. Dievs mani uzrunāja tā, ka man asaras saskrēja acīs. Viņš saka: “Paskaties, Visums! Aiz tām zvaigznēm, kuras tu redzi, vēl ir zvaigznes, bet tur nav dzīvības. Es visu to esmu radījis. Zeme ir tik maziņa uz Visuma fona, bet te ir dzīvība. Es esmu radījis cilvēkus, ko Es mīlu. Grandiozais Visums, ko esmu radījis, tas nav nekas, salīdzinājumā ar cilvēku.”
Jo tik ļoti Dievs pasauli ir mīlējis, ka Viņš sūtīja uz šo planētu Savu vienpiedzimušo Dēlu! Pats Visvarenais Dievs atnāca uz šīs nīcīgās planētas, caur Jēzu Kristu. Dievs tik ļoti mīl cilvēkus un Savu mīlestību pierāda ar to, ka Viņš nāca cilvēka miesā, izcieta pazemojumu, kaunu, krusta nāvi un pēc trīs dienām augšāmcēlās. Lūk, mīlestības pierādījums! Kāpēc Viņš to izdarīja? Tāpēc, ka Jēzus Tevi mīl! Tie nav tukši vārdi. Viņš ir izredzējis tevi, Savu draudzi, lai glābtu cilvēkus. Viņš sagatavoja mācekļus un pavēlēja:
Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas!
Evelīna Silarāja.
