Edijs pirmo cigareti nosmēķēja trīspadsmit gadu vecumā kopā ar saviem vienaudžiem.
Tajā brīdī viņš nesaprata, ka, ļaujoties citu ietekmei, iegūs atkarību uz nākamajiem astoņiem gadiem, no kuras atbrīvoties varēs, tikai iepazīstot Dievu.

Edijs atceras: „Es dzīvoju sociālajā mājā, kur bija ierasts, ka bērni sanāca kopā un pavadīja laiku spēlējoties. Pusaudžu vecumā sāka mainīties intereses un rotaļu vietā kopā ar draugiem es izmēģināju uzsmēķēt. Ar katru nopīpēto cigareti vēlme pēc tām pieauga. Sāku to darīt regulāri, gan darbā kopā ar saviem kolēģiem, gan vakaros ar draugiem. Vienīgi mājās nedaudz kautrējos smēķēt vecmammas dēļ, jo zināju, ka viņai tas nepatīk. Vidēji dienā man aizgāja paciņa cigarešu, bet tusiņos bez grūtībām varēju izsmēķēt arī divas. Ja kādreiz trūka naudas un bija jāizvēlas, ko pirkt, tad cigaretes noteikti bija prioritāte. Smēķēšanas dēļ jutu, ka arī veselība pasliktinās, jo aizvien biežāk parādījās nepatīkams klepus.”

Edijs bija mēģinājis atbrīvoties no kaitīgā ieraduma, lai ietaupītu savas finanses un saudzētu veselību, taču paša spēkiem to izdarīt neizdevās. Viņš varēja uz divām līdz trim dienām atteikties no smēķēšanas, bet vēlme pēc cigaretēm Ediju vienmēr uzveica, un viss atsākās no jauna. Vairākkārtējie mēģinājumi palika bez rezultātiem, līdz viņš sāka apmeklēt draudzi „Kristus Pasaulei”, nožēloja savus grēkus un pieņēma lēmumu dzīvot saskaņā ar Dieva gribu.

„Es pirms vairākiem gadiem biju gājis uz kādu draudzi pilsētā, kur tajā laikā dzīvoju, taču personīgi Dievu nebiju iepazinis, un tas man bija kā brīvā laika pavadīšanas veids. Dievkalpojumos dzirdēto es neattiecināju uz savu dzīvi un turpināju smēķēt kā līdz šim.”

Pirms gada Edijs pārcēlās dzīvot pie mammas uz Rīgu. Viņa strādāja kopā ar kādu ticīgu meiteni, kuras draugiem.lv profilā bija ievērojusi informāciju par dziedināšanas dievkalpojumu. Edija mamma izlēma aiziet uz to, pierunājot atnākt līdzi arī dēlu.

„Sākumā es nevēlējos iet, bet man iepatikās slavēšanas mūzika, kuras ierakstus biju klausījies internetā. Taču jau pēc pirmā apmeklējuma sapratu, ka šī ir mana draudze. Atšķirībā no iepriekšējās pieredzes, es spēju izprast, par ko mācītājs runā. Viņš daudz skaidroja Rakstu vietas un atklāja, kādā veidā tās attiecas uz cilvēka ikdienu. Katrs draudzes apmeklējums man lika aizvien vairāk domāt par savu dzīvi, un iekšēji es jutu milzīgu vēlēšanos mainīties un rīkoties pareizi, – tā, kā Dievam patiktu. Es pieņēmu lēmumu atmest smēķēšanu un pašam par lielu pārsteigumu šoreiz tas izdevās. Spēku deva tas, ka sāku iepazīt Dievu un manī radās vēlme dzīvot svētu dzīvi. Kādu mēnesi vēl bija jāpacīnās ar uzmācīgām domām par smēķēšanu, bet es tām neļāvu nodarbināt savu prātu un centos tās atvairīt. Tagad neesmu smēķējis jau vairākus mēnešus, un arī uzmācīgās domas ir pazudušas. Man vairs nav jātērē nauda, pērkot cigaretes, un jābojā sava veselība.

Esmu ļoti pateicīgs Dievam par iegūto brīvību. Es katru dienu pavadu laiku ar Dievu, lasot Bībeli un lūdzot. Man sagādā lielu prieku dievkalpojuma apmeklējumi un mācītāja svētrunas, kas vienmēr uzrunā, palīdz pieņemt pareizus lēmumus un dod padomus, kā būt Dieva gribā. ”

Edija Bērziņa liecību pierakstīja Līga Paņina