Šodien mēs mācīsimies dzīvot.
Es gribu, lai tu iemācies no Bībeles kādu ļoti svarīgu principu – veido uzkrājumu.

Tas neattiecas tikai uz naudas lietām, bet tas ļoti daudz uz to attiecas, jo Jēzus saka:

“Ja jūs neesat bijuši uzticami netaisnās mantas lietās, kas jums uzticēs patieso?” (Lūkas evaņģēlijs 16:11)

Tātad savā starpā tās ir ļoti saistītas: gan garīgais uzkrājums, gan zināšanu uzkrājums, gan dzīves pieredzes uzkrājums un arī finansiālais uzkrājums. Tas viss savā starpā ir ļoti saistīts un ir ārkārtīgi svarīgi.

Vakar es atgriezos no Kurzemes. Tā bija sestdiena, pirmā diena, kad es atgriezos kaut kādos plkst.20.00 vakarā. Pārsvarā tas bija vienos naktī un tamlīdzīgi. Es atgriezos savā štābiņā Rīgā, kur es nakšņoju. No rīta, kad es pamostos, tur vajag, lai ir kaut kādi produkti un tur nevar būt tādi produkti, kas bojājas. Es atbraucu un devos uz “Maximu” un zini, ko es tur sapirku? Man tur ir liela un dziļa atvilktne mājās. Viņa ir pilna ar sausajiem makaroniem, sausajiem kartupeļiem un tamlīdzīgi. Man ir uzkrājums. Tas ir ļoti vienkārši.

Es neesmu bijis mājās aptuveni 10 dienas un man ir vajadzīgs vismaz kaut kas, ko ātri var uzkost. Viss pārējais ēdiens ir ārpus mājām – kafejnīcās vai autobusā. Ja nav šis uzkrājums, tad nav arī ko ēst. Piemēram, tāds piens, kas var stāvēt 100 gadus. Nopērc 4 pakas un noliec plauktiņā, nemaz nevajag ledusskapi, un tas tur stāv.

Uzkrājums – tas ir absolūti dabiski, bez kura tik pat dabiski nav iespējams iztikt. No uzkrājuma ir atkarīgi tavi panākumi. Lai kā tu to negribētu, tev būs jāmācās veidot uzkrājumus. Ja tu to neiemācīsies, tu nekad savā mūžā nepacelsies. Atceries – nekad! Tas nav iespējams. Uzkrājums visās lietās: garīgais uzkrājums, zināšanu uzkrājums, finansiālais uzkrājums. Kāpēc?

Piemēram, ar ko atšķiras banka no cilvēka? Ar ko atšķiras kredīta devējs no kredīta ņēmēja? Banka nevarētu eksistēt. Tepat Rīgā. Tu iebrauc Rīgas centrā un redzi “Swedbank” celtni, tu redzi “Citadele” ēku, lai gan tā nav tik augsta, tu redzi “Luminor” un citas bankas. Tu redzi viņu ēkas, kas faktiski Rīgā ir visiespaidīgākās no jaunajām celtnēm. Tās ir vairāk un tās ir iespaidīgākās. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mēs viņus barojam. Tas nozīmē, kad mums ir vajadzīgi līdzekļi, mums to nav un mēs tos nenopelnām, bet mēs ņemam kredītā. Tieši tāpēc, ka mēs ņemam kredītā, viņi dzīvo uz mūsu rēķina. Bankas, pēc idejas, ir parazīts. Tās ir absolūti nevajadzīgs mehānisms. Es nerunāju par tādiem finanšu mehānismiem kā naudas pārvedumu. Tās ir tādas lietas, par kurām ir jāmaksā, tas ir pakalpojums. Varbūt ne visos gadījumos, bet lielākoties visos gadījumos kreditēšana – tā ir parazitēšana, kas neko neražo, neko nedod. Viņi dzīvo uz to cilvēku rēķina, kas paši neveido uzkrājumu, tie, kas grib uzreiz, kamēr vēl nav nopelnījuši. Ar ko tad atšķiras banka no cilvēka, kas ņem šo kredītu? Redzi, atšķirība ir tikai viena. Es domāju, ka tu tagad nevari iedomāties, kāda ir atšķirība. Bet es tev priekšā pateicu: banka uzkrāj, bet kredīta ņēmējs neuzkrāj. Vienīgā atšķirība starp banku, kas ceļ augstceltnes Rīgā, un starp parasto cilvēku. Tikai viena atšķirība ir, jo banka ir tā, kas krāj investīcijas, bet cilvēks ir kredīta ņēmējs, kurš nekrāj, un tieši tāpēc dodas uz banku paņemt to, ko viņš vēl nav nopelnījis. Lūk, vienīgā atšķirība starp to, kas ceļ augstceltnes un tiem, kas dzīvo kaut kādā būdā ar cauru jumtu un kas velk savu dzīvību no algas līdz algai. Lūk, atšķirība starp bomzi un normālu cilvēku.

Uzkrājums. No kurienes tas viss radās tieši šai svētdienai? Tas radās tiešā ceļā no Bībeles. Dieva vārdā es lasīju un pārdomāju Rakstu vietas, kur Jāzeps, kurš bija pārdots verdzībā, tika iemests cietumā par to, ko viņš nebija darījis. Pat tur, esot verdzībā, viņš pacēlās galminieka Potifara namā, bet šī galminieka sieva gribēja ar viņu gulēt. Viņa gribēja seksu ar Jāzepu, viņai patika Jāzeps, un viņa dienu no dienas mācās viņam virsū. Jāzeps atteicās, un teica: “Kā gan lai es to daru Dievam un savam priekšniekam?”

Un pēc visiem šiem notikumiem gadījās, ka viņa kunga sieva meta savas acis uz Jāzepu un sacīja: “Guli pie manis.” Bet viņš to noraidīja un sacīja sava kunga sievai: “Redzi, mans kungs nerūpējas ne par ko, kas te namā, un visu, kas tam pieder, viņš devis manās rokās. Viņš pats šinī namā nav lielāks par mani, un viņš man neko nav šinī namā aizliedzis kā vien tevi, tāpēc ka tu esi viņa sieva. Kā lai es darītu tik lielu ļaunumu un grēkotu pret Dievu?” (1. Mozus grāmata 39:7-9)

Un kādā reizē, kad viņš kārtējo reizi atteica, viņa sagrāba viņu aiz drēbēm, viņš izrāvās un drēbes palika viņas rokās. Viņa inscenēja izvarošanu.

Un notika, ka viņa diendienā tā runāja ar Jāzepu, bet viņš to neklausīja un negāja gulēt pie viņas. Tad kādu dienu, kad viņš bija ienācis namā, lai padarītu savu darbu, un neviens cilvēks no nama ļaudīm negadījās klāt, viņa sagrāba to pie viņa drēbēm, sacīdama: “Guli ar mani.” Bet viņš atstāja savas drēbes tās rokās, bēga un izskrēja ārā. Kad tā redzēja, ka viņš savas drēbes ir pametis viņas rokās un izbēdzis ārā, tā sasauca savus ļaudis un sacīja tiem: “Redziet, viņš atvedis pie mums šo ebreju vīru, lai mūs apsmietu; viņš nāca pie manis, lai ar mani gulētu, bet es sāku skaļā balsī kliegt. Un notika, kad tas kļuva dzirdams, jo es savu balsi biju pacēlusi un brēcu, tad tas pameta savas drēbes pie manis un izbēga ārā.” Un viņa paturēja tā drēbes pie sevis līdz tam laikam, kad viņas vīrs atgriezās savā namā. Tad tā sacīja tam šos vārdus: “Tas ebreju vergs, kuru tu esi mums atvedis, nāca mani piesmiet. Un, tiklīdz es pacēlu savu balsi un kliedzu, viņš pameta savas drēbes pie manis un izbēga ārā.” (1. Mozus grāmata 39:10-18)

Rezultātā viņš nonāca cietumā. Kopā ar viņu bija ķēniņa maizes devējs un ķēniņa dzērienu devējs. Abi šie cilvēki sapņoja sapni. Jāzeps šos sapņus izskaidroja. Sapņi bija vienkārši: vienam bija jānomirst un otrs tika atjaunots amatā. Un šis Jāzepa sapņa tulkojums bija precīzs. Savā laikā par viņu faraonam atgādināja tieši šis cilvēks, kurš tika paaugstināts, kurš tika apžēlots un kuram Jāzeps arī pareģoja, ka viņš tiks apžēlots. Ēģiptes faraons sapņoja sapni, kā 7 kārnās govis aprij 7 barotās govis. Un otrs sapnis bija tikpat zīmīgs – kā 7 vējā izkaltētās vārpas aprij 7 brangās jeb izdevušās vārpas.

Pēc divi gadiem faraonam bija sapnis: viņš stāvēja upes grīvā. Un no upes grīvas izkāpa septiņas govis, skaista izskata un jo treknām miesām. Un viņas ganījās meldros. Un pēc tam atkal izkāpa septiņas citas govis no upes, nejauka izskata un jo liesām miesām, un nostājās blakus pirmajām govīm upes malā. Un govis, kurām bija nejauks izskats un kuras bija liesām miesām, aprija tās septiņas treknām miesām un skaista izskata govis. Un faraons pamodās. Un viņš atkal iemiga un redzēja otru sapni: un redzi, septiņas vārpas auga uz viena stiebra, brangas un skaistas. Un tad atkal radās septiņas plānas vārpas, kas bija austreņa kaltētas. Un plānās vārpas aprija septiņas brangās un pilnās vārpas. (1. Mozus grāmata 41:1-7)

Šis sapnis viņu ļoti satrauca, viņš saprata, ka tas ir zīmīgs. Viņš sasauca visus Ēģiptes gudros, kas nespēja šo sapni iztulkot, un tad šis cilvēks, kurš tika apžēlots, atcerējās un teica: “Klausies, tur cietumā bija kāds vīrs, kurš precīzi izskaidroja manu sapni, un tā arī notika.”

“Un tur kopā ar mums bija ebreju jauneklis, sardzes priekšnieka kalps, tam mēs visu izstāstījām, un viņš mums izskaidroja mūsu sapņus, ko bijām sapņojuši, pateikdams katram viņa sapņa nozīmi. Un, kā viņš tos bija izskaidrojis, tā arī notika: mani iecēla manā amatā, bet viņu pakāra.” (1. Mozus grāmata 41:12-13)

Jāzeps tika paaicināts un faraons izstāstīja viņam šo sapni un Jāzeps teica: “Ziniet, nu nav manā varā sapņus izskaidrot, bet Dievam viss ir pa spēkam.”

Un Jāzeps atbildēja faraonam: “Tas nav manā varā, bet Dievs to var atklāt faraonam.” (1. Mozus grāmata 41:16)

Jāzeps skaidroja: “Šīs 7 brangās govis un 7 veselās vārpas – tie ir 7 pārticības gadi, bet 7 kārnās govis un 7 izkaltētās vārpas, kuras aprija 7 brangās govis un 7 izkaltētās vārpas – tie ir 7 bada gadi, kad sekos sausums bez lietus jeb bada gadi, kas sekos pēc 7 pārticības gadiem. Un tas tā ir noticis, Dievs tā ir lēmis un tā notiks.”

Tad Jāzeps sacīja faraonam: “Abi faraona sapņi ir viens un tas pats: Dievs ir darījis zināmu, ko Viņš faraonam darīs. Septiņas brangās govis ir septiņi gadi, un septiņas glītās vārpas arī ir septiņi gadi; tas ir viens sapnis. Un septiņas kaulainās un neglītās govis, kas iznāca pēc viņām, ir septiņi gadi, un septiņas plānās un austreņa kaltētās vārpas arī ir septiņi gadi, bada gadi. Šis ir tas, par ko es sacīju faraonam: Dievs ir atklājis faraonam, ko Viņš darīs. Redzi, nāks septiņi gadi, kuros liela pārticība būs Ēģiptes zemē. Un tad nāks septiņi bada gadi pēc tiem, un tad aizmirsīs visu pārticību Ēģiptes zemē, jo bads aprīs zemi. Un netiks vairs pieminēta pārticība tanī zemē bada dēļ, kas sekos, jo tas būs ļoti smags. Un, ka sapnis divreiz ir rādījies faraonam, ir tāpēc, ka Dievs tā lēmis un steigsies to arī piepildīt. (1. Mozus grāmata 41:25-32)

Un vēl Jāzeps teica faraonam: “Bet vajag darīt tā – šajos 7 gados lai ieceļ gudru cilvēku pār zemi un pār visu šo pasākumu, kas ņem piekto daļu no visiem ienākumiem un šajos 7 pārticības gados atliek. Pēc tam 7 bada gados to visu varēs lietot un tā mēs izdzīvosim, un ne tikai – mēs gūsim panākumus.”

Un tagad lai faraons izrauga uzticamu un gudru vīru, to lai viņš ieceļ pār visu Ēģiptes zemi. Lai faraons tā dara un lai ieceļ uzraugus pār zemi, kas lai ņem piekto daļu septiņos pārticības gados. Un tie lai sakrāj visu maizes labību šinīs labajos gados un lai liek sabērt labību faraona virsuzraudzībā kā pārtiku pilsētās, lai tā tiktu saglabāta. Un šī pārtika būs zemei par krājumu septiņiem bada gadiem, kādi pēc tam nāks Ēģiptes zemē. Tā zeme no bada netiks izpostīta.” (1. Mozus grāmata 41:33-36)

Faraons teica: “Nu kur vēl ir tāds ar Dieva garu piepildīts vīrs kā Jāzeps,” un iecēla viņu par premjerministru, un viņš bija otrais aiz faraona.

Un faraons sacīja saviem kalpiem: “Vai gan var atrast tādu vīru, kam ir Dieva Gars kā šim?” Un faraons sacīja Jāzepam: “Kad nu Dievs tev darījis zināmas visas šīs lietas, tad nav cita uzticamāka un gudrāka vīra par tevi. Tu būsi pārvaldnieks manā namā, un visai manai tautai būs pakļauties taviem vārdiem, tikai par troņa tiesu es būšu lielāks par tevi.” (1. Mozus grāmata 41:38-40)

Zemākas kārtas cilvēkiem viņa priekšā bija jāmetas pat zemē. Jāzeps ķērās pie darba. Piekto daļu no ienākumiem viņš 7 gadus uzkrāja pilsētās izveidotās speciālās krātuvēs un pēc 7 pārticības gadiem tiešām pienāca bada laiki, 7 gadi neauglība, neraža.

Un es jums teikšu tā: Jāzeps ne visā ir pozitīvais piemērs. Viņš ir ebrejs-globālists, jo šajos bada gados gan apkārtējām zemēm, gan pašmāju oligarhiem, gan pašmāju uzņēmējiem, kuriem arī sāka aptrūkt pārtika, vienīgais veids, kur viņi varēja dabūt šo pārtiku, bija šīs krātuves. Cenas bija samērā augstas, un viņu neatkarīgie īpašumi, viņu neatkarīgais bizness nonāca faraona rokās. Pārpumpēja visu līdzīgi, kā šodien globālisti pārpumpē visus vietējos uzņēmumus, vietējo biznesu, pat valstis. Tādu kā Latvija vispār iebāž kabatā, pārpumpē savās kabatās, dažu cilvēku rokās. Ebreji ir vieni no tiem, kas ir tur augšgalā. Tā ka nevajag priecāties – ja viņš ir ebrejs, tad viņš ir godīgs cilvēks, nebūt ne. Ebreji ir apveltīti ar ļoti lielu gudrību, kā ar finansēm rīkoties un tā tālāk, un tas ir no Dieva. Bet, ja ebrejs pats ir bezdievis, tad viņš ir viens no spēcīgākajiem velna instrumentiem šeit virs zemes. Jāzeps pārpumpēja īpašumus faraonam un valsts kļuva vēl bagātāka.

Un ir mācība no šīs Rakstu vietas. Tagad iegaumē, ko es tev teikšu. Lai nopirktu to, ko tev vajag tajā gadījumā, kad tev ir ļoti liela nepieciešamība, lai tu dabūtu to, ko tev šodien vajag izmantot, ir vajadzīgs, lai kāds to piedāvā, lai kāds to būtu uzkrājis. Ja šī labība nav uzkrāta, tad tev nav ko nopirkt, nav ko iegādāties. Tātad, pirmkārt, lai šādās situācijās tev būtu pieejami konkrēti resursi, ir jābūt uzkrājumiem pie kāda cilvēka vai cilvēku grupas. Otrkārt, lai tu no šī cilvēka vai organizācijas varētu dabūt šajā ekstra situācijā kaut ko sev, arī tev ir vajadzīgs savs uzkrājums, ko atdot tajā brīdī, kad ir nepieciešamība. Tātad panākumi ir 100% atkarīgi no tā, vai tev ir uzkrājums un no tā, vai kādam citam arī ir uzkrājums ar to, kas tev ir vajadzīgs. Noķēri domu? Ja tu šo domu uzķersi – ja tu biji nabags, tu būsi bagāts. Par bagātiem es nerunāšu, jo tāpēc jau viņi ir bagāti, ka viņi ir uzkrājuši. Tāpēc jau viņiem kaut kas arī ir, ka viņi ir uzkrājuši.

Zini, es neteikšu, ka tas ir nerakstīts likums, tas ir rakstīts likums. Mums ir iespējas, kuras katram dzīvē dažādās situācijās biznesā, izglītībā, kultūrā ir jāizmanto, kur nu kurš mēs ejam. Tas ir tas, ko mēs darām mūsu kalpošanā Dievam, draudzē. Ir iespējas, kuras pēkšņi atveras, tās pēkšņi ir. Kaut kas notiek politikā, kurā mainās dažādas situācijas. Arī Latvijā pēdējā laikā ļoti bieži viss mainās.

Liepājā ar vietējo draudžu cilvēkiem un vēl citiem bija tikšanās ar Aināru Šleseru, kurš kļuva par miljonāru, nesasniedzot 30 gadu vecumu. Pat pasaulē tie ir ļoti reti gadījumi, kad cilvēks no nulles, no Ķengaraga, no Aglonas ielas, pašpuika kļūst par miljonāru. Tas nozīmē, ka viņam piemīt kaut kādas īpašības. Un viņš vairākas reizes to ir teicis: “Šodien ir tik daudz iespēju kā nekad, tāpēc šodien ir jābūt īpaši stulbam un slinkam, lai būtu nabags. Ir jābūt īpaši stulbam un slinkam, lai šodien negūtu panākumus kaut kādā sfērā, kuru tu esi izvēlējies.” Jābūt ir stulbam un slinkam, lai arī garīgajā izaugsmē stāvētu uz vietas. Tā ir tikai mūsu pašu negribēšana un nevarēšana. Un tas ir tas, ko šodien izglītības sistēma arī ražo – stulbus skolniekus. Viņiem var mācīt skolās, ka viņš var būt meitene un otrādi, tā vietā, lai mācītu, kā gūt panākumus, kā pacelties un savu valsti celt, kā kalpot Dievam, arī tikumības mācību. Ir daudz iespēju, bet šīs iespējas ir jāierauga. Šīs iespējas arī atnāk, kad tās ir jāizmanto. Ja tev nav uzkrātas zināšanas, lai ieraudzītu šo iespēju, tu to pat neredzi. Ja tev nav uzkrātas finanses, tu nevari izmantot šo iespēju, jo tev nav naudas. Kad pie manis nāk pēc kaut kādas konsultācijas, kad cilvēks sāk runāt par kaut kādiem projektiem, kur jāņem ir kredīts, tad es saku: “Tu tālāk vari nerunāt, man nepatīk tava ideja.” Viņš jau ir izdomājis, ka viņa iespēja ir kredīts. Tā ir viņa iespēja – paņemt kredītu un tad kaut ko tur realizēt. Nemaz nenāciet pie manis ar tādām idejām. Kas tā par iespēju, tā nav iespēja! Tev ir jābūt gatavam šai iespējai ar savām finansēm. Tas nebūt nenozīmē, ka tev ir jābūt miljonam vai 100 tūkstošiem. Ir jāsāk no mazumiņa, jo sākotnēji neviens cilvēks nevar redzēt lielas iespējas. Tātad pirmie solīši būs ar mazām finansēm, ar mazām zināšanām. Pēc tam augs gan zināšanas, gan finanses, gan kalpošanā augļi. Tas viss augs un attīstīsies. Visur ir jāsaredz iespējas. Tu domā: “Iespēja ir kaut kāda lielāka loterijas biļete, kur tavējo bumbiņu izvilka un tavs cipars tika nosaukts kaut kādā “OlyBet” televīzijā, tava diena nu būs pienākusi.” Draugi, ne tā! Tur, kur tu esi šodien, ar tām zināšanām un ar to uzkrājumu, kas tev ir šodien – gan finansiālu, gan kalpošanas pieredzi, izmanto savas iespējas. Bet tu nevari tās izmantot, jo tu tās neredzi un ja tev nav uzkrājums. Es saprotu, ka daudzi nesaprot un tāpēc arī ar tevi ir tik bēdīgi, ka tu nesaproti, bet no šodienas tu varbūt sāksi saprast. Es no savas puses vismaz darīšu visu, lai tu saprastu.

Jāzepa panākumu noslēpums. Kāpēc Ēģipte izdzīvoja? Tu iedomājies – 7 bada gadi, reālas sankcijas, reāla krīze!

Cilvēki man darba sapulcēs jautā: “Kas būs rudenī?” Viņi domā par to, vai būs atkal ierobežojumi, vai būs trīs reizes dārgākas cenas. Viss būs labi! Tu vispār par to vari daudz nedomāt. Uzkrājums nav jāveido tikai tāpēc, ka tu domā, ka būs sankcijas rudenī. Uzkrājums ir jāveido kā dzīvesveids, tev jābūt ir gatavam jebkurai situācijai šodien. Tieši šīs sankcijas, tieši visā šajā cenu paaugstinājumā, kā tu domā, no kurienes tas viss ir? Kāds taču uz to pelna, tāpēc jau tās ir, ne jau tāpat vien tas notiek. Tas viss tiek mākslīgi radīts, lai kāds nopelnītu, un kāds arī nopelna. Kā jūs domājat, kas pēdējos divus gadus ļoti nopelnīja? Farma, konkrētas organizācijas, visi IT, google utt. Pelnīja globālās korporācijas. Mūsu resursi tika pārsūknēti viņu kabatās un viņu rokās. Padomā, kā viņi uz to pelna! Bet, draugs, kas tad tev liedz pelnīt? Bet tu domā: “Ko tad es?” Lūk, tur jau ir tā problēma. Jēzus mira pie krusta, un tieši pie krusta Viņš tika aplaupīts.

Jo jūs zināt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, ka Viņš, bagāts būdams, ir tapis nabags jūsu dēļ, lai Viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību. (2. Korintiešiem 8:9)

Jautājums: vai tu tam tici? Iespēju ir daudz, bet, pirmkārt, ne jau finanses, bet zināšanas, pirmkārt, garīgums.

Cik daudz ir jāatliek uzkrājumā?

Jāzeps atlika 20%. “Ai, man tur desmitā tiesa, ziedojumi un kas tad tur paliek, ko vēl atlikt?” Tikko sapulcē kāds teica: “Klausies, pagaidi, man jau tikai 90% ir!” Kļūda! 10.tiesa nepieder ne man, ne tev, tā ir Dievam. Tavi 100% ir no tā, kad tu esi atdevis Dievam to, kas Viņam pienākas. Tie ir tavi 100%. Oi, ja tu sāc rēķināt, ar ko atšķiras cilvēks, kuram ir nauda un kuram nav naudas? Tas, kurš domā, ka tie ir 90%, viņam nekad nebūs naudas, tas, kurš domā, ka tie ir viņa 100%, tam arī būs, jo viņš uz visu skatās citādāk.

Es tev izstāstīšu vienu no Aināra Šlesera īpašībām. Viņš bija KNAB, kur sacēla ažiotāžu par mūsu autobusiem, par parakstu vākšanu, jo to gribēja ieskaitīt priekšvēlēšanu aģitācijas izmaksās. Ja to visu ieskaitītu šajās izmaksās, tad faktiski mums būtu bankrots, tad rudenī mums vairs neatliktu nemaz, par ko reklamēties. Visa sistēma ir uzbūvēta tā, ka valdošajām partijām, kas ir pie varas, mēs ar saviem nodokļiem maksājam par to, ka viņi var reklamēties. Citām partijām neviens neko nemaksā un viss ir ierobežots, cik tu drīksti tērēt. Un faktiski ikviens, kurš noziedos lielāku summu, to tad KNAB pēc tam arī kratīs. Sistēma ir uzbūvēta tā, ka nav demokrātijas: ir valdošās partijas, kuras var reklamēties un pārējās, kas to nevar darīt. Tām nav iespējas vispār nākt pie varas. Arī šajā gadījumā bija mūsu komandas sejas uz autobusa, un Šlesers tika izsaukts uz KNAB. Nonāca pie tā: ja seju nav, tad tā nav priekšvēlēšanu aģitācija, ja sejas ir, tad tā ir aģitācija. Ko mēs izdarījām? Jūs jau redzējāt – mēs uzlikām smaidiņus, mēs smejamies. Tie ir absurdi un nedemokrātiski likumi. Un es domāju, ka arī pats KNAB priekšnieks saprot, ka tas ir absurds. Atliek tikai smieties par to visu. Tagad tur ir Mārcis Jencītis ar platu smaidiņu. Tāds nopietns visu laiku tur stāvēja, bet tagad viņš smejas. Un viens teikums bija no Aināra, kad viņš atnāca no KNAB, viņš tur daudz neko nestāstīja, bet teica, ka viņš bija runājis KNAB, un viņš runāja ļoti nopietni. Viņš bija teicis šiem KNAB darbiniekiem tā: “48 stundas arī man der.” Tu zini, ko nozīmē 48 stundas? Aizturēšana cietumā uz 48 stundām. Viņš pats piedāvāja: “Arestējiet mani uz 48 stundām, man der.” Kā viņš rēķina? Viņš vispār nedomā par to, ka būs visas tās pārmeklēšanas, kuras cietumā ir pazemojošas. Viņš par to vispār nedomā, kas būs pēc tam. Viņš teica: “Man der.” Būs tāda ažiotāža?! Mums būs kārtējie punkti. Viņš domā citādāk un tāpēc viņš ir miljonārs. Tāpēc viņš arī, jau esot jaunietis, kļuva par ministru. Tas ir domāšanas veids. Nevis par to, kas viņam nav, viņš domā, bet par to, kas viņam būs caur to. “Es varu izmantot to, ka mani arestē uz 48 stundām.” Tu gribētu to izmantot? Es domāju, ka negribētu, bet viņš gribētu, un tāpēc viņš ir miljonārs, bet tu ne. Viss ir ļoti vienkārši, jārunā ir ļoti skaidra valoda, mums ir jādomā ļoti skaidri. Palasiet komentāros: “Kāpēc viņš tur tā un šitā?” Mēs ar Aināru tagad visur esam kopā. Mēs bildēs kaut kur kopā parādāmies un vienmēr kāds cilvēks komentē: “Vai, nu godīgā ceļā viņš nav nopelnījis, viņš par mūsu nodokļiem to dara!” Viņš vispār nav redzējis mūsu nodokļus.

Neskatāmies uz to, ko mēs nevaram, bet skatāmies uz iespējām. Āmen! Un kas ir tas, ko tu šodien dari šeit, šajā vietā? Tu uzkrāj zināšanas, draugs! Lūk, kāpēc ir jānāk uz dievkalpojumiem. Āmen! Un, lūk, kāpēc nevar sludināt tikai to, ka Jēzus glābj. Iedomājies, ka tu atnāc uz dievkalpojumu un tur – “Jēzus glābj!” Un tā visu mūžu – “Jēzus glābj!” Draugi, personīgajā dzīvē, visās lietās un kalpošanā, bardaks tur ir. Mums ir jāmācās, ka “Jēzus glābj” ir pamats. Un Jēzus glābj vienmēr. Un Jēzus turpinās glābt. Mēs iesim un glābsim. Viņš darīs no savas puses.

Mums ir jāmācās dzīvot. Mums ir jābūt stipriem. Mums ir jābūt tiem, kas ir uzkrājuši zināšanas, garīgo arsenālu. Bruņojumu uzkrājuši. Bruņojums arī jāuzkrāj. Jābūt gataviem iespējām. Gataviem pārbaudījumiem.

Rudenī. Tas nebija tikai rudens, arī pavasaris.  Mājas grupiņās mēs pat izaugām, kamēr neviena draudze nevarēja augt un vispār elpot nevarēja. Viss bija ciet. Bet mēs? Viss notika. Citos apstākļos, bet viss notika. Kāpēc? Mēs bijām gatavi šim izaicinājumam. Kāpēc? Man bija zināšanas. Es tās biju uzkrājis. No kurienes bija zināšanas Jāzepam par to, ka Ēģiptē būs bads? No kurienes? Tās bija zināšanas. Un tās pat bija pārdabiskas zināšanas. Lai tu varētu izmantot iespējas, tev jāuzkrāj zināšanas. Tev ir jāzina vēsture. Lai tu saprastu, kas būs rīt. Lai prognozētu kaut ko. Tā ir vēsture. Tev kaut nedaudz ir jāizprot šodienas situācija. Gan politiskā, gan vispār. Tāpēc paldies Dievam, ka vismaz arī no manis tu uzzini un dzirdi. Jā, ir jāzina kaut kas. Jāzepa gadījumā bija atklāsme, ka būs septiņi bada gadi. Par to, ka būs septiņi pārticības un septiņi bada gadi. Bet klausies, vai tev ir vajadzīgas pārdabiskas zināšanas? Vai man ir vajadzīgas pārdabiskas zināšanas par to, ka būs septiņi bada gadi? Vai mēs to nezinām? Vai tas nav redzams? Nepārtraukti ir mākslīgas krīzes. Ir kaut kādi brīži, kad cilvēkam ļauj uzelpot un ir brīži, kad atkal kaut ko pieskrūvē. Tev jābūt gatavam tam visam. Tev vispār nav jādomā par to – “kā es rudenī izdzīvošu!” Tev ir jāpriecājas, ka tu esi gatavs tam, kā rudenī izdzīvot. Āmen! Priecājies! Jo tev ir uzkrājums. Pirmkārt, uzkrājums galvā – tu proti iespējas izmantot.

Nu, padomājiet, ēdināšanas bizness. Taisa ciet tā vietā, lai darītu ko efektīvāku. Zini, es vienu dienu pasūtīju no Bolt ēdienu, pirmo reizi mūžā. Tagad man ir tādi apstākļi. Ieej aplikācijā “Bolt” un izvēlies, no kurienes piegādās tev ēdienu. Skatos, kas tur tuvāk mājām un pēc brīža jau ēdu picu vai ko citu. Tieši šādos apstākļos, ar piegādi mājās, tas bija zelta laikmets. Āmen! Esiet gudri! Aleluja!

Siguldā visi bijuši, vai ne? Kurš nav bijis Siguldā, vajag aizbraukt. Ne visi zina, ka rezervāta muzeji, tur, kur autostāvvietas, kur bija padomu laiku ēdnīca, pie muzeja ieejas, Turaidā, tur ir tāds kalniņš augšā. Un ir ēka. Tur ir rozes, puķes, tur ir tāda skaista vietiņa. Pēc pils bez maz vai izskatās šī ēka. Šī ēka saucās “Magazīne”. Tajos sen senos laikos šajā vietā uzkrāja produktus. Kad bija neražas laiks, tur bija iespēja braukt un iepirkt graudus, lai varētu sēt atkal. Kā izdzīvo krīzes situācijās un ne tikai izdzīvo, uzkrāj un pārdod šos graudus, bet arī stāvus bagāti kļūst. Bet uzkrāt, tas vienkārši ir nepieciešams. Tur arī atšķiras, kurš ir bagāts, kurš ir nabags. Ļoti vienkārši viss ir. Elementārs princips. “Magazīne”.

Mēs pašlaik braucam pa koncertiem. Ar Jolantu Gulbi un Denisu Paškēviču. Šonedēļ bijām piecās pilsētās. Liepājā bija daudz cilvēku, bija incidents, kas nāca mums par labu. Ja ir varavīksnes karogs, tad par to raksta visos medijos. Provokācija neizdevās, tomēr mūsu labā viss sanāca, bet tomēr. Visādi pasākumi bija, un bijām arī Pāvilostā. Lietiņš lija, maza pilsētiņa. Vislabākais, kas tur bija tajā pilsētā, tas nebija koncerts, bet vieta, kur mēs paēdām. Restorāns saucas “Āķa gals”. Es tā sen nebiju ēdis. Ainārs uzsauca rēķinu. Oi, es ēdu brieža bifšteku, skābeņu zupu un Pavlova kūku. Es tā pieēdos, kāds tur vairs koncerts vispār. Ko tā viena mazā pilsētiņa dod? Draugi, mums ir piecdesmit tādas pilsētas. Mazākas un lielākas, tuvumā. Kā ceļ mājas? Ķieģelis pie ķieģeļa. Un galu galā ir uzcelts nams. Un arī šajā gadījumā – ko dod tur vienu reizi aizbraukt vai otrreiz. Šis jau bija kāds septiņpadsmitais koncerts. Katrā pilsētā man nāk cilvēki klāt, kas mani zina. Brieža kotleti atnes sieviete, viņa laikam bija īpašniece visam tam pasākumam. “Jencīša kungam,” viņa pateica. Vau! Kaut kur Pāvilostā, “Āķa galā”, kur garšīgi dod ēst, Jencīša kungs ir pazīstams. Ja kandidē velēšanās, tad to arī vajag. Mēs iebraucām pie Māra Šveiduka. Bijām pie viņa klubā “Lāčplēsis”, Liepājā. Tas ir pirmais sporta klubs Latvijā. Un mēs iebraucām pie viņa, tur treneris viņam ir palīgs. Viņš skatās mūs. Sauc sprediķa tēmas, kuras viņam tādas aktuālākas. Saldū baptistu mācītājs saka: “Jā, es tavus sprediķus skatos.” Visur atpazīst, iedomājies, visur! Nav tikai tā, ka Ainārs Šlesers pazīstams. Pie manis arī nāk cilvēki. Klausies, no kurienes tas viss ir? Es Latviju esmu izbraucis kādas piecas reizes apmēram. Ar šo manu fizionomiju, ne visai patīkamo. Citus es ļoti kaitinu. Es pilnīgi redzu kā trako. Bet citi savukārt ir sajūsmā. Forši, tas viss ir pareizi, tas viss ir labi. Ierobežojumu laikā savu popularitāti uzrāvu ar savu nostāju, ar savu aktivitāti, mēs strādājām. Mēs kā draudze esam visur kur pazīstami. Draudze “Kristus Pasaulei” ir visur. Bet tas nav vienas dienas jautājums. Tas ir ķieģelis pie ķieģeļa. Solis pēc soļa. Evaņģelizācija, viens pasākums kaut kāds. Bet kopsummā izaug vēl kaut kas labs. Un kaut kas liels. Āmen! Vai nav forši? Veido uzkrājumu!

Es galveno jau pateicu, bet es gribu uzsvērt īpaši svarīgas lietas, dažas nianses saistībā ar uzkrājumu. Un tieši tādas lietas, kuras ir Bībelē atrodamas. Te ir tāds teksts:

Un Jehiēla pēcnācēji bija Zetāms un viņa brālis Joēls, kuri bija pār Dieva nama dārgumu krātuvēm. (1.Laiku grāmata 26:22)

Un pārzinis pār ķēniņa dārgumu krātuvēm bija Osmavets, Adiēla dēls, bet pārzinis pār glabātavām laukos, pilsētās, ciemos un nocietinātās vietās bija Jonatāns, Usija dēls. (1. Laiku grāmata 27:25)

Runa ir par Dieva tautu, par Izraēlu. Dieva namā ir dārgumu krātuve. Un ķēniņu namā ir dārgumu krātuve. Kā varēja uzcelt Dievam namu? Dāvids sakrāja. Nodeva tos Salamanam, un Salamans pabeidza. Dāvids uzkrāja, un ir rakstīts, ka Dieva namā ir dārgumu krātuves. Tātad bagāts Dieva nams un bagāts ķēniņa nams ir, tikai pateicoties uzkrājumiem un gudrai pārvaldībai. Tas ir pārzinis pār ķēniņu dārgumu krātuvēm. Ja tu redzi bagātu draudzi un bagātu valsti, tas ir tāpēc. Bet Latvija nevar būt bagāta valsts, ja to vada Kariņš un Levits. Jo viņi ir nevis kas uzkrāj, bet aizņemas. Katastrofa. Viņi dzen mūsu valsti totālā iznīcībā. Viņi ir pie varas, tas nav iespējams. Tikai tad, kad mēs paši sāksim ražot un uzkrāt no tā, ko paši nopelnam, tikai tad, kad atbalstīsim uzņēmumus, tikai tad, kad atlicināsim nodokļus, tikai tad, kad izdomāsim labas idejas, kas dažam labam jau galvā ir, tādas kārtīgas kā sponsorēt daudzu bērnu ģimenes. Ja jums ir pieci bērni un vairāk, tad jums ir simts tūkstošu kredīts, kurš nav jāatmaksā mājokļa iegādei. Fantastika kaut kāda, ne? Bet kā vēl pacelt Latviju?

Tu zini to projektu, ja? Nezini? Kāds ir plāns mūsu partijai, kā veicināt demogrāfiju Latvijā? Ja piedzimst viens bērns ģimenē, tad atlaide ir kādi desmit procenti, lai iegādātos mājokli Latvijā, ja tev dod līdz simts tūkstošiem kredītu. Ja ir viens bērns, tad desmit procentus sedz valsts. Divi bērni – divdesmit procenti. Trīs bērni – trīsdesmit procenti. Un, ja četri bērni, tad tur bija piecdesmit procenti. Un, ja pieci, tad simts procenti tev sedz mājokli. Ko darīs tie īri, visi bēgļi? Ko tie latviešu bēgļi Īrijā, Anglijā, Vācijā, ko viņi darīs? Tagad jau visur tie apstākļi līdzīgi. Degviela visur ir dārgāka utt. Es skatos, dažs labs te brauc uz ārzemēm strādāt. Te nepelna, tur nepelna. Ja galvas nav, tad nekur tās nav. Interesanti, kāpēc zviedri un dāņi brauc uz šejieni taisīt biznesu? Klausies, kāpēc? Tāpēc, ka latvieši paši negrib strādāt, paši nekam netic. Uz mūsu zemes taisa cūku fermas. Ēdam gaļu – “vietējais ražojums”? Nekā, tas ir dāņu ražojums. Nezinu, kādi vēl šeit ir imigranti. Ko tad viņi šeit meklē? Es braukšu uz turieni strādāt. Iespējas ir šeit. Un arī tur, visur vajag taisīt. Te ir tava zeme. Bībelē ir tā rakstīts: “Paliec savā zemē un dzīvo ar godu!”

Ceri uz To Kungu un dari labu, paliec savā zemē un dzīvo ar godu. (Psalms 37:3)

Jā, es saprotu, ir situācijas, kad tiešām ir jābrauc, kad ir izņēmuma situācija. Kamēr vien tas ir iespējams, paliec savā zemē un dzīvo ar godu. Tāda valsts, kura aizņemas, nevar gūt ne finansiālus, ne sociālus, ne kādus citus panākumus. Valstij nav uzkrājumu, viss ir vienkārši. Visur, kur tu redzi ko plaukstošu, visur viss ir saistīts ar uzkrājumu.

Un redzi, ar lielām pūlēm es esmu sakrājis Tā Kunga namam simts tūkstošus talentu zelta un tūkstoš reiz tūkstoš talentu sudraba, un varu un dzelzi bez svara, jo to ir ļoti daudz; tāpat arī kokus un akmeņus es esmu sakrājis, bet pie tiem tev vēl ir jāgādā klāt. (1. Laiku grāmata 22:14)

Viņš ir sakrājis. Un tieši tāpēc Dāvids varēja uzcelt tādu Kunga namu, kuru piepildīt ar Dieva godību. Tā bija izraēliešu Dieva klātbūtnes vieta, kur viņi nāca pielūgt Dievu.

Bagātība sarūk, ja to šķiež, bet, ja ko krāj un tur cieši rokā, tad tāda manta un bagātība aug augumā. (Salamana pamācības 13:11)

Ir jābūt elementārām zināšanām un disciplīnai, lai veidotu uzkrājumu un to pārvaldītu. Un runa ir ne tikai par finansēm, arī par citām dzīves sfērām. Un, pirmkārt, ar tavu galvu. Ja cilvēks neapmeklē dievkalpojumu, ja cilvēks nelasa grāmatas, tad kas tur var būt? Ja tu neesi kopā ar gudriem cilvēkiem, tad kas īpašs tavā galvā var būt? Kādu uzkrājumu tu veido?  Mēs tikko liecību klausījāmies. Cilvēki sēž un skatās pornogrāfiju. Iedomājies, katru dienu, ko tu skaties, veidojas uzkrājums. Un perversijas perversiju galā krājas. Cilvēks vairs nevar izturēt, viņu ēd nost tas viss jau. Tas ir tavs dzīvesveids, tavs uzkrājums, kas pievelk konkrēti tādus pašu cilvēkus. Un vēlreiz, es uzsveru, cik svarīgi ir būt tajā vietā, kas liek tev domāt un pareizi uzkrāt zināšanas. Pirmkārt, galvā. Cilvēkam, kurš nāk pie Kristus, notiek pārdabiska atbrīvošana, ka pat alkohola smaku vairs nevar izturēt. Sēž, klausās gudrus sprediķus, sāk kaut ko mācīties, klausīties utt. Un, redzi, dzīve mainās.

Kas vasarā sakrāj, ir gudrs, bet, kas ražas ievākšanas laikā guļ, paliek kaunā. (Salamana pamācības 10:5)

Kāds teiks, ka gudrība ir tiem, kas septiņus gadus mācās augstskolā. Visbiežāk es skatos, ka tie nav gudri. Viņiem ir pilna galva ar zināšanām, bet realitātē viņi ir nulles. Redzi, tas, kas sakrāj, ir gudrāks. Klausies, ko dara studenti, lai iegūtu to pašu izglītību? – Ņem kredītus, pareizi? Kurš ir gudrāks? – Banka vai students? Un kāpēc dod to kredītu? Ar domu, ka viņš pēc tam strādās uz banku. Ja ne precīzi par darbinieku bankā, bet konkrētās korporācijās būs labs darbinieks. Jo tie, kas labi mācīsies, tiem būs bonusi un tiem vēl stipendijas dos. Viņos ieguldīs un pēc tam viņi atstrādās šo naudu. Viņi piesaista sev gudrākos prātus. Tāpēc jau visi brauc projām no šejienes. Gudrākos prātus izmakšķerē no šejienes. Tā sistēma ir tāda, lai vilktu ārā gudrākos prātus. Ja mūsu valstī atņem intelektu, spējīgākos prātus, mums vispār nav nākotnes. Bet intelekts jau nav tikai zināšanas augstskolā. Pirmkārt, tas ir uzkrājums. Tā ir gudrība, kā gūt panākumus. Un, pēc tam pievelk klāt tādas zināšanas, kādas mums ir vajadzīgas. Kad tu zini, ko tu gribi un kur tu ej, tad arī mācies to konkrēto specifiku.

Kas vasarā sakrāj, ir gudrs, bet, kas ražas ievākšanas laikā guļ, paliek kaunā. (Salamana pamācības 10:5)

Par bērniem parunāsim. Ir cilvēki, kas dzīvo priekš bērniem. Priekš bērniem ir jādzīvo. Un ir tad arī tādi – “nu, es pelnu naudu, es krāju naudu bērniem un mazbērniem.” Šad tad, arī nesen pienāca cilvēks un saka. Tādi gadījumi ir bijuši vairāki. Saka: “Mana mamma vai vecā mamma grib iedot naudu.” Lielāku summu, lai iegādātos to vai šo. Automašīnu vai dzīvokli. Un zini, ko es saku? – Ņem, ja dod! Bet kāpēc viņi nāk prasīt? Acīmredzot nav miera. Ka labāk tomēr ir pašam nopelnīt, nekā ņemt no kāda. Ja grib viņi dot to naudu, ņemiet, jo tāpat agri vai vēlu viņi nomirs un to naudu atstās kādam. Padomāsim loģiski. Viņi krāj un krāj. Kam tad viņi krāj? Kāpēc es krāju? Bērniem. Tāpēc jau viņi dod jums, jo viņi priekš jums krāja to naudu. Tur tētiņi, māmiņas, vectētiņi jums krāja naudu. Zini, ko Bībele saka?

Cilvēks staigā kā ēna. Un nieka dēļ viņš raizējas. Viņš krāj mantu kaudzēm, bet nezina, kam tā būs. (Psalms 39:7)

Labākais pakalpojums bērniem ir nevis naudu sakrāt, bet viņiem zināšanas sakrāt, kā arī normāla un dievbijīga audzināšana. Un ir kļūda bērniem dot visu kā uz paplātes. Tā mēs audzinām nespējniekus, pansionāta iemītniekus, liberālisma fanus un dalībniekus audzinām. Bērnam ir jāiemācās pašam pelnīt ar savu darbu un savām zināšanām. Lūk, kas ir jāmāca bērniem. Ļoti reti kļūst par miljonāru cilvēks, kurš bērnībā ir izlutināts. Tieši otrādi, viņi kļūst par narkomāniem un pat noziegumus izdara. Cilvēki, kuri ir miljonāru dēli un meitas, kuriem visu piešķir. Viņš ir strādājis, viņš ir cēlis biznesu savai ģimenei, lai bērniem nekā netrūktu. Absolūtākā kļūda. Nevar bērniem visu dot. Par bērniem ir jāgādā, kamēr nav astoņpadsmit gadu. Viņam pašam ir jāiet savā dzīvē, pašam jānopelna. Tikai tad viņš par kaut ko izaugs un par kaut ko kļūs. Cilvēks ir kā ēna un tas nieka dēļ raizējas. Krāt mantu bērniem nav gudrākais. Bērnos jāiegulda audzināšana, zināšanas un dievbijība. Āmen!

Vēl kādas dažas gudrības.

“Ko tad tāda tu nu zini, ko mēs nezinām? Ko tāda tu saproti, kas nebūtu arī mūsu atziņu krājumā?” (Ījaba grāmata 15:9)

Kas ir atziņas? Tu lasi Bībeli, tu klausies sprediķi un tev pēkšņi ir: vau, esmu pārliecināts! Bet pieraksti to, atgādini sev atziņas. Manas atziņas ir šeit, datorā. Pat ne datorā, viņas ir mākonī. Datorā arī ir. Gan lielajā kompī es varu piekļūt, gan telefonā. Visos failos, sākot apmēram no divi tūkstoši piektā, sestā gada. Visi mani sprediķi ir pieejami. Viss, ko es, lūdzot Dievu, lasot grāmatas, dzirdot un redzot, esmu pierakstījis. Es pierakstu atziņas un remas. Pēc tam tas viss top sprediķos. Sprediķu melnraksti, arī tie ir šeit. Es tos nedzēšu ārā. Visas Rakstu vietas vienam sprediķim, piemēram. Es ierakstīšu, piemēram, “mīlestība RV” . Šeit ir meklētājs. Es šādi ierakstīšu un man atvērsies vesela rinda ar rakstvietām. “RV” nozīmē rakstvietas. Ar izrakstītām, tematiskām Rakstu vietām. Piemēram, man būs daudz lapu par Svēto Garu utt. Finanses, ja? – Tas viss ir šeit iekšā. Man atliek tikai uzspiest uz vajadzīgās sadaļas, ko esmu ierakstījis. Un, lūk, kāpēc tu esi šeit. Jo es uzkrāju remas. Es krāju atziņas. Es tās pierakstu un apkopoju. Es nekad nesludinu vienu un to pašu sprediķi, arī, lai kā es gribētu, man nesanāk viens un tas pats. Es varu sludināt to pašu tēmu. Tēmas ir jāatkārto. Ja es ņemu veco sprediķi, man nekad nesanāk tas pats. Vienmēr kaut ko papildinu, kaut ko paņemu nost, un beigās ir kaut kas cits par to pašu tēmu. Tātad – krāj atziņas!

Kas ir Salamana pamācības? Kas tas ir? Salamanu atziņu krājums.

Arī šie ir Salamana izteicieni, ko sakrājuši un pievienojuši Hiskijas, Jūdas ķēniņa, vīri. (Salamana pamācības 25:1)

Sakrāti Salamana izteicieni un apkopoti grāmatā. Mēs tos lasām un apgūstam Salamana gudrību, kurš bija gudrākais cilvēks tā laika pasaulē, iespējams, bagātākais.

Viens labprāt piešķir no savas mantas citam, un tomēr viņam arvienu vairāk krājas; kāds cits ir sīksts pārlieku un tomēr kļūst arvienu nabagāks. (Salamana pamācības 11:25)

Šis princips diemžēl, ļoti žēl, ka tā ir, bet tas darbojas pat pie bezdievjiem. Visi šie praidi, visa mūsu valsts nozagšana – viņi ir sponsorēti no dažādiem fondiem, no miljardieru fondiem. Sorosa fonds, piemēram. Visi šie Leviti un tā tālāk, mēdiju vadītāji, visi ir Sorosa fonda sponsorēti, izglītoti. Viņi ir mācījušies, viņi ir skolās, tepat Latvijā vai citur, mācījušies. Pie varas ir Sorosa cilvēki. Tas nāk caur naudām. Bet, klausies, tā ir nauda, ko Soross un viņam līdzīgie ir ziedojuši saviem mērķiem, viņiem krājās vēl vairāk. Jo vairāk tu atdod, jo vairāk tu iegūsti. Desmitā tiesa un ziedojums draudzē – tas vispār ir nekas. Tas ir pamats. Tas ir nekas, salīdzinot ar to, ko tu iegūsti. Vairāk krājas tam, kas nav sīksts. Ne ziedojums, ne tas, ka tu dod citiem, nepadara tevi nabagāku. Protams, Pāvils saka, kad tu ziedo, tad ziedo tā, lai pašu tevi neieved grūtībās.

Mēs jums, brāļi, aizrādām uz Dieva žēlastību, kas ir izpaudusies Maķedonijas draudzēs, jo tur, lai gan bēdu smagi pārbaudīti un paši dzīvodami lielā nabadzībā, viņu prieks izpaudies lielā sirsnībā; tie ir labprātīgi ziedojuši pēc savām spējām, pat pāri spējām, to es apliecinu; (2. Korintiešiem 8:1-3)

Jo, kur ir laba griba, tā ir apsveicama ar to, cik tā spēj, vairāk nevar sagaidīt, jo nevar prasīt, lai citu atvieglošana jūs novestu grūtībās; bet lai notiktu izlīdzināšana: jūsu pārpalikums tagad lai nāk par labu viņu trūkumam, un arī viņu pārpalikums lai nāktu jums par labu, lai tā notiktu izlīdzināšana, kā ir rakstīts: kam bija daudz, netapa bagāts; kam bija maz, netapa nabags. – (2. Korintiešiem 8:12-15)

Domājiet ar galvu pie ziedošanas. Cik tu vari, kā tu vari – par to visu ir jādomā. Un jāklausās arī savā sirdsbalsī, Dievā jāieklausās. Galu galā reizēm prasās arī kaut ko vairāk ziedot. Tas pašam personīgi katram ir jāizlemj.

Kungs, mūsu Dievs, visa šī bagātība, ko esam sakrājuši, lai Tev uzceltu namu Tavam svētajam Vārdam, – tā ir nākusi no Tavas rokas, un Tev tas atkal tiek nodots! (1. Laiku grāmata 29:16)

“Tas viss ir nācis no Tavas rokas un Tev atkal tiek atdots.” Tas nozīmē: savu uzkrājumu nekad neuzskati 100% par savuBez Dieva svētības tas tev nevarētu būt. Bez Dieva žēlastības tas tev nevarētu būt. Tas, ka vispār tev ir divas rokas, divas acis, ka vispār esi piedzimis… Draugi, visu ko dariet, to dariet Dievam par godu, Dievam par slavu!

Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem, [..] (Kolosiešiem 3:23)

Un ticiet Dievam, un ticiet tam, kā Jēzus saka, ka pārejās lietas jums tiks piemestas.

“Dzenieties vairāk pēc Dieva valstības, tad jums šīs lietas tiks piemestas.” (Lūkas evaņģēlijs 12:31)

Garantēju, ka tā pieliekama daļa būs tik liela, ka tev paliks pāri un tu nezināsi, kur to likt. Tev būs jāceļ šķūņi, jāceļ būs krātuves, lai uzkrātu visus šos labumus.

Es Sorosu nupat pieminēju. Rokfellers un tamlīdzīgi.

Kas savu mantu vairo ar augļošanu, pārmērīgi lielas pagaidas naudā un graudā ņemdams, tas krāj to tādam, kas par nabagiem apžēlojas. (Salamana pamācības 28:8)

Redzi, negodīga peļņa, negodīgs uzkrājums tev gandarījumu un svētību nenesīs. Naudu, iespējams, atnesīs, bet svētību, gandarījumu, apmierinājumu nenesīs. Un nekādu ieguldījumu cilvēkos nenesīs. Padomā, kādu vērtību dod šī nauda, kas zog mūsu valsti. Kāda vērtība tai ir. Kam viņi kalpo. Šī nauda kalpo ellei.

Kas mantu ar meliem krāj, tas ir tikpat kā zūdoša elpa tiem, kas nāvi meklē. (Salamana pamācības 21:6)

Kā irbe, kas perē olas, ko tā pati nav dējusi, tā ir tāds cilvēks, kas sakrāj mantu, bet netaisnā ceļā. Pašā dzīves vidū viņam tā jāatstāj, un beigās viņš stāv kā plānprātiņš. (Jeremijas grāmata 17:11)

Iedomājies tas ir kā lāsts, faktiski lāsts. Ja tas, ko tu dari, tavas finanses, tavas zināšanas, nenes slavu.

Ko Salamans saka par bagātību, par krāšanu bez mērķa? Šie fondi, kas sponsorē bezdievību, krāšana bērniem, aizmirstot par Dievu.

Un es sev sakrāju kaudzēm sudrabu un zeltu, dārgumus no ķēniņiem un no zemēm, sagādāju sev dziedātājus un dziedātājas un – kas mēdz būt cilvēku galvenā iekāre – sievas sievu galā. Tā es pieaugu spēkā un kļuvu pārāks par visiem, kas pirms manis bija bijuši Jeruzālemē; man palika arī mana gudrība. Un neko no tā, ko manas acis iekāroja, es tām neatrāvu; es neliedzu savai sirdij arī nekādu vēlēšanos, jo manai sirdij vajadzēja priecāties par visu manu paveikto darbu, un tā bija mana alga par visām manām pūlēm. Bet, kad es nu pārbaudīdams uzlūkoju visus savus darbus, ko manas rokas bija veikušas, un pūles, kuras es biju tajos ieguldījis, tad – ak vai! – viss bija tukšums, niecība un vēja ķeršana, un nekad nekur nav nekāda ieguvuma zem saules. (Salamans mācītājs 2:8-11)

Lūk, Salamana secinājums: ja tu krāj bez mērķa, kas nenes slavu Dievam un cilvēkiem, tas nenes ne gandarījumu, cilvēks ir bagātākais, bet ir tukšums, jo dzīves nogalē viņš pievērsās elkiem. Dievs teica, kādam jābūt ķēniņam, noteikums bija, lai viņam nav pārāk daudz sievu un lai viņam nav pārāk daudz uzkrājumu.

Viņš arī nedrīkst apņemt daudzas sievas, lai viņa sirdsprāts nenogriežas no Tā Kunga; lai viņš arī pārāk daudz nekrāj sev sudraba un zelta. (5. Mozus grāmata 17:17)

Noteikums ķēniņam, lai viņš varētu efektīvi vadīt. Krāt ir pareizi, bet ne pārāk daudz, lai neaizmirstas nest slavu Dievam. Ja cilvēks nes slavu Dievam, tad nevar būt, ka viņš iekrās nenormāli daudz. Viņš tomēr liks visu lietā, lai redzētu savas dzīves laikā, kā Dieva slava šeit Latvijā vairojas. Āmen.

“Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani, un, kas ar Mani nesakrāj, tas izkaisa.” (Mateja evaņģēlijs 12:30)

“Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog.” (Mateja evaņģēlijs 6:19)

Nekad neliec naudas krāšanu augstāk par Dievu un Viņa valstību! Nekad! Uzkrājums ir pareizs, uzkrājums ir neatņemams princips panākumiem. Zināšanu uzkrājums, finanšu uzkrājums, pieredzes uzkrājums utt. Ja uzkrājums tiek vērtēts augstāk par Dievu, tas nenes ne svētību, ne gandarījumu.

Ja man nebūtu šī redzējuma par Dieva svētītu Latviju, ja es negribētu, lai valdībā likumi tiktu pieņemti, lai viņi dzird, ko Dieva vārds saka par katru viņa lēmumu, ja es to negribētu… Es sevi arī tur negribētu. Bet es gribu, lai Dieva slava tur ir. Šī politika nenes slavu Dievam. Es vakar, autobusā braucot, domāju, ko dara visi šie politiķi, šodien kas notiks. Ir nerakstīti un rakstīti  Dieva likumi, ir Dievs un Viņa likumi. Tie ir neatceļami. Šie cilvēki, kas rīkojas citādi, viņi cīnās kā ar vējdzirnavām. Viņi nevar pieveikt Dievu. Bet ko viņi var izdarīt? Viņi atnesīs haosu un postu. Kā pret vējdzirnavām. Puika nevar būt meitene, un meitene nevar būt zēns. Šie principi ir nemaināmi. Atnesīs postu. Nav iespējams cīnīties pret Dieva ieliktajiem likumiem. Un ir labi būt tieši Dieva pusē. Mēs Viņu pārstāvam. Mēs viņam nesam slavu un godu. Ar savu uzkrājumu, ar savām zināšanām, un visu, ko mēs darām, darām Dievam par godu.

Un Viņš tiem sacīja: “Uzmanait un sargaities no mantkārības, jo neviens nedzīvo no tam, ka viņam ir daudz mantas.” (Lūkas evaņģēlijs 12:15)

Lai tiem krājas noziegums pie nozieguma, ka viņi netiek pie Tavas taisnības! (Psalms 69:28)

Arī grēkus var sakrāt. Ne tikai zināšanas. Ar ko tu draudzējies, ko tu klausies, kā tu rīkojies, ko tu mācies, kā tu pret naudu attiecies. Grēks pie grēka, nav tūlītēju seku. Grēki ir jāsakrāj. Ja tu gribi sekas, grēki ir jāsakrāj pietiekamā daudzumā un tad būs sekas. Sodoma un Gomora, daudz tādu piemēru Bībelē nav, tāds tikai viens. Tie ir grēku plūdi. Bija jāsakrāj grēku daudzums. Sakrājās tādā vairumā. Vai valstīs, vai ģimenēs, vai tavā dzīvē, kaut kādā brīdī Dievs saka, ka pietiek un tad ir arī sekas. Un tad mēs nākam pie Jēzus un sakām: “Jēzu, piedod, es nekad tā vairs nedarīšu.” Tāpēc aicinu krāt labo krājumu. Cik labi, ka Jēzus ir žēlīgs. Viņa žēlastība nav bezgalīga un neattiecas uz visiem, bet uz tiem, kas Viņu meklē.

Un es redzēju atkal kādu niecību zem saules: tur ir kāds, kas ir viens pats bez draugiem; un nav viņam ne dēla, ne brāļa, un tomēr viņš nemitas pūlēties līdz nāvei, un viņa acis nevar beigt skatīties sakrātajās bagātībās. Patiesībā viņam taču būtu jāsaka: kam par labu es nopūlos līdz nāvei un neatļaujos sev nekāda prieka? – Arī tā ir niecība un greiza rīcība. (Salamans mācītājs 4:7-8)

Salamans secina, ka tas ir nepareizi. Cilvēks krāj un neatļaujas baudīt dzīvi. Atļaujies arī sevi palutināt! Visu vajag balansā, visu vajag smuki un sakārtoti. Protams, kamēr tavi draugi pagalmā spēlējas un tu tajā laikā mācījies, skaidrs, ka tu no sevis ko paņēmi, tu nepriecājies, bet pēc tam, kad tu esi ieguvis konkrētas zināšanas, pēc tam tu vari baudīt. Tas bērns, kas pagalmā spēlējās, viņš joprojām būs uz ielām, bet tu patiešām baudīsi no dzīves, no saviem sasniegumiem. Āmen.

Debesu Tēvs, es lūdzu, Kungs, ka Tu šos vārdus, kas izskanēja šeit, no Tavas sirds, no Tavas gudrības, ko Tu mums piešķir, no tām smadzenēm, no tās zemapziņas, no Tā gara un sirds, ko Tu mums esi devis, lai mēs domātu, lai mēs tuvotos Tev, lai Tevi meklētu, lai nestu Tev slavu, es lūdzu, ka šīs domas iesakņojas katra viena klātesošā cilvēka prātā, sirdī, ka mēs liekam to acu priekšā, ka mēs veidojam uzkrājumus zināšanās, finansēs, ka mēs spējam izmantot iespējas, redzēt iespējas. Paldies, Kungs, ka katrs klātesošais cilvēks ir veiksmīgs cilvēks, katrs ir ar potenciālu, kuru viņš attīstīs, katrs baudīs no dzīves, katrs, kas nesīs Tev slavu un godu, katrs ieguldīsies Latvijā, Dieva svētītā Latvijā. Katru svētī! Katru ģimeni, katru bērnu. Ar veselību, ar gudrību, ar spēku, Kungs, ka mēs kā draudze, katrs individuāli, ka mēs sludinām Tavu vēsti, ka mēs piedalāmies Tavas valstības celtniecībā. Kungs, lai Tava slava izplatās, ka cilvēki nāk pie Tevis, mēs augļojamies un vairojamies. Kungs Jēzu, Svētais Gars, ka Tu izej no šīs vietas, ka tu aizskar katru vienu Latvijas iedzīvotāju caur vēsti. Svētais Gars, lai Tava slava nāk pār mūsu zemi, ka mēs piedzīvojam atmodu. Atmodu, kuru mēs nesam un nesīsim. Un modini katru, kas guļ. Sava Tev, Svētais Gars! Paldies par Latviju, no kurienes cilvēki brauks, nevis no kurienes bēgs. Mēs Tev pateicamies par brīnumu, par Tavu svētību, par drošību, par brīvību, par augošām draudzēm, piepildītām draudzēm, par spēcīgām draudzēm, kas ir pārstāvētas arī valdībā. Slava Tev, Jēzu! Āmen.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Veido uzkrājumu” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija