Marihuāna, “spaiss” un “zālīte” daudziem jauniešiem mūsdienās ir kļuvuši par tādu kā “modes kliedzienu”.
Daudzi to pat neuzskata par narkotikām un gaida tās legalizāciju. Tomēr arī “zālīte” izraisa nopietnu atkarību, no kuras cilvēks pats saviem spēkiem tikt vaļā nespēj. Arī Gatis, līdzīgi kā daudzi jaunieši, to pamēģināja un diezgan ātri nonāca smagā atkarībā no marihuānas. Paldies Dievam, ka viņam darbā bija ticīgi kolēģi, kas viņu neatstūma un neatlaida, bet stāstīja par Dievu, līdz arī Gatis sāka ticēt un uzticēja savu dzīvi Kristum pilnībā. Šodien Gatis jau vairāk kā gadu ir aktīvs draudzes “Kristus Pasaulei” dalībnieks, iesaistās daudzās kalpošanās un ir pilnīgi brīvs kā no marihuānas, kā arī nikotīna atkarības. Par pārmaiņām savā dzīvē viņš stāsta:

“Kopš pusaudža gadiem mani saistīja dažādas kompānijas, kurās mēs kopā jautri pavadījām laiku. Aizrāvāmies ar diskotēkām un alkoholu. Sākumā niekojāmies ar “spaisu’ un sintētisko marihuānu, pēc tam arī ar īsto marihuānu. Nebiju atradis īsto piepildījumu un atbalstu savā ģimenē, tāpēc meklēju to ārpus mājām. Kad sāku strādāt, pīpēju “zālīti” vakaros pēc darba, vēlāk to darīju arī pa nakti. Tā dēļ bieži kavēju darbu. Savā darbā es biju neefektīvs, pelnīju mazāk naudas, nekā iepriekš. Nonācu līdz tam, ka nokļuvu ļoti lielos parādos un līdz ar to man sākās depresija. Kad man alga bija mazāka, nezināju, vai spēšu samaksāt par dzīvokli. Stresu radīja arī tas, ka nezināju, vai pietiks līdzekļu kārtējai marihuānas devai, jo mana atkarība paņēma diezgan daudz finanses.

Centos atmest marihuānas smēķēšanu un nomainīt savu draugu loku, taču allaž atgriezos savā vecajā kompānijā. Tā tas turpinājās kādus piecus gadus. Dzīvei bija pazudušas krāsas, tā bija kļuvusi vienmuļa un pliekana. Tajā nebija ne izaugsmes, ne progresa. Nezināju, ko darīt un kā izmainīt savu dzīvi. Biju  nolaidies līdz narkomāna līmenim un man pašam nebija spēka atteikties no “zālītes”.

Kopš bērnības es zināju, ka Dievs ir, biju apmeklējis svētdienas skolu. Vēlējos būt šajā vidē atkal, taču nezināju, kur to meklēt un kā. Mans priekšnieks darbā pamanīja, ka ar mani kaut kas nav kārtībā. Viņš mani uzaicināja uz pārrunām un tajās piedalījās arī mans kolēģis, kurš apmeklē draudzi “Kristus Pasaulei”. Darba devējs ierosināja man strādāt pa vakariem, lai tādā veidā es spētu izvairīties no saviem draugiem, kuri mani ietekmēja slikti. Šis kolēģis mani uzrunāja un arī pieskatīja vairākas nedēļas. No sākuma mums bija vienkāršas sarunas, vēlāk viņš man sāka stāstīt par Dievu, un to, ka es Viņam varu uzticēt savas problēmas un savu dzīvi. Viņš piedāvāja kopā lūgt Dievam palīdzību, lai Viņš atbrīvo mani no atkarībām. Es tam piekritu un biju pateicīgs, ka man kāds palīdz. Šis cilvēks no draudzes sniedza man atbalstu. Es vēlējos izrauties ārā no tām kompānijām, ar ko biju iekļuvis atkarībās, un tās vides. Es lūdzu, lai Dievs izrauj mani ārā no tā visa un ieliek mani starp labiem cilvēkiem.

Ar savu ticīgo kolēģi kopā sāku apmeklēt draudzes “Kristus Pasaulei” dievkalpojumus un mājas grupiņas. Atdot savu dzīvi Kristum es biju gatavs uzreiz, ienākot mājas grupiņā.  Pēc tam dievkalpojumā es iznācu arī apliecināju savu ticību kopīgā lūgšanā. Ienākot draudzē, man patika slavēšana, šeit viss bija kā man radīts, saprotams un skaidrs. Mācītājs vienkārši un skaidri sludināja Dieva vārdu ar daudziem piemēriem no dzīves.

No marihuānas atkarības un arī cigaretēm es tiku vaļā ļoti ātri. Pirmajā mājas grupiņas pasākumā man vēl bija cigaretes līdzi. Taču Dievs jau tajā reizē paņēma nost kā ar roku gan vēlmi pēc nikotīna, gan vēlmi pēc marihuānas. Tā bija gan mana izvēle, gan arī Dieva atbilde uz manām lūgšanām pēc brīvības. Kad pazuda vēlme pēc atkarību izraisošām vielām, es sajutu, ka Dievs ir mani pieņēmis, atbrīvojis un atbildējis uz manām lūgšanām. Pateicos Dievam, ka varu būt starp ticīgiem cilvēkiem, kuri palīdz un stiprina mani. Kad darbā ir kādas saspringtas situācijas, man ne reizi nav bijusi vēlme uzsmēķēt. Nu jau krietnu laiku neesmu ņēmis cigareti rokā. Tagad es apzinos, ka man ir cits, daudz lielāks aicinājums manai dzīvei.

Jauniešiem manā vecumā, kuri meklē jēgu savai dzīvei, es ieteiktu atsaukties Dieva aicinājumam un saprast, ka cilvēki, kuri stāsta par Dievu, nemēģina tevi kaut kur ievilināt, bet gan cenšas palīdzēt ieraudzīt savai dzīvei jēgu un iepazīt Dievu.  Es iedrošinu katru nākt uz draudzi, kā arī izvēlēties jaunus, kristīgus draugus. Katram jāsaprot, ka Dieva principi ir paši labākie ikviena cilvēka dzīvei. Pieņemot Dieva plānu, arī tu kļūsi veiksmīgs savā dzīvē. Ar Dievu viss ir iespējams un draudzē ikviens saņem atbalstu un iedrošinājumu! Esmu ļoti laimīgs un pateicīgs, ka varu būt šeit!”

Gata Bahmaņa liecību pierakstīja Artūrs Danenbaums