Agrita pirmo cigareti izsmēķēja 18 gadu vecumā vienaudžu kompānijā.
Kopš tā laika smēķēšana sievieti bija turējusi savā atkarībā 20 gadus. Tās dēļ tika izšķiesti lieli naudas līdzekļi un bojāta viņas veselība. Tikai iepazīstot Dievu un Viņa gribu, Agrita ir spējusi izcīnīt uzvaru pār atkarību.

Vairāk stāsta pati Agrita: „Jaunībā es dzīvoju labiekārtotā mājā, kur pagalmā jaunieši mēdza savākties pulciņos, lai uzsmēķētu. Viņi piedāvāja arī man pamēģināt. Sākumā atteicu, tomēr vēlāk piekritu. Jau pēc pirmās cigaretes smēķēšana man tā iepatikās, ka uzreiz kļuvu atkarīga. Visapkārt gan ģimenē, gan skolā, bija cilvēki, kas uzvilka dūmu, un cienāja arī mani, tādēļ es nejutu nekādus sirdsapziņas pārmetumus, jo uzskatīju, ka tas taču nav nekas slikts.

Smēķēju gan viena pati mājās, gan pavisam drīz arī cilvēku sabiedrībā. Ja pašai pietrūka, tad vienmēr bija kāds, kas piedāvāja uzpīpēt, un tā ātri vien šis ieradums tapa par manas dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Smēķēju mājās un ārpus tās katru dienu, pie jebkuras izdevības. Kad kolēģi devās pīpauzēs, arī es tā vietā, lai strādātu, labprāt piebiedrojos viņu bariņam. Ja kādu laiku iztiku ar paciņu dienā, tad vēlāk man jau vajadzēja divas un vairāk. Pavisam drīz cigaretēm tērēju gandrīz pusi algas. Smēķēju ģimenē bērnu klātbūtnē un odu pēc tabakas dūmiem. Arī fizisko slodzi vairs nevarēju izturēt, un kļuva arvien grūtāk uzkāpt līdz 5. stāvam, kur dzīvoju. Ar laiku vairs nespēju daudz staigāt, jo man sākās aizdusa – kļuva grūti elpot un parādījās sirdsklauves. Nācās dzert validolu, bieži izjutu arī galvassāpes, dūrienus sirdī, taču pie ārsta negāju. Pašās beigās vajadzība pēc nikotīna bija tik liela, ka smēķēju uz ielas atklāti, pat ar mazmeitiņu pie rokas. Arī, izejot no veikala, man allaž bija cigarete zobos,” tā savu pagātni atceras Agrita.

Agritas dzīve strauji izmainījās pirms vairāk nekā diviem gadiem, kad viņa sāka strādāt par dārznieci, kur bija kāds ticīgs kolēģis. „Interese par Dievu man bija jau daudzus gadus. Dažkārt lūdzu, īpaši, kad bija kādas grūtības, taču pēc tam viss turpināja savu ierasto gaitu. Tad kāds darba biedrs pastāstīja par Jēzu Kristu, ka Viņš nomiris par maniem grēkiem un ka, ticot Viņam, arī mana dzīve var izmainīties. Es nožēloju grēkus, pieņēmu lēmumu ticēt Kristum un dzīvot svētu dzīvi. Vēlāk kolēģis man ieteica draudzi „Kristus Pasaulei”, jo tur daudzi cilvēki ir iepazinuši un piedzīvojuši Dievu, un viņu dzīves ir izmainījušās.

Mani pārsteidza, ka neviens mājas grupā un visā draudzē nelieto alkoholu un arī nesmēķē. Apzinājos, ka esmu vienīgā, kurai nepieciešams uzpīpēt. Nevienam par savu atkarību nestāstīju, bet sāku lūgt Dievam, lai Viņš man palīdz no šī netikuma atbrīvoties.

Pēc kāda laika atkal sāku strādāt par dārznieci skolā, kuras teritorijā bija aizliegts smēķēt. Tieši tad sacīju Dievam: „Tu mani esi ielicis vietā, kur nav iespējams smēķēt, – tad nu piesaku karu šai atkarībai!” 2012. gada februārī draudzē „Kristus Pasaulei” bija dziedināšanas dievkalpojums. Toreiz es neizgāju uz aizlūgšanu, paliku sēžam zāles aizmugurē, taču pēc dievkalpojuma, izejot ārā, pēkšņi apjēdzu, ka vairs neķeru pēc cigaretes. Otrajā dienā sapratu, ka man tiešām ir zudusi vēlme smēķēt. Mājās uz galda vēl stāvēja cigaretes, tomēr tām pat nepieskāros. Tieši šajā dievkalpojumā Dievs kā ar roku paņēma projām atkarību no cigaretēm, kas savā varā bija turējusi mani daudzus gadus. Kopš tās reizes ir pagājuši 2 gadi, un šajā laikā man ne reizi nav bijuši kārdinājumi uzpīpēt. Pašā sākumā dažreiz vēl iešāvās prātā kāda doma, taču Kristus spēkā es uzreiz to noraidīju.”

Agrita ir brīva un laimīga, ka no pleciem ir nokritusi smagā nasta un ka viņas dzīvi vada Dievs. Patlaban viņa ir izveidojusies par stipru personību, kurai ik rītus ir divu stundu lūgšanu laiks. Viņa vada pati savu mājas grupiņu, lai palīdzētu citiem. Par aizgājušo atkarību Agrita saka: „Šodien es vairs nespēju iedomāties, ka kādreiz smēķēju. Esmu kļuvis brīvs cilvēks, varu iet sabiedrībā bez kauna, zinu, ka neožu pēc cigarešu dūmiem, un tādēļ nav jānovēršas no cilvēkiem. Esmu ieekonomējusi pusi no savām finansēm tikai ar to vien, ka vairs nepērku smēķus. Arī veselība ir uzlabojusies, jo pazudušas galvassāpes, sirdsklauves, reiboņi un sliktā dūša. Kopš piedzīvoju savu atbrīvošanu, neesmu izlaidusi nevienu draudzes dievkalpojumu. Iedrošinu arī ikvienu lasītāju, kuru māc kādas atkarības, pirmkārt, uzticēties Jēzum, meklēt Dievu lūgšanā, lasīt Bībeli un nākt uz dzīvu draudzi, jo Viņš dod spēku, gribu un motivāciju, lai tu varētu kļūt pilnīgi brīvs.”

Agritas Eberliņas liecību pierakstīja Rihards Krūkliņš