Svētrunas tēma šodien ir “Vienkāršība Kristū”.
Tu, iespējams, daudzas reizes esi lasījis Rakstu vietu, par kuru runāšu, un neesi sapratis, jo ir dažādas versijas par šo notikumu. Farizeji, tā laika vadošās konfesijas pārstāvji, un draudzes vecaji pie Jēzus atveda sievieti, kura bija pienākta laulības pārkāpšanā. Viņi teica, ka Mozus ir mācījis šādas sievietes nomētāt ar akmeņiem. Viņi jautāja: “Ko tu saki, Mācītāj?”
Kad nu tie uzstāja Viņam ar savu jautāšanu, Viņš pacēla galvu un sacīja: “Kas no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu!” (Jāņa evaņģēlijs 8:7)
Šajā situācijā katrs godprātīgi izvērtēja, ka šeit nav neviens bez grēka. Viņi nometa akmeņus un aizgāja. Palika tikai šī sieviete.
Un Jēzus, atkal galvu pacēlis, sacīja viņai: “Sieva, kur viņi ir? Vai neviens nav tevi pazudinājis?” Viņa atbildēja: “Neviens, Kungs!” Tad Jēzus sacīja: “Arī Es tevi nepazudinu; ej un negrēko vairs!” (Jāņa evaņģēlijs 8:10-11)
Tā ir Jēzus žēlastība. Šajā notikumā vērojama kāda nianse. Tad, kad Jēzum uzdeva jautājumu, ko darīt ar šo sievieti, jo Mozus pavēlējis nomētāt ar akmeņiem, tajā brīdī Jēzus rakstīja smiltīs.
Un atkal noliecies Viņš rakstīja smiltīs. (Jāņa evaņģēlijs 8:8)
Tas ir tāpat kā bērni jūrmalā zīmē smiltīs sirsniņas un visādus citus zīmējumus, arī pieauguši cilvēki reizēm raksta kaut ko jūrmalas smiltīs, pēc tam nāk viļņi un noskalo to visu. Tā arī Jēzus rakstīja smiltīs. Vai tiesa, ka tad, kad lasi šo Rakstu vietu, tu domā: “Ko gan Jēzus rakstīja smiltīs?” Pasakās, filmās, īpaši šausmu filmās mēdz būt sižets par telpu ar daudzām durvīm. Varbūt pat sapni esi redzējis, ka esi kādā drūmā namā, kur ir daudzas durvis. Visas tās ir atvērtas, bet vienas aizslēgtas un šīs aizslēgtās durvis izraisa vislielāko interesi. Pa tām, kuras ir atvērtas, tu ieej, aplūko visu un vairs nav interesanti, bet šīs aizslēgtās interesē. Varbūt pat aiz tām nekā nav. Tā arī, lasot šo Rakstu vietu, tev interesē, ko gan Jēzus rakstīja smiltīs. Tagad varbūt tu domā, ka beidzot mācītājs pateiks to īsto variantu, ka mācītājs ir atklājis to, ka viņam ir bijusi kāda Debesu vīzija un tagad viņš zina labāk par visiem, ko tad Jēzus rakstīja. Versijas par šo ir dažādas, es esmu par to interesējies, bet šoreiz pat nemēģināju meklēt, jo man ir vienalga, ko Viņš tur rakstīja. Man nav vienalga tas, ko Jēzus ir ļoti skaidri pateicis. Brīdī, kad Viņš rakstīja smiltīs, Viņš izdarīja ļoti svarīgu lietu – skaidri parādīja savu žēlastību pret grēcinieci. Mēs Bībelē meklējam neizskaidrojamas Rakstu vietas – kaut ko tur rakstīja vai zīmēja, kaut ko ar to domāja, bet, ja tas nav Bībelē atklāts precīzi, tad mums daudz vairāk jāpievērš uzmanība tam, ko šajā pašā Rakstu vietā Jēzus ir atklājis ļoti skaidri. Tāda ir cilvēka un kristieša cilvēcīgās daļas būtība: meklēt otršķirīgas lietas, izskaidrot tās. Piemēram, Atklāsmes grāmatā ir atklātas ļoti daudzas simboliskas lietas, parādības, kuras nevar precīzi izskaidrot. Jo vairāk konfesiju, jo vairāk skaidrotāju, jo vairāk skaidrojumu. Tur ir pamatlietas, kas ir skaidras, bet ir arī otršķirīgas lietas, par kurām nevar apgalvot, ka ir tieši tāds skaidrojums. Vispār, Bībeli lasot, atrodam ļoti daudzas lietas, par kurām nevar apgalvot, ka ir tieši tā, kā tu domā. Eksistē ļoti daudz versiju un mēs nezinām, kā patiesībā bija daudzus tūkstošus gadus atpakaļ un ko ar uzrakstīto domāja cilvēks, kurš uzrakstīja konkrēto grāmatu. Pētot vēsturi, kultūru, politiku, cilvēku paradumus, mēs varam saprast, par ko ir runa, bet ne vienmēr iespējams visu precīzi izskaidrot. Tātad, noliecies Viņš rakstīja smiltīs. Tur ir vārds ticība. Arī šo vārdu mēs katrs līdz galam neizprotam. Vienā reizē mācītājs šo vārdu pasniedz tā, citā reizē citādi. Tu lasi kādu grāmatu un domā: “Kas ir ticība?” Šajā draudzē mācītājs gan māca, kas ir ticība un, domāju, ka mācu pareizi. Ticībai, protams, ir dažādi aspekti. Vārds ticība pirmvalodās ir identisks vārdam darīt. Tas arī ir pareizi, jo ticēt tiešām nozīmē darīt. Ir citi aspekti, bet, neaizmirsti, ka ticība ir saistīta ar darīšanu. Ja saka ticība, tas var likties sarežģīti, bet darīt – tas ir ļoti vienkārši. Kamēr mēs iedziļināmies, ko tad īsti Jēzus rakstīja smiltīs un ko īsti nozīmē ticēt, tikmēr cilvēks, kurš nevēlas iet Dieva gribā, kura ticība ir egoistiski vērsta, meklēs visādus izskaidrojumus, ko nozīmē ticība tā vietā, lai vienkārši darītu.
Bet es baidos, ka čūska, kas ar savu viltību piekrāpa Ievu, tāpat nesamaitā arī jūsu domas un nenovērš no vienkāršības un skaidrības, kas ir Kristū. (2. Korintiešiem 11:3)
Tu zini, kas ir vienkāršība un skaidrība Kristū? Lai arī kādu tēmu es negatavotu, lai par ko mani neuzrunātu tā saucamā rema, kad es sāku šķetināt vaļā kādu Rakstu vietu un sāku pielāgot, ko tas kontekstā nozīmē, es vienmēr nonāku pie četrām lietām. Vienmēr! Es tev pateikšu noslēpumu, ka katru svētdienu sludinu četras lietas, četrus ļoti vienkāršus punktus. Mēs tiem pieejam no daudz un dažādām pusēm, bet, galu galā, tie ir vienkārši četri punkti. Mums nav jāmeklē, ko Jēzus rakstīja smiltīs. Nav slikti padomāt par to, bet svarīgāk ir domāt par to, ko Viņš ir skaidri atklājis un darīt to. Par četriem punktiem tūlīt turpināšu, bet vēl es vēlos papildināt savu teikto ar visgarāko psalmu.
Es esmu labāk izmācīts nekā visi mani skolotāji, jo es pārdomāju Tavas liecības. (Psalms 119:99)
Labs, vai ne? Tu sēdi, lasi Bībeli, izlasi šo un pēkšņi domā: “Es esmu labāk izmācīts, nekā mans mācītājs, es visu saprotu labāk, nekā mans grupiņas vadītājs.” Reiz, deviņpadsmit gadus atpakaļ, mēs ar autobusu braucām uz kristīgu konferenci uz citu valsti. Toreiz es tikko biju sācis mācītāja kalpošanu. Bija karsts, mēs izkāpām benzīntankā. Visi pieklājīgi saģērbušies, vismaz kāda maiciņa uzvilkta, bet viens brālis noģērbās puspliks, bez maikas. It kā jau nekas traks, bet viņa gadījumā tas likās dīvaini. Viņš, runājot ar mani, citēja šo psalmu un tēmēja to uz bīskapu un vietējo mācītāju, un tiem, kas ieņem amatus draudzē. Tā arī ir zīmēšana smiltīs jeb domāšana par to, ko Jēzus zīmēja smiltīs. Ja tu koncentrējies uz zīmēšanu smiltīs, nevis uz to, ko Jēzus skaidri pateicis darīt, tu sāksi domāt savas evaņģēlija versijas un uzskatīt sevi gudrāku par saviem vadītājiem. Šādi cilvēki sāk domāt: “Man ir pašam savas attiecības ar Dievu un es saprotu labāk, nekā mani skolotāji.” Tā ir meklēšana, ko tad Jēzus rakstīja smiltīs. Tā ir pašizdomāta kalpošana. Pašizdomāta, nevis Dieva inspirēta. Kristus nav akceptējis šādu kalpošanu. Šādi domājot, cilvēki sāk dzīvot pēc principa: “Es esmu gudrāks par mācītāju, es neieklausos līderos, neieklausos Bībeles kontekstā, es meklēju to, ko Jēzus rakstīja smiltīs un es zinu labāk par mācītāju!” Tā ir problēma. Šis cilvēks, kurš toreiz man to teica, man šķita, ka neierakstījās mūsu sabiedrībā, jo uzskatīja sevi par labāk izmācītu. Tālāk šajā psalmā ir rakstīts:
[..] Es esmu gudrāks nekā vecie. (Psalms 119:100)
Kāpēc Dievs ir ielicis šādu Rakstu vietu? Kāpēc mums būtu jābūt gudrākiem, kāpēc draudzes locekļiem būtu jābūt gudrākiem par mācītāju? Pastāv jautājums: “Kas ir gudrība?” Šai Rakstu vietai ir konteksts. Šis brālis toreiz šajā Rakstu vietā redzēja, kā attaisnot to, ka viņš vēlas iet savā, nevis Bībeliskā virzienā. Viņš uzskatīja, ka zina labāk, kā kalpot Dievam. Tomēr šeit ir konteksts. Lasu vēlreiz šo rakstu vietu:
Es esmu labāk izmācīts nekā visi mani skolotāji, jo es pārdomāju Tavas liecības. (Psalms 119:99)
Tur ir rakstīts: “Jo es pārdomāju Tavas liecības.” Viss šī psalma konteksts ir par to, ka bauslība ir mīļa, ar to ceļas un iet gulēt, to nepārtraukti liek acu priekšā un pārdomā Dieva Vārdu. Viņš ne tikai klausās, ko māca, bet pieraksta, pārdomā, daudz par to domā, ietver savās lūgšanās Dieva vārdu. Turpretim – šis skolotājs, iespējams, vienkārši māca pat nepārdomādams, tas nav viņa dzīvesveids. Svarīgi, kāds ir dzīvesveids, nevis mācību priekšmets. Ir svarīgi, ka tu esi gudrāks nevis galvā, bet darbos. Varbūt tu labāk zini kādus faktus, novirzienus, bet psalmā ir runa par to, ka pārdomā bauslību un ir gudrāks, jo tur Dieva pavēles. Pārdomā un dara. Te mēs varam atgriezties pie vārda ticība, kas no pirmvalodas ir saistīts ar vārdu darīt. Tā vietā, lai darītu vienkāršas lietas, ko Jēzus ir atklājis, kas ir Viņa griba, tu bieži meklē un pārdomā, ko Jēzus rakstīja smiltīs. Tādā veidā tu novērs savu uzmanību no galvenā un aizbāz sev acis un iestāsti citiem. Lai labi justos, citi cilvēki ir jānovelk savā līmenī un jādomā, ko Jēzus rakstīja smiltīs. Tev nav jāaizraujas ar to, ko Jēzus rakstīja smiltīs, bet gan ar to, ko Jēzus ir skaidri atklājis. Es kā mācītājs kalpoju divdesmit gadus, esmu gatavojis neskaitāmus sprediķus un vienalga, no kuras Bībeles vietas sāku sprediķi, vienmēr atduros četros punktos. Ir simtiem dažādas tēmas, bet vienmēr tās ir balstītas uz šiem četriem punktiem. Ķersimies pie šiem punktiem. Varētu padomāt, ka tu tos nezini! Būtu dīvaini, ja esot šajā draudzē, tu tos nezinātu. Bet arī Ādamu un Ievu čūska novirzīja no vienkāršības un skaidrības Kristū. Tādēļ arī Pāvils saka:
Bet es baidos, ka čūska, kas ar savu viltību piekrāpa Ievu, tāpat nesamaitā arī jūsu domas un nenovērš no vienkāršības un skaidrības, kas ir Kristū. (2. Korintiešiem 11:3)
Velns piekrāpa gan Ievu, gan Ādamu. Faktiski visas Pāvila vēstules ir rakstītas, lai apkarotu viltus mācību. Viņam bija svarīgi, kā domā draudze. Arī man ir svarīgi, lai draudze nedomā par to, ko Jēzus rakstīja smiltīs, bet gan, lai domā un dara vienkāršas lietas, ko Jēzus ir atklājis. Tajā dienā, kad atdevu savu sirdi Kristum, es teicu: “Jēzu, es ticu, ka Tu esi Dievs, kas nācis virs zemes cilvēku miesā, piedod manus grēkus un nāc manā sirdī un esi mans dzīves Kungs!” Tajā dienā, kad piedzimu no augšienes, es skaidri dzirdēju Dieva balsi tieši tāpat, kā jūs tagad dzirdat manu. Šī balss mani uzrunāja vārdā un pateica četras lietas. Tā bija tā diena, kad es piedzimu no augšienes. Nevaru izskaidrot, kā bija iespējams skaidri dzirdēt, bet nevaru arī izskaidrot, kā meitene, kas aizlūgšanu laikā sēž zālē, sāk dzirdēt ar ausi, ar kuru jau no bērnības nav normāli dzirdējusi. To nevaru izskaidrot, kā tas bija iespējams, bet es skaidri dzirdēju balsi, kas teica: “Mārci, lasi Bībeli katru dienu!”
Pirmais punkts ir Bībele.
Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” (Mateja evaņģēlijs 4:4)
Mums ir gan garīga, gan fiziska miesa. Fiziskai miesai ir vajadzīgs apģērbs un barība, bet garīgai miesai ir vajadzīga garīgā barība. Tas ir Dieva vārds. Tieši tāpat, kā tu ik dienas barojies ar fizisko barību, ik dienas ir vajadzīga arī garīgā barība. Garīgā barība ir pamats, kāda būs tava miesa, kāda būs tava dzīve un kur tu nonāksi pēc nāves.
Jēzus viņam saka: “ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.” (Jāņa evaņģēlijs 14:6)
Lasi Bībeli katru dienu!
Otrais punkts – lūgšana.
Lūgšanu un Bībeles lasīšanu mēs varam salikt kopā – PAD (personīgas attiecības ar Dievu), tomēr lūgšanai un Bībeles lasīšanai ir atšķirības. Lasi Bībeli un lūdz katru dienu. Ir pagājuši divdesmit divi gadi no brīža, kad dzirdēju šo balsi. Biju nogājis neceļos apmēram no septiņpadsmit gadiem. Tad es sāku dzīvot nepaklausīgu dzīvesveidu, gāju ne tajā virzienā, dzīvoju ārpus vispārpieņemtām normām līdz trīsdesmit gadu vecumam. 7. aprīlī man palika trīsdesmit gadi un 17. martā piedzimu no augšienes. Trīspadsmit gadus mans dzīves veids bija ne tikai Dievam, bet arī sabiedrībai nepieņemams. Tas viss izpostīja mani, manu domāšanu un arī miesu. Tajā dienā, kad piedzimu no augšienes, vienā mirklī viss mainījās, pateicoties Kristus nāves un augšāmcelšanās faktam, kā arī tam, ka spēju tam noticēt. Tas ir jaunpiedzimšanas brīnums. Ir pagājuši jau divdesmit divi gadi. Laiks, kad dzīvoju nepareizi, bija trīspadsmit gadi, bet kā jaunpiedzimis cilvēks esmu dzīvojis divdesmit divus gadus. Man tas šķiet kā vakardiena, bet ir pagājuši divdesmit divi gadi un tas nav maz. Pamatā visa mana apzinātā dzīve ir bijusi dzīve Kristū, tā ir divreiz vairāk, nekā bez Viņa. Bērnību neierēķinu, jo bērns ir bērns un vispār vēl neko nejēdz. Visus šos divdesmit divus gadus regulāri esmu lasījis Bībeli, pārdomājis Dieva vārdu, slavējis, pielūdzis un lūdzis Dievu. Apmēram sešu septiņu gadu garumā to darīju sešas stundas dienā. Divas stundas lasīju Bībeli, divas stundas lūdzu un divas stundas lasīju grāmatas. Bez tam vēl neskaitāmas reizes gavēju – pa trīs dienām, pa nedēļai, bija pat četrdesmit dienu gavēnis. Ir dažādi periodi. Kas nav saprotams? Katru dienu jāpabaro savs gars. Cilvēks nedrīkst atstāt novārtā savas personīgās attiecības ar Dievu. Personīgas attiecības ir tad, kad tu pats lasi Bībeli un lūdz Dievu regulāri un disciplinēti, lūk, tas ir PAD. Viss ir vienkārši un nevajag meklēt citus variantus, ko Jēzus rakstīja smiltīs. “Mācītājs māca, ka PAD ir regulāri disciplinēta lūgšana un Bībeles lasīšana, bet smiltīs Jēzus rakstīja, ka var palūgt Dieviņu mašīnā pie stūres, kad un kā pagadās.” Ja tu tā domā, tad tu esi tas, kurš meklē, ko Jēzus rakstīja smiltīs. Labāk paklausi, es esmu labāk izskolots nekā visi mani līderi, mani skolotāji, bet tur ir rakstīts, “bet es esmu gudrāks, jo es pārdomāju visu, ko es dzirdu un klausu Tavām pavēlēm”. Kā Jēzus teica par lūgšanu tad, kad mācekļi gulēja.
Un Viņš nāk pie mācekļiem un atrod tos guļam un saka uz Pēteri: “Tātad jūs nespējat nevienu pašu stundu būt ar Mani nomodā? (Mateja evaņģēlijs 26:40)
Tātad minimālais laiks lūgšanai ir viena stunda. Nu, protams, ka to var iztulkot citādāk. Tātad lūgšanām un Bībeles lasīšanai ir jābūt disciplinētai. To nevar atstāt tā – kad tev vienkārši sagribas lūgt Dievu, tad lūdz. Tā tu nedēļu pēc nedēļas, mēnesi pēc mēneša, gadu pēc gada automātiski nepietiekoši barosi savu miesu – tu būsi kārns. Es nevaru lepoties ar daudz kilogramiem, bet es varu lepoties ar daudz garīgiem kilogramiem. Zini, kā tā meitenīte teica, kad viņa tētim lūdza nopirkt viņai cukurvati, un tā bija ļoti liela. Tēvs prasīja: “Vai tu tik lielu varēsi apēst?” Meitenīte tētim atbildēja: “Tu neskaties, ka es esmu tāda maziņa, no iekšpuses es esmu lielāka nekā no ārpuses.” Vienkāršība Kristū. Pie Bībeles un pie lūgšanām ir jāpieiet apzinīgi, disciplinēti, katram tas būs citādāk, katram būs savi laiki, rīts vai vakars, varbūt katram tas nebūs katru dienu, varbūt kādam būs dažādi periodi, bet jebkurā gadījumā – tas būs disciplinēti un regulāri. Personīgas attiecības ar Dievu! Lūk, vienkāršība Kristū! Pirmais bija Bībele un otrais bija lūgšana.
Trešais punkts – draudze.
Bībele skaidri saka, ka Kristus ir mūsu galva, un mēs katrs atsevišķi esam šīs miesas locekļi – kopā ņemot Viņa miesa.
Un visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām, bet Viņu pašu pāri visam iecēlis par galvu draudzei,
kas ir Viņa miesa, pilnība, kas visu visur piepilda. (Efeziešiem 1:22-23)
Dievs visu ir nolicis zem draudzes kājām. Faktiski zem Kristus kājām, kas nozīmē zem draudzes kājām, jo mēs esam daļa no Kristus. Vēstulē Ebrejiem ir teikts:
Neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu. Jo, ja mēs pēc patiesības atziņas saņemšanas tīši grēkojam, tad neatliek vairs upuris par grēkiem. (Ebrejiem 10:25-26)
Kāds upuris par grēkiem? Kā Kristus upuris var darboties pie cilvēkiem, kas apzināti izlaiž dievkalpojumus, kas apzināti atstāj pašu svarīgāko Kristus iestādījumu, kas ir draudze? Personīgas attiecības ir viens, draudze ir otrs. Zini, mums pat nevajadzētu šeit sludināt dažādus motivējošus sprediķus, lai iedvesmotu. Ir pat dažādas psiholoģiskas tēmas, kāpēc ir svarīgi būt komandā. Viena pagale nedeg, tas visiem ir skaidrs. Bet kāpēc kristiešiem īpaši būtu jāskaidro kāds labums ir no tā, ka tu esi draudzē? Pietiek jau ar to, ko saka Kristus. Pat upuris par grēkiem neatliek! Es braukšu strādāt uz ārzemēm un man tur nebūs draudzes. Un es neiešu uz dievkalpojumiem. Draugs, tu saki, ka es esmu gudrāks par saviem skolotājiem, bet šeit ir tikai viena atbilde, ko saka mācītājs: “Cūka arī Āfrikā ir cūka! Un turklāt, ja šī cūka nonāk ārzemēs un nav vairs draudzē, tad šī cūka kļūst īpaši netīra, jo viņa nav Kristus iestādījumā!’’ Ir svarīgi būt komandā! Būt Kristū nozīmē būt Kristus miesā, tas nenozīmē tikai piedzimt no augšas, no Dieva, bet būt arī draudzē! Būt Kristū nenozīmē būt universālā draudzē – nu es skaitos katolis, es skaitos luterānis, es skaitos draudzē “Kristus Pasaulei”. Nē, nevis tu skaities, bet tu reāli esi draudzes kopībā. Tev šeit ir draugi, tev ir savs mācītājs, mums ir savas draudzes mērķi. Katrā draudzē mērķi ir dažādi, bet tie visi ir vērsti uz evaņģēlija izplatīšanu. Ja tie nav vērsti uz Dieva valstības celšanu, tad tie nav Dieva mērķi. Ir daudz dažādas draudzes, bet ir svarīga vietējā draudze – tava draudze! Bībele, lūgšana un draudze – ļoti vienkāršas lietas. Vienkāršība un skaidrība, kas ir Kristū. Ko Jēzus rakstīja smiltīs? Un kamēr mēs meklējam, ko Jēzus rakstīja smiltīs un bieži vien mēs to apzināti meklējam, lai mēs darītu tā, kā mēs paši gribam. Manuprāt, mūsu lielākā kļūda ir tad, kad mēs noliedzam nepareizas lietas, ko mēs domājam un darām, un sev iestāstām, ka mēs esam gudrāki. Manuprāt, gudrāk ir tā, kā Jēzus stāstīja līdzību par diviem cilvēkiem – farizeju un muitnieku.
“Farizejs nostājās un lūdza pie sevis: es tev pateicos, Dievs, ka es neesmu tāds kā citi cilvēki – laupītāji, ļaundari, laulības pārkāpēji vai arī kā šis muitnieks. Es gavēju divreiz nedēļā un maksāju desmito tiesu no visiem saviem ienākumiem. Turpretim muitnieks, iztālēm stāvēdams, neuzdrošinājās pat acis pacelt uz debesīm, bet sita pa savām krūtīm un sacīja: Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs! Es jums saku: viņš nogāja savās mājās taisnots, labāks par otru. Jo katrs, kas pats paaugstinās, taps pazemots, bet, kas pats pazemojas, taps paaugstināts.” (Lūkas evaņģēlijs 18:11-14)
Muitnieki tajā laikā skaitījās pēdējie grēcinieki, okupantu pakalpiņi, kolaboracionisti, ienīsti tautā, kurus nelaida pie Dieva galda, man liekas, ka viņiem pat bija noliegts apmeklēt templi. Divi cilvēki lūdza Dievu -viens bija farizejs un otrs bija muitnieks, kurš stāvēja iztālēm. Acīmredzot, farizejs varēja iet tuvāk, muitnieks kaut kur tālāk, un farizejs lūdza Dievu: “Paldies Dievs, ka es neesmu tāds, kā šis muitnieks, tāds, kā visi citi, es esmu savādāks un labāks par šo muitnieku.” Bet muitnieks, iztālēm stāvēdams, neuzdrošinājās pat acis pacelt uz debesīm, bet sita pa savām krūtīm un sacīja: ’’Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs!” Farizejs sevi apzinājās kā pārāku, taisnu un bez kļūdām, bet muitnieks sevi apzinājās kā cilvēku ar kļūdām, kurš nevar iztikt bez Dieva žēlastības. Muitnieks bija atklāts pret sevi, atklāts pret cilvēkiem, atklāts pret Dievu. Un Jēzus teica, ka muitnieks nogāja savās mājās taisnots, labāks par farizeju. Tāpēc lielākā kļūda ir tā, ka mēs melojam sev, melojam savam tuvākajam un apzināti sākam meklēt, ko Jēzus rakstīja smiltīs, tā vietā lai korekti, vienkārši domātu kontekstā ar Dieva vārdu. Un tikai tad Jēzus var mainīt, tikai tad Svētais Gars var darboties pie mums. Esot draudzē, lielākā kļūda, ko izdara cilvēki, viņi sagrēko jeb viņiem pēkšņi ir galvā kaut kāda putra un ko tad parasti grēko? Mums ir jauniešu draudze, kas tad parasti ir? Kaut kādas meitenes un puiši un tamlīdzīgas lietas. Iedeva kurvīti, nevarēja pārdzīvot. Lielākā kļūda, draugi, ir, ka šāds cilvēks, kas ir kaut ko ne tā izdarījis, varbūt pat ir saņēmis kritiku un viņš sevi uzskata, ka nav cienīgs nākt pie Dieva un vispār nav cienīgs nākt uz draudzi. Tā ir lielākā kļūda! Tikai, esot draudzē, tu joprojām vari dzirdēt, vari baudīt Dieva Gara klātbūtni, dzirdēt sakarīgus sprediķus, un tieši tas, ka Dieva Gars darbojas caur Dieva vārdu tevī, tas var tevi izmainīt. Zini, ir cilvēki, kas savā dzīvē negrib neko mainīt, viņi grib grēkot! Ja tu zini, ka tas nav pareizi, ko dari, paliekot draudzē, ir vienīgais veids, kā nostāties atkal uz pareizā ceļa. Klausīties, lai Dieva vārds tevī rada vēlmi un spēku atkal nostāties uz taisnības ceļa! Āmen! Draudze jau nav domāta taisnajiem, draudze ir domāta tiem, kas nāk un meklē Dievu, draudze ir domāta grēciniekiem! Draudze nav taisnajiem, kur katrs sēž savā vietā, un, nedod Dievs, kāds grēcinieks atnāks un nosēdīsies manā vietā. Es jau šeit draudzē nāku desmit gadus, un ko tad tu šeit esi nosēdies. Šeit sēž tikai taisnie, tie, kas jau ir tīrie – netīrie, ejiet uz aizmuguri! Draudze ir arī grēciniekiem. Jēzus ar grēciniekiem sēdēja pie viena galda. Draudze ir vieta, kur var nākt jebkurš un jebkad. Man ir jautājums par to, vai kaut kas te nav skaidrs? Kristietim bez rakstvietām, bez kontekstiem katrā svētdienā ir jābūt savā draudzē! Kas tur nav skaidrs? Katram kristietim katrā svētdienā ir jābūt savā draudzē! Es 22 gadus katru svētdienu esmu savā draudzē. Praktiski, ir bijuši kādi īslaicīgi ceļojumi, izbraucieni, kur es nevarēju vienlaicīgi būt divās vietās. Kad kāds katru mēnesi sāk ceļot un nav dievkalpojumos, tā, draugi, ir problēma. Ja tu esi vienā dievkalpojumā un trijos dievkalpojumos neesi, tad tā jau ir liela problēma. Cilvēki domā – ja es vairāk strādāšu, izlaidīšu lūgšanas, izlaidīšu Bībeles lasīšanu, izlaidīšu dievkalpojumus, tad es kaut ko vairāk nopelnīšu, kaut ko vairāk sasniegšu. Draugi, viss ir otrādi! Ir rakstīts – ticīgos Dievs svētī miegā!
Ir velti, ka jūs agri ceļaties un vēlu paliekat nomodā un ēdat savu maizi ar rūpēm; saviem mīļajiem Viņš to bagāti dod miegā. (Psalms 127:2)
Mārtiņš Luters, lielais reformators par lūgšanu ir teicis, ka “viņam bija savas personīgās attiecības ar Dievu, un kad man bija daudz laika, nebiju īpaši aizņemts, tad es Dievu lūdzu un studēju Bībeli vienu vai divas stundas dienā, bet tad, kad bija īpaši daudz darba, es lūdzu Dievu trīs stundas”. Viss Dieva valstībā ir otrādi! Tad, kad īpaši daudz viss sakrīt, tad trīs stundas! Un tad tu vari ļaut, ka Dievs visās šajās lietās tev palīdz un darbojas. Bībele, lūgšana draudze. Katram kristietim regulāri ir jālasa Bībele. Es neteikšu to, ka savs gars ir jābaro! Tur jau sākās zīmēšanās – kā var barot garu? Atceros, ka kāda normāla sieviete, ar viņu runāju par personīgām attiecībām ar Dievu. Viņa saka: “Es vienkārši ieslēdzu televizoru, uzlieku kaseti ar dievkalpojumu, tad man pieskaras Dievs, es aizmiegu, un, kad viss beidzas, es pamostos.” Un viņa to sauca par piepildīšanos. Būtu ļoti labi, kā tajās filmās, kurās tiek popularizēts transhumānisms, cilvēks-robots saslēgts ar čipiem un dažādām tehnoloģijām. Patiesībā tas nav nekas jauns. Šajās filmās vienmēr ir jāuzlādējas. Tevi ieliek tādā kā inkubatorā tur guli, pēc tam no rīta tevi ieslēdz, tu pamosties, neko vairs neatceries, vari mesties atkal jaunā dzīvē. Ja kaut kas nepatīk, notīra atmiņu. Tu pārāk daudz uztraucies, vai murgos nāk vecās atmiņas, kurām nevajadzētu būt, ieliek tevi inkubatorā un visu nodzēš. Nevajag iet pie sava psihologa, viss notiek pa vienkāršo. Protams, Dievs darbojas dažādi, bet pamatu pamatā ir vienkāršība: Bībele, lūgšana un draudze. Nu kas tur nav skaidrs? Katram kristietim ir regulāri jālasa Bībele. Nav svarīgas atrunas, katram kristietim regulāri ir jālasa Bībele katru dienu un jālūdz Dievs katru dienu. Katru svētdienu katram kristietim ir jābūt savā dievkalpojumā. Nedēļas vidū katram kristietim ir jābūt savā mājas grupiņā. Tās ir elementāras lietas, kuras patiešām ir regulāri jāatkārto. Viss ir daudz vienkāršāk nekā tas, ko Jēzus rakstīja smiltīs. Ja tas nav ierakstīts Bībelē, tad tur nekas svarīgs nebija. Daudz svarīgāk ir Bībele, lūgšana un draudze. Vēl viena lieta, piemēram, par grāmatām. Savu garu tu pabaro arī lasot grāmatas. Es lasu tikai specifiskas grāmatas jau divdesmit divus gadus. Es nelasu “Troņu spēles”, “Krēslu”, “Hariju Poteru”. Vienreiz sagribējās, jo redzēju filmu “Likteņa līdumnieki”, kur labi tiek atklāta Latvijas vēsture un latviešu likteni. Es uzzināju, ka ir tāda Vladimira Kaijaka grāmata četrās daļās, es viņas pasūtīju. Burtiski izlasīju vienu lapaspusi un sapratu, ka viņa mani neinteresē. Es lasu kādu mācītāju grāmatas, motivējošas grāmatas, tās, kuras man ir vajadzīgas. Ja es lasu dažādas grāmatas, domāju ko gribu, eju, kur gribu, domāju, ko Jēzus rakstīja smiltīs un pats izdomāju, ka tā var. Patiesībā visu, ko tu dari, lasi, strādā visu tu dari Dievam par godu, lai tas tiešām ir tas, kas tev ir vajadzīgs. Vajag saskaņā ar Bībeles kontekstu. Tajā dienā, kad es piedzimu no augšienes Dievs man teica: “Bībele, lūgšana, draudze,” un teica ceturto punktu. Tas viss ir saskaņā ar Bībeli, ne tikai tāpēc, ka Dievs pārdabiskā veidā runāja ar mani. Ceturtais punkts bija: “Tu būsi mans kalps.”
Ceturtais punkts – kalpošana.
No Bībeles lasīšanas, lūgšanas, draudzes izriet kalpošana Dievam. Par kalpošanu nedaudz vairāk. Katram kristietim ir jākalpo Dievam! Kas tur nav skaidrs? Katram ir nepieciešama sava kalpošana. Mums draudzē ir tik daudz iespēju. Mājas grupiņas, kurās jūs kopā varat rīkot neformālos pasākumus, daudz ko kopīgi varat darīt. Mums pat ir biznesa grupa, kur kalpo Dievam ar finansēm, lai vairotu Dieva valstību. Mums ir daudz dažādu kalpošanu, kuras visas kalpo kopējam draudzes mērķim. Kāds ir kopējais mērķis? Jēzus lielā pavēle.
“Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis.” (Mateja evaņģēlijs 28:19)
Arī Tēvreizē mēs lūdzam: Lai nāk Tava valstība kā debesīs, tā arī virs zemes. Lai nāk Dieva valstība tavā dzīvē, tava kaimiņa dzīvē, Rīgā, Latvijā un aiz tās robežām! Un par kalpošanu nedaudz. Kalpošana ir ļoti praktiska. Elementārākais, ko tu vari izdarīt, vienkārši cilvēkam pastāstīt, ko Dievs ir izdarījis viņa dzīvē. Tu vari paaicināt cilvēku uz draudzi, ļoti vienkārši ir piedalīties kādā neformālā pasākumā. Arī ziedojums, desmitā tiesa tas īsti nebūs, tas ir tas, kas veicina draudzes izaugsmi. Arī ziedojums veicina draudzes izaugsmi, un piederību pie draudzes, tā ir mana draudze un es rūpējos, lai tur viss būtu labi. Ir evaņģelizācija no apakšas un no augšas jeb atmoda no apakšas un atmoda no augšas. Kas tas ir? Kad mēs vienkāršiem cilvēkiem sludinām evaņģēliju, audzējam draudzi, cilvēki nāk pie Dieva, tas ir mūsu galvenais uzdevums. Mums visiem kopā ir jāstrādā pie tā, lai draudze aug, lai cilvēki piedzimst no Dieva, jo, ticīgo skaitam vairojoties, vairojas slava Dievam. Draudze “Kristus Pasaulei” visdrīzāk šobrīd Latvijā ir aktīvākā, progresīvākā un lielākā lokālā draudze. Iesākumā mēs bijām maza un pēc tam mēs izaugām. Ir otrs aspekts no augšas. Kas tas ir?
Es tev uzdošu jautājumu: kad Dievs izveda no Ēģiptes savu tautu, pie kā gāja Mozus? Pirmkārt, viņš gāja pie tautas, tautas līderiem, kas arī faktiski nozīmē jūdu valdība. Pie kā vēl viņš gāja? Pie faraona. Tātad Izraēla iziešana no Ēģiptes ir saistīta ar iešanu gan pie tautas caur līderiem, gan arī pie valdības, tā laika faraona, un, lūk, nav iespējamas Latvijā pārmaiņas, nav iespējama Dieva svētīta Latvija, ja mēs aprobežojamies tikai ar to, ka mēs ceļam draudzi. Esteres grāmatā rakstīts, ka ebrejiem draudēja totāls genocīds, totāla iznīcināšana visās pasaules valstīs. Pateicoties kam ebreji tika izglābti? Cilvēkam – Esterei, kuru tēvocis iebīdīja valdībā, viņa bija tā laika Persijas ķēniņa sieva. Tālāk Jāzeps. Pateicoties kam septiņdesmit dvēseles, kuras bija Kanaānas zemē, aizgāja uz Ēģipti un nenomira badā? Pateicoties vienam cilvēkam Jāzepam, kurš bija valdībā. Daniēls, Ezra, Nehemija – to sarakstu varētu turpināt. Tiklīdz ir dievbijīgs ķēniņš, draudzes plaukst un vairojas, tautā valda drošība un labklājība. Tiklīdz ķēniņš tiek iecelts bezdievīgs Baāla pielūdzējs, tad draudzes tiek aizvērtas. Tā plaukst elku kalpība, tas nebūt nenozīmē, ka nav bagātības un labklājības, tās var būt salaupītas bagātības vai tamlīdzīgi uz tautas rēķina, tas viss var notikt. Šodien valdība runā, ka viņiem ir ekonomiska izaugsme un kā naudu dalīt un kam piešķirt. Pirmkārt, nauda ir aizņemta, mēs katru dienu atdodam miljonu, otrs ir sankcijas, degvielas cenas ir uzaugušas kosmosā, kā arī nodoklis degvielai, ko mēs maksājam. Kur viņi dabūja naudu? Atņēma tev! Valdībā jāvalda dievbijīgiem cilvēkiem. Tātad ir dažādi posmi: mēs nevarēsim celt draudzi, ja rudenī būs piespiedu vakcinācija, lokdauni un aizvērs draudzes. Mēs nevarēsim pilnvērtīgi celt draudzi, mēs nevarēsim pasargāt bērnus no šīs nenormālās Sodomas un Gomoras sērgas. Vācijā ir ierosināts likums, ka bērni no 14 gadiem varēs mainīt dzimumu reizi gadā. Vienu reizi gadā var mainīt dzimumu! Kas notiks skolās? Tu palaidīsi bērnus uz skolu, un tā būs obligātā programma, arī privātās skolās, visur tas būs jāmāca. Skolu aiztaisīs, ja tu to nemācīsi. Un vecākiem būs maza teikšana. Draudze nevarēs pastāvēt, ja nebūs atmodas no augšas un apakšas. Evaņģēlijam ir jāskan augšā un apakšā. Un visam ir savs laiks un sava vieta. Un šobrīd ir jānomet šī valdība legālās vēlēšanās 1. oktobrī. Jānomaina pret valdību, kas aizstāv kristīgās vērtības. Tā vietā, piemēram, rudenī, lai sludinātu evaņģēliju, tā vietā pāris nedēļās būs jāpanāk, lai jūsu mācītājs tiktu Saeimā. Viss ir ļoti vienkārši. Es gribu paskaidrot, ko nozīmē vārds politika. Tā ir sabiedriskās darbības nozare, kurā ietilpst valsts iekārta, pārvalde. Vai Bībele nesaka, ka mēs esam ķēnišķīgi priesteri? Kāpēc bezdievjiem ir jāpārvalda mūsu dzīve? Mēs ņemsim dalību valsts pārvaldē. Saeimā mēs būsim, bet jautājums, vai mēs uzvarēsim? Tas, ka iekļūsim, tas ir skaidrs, bet vai mēs būsim opozīcijā vai valdībā, jo valdībai ir visi instrumenti kā pārvaldīt. Ja Saeimā esam mazākumā, mēs neko nevarēsim panākt, atkal varēsim tikai protestus taisīt un akcijas. Kāpēc es biju pie Latvijas Televīzijas, jo mēs arī esam daļa no sabiedrības, bet mūs nedzird – atspoguļo tikai vienveidīgu informāciju un skalo smadzenes, medijos nav vietas taisnībai un patiesībai. Tam tiek tērētas nenormālas naudas summas, un tas viss pieder valdošajai koalīcijai. Mums jau nevajag, gan jau Dievs pats tiks galā ar bezdievjiem, vai ne? Bet Dieva Vārds saka, ka “mums būs lūgt un mums būs strādāt, visur ir jāskan Dieva Vārdam”. Mēs ceļam draudzi, mēs ejam politikā, mēs ejam visur. Visām draudzēm kopā ir viens uzdevums, bet katrai draudzei ir savs lokāls uzdevums un mums ir, lūk, šāds, un katrs draudzes apmeklētāja kalpošana ir kalpot abās šajās lietās: katrs komentārs internetā, katrs šeirs internetā ir tavs atbalsts, katrs laiks ir tavs atbalsts. Katru reizi, kad tu atnāc un piedalies, ir tavs atbalsts, katra ziedota summa ir tavs atbalsts, katra evaņģelizācija, neformālais pasākums ir tavs atbalsts. Katram kristietim ir jākalpo Dievam savā lokālajā draudzē, katram draudzē ir jāuzņemas savs pienākums kopējam mērķim. Lai nenovirzītos no mērķa mums ir jāzina četras ļoti vienkāršas lietas: Bībele, lūgšana, draudze un kalpošana.
Piektais punkts – spiediens.
Un tas Kungs sacīja Mozum: “Tagad tu redzēsi, ko Es darīšu faraonam, jo ar stipru roku viņš tos atlaidīs, un ar stipru roku viņš tos izdzīs no savas paša zemes.” (2. Mozus grāmata 6:1)
Dievs teica Mozum – pats faraons jūs izdzīs. Ko tas nozīmē? Kāpēc faraons, kurš negribēja palaist vergus, šos simtiem tūkstošu cilvēku vergu, viņš negribēja viņus izlaist, kāpēc viņš neatlaida, bet izdzina? Kāpēc viņš tika piespiests? Atceries, nekad velns tāpat vien neko neatdos. Atceries, nekādi panākumi vai evaņģelizācija, vai tā ir politika, vai tas ir bizness, grupas celtniecība vai mācības, vai kas cits, nekas pats par sevi nenotiks! Ir jāizdara milzīgs spiediens, uz konkrētu problēmu jāizdara milzīgs spiediens. Un tad ne vienkārši kaut ko tu iekarosi, vai tev kaut ko iedos, tev burtiski lūgsies “paņem to”, jo tu būsi izdarījis spiedienu. Mozus gāja un runāja, Mozus gāja un darīja, Mozus gāja un izstiepa zizli un jūra pat pāršķēlās. Bija desmit Ēģiptes mocības, ko Dievs darīja caur Mozu. Faraons šaubījās vienu dienu, viņš saka: es jūs atlaidīšu, un tika paņemtas šīs mocības. Nākamajā dienā – es jūs tomēr neatlaidīšu. Desmitā mocība notika pirmdzimto nāve, viņš izdzina un iedeva līdzi zeltu un sudrabu. Izraēlieši prasīja ēģiptiešiem zeltu un sudrabu, un viņi deva: ejiet prom no mūsu zemes. Viņi izgāja, jūra pāršķēlās. Un mēs esam viņu pēcteči, mēs esam mantojuši šo ticību un Dieva tuvumu. Arī mēs varam iet un jūra pāršķelsies, bet, lai jūra pāršķeltos, mums jāizdara uz jūru milzīgs spiediens. Zināt, ko nozīmē spiediens? Tas nozīmē, ka es stāstu par vienu dienu – no rīta pie televīzijas, pēc tam esi Jelgavā un pēc tam vakarā esi koncertā. Lūk, tas arī ir spiediens. Visas savas pūles tu esi sakoncentrējis vienā virzienā, katru dienu tu izdari milzīgu spiedienu, tas nebūs bez sekām.
Pēc Jumpravas koncerta Ainārs pienāk pie manis un saka, ka viņu gaida sieva un kaut kur tur ir jājiet. Un zini, ka viņš neaizgāja. Viņš izgāja ārā, ir nakts, pulkstenis bija apmēram 23.30, un viņš redz jaunu klubu Andrejostā, tur mūzika skan, tur viss notiek, dzer. Un ko viņš dara? Viņš ieslēdz telefonu, filmē, viens pats iet iekšā un runā ar cilvēkiem, un tur atrod sev atbalstītājus. Viņš ir evaņģēlists. Kāds ir viņa mērķis? Lai kristīgās vērtības būtu prioritāte Latvijā. Tas nozīmē, ka viss, ko tu dari, tu izdari spiedienu, tu ej visur. Lūk, ko nozīmē izdarīt spiedienu. Mēs viens no otra mācamies. Viņam kritika vispār neeksistē, viņš neredz nekādu kritiku, kāds kaut ko kritizēs, viņam pat vaibsts nenoraustīsies. Viņš redz tikai savu mērķi un bliež. 33 koncerti kas notikuši jau, vēl palikuši 17, es būšu bijis 50 pilsētās, ar nakšņošanu citur, tas tūlīt beigsies un sāksies cita tūre: Latvijas pilsētas augustā un septembrī ar aizlūgšanu dievkalpojumiem, būs flaijeru dalīšana, jāliek reklāmas un jājiet pēc cilvēkiem, pēc dvēselēm. Viena tūre bija no augšas, otra tūre – no apakšas.
Jebkurā gadījumā – tu esi labākajā vietā, labākajā draudzē kopā ar labākajiem cilvēkiem tev apkārt. Mums ir mērķi, mums ir vīzija, mums ir vēlme, un mēs ļoti vienkārši izprotam Bībeli. Tātad – Bībele, lūgšana, draudze, kalpošana. Āmen!
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Vienkāršība Kristū” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
