Es gribu paskaidrot kādu svarīgu lietu par naudu. Mēs lasām Dieva vārdā, grāmatās un arī dzirdam dažādus naudas un došanas principus. Un ļoti viegli ir tikt apmānītam, bet tas nenozīmē, ka vainīgs ir sludinātājs. Ne vienmēr vainīgs ir tas, kurš māca par finansēm un labklājību. Viena lieta mums ir pilnīgi skaidra – “Jo jūs zināt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, ka Viņš, bagāts būdams, ir tapis nabags jūsu dēļ, lai Viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību.” (2. Korintiešiem 8:9) Jēzus nomira ne tikai par mūsu grēkiem un slimībām, bet arī par mūsu nabadzību. Dieva griba ir labklājība. Visā šajā procesā ir sava vieta arī brīnumiem, bet ir viegli pakļauties kārdinājumam ticēt, ka tad, kad tu atnesīsi savu ziedojumu vai desmito tiesu un iedosi to, tikai un vienīgi tāpēc tev būs finansiāla svētība. Tā nav visa patiesība. Kad dodam Dievam, mums ir jāsaprot, ka mēs nedodam tieši Dievam. Šeit nav rokas no debesīm vai kastes, kas paņem augšā ziedojumu un smaida uz mums. Ir ļoti viegli pievilties un sākt ticēt un domāt, ka tikai tāpēc, ka tu ziedo, dod desmito tiesu vai vairāk, tavā dzīvē būs svētība. Tā nav patiesība!

Jā, Bībele saka: dodiet, un tad jums taps dots, bet mūsu lēmumam dot jābūt ar skaidru galvu un skaidru sirdsapziņu. Mums ir jāzina, kāpēc dodam. Došana un ziedošana ir paklausība Dievam, tā ir Dieva slavas un pielūgsmes forma, taču tā ir arī ATBILDĪBA Dieva un draudzes priekšā. Nevajadzētu domāt un ticēt tam, ka, tāpēc ka tu dod, Dievs tevi īpaši mīlēs un svētīs. Pirmkārt mums ir jāapzinās, ka tā ir mūsu atbildība draudzes priekšā. Vienkārša, parasta atbildība. Tev jāapzinās – lai draudze funkcionētu, lai evaņģēlijs un Dieva valstība izplatītos, ir nepieciešamas finanses. Nāc un dod ar vienkāršu atbildības sajūtu un lēmumu piedalīties tajā, lai draudze attīstās, aug un Dieva valstība iet plašumā. Tas ir tavs ieguldījums ne tikai draudzē, bet caur draudzi arī Latvijā.

Saistībā ar tautas lūgšanu sapulci “Dievs, svētī Latviju”, kas būs 20. oktobrī, jau tagad notiek brīnumi. Es vienkārši paklausīju Dievam un sāku organizēt šo pasākumu. Tas bija martā, kad es saņēmu šo vēsti no Dieva un sāku rīkoties. Gāja laiks un brīžiem šķita, ka tas ir nereāli un bezcerīgi, bet es zināju vienu – Dievs man lika to darīt, Viņš teica to darīt, un tā ir mana atbildība to izdarīt. Dievs nesolīja, ka birs zvaigznes no debesīm un viss notiks viegli, es vienkārši darīju, bet šodien tiešām notiek brīnumi. Mums jau ir desmit runasvīri, kuri uzstāsies lūgšanu pasākumā, mūs atbalsta gandrīz visas lielākās konfesijas Latvijā. Tikai nesen sākām apzvanīt mācītājus, un jau tagad ir skaidri zināmi piecdesmit, kuri būs, bet plānojam simts līdz simt piecdesmit. “Dievs, svētī Latviju” atbalsta arhibīskapi, Vasarsvētku draudžu apvienība, evaņģēliskie kristieši, draudze “Labā Vēsts”, “Jaunā Paaudze”, katoļu draudzes, luterāņu draudzes, metodistu draudzes, adventistu draudzes un daudz citu kristīgo draudžu. Slavēšanas kopkorī ir pieteikušies 400 cilvēki. Tas viss jau ir! Mēs ar atbildīgajiem cilvēkiem par gaismām un skaņu otrdien braucam skatīties Skonto halli un uz vietas lemt dažādus jautājumus. Draudzes “Labā Vēsts” mācītājs Andrejs Čebotarjovs mums piešķīris 1200 krēslus, mums pašiem ir 650, “Jaunā Paaudze” dod ap tūkstoti un būs vēl, ja vajadzēs. Un arī finanses būs, ja vajadzēs, tikai ar vienu piebildi: ja mēs, Latvijas draudze, apzināsimies savu atbildību pret šo pasākumu un dalību savā draudzē. Lai Dieva valstība iet plašumā!

Mēs tiekam svētīti caur evaņģelizācijas tūri pa Latvijas pilsētām. Tie, kas nes aparatūru, skaņo, slavē, dejo, organizē un kalpo, ir svētīti caur to, ka kalpo cilvēkiem. Un mums būtu jāapzinās, ka tas viss maksā naudu. Luīze saka došanas vārdu šajās pilsētās, kurās notiek dziedināšanas dievkalpojumi. Es teicu viņai, izņem ārā vārdus: “Dodiet, tad jums taps dots.” (Lūkas 6:38 ) Tas ir Dieva vārds un patiesība, bet tā ir jau nodrāzta frāze un tam nevajadzētu būt galvenajam motīvam ziedot. Neziedo tādēļ, lai tev taptu dots, bet tādēļ, ka tā ir Dieva griba un tava atbildība par Latviju un glābtiem cilvēkiem. Viss ir ļoti vienkārši.

Mēs šodien esam gandrīz pilna zāle. Vēl ir brīvas dažas vietas, bet, ja mēs šonedēļ uztaisītu reklāmu, nākamnedēļ šeit vairs nebūtu gaiss, ko elpot. Mūsu arhitekte ir uztaisījusi mūsu draudzes esošo plānu ar zāli, skatuvi, darba sapulču telpām un bērnistabu. Redzama ir arī aizmugurējā siena, aiz kuras ir 300 km2 liela šuvēju darbnīca. Šobrīd norit sarunas ar vietējo vadību un arhitektiem par pārprojektēšanu – sienas nojaukšanu, un tad mūsu draudzi droši varēs pārdēvēt par penthouse(angļu val. ‘augšstāva apartamenti’). Viss ceturtais stāvs būs mūsu, ieskaitot koridoru. Jaunais plāns jau ir gatavs, vietas būs daudz, zāle tad būs nevis horizontāli garena, bet vertikāli garāka. Logi ir visapkārt, sienas nav vajadzīgs būvēt, tikai pielikt melnus aizkarus galā. Šuvēji paši ir izrādījuši vēlmi pārvākties uz citu stāvu šajā pašā ēkā. Ja mēs šīs telpas nepaņemsim, tajās ienāks citi. Ja mēs gribam augt, mums vajag vietu. Ir izdarīts eksperiments ar haizivi. Kad viņu ievietoja dzīvot akvārijā, tā neauga lielāka, bet, kad to palaida plašā baseinā, tā izauga lielāka. Tas pats ir ar draudzi. Ja mums ir vieta, mums ir kur augt. Bet ir viens bet. Šobrīd par telpām mēs maksājam ap 5000 eiro mēnesī, vasarā nedaudz lētāk, ziemā dārgāk. Jaunās telpas nozīmētu plus 2000 eiro mēnesī. Ja mēs vienojamies par izdevīgiem nosacījumiem un saskaņojam projektu, janvāris un februāris būtu laiks remontam, un par tiem mums naudu neprasītu. Pēc tam būs 7000 mēnesī. Es runāju ar līderiem, un visi kā viens izteica vēlmi pēc lielākas zāles un bija gatavi izmantot šo iespēju, taču tas visu sadārdzinās par diviem tūkstošiem. Draudzes budžets nav mazs, bet mums ir lieli plāni, un visur ir vajadzīga nauda. Evaņģelizācijas dievkalpojumi maksā naudu, un ziedojumi tajos gluži nenosedz visas izmaksas. Mēs paši maksājam par saviem projektiem! Mums nav sponsoru. Starp citu, vakar Ventspils draudzes mācītāja mums iedeva vērā ņemamu naudas summu lūgšanu pasākumam oktobrī. Tas bija pirmais lielākais ziedojums, un es ticu, ka tādi būs vēl. Pamatā mēs paši maksājam par Dieva valstības izplešanos. Vai tu vēlies, lai mēs esam lielākās telpās un maksājam vairāk? Ar jūsu atbalstu mēs izlēmām – jaucam sienu nost un gādājam par to, lai draudze ir lielāka. Lai Dievs svētī Latviju!

No kurienes nāk papildu finanses? No jauniem cilvēkiem draudzē. Tie cilvēki, kuri apzinās savu piederību draudzei un evaņģēlija izplatīšanas svarīgumu, piedalās Dieva darbā ne tikai ar savu mīlestību, bet arī atbildību dot no savām finansēm. Cilvēki bieži domā, ka viņi atnesīs un ziedos, un tad viņiem būs. Nekas tev nebūs tikai no tā, ka tu vienkārši ziedo. Ir daudz un dažādi citi dzīves aspekti, kurus tu vari sakārtot tikai esot attiecībās ar Dievu un esot dzīvā draudzē. Atbildības uzņemšanās nozīmē arī audzēt savu mājas grupu. Starp citu, šajā nedēļā mums ir rekords – 350 cilvēki mājas grupās.

Mēs saskaitījām, ka šobrīd draudzē ir 500 cilvēki. Patiesībā mūsu draudzi apmeklē kādi 700 – 800 cilvēki visā Latvijā. Un tika izrēķināts, ka vidēji katrs cilvēks draudzē ziedo 32 eiro mēnesī. Ja mēs rēķinām to, ka esam vairāk, tad tie ir tikai 20 eiro mēnesī. Ja tā ir mūsu desmitā tiesa, tad šajā draudzē cilvēki ir nabagi. Ja tava desmitā tiesa ir 20 – 30 eiro, tas nozīmē, ka tā tu pelni. Vai tā ir patiesība? Statistika Amerikas draudzēs rāda, ka 20% draudzes cilvēku, kas ir nodevušies kalpošanā, nodrošina visu pārējo 80% cilvēku vajadzības, arī finansiālās. Vai tas ir taisnīgi? Vai mums nevajadzētu uzņemties atbildību par Dieva darbu Latvijā un arī par savu draudzi? Vai mums būs lielākas telpas, kur cilvēki var brīvi pulcēties? Kad februārī būs draudzes vienpadsmit gadu jubileja, kur mēs liksim cilvēkus? Nākamā gada janvārī mums ir jāīrē Kongresu nams, kas maksā 3000 eiro. Turklāt visa tehnika ir jāpārved un jāuzstāda tur. Vai nebūtu labāk noņemt sienu un būt šeit, nevis maksāt Kongresu namam?

Ja tev ir grūti tikt galā ar desmito tiesu prātā vai sirdī, domā vienkāršāk – tā ir atbildība par savu draudzi un Dieva darbu. Tā ir arī pateicība par to, ko Dievs caur draudzi ir darījis tavā dzīvē. Ja tu vēlies lielākas telpas un Dieva valstības izplatīšanos Latvijā, uzņemies atbildību par to gan ar savu roku darbu, gan ar savām finansēm. Es aicinu atbalstīt Dieva darbu ar to, ka tu ved cilvēkus pie Dieva, audzē mājas grupas un finansiāli audz. Man nav pieņemams tas, ka Ķēniņa bērni no “Kristus Pasaulei” pelna 300 eiro mēnesī. Tas nav Dieva plāns, bet gan velna plāns. Sātana plāns ir mērdēt tevi badā un atstāt bez medicīniskās aprūpes. Tas neattiecas uz studentiem, bet gan uz pieaugušiem cilvēkiem. 300 eiro mēnesī ir bada maize, vergu maize Ēģiptē, ar to nevar izdzīvot. Draugs, kā tu dzīvo? Tu domā, ka no savas mazās algas noziedosi mazumiņu un būsi svētīts? Taisi savu biznesu vai meklē normālu darbu! Apzinies savu vērtību, tu esi draudzes “Kristus Pasaulei” loceklis! Šī nav nabagu draudze! Tu esi Ķēniņa bērns un vērtīgs Dievam. Un Dievs nav paredzējis tev dzīvot nabadzībā vai draudzei pulcēties mazās telpās pilsētas nomalē, bet gan pilsētas centrā ar tūkstošiem vietu. Ar spēcīgu mūziku, slavēšanu un modernu interjeru! Aleluja! Mēs palielināsim savus ienākumus un nežmiegsimies savas draudzes labā!

Es nevēlos no tevis izvilkt vairāk naudas, bet vēlos, lai tu domā ar galvu un ar vēsu prātu saproti vienkāršas bībeliskas patiesības par naudu. Lai tu saproti, cik vēlies dot, nevis dod tāpēc, ka mācītājs labi runāja, vai bija liels svaidījums. Un tad tu aizej mājās, nokļūsti citā svaidījumā un atklāj, ka tev pietrūkst naudas, un jūties apkrāpts. Kā vienreiz pēc dievkalpojuma Ukrainā mani pie durvīm gaidīja jauns vīrietis un teica, ka esot atdevis visu naudu, jo es tik labi esot runājis, un tagad viņam pietrūkst mājupceļam. Nav pareizi ziedot emociju vadītam. Nebūs tā kā Buratino, kurš iesēja naudu un cerēja, ka izaugs vēl. Tavs naudas koks neaugs, kamēr tu pats nestrādāsi un nekalposi Dievam. Tāpat arī draudze neaug tikai no lūgšanām par atmodu, bet no atbildības uzņemšanās un darba.

Kur tad paliek Bībeles pants, ka “Dieva svētība dara cilvēku bagātu bez sevišķām viņa paša pūlēm”? Un kur tad paliek tas, ka Jēzus paēdināja piecus tūkstošus ar piecām maizēm un divām zivīm? Un Jēzus taču teica mācekļiem laivā: “Kāpēc jūs domājat, ka jums nav maizes?” Dievs gādā par tiem, kas MEKLĒ VIŅU un KALPO VIŅAM! Viņa griba ir tāda, ka tev viss ir pietiekami, un tur ir vieta arī Dieva brīnumiem. Tas ir tāpat kā ar ārstu, – ja tu ej draudzē, tas nenozīmē, ka nevajag apmeklēt ārstu, jo Dievs visu ir dziedinājis. Vai pietiek tikai ar to, ka tu aizej pie mācītāja, viņš uzliek rokas un lūdz un viss ir gatavs! Zobi nav jālabo, pie zobu higiēnista nav jāiet, salauzti locekļi nav jāārstē? Vai tā tas darbojas? Tāpat ir arī ar došanu un ziedošanu, – bez paša darba tas nedarbojas. Sava vieta ir brīnumiem un sava vieta ir veselajam saprātam. Jā, mēs ticam Dieva brīnumiem, un, starp citu, šobrīd mūsu draudzei ir vajadzīgs finansiāls brīnums – pasākumam “Dievs, svētī Latviju”, dziedināšanas dievkalpojumiem, savu telpu izbūvei līdz galam un iknedēļas draudzes aktivitātēm.

Uz dievkalpojumu mēs nākam ar apzinātu lēmumu ieguldīt konkrētu summu Dieva darbā. Nav tā, ka Dievs nevar arī īpaši uzrunāt atdot kādus iekrājumu vai tamlīdzīgi. Bet mums nevajadzētu fokusēties uz svaidījumu vai īpašu Dieva aicinājumu tev atdot visu. Ir vajadzīga platforma, uz kuras Dievam darboties. Biznesmenis var reāli sapņot par tūkstošiem, ja viņš redz vīziju un attiecīgi gudri strādā. Cilvēks ar 300 eiro algu, paliekot uz vietas, nevar sapņot par tūkstoti. Es tev šodien pateicu, lai neesi dumjš. Esi reāls un arī neaizmirsti, ka Dievs ir labs un grib svētīt. Vakar mums bija divi evaņģelizācijas dievkalpojumi Ventspilī un Talsos, bija tāls ceļš pie stūres un vēl lija lietus, un es esmu noguris. Pirmdien es biju Liepājā, Vasarsvētku mācītāju padomes sēdē, trešdien bija tikšanās, šodien atkal ir dievkalpojums un vakarā grupas sapulce. Protams, ir svarīgi pavadīt laiku ar Dievu, kas ir pats svarīgākais. Es esmu noguris, bet Dievs saka: “Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla.” (Mateja 11:30) “Bez sevišķām tavām paša pūlēm” nenozīmē, ka nebūsi nostrādājies un noguris, bet tas nozīmē, ka tava kalpošana nesīs prieku un augļus! Tas ir vienkāršs bībelisks skaidrojums par naudu. Dievs tev nemetīs no debesīm kabatas naudu, Viņš neradīs no zila gaisa cilvēkus grupiņā.

Es redzēju sapni no Dieva. Tajā biju es un vēl kādi cilvēki, un es to asociēju ar mūsu draudzi. Mēs esam pabeiguši skolu, un tajā ir ļoti stingrs, gudrs un labs direktors. Notiek izlaidums, un es jūtos tā, it kā man būtu jāsaņem dāvana vai prēmija par labu skolas beigšanu. Mums visiem tur ir tāda vēlme. Bet iekšā ir neliela trauksme, ka nenotiek tā, kā man pašam gribētos. Es redzu, ka vienam nav tā, kā viņš gribēja, un otram nav tā, kā viņš gribēja. Pienāca mana kārta pabeigt skolu, un skolas direktors teica: “Ej ar to, ko tu šeit esi saņēmis un iemācījies. Tā ir tava dāvana.” Kur ir tava dāvana? Ej ar to, ko tu šeit esi saņēmis un iemācījies, tā ir tava dāvana. Tā ir neizmērojama dāvana, kas nav izsakāma naudā, – saņemt gudrību dzīvot, augt, kalpot, pelnīt, celt mājas grupas. Tu šeit no Dieva esi saņēmis gudrību, un neceri uz muļķībām. Mani ļoti uzrunāja Rakstu vieta:

“Un, pieaicinājis Savus divpadsmit mācekļus, Viņš tiem deva varu pār nešķīstiem gariem tos izdzīt un dziedināt visas sērgas un slimības. Un šie ir divpadsmit apustuļu vārdi: pirmais ir Sīmanis, saukts Pēteris, un viņa brālis Andrejs; Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis; Filips un Bartolomejs; Toms un Matejs, muitnieks; Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs; Sīmanis Kānaānietis un Jūda Iskariots, kas Viņu arī nodeva. Šos divpadsmit Jēzus izsūtīja, tiem pavēlēja un sacīja: “Nenoeita uz pagānu ceļu un neeita samariešu pilsētā. Bet eita labāk pie Israēla cilts pazudušām avīm. Bet ejot sludiniet un sakait: Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi. Dziediniet slimus, šķīstiet spitālīgus, uzmodiniet mirušus, izdzeniet ļaunus garus. Bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet. Jums nebūs iegādāties nedz zeltu, nedz sudrabu, nedz varu savās jostās, nedz ceļasomu, nedz divi svārkus, nedz kurpes, nedz nūju, jo strādniekam sava barība pienākas.” (Mateja 10:1-10)

Viņš tiem deva varu dziedināt un sludināt. Tu esi Jēzus māceklis un izsūtīts! Mēs zinām, ka visi mūsu lielie pasākumi maksā naudu, Bet Jēzus saka, lai ejam ar to, kas mums ir un izmantojam jau esošās privilēģijas. Ej un vairo Dieva valstību! Es vēlos tev atklāt Dieva sirdi. Atceries, ka ir arī citi sprediķi, un šis ir balansam, lai nebūtu veltīga gaidīšana un vilšanās.

Vai Dievs grib, lai tu esi vesels?

“Un Jēzus aizgāja no turienes; Viņš nāca pie Galilejas jūras, uzkāpa kalnā un tur apsēdās. Un daudz ļaužu atnāca pie Viņa un atveda sev līdzi tizlus, kroplus, aklus, mēmus un daudz citu un nolika tos pie Jēzus kājām, un Viņš dziedināja tos, tā ka ļaudis brīnījās, redzēdami mēmus runājam, kroplus veselus, tizlus staigājam un aklus redzam, un viņi slavēja Israēla Dievu. Un Jēzus, pieaicinājis Savus mācekļus, sacīja tiem: “Mana sirds iežēlojas par šiem ļaudīm; jo tie jau trīs dienas pie Manis palikuši, un tiem nav ko ēst. Es negribu tos neēdušus atlaist, ka tie ceļā nenonīkst.” Un mācekļi Viņam sacīja: “Kur lai ņemam šeitan tuksnesī tik daudz maizes, lai paēdinātu tādu pulku ļaužu?” Un Jēzus tiem sacīja: “Cik jums ir maizes?” Tie atbildēja: “Septiņas un kāds mazums zivtiņu.” Un Viņš lika ļaudīm apsēsties zemē, ņēma tās septiņas maizes un tās zivis, pateicās, pārlauza un deva tās mācekļiem un mācekļi ļaudīm. Un viņi ēda un paēda, un no atlikušām druskām salasīja septiņus grozus pilnus. Bet to, kas ēduši, bija četri tūkstoši vīru, neskaitot sievas un bērnus.” (Mateja 15:29-38 )

Svētais Gars, palīdzi katram no mums to saņemt sirdi un garā – “Viņš dziedināja tos.” Visus, ko pie Viņa atveda, Jēzus dziedināja. Tā ir Trīsvienīgā Dieva būtība, Tēva mīlestība, Jēzus žēlastība un Svētā Gara sadraudzība. Dievs grib, lai tu esi vesels! Tā ir Viņa perfektā griba. Dieva griba ir, lai tu esi dziedināts, veiksmīgs un baudi labklājību, labas attiecības un augļus savā dzīvē. Paņem nost visu, kas lieks, un vienkārši pieņem Dieva gribu.

 

Mēs ciemojāmies pie viņas mājās. Tolaik šī sieviete vēl dzīvoja luterāņu mājā, kas pieder draudzei. Viņa teica tieši šos vārdus: “Dievs gādās par tavu labklājību.” Es atbildēju: “Ne obligāti Dievs gādās. Es vienkārši kalpošu Viņam, un kas būs, tas būs. Tas nav Dieva pienākums.” Tajā laikā tāda bija mana sapratne un domāšana. Viņa teica tā: “Tu gribi to vai nē, bet tev būs labklājība. Tu kalposi Dievam, darīsi pareizas lietas un tev būs labklājība.” Es to tā nevarēju pieņemt. Šobrīd ir pagājuši jau padsmit gadi, un es esmu pārliecinājies par to, kāda ir Dieva sirds. Tu kalpo Dievam, un Viņš grib par tevi gādāt. Reizēm mūsu pašu nepareizās rīcības ir tās, kas samazina mūsu finanses, veselības līmeni, attiecības ar cilvēkiem vai citas lietas, taču Dieva griba ir dziedināt.

“Un Jēzus, pieaicinājis Savus mācekļus, sacīja tiem: “Mana sirds iežēlojas par šiem ļaudīm; jo tie jau trīs dienas pie Manis palikuši, un tiem nav ko ēst. Es negribu tos neēdušus atlaist, ka tie ceļā nenonīkst.”” (Mateja 15:32)

Jēzus dziedināja cilvēkus. Visi ļaudis, to redzēdami, slavēja Dievu. Jēzus redz, ka cilvēki jau trīs dienas mājo pie Viņa, esot prom no mājām. Jēzus redzēja, ka viņi nav ēduši, tāpēc Viņš pieaicināja savus mācekļus un sacīja tiem: “Mana sirds iežēlojas par šiem ļaudīm, jo tie jau trīs dienas atrodas pie Manis, un tiem nav ko ēst.” Kāpēc Jēzus pabaroja šos piecus tūkstošus, kuri bija atnākuši pie Viņa? Tāpēc, ka Viņa sirds iežēlojās par šiem cilvēkiem. Kāpēc Jēzus šos cilvēkus dziedināja? Šī paša iemesla dēļ, kāpēc Jēzus nomira pie krusta. Tāpēc, ka Dievs savu mīlestību pret mums pierāda ar to, ka Viņš mira par mums, kamēr paši vēl bijām grēcinieki. Viņš to darīja mīlestībā pret mums. Es vēlos tev atklāt Dieva sirdi. Es vēlos tev izstāstīt patiesību. Es vēlos, lai tu ieraugi visu šo būtību. Es vēlos, lai tu ieraugi pašu Dievu caur savām personīgajām attiecībām ar Viņu.

Dieva būtība ir iežēloties par tevi. Tā ir viņa būtība, ka tu esi bagāts. Tā nav patiesība, ka Dievs grib, lai katrs būtu miljonārs. Tā nav! Dieva griba nav arī tā, lai katrs kļūst par biznesmeni. Tas, kurš ir saņēmis aicinājumu kļūt par biznesmeni, tam arī jākļūst par tādu. Katrs ir tur, kur viņš aicināts. Ikviens ir aicināts ieguldīties Dieva valstībā. Katrs ir aicināts vairot Dieva Valstību un vest cilvēkus pie Kristus ar savu artavu un atbildību Dieva, draudzes un cilvēku priekšā. Dievs iežēlojas. Nevajag arī pārprast, domājot, ka Dievam ir tevis žēl un tāpēc Viņš pieskārās. Tā ir vienkārši Viņa griba un sirds, jo tu esi Ķēniņa bērns. Tieši tāpēc arī visas šīs privilēģijas pienākas tev. Kopā ar Dievu tu dzīvosi kā niere taukos. Šis fakts, ka Jēzus paēdināja piecus tūkstošus ar piecām maizēm un divām zivīm, ir brīnums. Tajā pašā laikā arī caur mūsu pašu došanu, dzīvesveidu, vīziju un to, ka mēs kalpojam Viņam, Dievs dara brīnumus. Es jūtu, ka tautas lūgšanu sapulcē “Dievs, svētī Latviju” būs brīnums. Šis pasākums pats par sevi ir brīnums, bet būs arī finansiāls brīnums. Dziedināšanas dievkalpojumos būs finansiāli un cita veida brīnumi.

Liepājā uz dziedināšanas dievkalpojumu bija atnākuši 155 cilvēki. 89 cilvēki no tiem bija jauni, un 25 cilvēki pieņēma Jēzu Kristu par savu Glābēju. Draudzē uz nākamo mājas grupu atnāca 10 cilvēki. Tas viss pēc viena dievkalpojuma! Vakar bijām Ventspilī un Talsos. Talsos tikai divi cilvēki pieņēma Jēzu, bet kopumā bija 35 jauni kontakti. Tie bija cilvēki, kas atnāca, lai meklētu Dievu. Tas nenozīmē, ka visi šie cilvēki pieķersies Dievam, bet viņi šobrīd ir. Protams, var notikt tā, ka visi pieķeras Dievam un ved pie Kristus arī savus radiniekus un draugus. Lūk, kā Dieva Valstība iet plašumā! Dievs ir labs. Tu esi unikāls un Dievam dārgs. Visa mūsu draudze Dievam ir dārga un unikāla. Es esmu pārliecināts, ka tu esi pareizajā vietā.

“Un Viņa mācekļi, pārceldamies uz otru malu, aizmirsa maizi paņemt līdzi. Bet Jēzus uz tiem sacīja: “Pielūkojiet un sargaities no farizeju un saduķeju rauga.” Bet viņi domāja un runāja savā starpā: “Tas tamdēļ, ka neesam maizi paņēmuši līdzi.” Un Jēzus, to nomanīdams, uz tiem sacīja: “Kamdēļ jūs tā domājat, ka jums nav maizes, jūs mazticīgie. Vai jūs vēl nesaprotat un neatminaties tās piecas maizes pieciem tūkstošiem un cik grozu jūs tur vēl salasījāt? Nedz tās septiņas maizes četriem tūkstošiem un cik grozu jūs vēl salasījāt? Kā tad jūs nesaprotat, ka Es nerunāju par maizi, jums sacīdams: sargaities no farizeju un saduķeju rauga?”” (Mateja 16:5-11)

Laivā Jēzus mācekļiem patiešām nebija maizes, bet Jēzus saka: “Jums ir maize, kamēr sekojat Man.” Katram, kas seko Jēzum, ir pārdabiska svētība. Šīs svētības pat bauda lūzeri, kuri teorētiski neprot ar naudu rīkoties. Vakar man bija telefonsaruna ar mācītāju no Talsiem. Viņš man pastāstīja, ka ir pārvācies uz jaunu māju. Es pie sevis prātoju: “No kurienes viņam pēkšņi tādi ienākumi?” Šis mācītājs turpināja stāstīt: “Kāds cilvēks, kurš jau vairākus gadus dzīvo Anglijā, nodeva lietošanā savu māju man. Viņš pats negrasās atgriezties Latvijā.” Šis ir tas gadījums, kad Dievs svētī savus kalpus. Šim mācītājam nav tik lieli ienākumi, lai tā pēkšņi varētu iegādāties māju, taču Dievam visas lietas ir iespējamas. Ticiet brīnumiem, un reizē arī neesiet muļķi! Esiet atbildīgi un ticiet Dieva gribai! Pielūdziet Dievu arī ar savām finansēm, dodot to, kas Viņam pienākas! Apzinieties arī savu atbildību draudzē ar finansēm un darbībām! Es jūs mīlu. Šī bija vienkārša, veselīga mācība par finansēm.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Vienkāršs bībelisks skaidrojums par naudu” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija