Reizēm Dievs dziedina pēkšņi un brīnumaini, bez cilvēku palīdzības un ārstu iejaukšanās, taču bieži mums nākas apmeklēt poliklīniku, slimnīcu, dzert zāles un veikt dažādas procedūras. Medicīna nav visspēcīga, dažkārt pat vismodernākie medikamenti un manipulācijas nesniedz vēlamo efektu, un neviens nevar paskaidrot, kāpēc. Lai mediķu pūles būtu veiksmīgas, kristieši lūdz Dievu par ārstēšanās procesu un tic, ka Viņš svētī gan dakteru rokas, gan viņu nozīmētās zāles, un dziedina arī caur ārstiem. Voldemāram no Saldus atklāja zarnu vēzi, viņš izgāja sarežģītu ārstēšanās kursu, taču savā nelaimē viņš meklēja un arī piedzīvoja Dievu. Šobrīd viņš ir pilnīgi vesels un saka, ka viņu ir dziedinājis Kristus.

Par to, kā tas notika, Voldemārs stāsta: “Pirms trim gadiem pamazām ievēroju arvien pieaugošu nespēku. Kļuva grūti veikt jebkādus fiziskus darbus. Devos pie ģimenes ārsta, kurš konstatēja mazasinību. Man pārlēja asinis, taču rezultāts bija gaužām niecīgs. Taču, kad Kuldīgas slimnīcā veica padziļinātu izmeklēšanu, ārsti atklāja audzēju resnajā zarnā. Ķirurgs veica operāciju un teica, ka viss ir noritējis veiksmīgi un nekādas procedūras vai terapijas vairs nebūs vajadzīgas. Taču dakterei, kas pārņēma manu ārstēšanu, tā nelikās, un viņa nozīmēja man “pilnu programmu” – starošanu un ķīmijterapiju. Ārstēšanas laikā allaž jutos slikti, jo stiprās zāles izraisīja daudzas blakus parādības un sarežģījumus. Tomēr, ja vēlējos dzīvot, man nācās iet cauri šim smagajam ārstēšanās kursam. Es ieliku visus speciālistus un terapijas Dieva rokās un paļāvos, ka Viņš visu vada un svētī.

Dievam esmu ticējis jau no bērnības, kaut arī ilgus gadus aktīvi neapmeklēju nevienu draudzi. Ja arī iznāca dažkārt aiziet uz baznīcu, tad tur notiekošais mani nesaistīja un neinteresēja. Senlaicīgas dziesmas no grāmatām mani neaizskāra. Tomēr smagais pārbaudījums man lika arvien biežāk aizdomāties par Dievu. Kaut arī tobrīd es Viņu vēl nemeklēju un nepielūdzu, kā to daru tagad, ticu, ka Dievs man parādīja savu žēlastību, bija klāt ārstēšanās procesā, svētīja ārstus, procedūras un zāles, un caur to mani dziedināja! Tomēr bez dziedināšanas Dievs man ir sagatavojis vēl kaut ko daudz lielāku, tā ir jauna dzīve un attiecības ar Viņu caur Jēzu Kristu!

Pagājušā gada sākumā savā pastkastītē atradu bukletiņu, kurā bija liecības, kā Dievs izmaina cilvēku dzīves, kā arī uzaicinājums uz evaņģelizācijas dievkalpojumu Saldū, ko rīkoja draudze „Kristus Pasaulei”. Tā man bija pirmā informācija par šāda veida draudzi. Dievkalpojumā mani ļoti uzrunāja gan slavēšana un pielūgšana, kas bija pavisam citāda, nekā līdz šim biju redzējis baznīcā, gan arī mācītāja svētruna par to, ka mums ikvienam ir nepieciešams Jēzus kā personīgais Glābējs. Šajā vakarā es atdevu savu dzīvi Dievam un kopš tās reizes pievienojos draudzei, sāku apmeklēt katru dievkalpojumu, arī mājas grupiņas sapulces, un neesmu izlaidis vēl nevienu reizi. Ik rītus es lūdzu Dievu un lasu Bībeli. Caur to gūstu spēku un prieku visai dienai. Pagājušajā gada augustā biju draudzes seminārā inkaunterā, kur arī kristījos.

Šobrīd es jūtos ļoti labi. Kad biju pēdējoreiz pārbaudīties pie onkologa, man teica, ka no audzēja vairs nekas nav palicis. Esmu pilnīgi vesels, mani vairs nemoka nespēks, varu zāģēt un skaldīt malku, kā arī strādāt citus fiziskus darbus. Esmu neizsakāmi pateicīgs Dievam par šo brīnumu! Mīļais draugs, ja tev ir problēmas ar veselību, es iesaku nākt lūgšanā pie Dieva caur Jēzu Kristu! Viņš ir mūsu Ārsts, kurš var un grib dziedināt no jebkuras slimības!”

Voldemāra Krūmiņa liecību pierakstīja Artūrs Danenbaums