Liela daļa Latvijas jauniešu pēc vidējās izglītības iegūšanas nezina, kādu profesiju izvēlēties, tādēļ nereti uzsāk studijas vai darba meklējumus sev nepiemērotā jomā. Tieši pretēji notika ar Zani – meitene jau pamatskolā zināja, ka vēlas kļūt par šuvēju, taču apkārtējie apstākļi un neticība saviem spēkiem neļāva viņai piepildīt savu sapni. „Ar vēlmi vien man nepietika, lai sasniegtu savus mērķus  – tikai tad, kad iepazinu Dievu un sāku apmeklēt draudzi, uzzināju, ko darīt, lai tas, ko vēlos, kļūtu par realitāti,” savu stāstu iesāk Zane.

„Jau mācoties pamatskolas pēdējās klasēs, mani pārņēma uztraukums par to, vai spēšu strādāt pēc vidusskolas absolvēšanas, taču centos par to nedomāt. Tuvojoties izlaidumam, manī sāka pieaugt aizvien lielāka spriedze un bailes, jo zināju, ka turpmākā profesijas izvēle iespaidos visu manu atlikušo dzīvi, un man bija jāizdara svarīgs lēmums. Kamēr daudzi vienaudži nezināja, kur doties studēt, mans sapnis jau no agras bērnības bija strādāt jomā, kas saistīta ar rokdarbiem. Izlēmu, ka vēlos apgūt šūšanas kursus, diemžēl tie izrādījās pārāk dārgi. Apzinoties, ka nespēju apmaksāt mācības, es jutos vīlusies un nezināju, kā rīkoties tālāk, jo rezerves variantu, ko darīt, es nespēju saskatīt. Tā kā pēc dabas biju bailīga un nedroša, mani biedēja viss jaunais un nezināmais, tādēļ dzīvoju pastāvīgā stresā.

Pienāca brīdis, kad sāku justies aizvien sliktāk, jo dienu no dienas dzīvoju bezdarbībā, pārdomājot savu nākotni. Tā kā kursus nespēju apmaksāt, tad nolēmu sākt strādāt, taču ar darba meklējumiem man neveicās, jo  īsti  neticēju, ka spēšu būt laba darbiniece. Papildus tam man bija lielas komunikācijas grūtības,, tādēļ katru reizi, kad bija jārunā ar cilvēkiem, es jutos ļoti satraukta un baidījos pateikt ko nepareizu vai muļķīgu. Pastāvīgi raizējoties,  sāku justies nogurusi, nereti vairākas dienas pavadīju, neceļoties no gultas, jo jutos gan emocionāli, gan fiziski iztukšota.”

Pavisam negaidīti Zane internetā saņēma vēstuli no kādas sievietes, nemaz nenojaušot, ka tas būs pagrieziena punkts lielām pārmaiņām. Sieviete Zanei stāstīja par Dievu un to, kā Viņš spēj mainīt un piepildīt ikviena cilvēka dzīvi.

„Pēc neilga laika internetā sāku skatīties draudzes „Kristus Pasaulei” dievkalpojumu ierakstus, un es uzreiz sapratu, ka šī ir draudze, kurai vēlos pievienoties. Redzot, cik ļoti mācītājs iedrošina nebaidīties, bet gan paļauties uz Dievu un rīkoties, lai sasniegtu savus sapņus, tas iedvesmoja arī mani. Pagājušā gada aprīlī Kuldīgā notika draudzes rīkotais evaņģelizācijas dievkalpojums, kā arī tika atvērta mājas grupiņa, kuru es nolēmu apmeklēt. Es pieņēmu Jēzu par savu Glābēju, kā arī izveidoju attiecības ar Viņu, katru dienu lūdzot un lasot Bībeli – uzskatu, ka tieši tas ir lielākais pārmaiņu avots manā dzīvē, jo caur to Dievs sāka mainīt manu domāšanu un lika noticēt tam, ka arī es varu sasniegt visu, ko vēlos. Klausoties mācītāja sprediķus, sapratu, ka nepietiek tikai ar vēlmi, bet ir nepieciešami arī konkrēti mērķi un ikdienas darbība ceļā uz tiem.

Vienlaikus, kad sāku apmeklēt mājas grupiņu, uzzināju par iespēju apgūt bezmaksas šūšanas kursus un uz tiem pieteicos. Es mācījos ar lielu centību un aizrautību, pastāvīgi praktizējoties arī mājās, lai iegūtu pēc iespējas vairāk zināšanu un prasmes. Kad pabeidzu kursus, man radās jauns izaicinājums – atrast darbu šajā jomā. Lai arī agrāk uzskatīju, ka pati nespēšu nopelnīt, tagad manī bija radusies pārliecība, ka Dievs parūpēsies arī par šo manas dzīves jomu. Ticību tam nostiprināja gan manas personīgās lūgšanas, gan kopīgas lūgšanas mājas grupiņā. Pretēji tam, ka agrāk ļoti uztraucos par savu nākotni, tagad manā sirdī bija miers un pārliecība, ka viss būs labi. Grupiņas vadītāja mani iedrošināja pašai doties uz šūšanas darbnīcām un piedāvāt sevi kā darbinieci. Paklausot vadītājas ieteikumam, es ne tikai pārvarēju nedrošību un bailes sarunāties ar cilvēkiem, bet patiešām ieguvu sen kāroto darba vietu! Pateicoties Dievam, es piepildīju  savu sapni un strādāju darbu, kas man patiesi sagādā prieku, un sāku pelnīt ar to naudu. Savai dzīvei, tostarp arī profesionālajai izaugsmei, esmu uzstādījusi konkrētus mērķus, kurus tiecos sasniegt, un es esmu pilnīgi pārliecināta, ka kopā ar Jēzu man nav nekā neiespējama. Dievs ir mainījis manu domāšanu, palīdzējis noticēt sev, atbrīvojis no mazvērtības domām un piepildījis manu ikdienu ar dzīvesprieku. Pilnīgas bezcerības vietā Dievs man ir piešķīris jēgpilnu dzīvi, un es esmu ļoti laimīga!”

Bībelē ir teikts: „Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas.” “Novēlu ikvienam uzticēt savu dzīvi Jēzum Kristum un paļauties uz Dievu, jo Viņš ir patiesi ieinteresēts tajā, lai piepildītu katru tās jomu”.

Zanes Vilces liecību pierakstīja Monta Gulbe