Es šodien runāšu par laiku, par mūsu laiku, kas mums ir dots. Laiks visiem cilvēkiem ir piešķirts vienādi. Aizņemtiem cilvēkiem nav vairāk stundu. Vienīgais, ar ko mēs viens no otra atšķiramies, ir tas, kā mēs lietojam šo mums piešķirto laiku.
Laika izšķērdēšana ir tā izlietošana lietās, kurām nav vērtības. Mums katram vajag pārbaudīt savu dzīvi, kas ir tās lietas, kurām nav vērtības. Mēs, piemēram, un es noteikti, uzskatu, ka alkohola lietošana ir pilnīgi bezvērtīga, godīgi sakot, pat vēl trakāk – cilvēks iztērē savu laiku, savu naudu, sabojā attiecības ar saviem tuviniekiem – pilnīga laika notriekšana un degradēšana. No otras puses, tas dzērājs uzskatīs, ka mana Dieva lūgšana ir bezvērtīga nodarbe, jo es esmu spiests no rīta celties agrāk, pat, ja neesmu spiests, es lasu gadu tūkstošiem vecu grāmatu. Un tajā grāmatā vēl rakstīts, ka nav labi dzert. Paradokss – mēs uzskatām viņa darbību par bezvērtīgu, viņš – mūsu. Bet abas puses savu rīcību uzskata par vērtību – viņi kalpojot grēkam, bet mēs, iepazīstot savu Glābēju.
Kam tad mēs piešķiram vērtību un ko mēs uzskatām par noderīgu darbu? Par to arī ir šī tēma – par laika zagļiem – par tām lietām, kas ir nevērtīgas, bet uzskatāmas par svarīgām un vērtīgām. Tēma ir “Laika zagļi”. Laika zaglis ir tas, ka darām tik daudz bezvērtīgu lietu, ka tas traucē mūsu dzīves vērtīgām lietām.
Viss man ir atļauts, bet ne viss der. Viss man ir atļauts, bet nekas nedrīkst mani kalpināt. (1. Korintiešiem vēstule 6:12)
Laika zagļi parasti nav grēks, bet tās ir lietas, kas izšķērdē tavu laiku. Tas var būt arī grēks. Dievs tev ir devis šo dzīvi, un tā ir Dieva dāvāta. Tava vēlme, nelietderīgi izmantot savu laiku, arī var tikt pielīdzināta zagšanai, Dieva dotā laika zagšanai.
Tad nu kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku. (Jēkaba vēstule 4:17)
Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis, kas ir jūsos un ko jūs esat saņēmuši no Dieva, un ka jūs nepiederat sev pašiem? Jo jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu pagodiniet Dievu ar savu miesu. (1. Korintiešiem vēstule 6:19-20)
Zagt nozīmē uzskatīt par savu vai kā sev piederīgu to, kas patiesībā pieder Dievam. Tas nenozīmē, ka viss, ko es dzīvē drīkstu darīt ir tikai kalpot, tikai strādāt un darīt tikai super produktīvas lietas. Kāpēc? Tāpēc, ka tava atpūta, ģimene, fiziskā veselība arī ir tavas prioritātes, kas nozīmē, ka tavai dzīvei ir jābūt veselīgā balansā.
Līdzība par talentiem parāda ļoti nozīmīgu lietu – nav tā, ka viss, kas ir tavs, ir tikai Dievam un tu rīkojies tā, it kā tev pilnīgi nekas nepiederētu. Nē, tu esi pārvaldnieks tam, ko Dievs tev ir iedevis. Mateja evaņģēlija 25. nodaļā no 14. līdz 30. pantam ir stāsts par kungu, kurš atstāja saviem kalpiem talentus – vienam piecus, vienam divus un vienam vienu. Mēs zinām, ka beigās tas, kuram bija viens talents, to neizmantoja, Šeit cilvēks netiek kritizēts par zagšanu no kāda cita, bet par Dieva dotās dāvanas neizmantošanu.
Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu. Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem. [..] Bet atnāca arī tas, kas bija dabūjis vienu talentu, un sacīja: es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauj, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis. Es baidījos un aizgāju un apraku tavu talentu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu. (Mateja evaņģēlijs 25:18-19; 24-25)
Mēs zinām šo stāstu. Pēc tam viņš tika atzīts par ļauno cilvēku, jo nelietoja Dieva doto talentu, kas ir laiks un stiprās puses, ko Dievs bija devis. Tas, ka tev nav daudz talentu vai talantu, nedod tev tiesības sagaidīt, ka vari neko nedarīt, jo kādam citam tāpat labāk sanāks. Tev ir jārīkojas pašam un jālieto tas, ko Dievs tev ir devis – tavu visbrīnišķīgāko dāvanu – tavu dzīvi un tavu laiku.
Kas ir laika zagļi? Laika zagļi ir ikviena darbība, kas traucē vai kavē veikt iesāktās lietas, novēršot tavu uzmanību no svarīgā un veltot uzmanību tam, kas konkrētajā brīdī nav nozīmīgs. To var attiecināt gan uz materiālo pasauli, gan uz garīgajām lietām. Laika zagļi var būt arī labas un pareizas lietas, kas tevi attur no pareizu darbību veikšanas. Piemēram, miegs ir laba lieta, bet gulēšana lūgšanu laikā nav laba lieta. Darbs ir laba lieta, bet strādāšana grupiņas laikā novedīs pie nepareiza rezultāta. “Laika zagļi” ir visas neparedzētās lietas, kas izjauc mūsu iecerētos plānus. Tā var būt arī slikta sava darba vai darbavietas organizācija. Laika izniekošana ir tādas darbības kā seriālu skatīšanās, Internetā laika joslu ritināšana, daudz kafijas paužu, pusdienlaiks, kas ir nevis pusstundu, bet divas stundas darba laikā, un citi mazi sānceļi – lietas, bez kurām varam iztikt.
ASV prezidents Bendžamins Franklins ir teicis: “Vai tu mīli dzīvi? Tad neizšķied laiku, jo tas ir materiāls, no kura ir veidota dzīve.” Esmu sagatavojis vairākus punktus par to, kas ir tavi laika zagļi gan manā dzīvē, gan plašākā kontekstā.
1. Slinkums.
Ir cilvēki, kas apgalvo, ka ir pārāk aizņemti, lai kalpotu, vienlaikus tērējot stundas sīkumiem. Ir cilvēki, kas saka, ka ir izsmelti, bet tas nav nogurums – viņi nemāk vadīt savu dzīvi. Tā ir slikta saimniekošana pār savu dzīvi. Ir cilvēki, kas savai atpūtai, personības pilnveidei vai sava skaistuma izkopšanai velta daudz laika, bet priekš Dieva atvēl druskas jeb to, kas paliek pāri. Ir cilvēki, kas saka, ka viņi pavada laiku ar ģimeni vai bērniem, kas ir ļoti laba lieta, bet patiesībā viņi nosēž pie televizora, datora vai telefona ekrāna. Ja tev liekas, ka tev nav brīva laika, tad paskaties savā viedtālrunī, cik laika pie tā pavadi. Vai esat ievērojis, ka jūsu telefons seko līdzi tam, cik laika pavadāt pie ekrāna? Latvijā pētījums atklāja, ka starp visiem iedzīvotājiem (tai skaitā arī senioriem, no kuriem daļa vispār ikdienā nelieto telefonu) pie ekrāna pavadītais laiks ir aptuveni četras stundas katru dienu. Ja jums ir mazāk, tad neuzskatiet, ka jums viss ir kārtībā. Četras stundas ir ļoti daudz. “One Poll” pētījumā, kas tika veikts dažādās pasaules valstīs (ASV, Lielbritānijā, Vjetnamā u. c.) kur pētīja 17 tūkstošus cilvēku, tika noskaidrots, ka vidējais laiks, kuru pavada pie telefona ekrāna ir piecas stundas un 48 minūtes katru dienu. Tas nozīmē, ka 88 dienas gadā cilvēki pavada tikai pie telefona ekrāna. Ja esi nedaudz vecmodīgs, tad tu pavadi pie televizora vai datora. Tas nenozīmē, ka visas šīs četras vai piecas stundas tu dari tikai bezjēdzīgu darbu, droši vien, tur ir arī svarīgas lietas. Taču neattaisno savu ekrāna laiku ar atpūtu – tava atpūta var būt arī pastaiga ar ģimeni, savas dienas plānošana, analizēšana vai vakariņas ar kādu cilvēku evaņģelizācijas nolūkos. Ja tu stāsti, ka pēc pirts neformālā esi ļoti pārguris un nākamo dienu tev vajag brīvu, tad visdrīzāk tas tā nav. Protams, ka neformālajā pasākumā mēs nevaram pilnībā atslābt un atstāt visu pašplūsmā, tomēr arī tā ir tava iespēja baudīt un atpūsties.
Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu. (Salamana pamācības 10:4)
Slinkums ir ļoti nozīmīgs laika zaglis, īpaši tas attiecas uz vīriešiem, jo viņiem vispār patīk neko nedarīt. Noteikti, ka sievietēm arī.
Slinkums ieaijā miegā, un kūtra dvēsele cietīs badu. (Salamana pamācības 19:15)
Slinkums atstās tev ļoti daudz nepadarītu darbu. Rezultātā, kad tu sāksi tos darbus darīt, tu paliksi par viduvējību un savus lielos mērķus nevarēsi sasniegt. Tev būs tāda viduvēja dzīve. Man patīk, ka Dāgs Hevards-Mills vienā no savām grāmatām analizē temperamenta tipus. Viens no temperamenta tipiem ir flegmatiķis, un viņiem patīk neko nedarīt. Slinkums varētu būt viena no viņu raksturojošām iezīmēm. Protams, ne visiem. Ja tu esi flegmatiķis, tas ne vienmēr attieksies uz tevi. Bet kaut kas, varbūt, tomēr attiecas. Ārēji viņi izskatās tik ļoti ieturēti, tik pazemīgi cilvēki, ka viņi neiebilst, ja cits uzņemas atbildību vai valdonīgi vada. Realitātē šis cilvēks vienkārši neko negrib darīt un tāpēc klusējoši piekrīt tam, kad kāds viņam saka, kā darīt. Viņš ārēji izskatās tāds cienījams, pazemīgs, bet realitātē slinko. Ja zini, ka tava problēma ir slinkums, tad “zāles” pret to ir spēt piespiest sevi rīkoties brīdī, kad negribas. Tajā mirklī, kad gribas paslinkot, ir svarīgi sākt rīkoties.
2. Atlikšana.
Nesaki savam tuvākam: “Ej un nāc, rīt es tev došu!” – jo tev taču ir, ko dot tūlīt. (Salamana pamācības 3:28)
Ja vari izdarīt šodien, tad kādēļ atliec uz rītdienu? Man bija tante, kura teica: “Kāpēc izdarīt šodien, ja to var izdarīt rītdien?” Un tālāk viņa teica: “Kāpēc darīt rītdien, ja to var izdarīt parīt?” Šis ir laika zaglis. Esat dzirdējuši par tādu “prokrastināciju”, kas nozīmē, ka paredzētus vai pat steidzamus darbus mēs vienkārši atliekam vai vispār nedarām? Viens no iemesliem, kādēļ atliekam, ir neizlēmība. Neizlēmību rada nezināšana, bailes vai neuzticēšanās apstākļiem vai lietām. Tās mazināšanai ir svarīgi iegūt vēl vairāk informācijas, vēlāk izvērtējot plusus un mīnusus, pieņemot lēmumu. Ja tu mācēsi ātri pieņemt lēmumu, tas ļoti palīdzēs tev ietaupīt laiku.
Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo, kas šaubās, līdzinās vēja dzītam un mētātam jūras vilnim. (Jēkaba vēstule 1:6)
Plānotājā ir ļoti viegli pārlikt šodienas darbu uz rītdienu, un vēl vieglāk to ir izdarīt telefona aplikācijā. Vislabākais ir spēja, neskatoties uz nevēlēšanos, neskatoties uz bailēm vai neizlēmību, turpināt darīt pareizas lietas. Tas ir ļoti svarīgi.
3. Perfekcionisms.
Tas ir – visu izdarīt perfekti. Bieži vien perfekcionistiem ir bailes vai nevēlēšanās vispār pat sākt darbus, jo tas nebūs perfekti.
Kas nepārtraukti novēro vēju, tas netiek pie sēšanas, un, kas vienmēr raugās uz padebešiem, tas netiek pie ražas ievākšanas. (Salamans mācītājs 11:4)
Gaidot ideālos apstākļus, tu vari atlikt visu savu dzīvi. Gaidot ideālos apstākļus, var tikt atlikta darba darīšana vai nevēlēšanās rīkoties, ja lietas nebūs teicamas un ideālas. Ne visiem darāmajiem darbiem ir nepieciešama perfekta izpilde. Svarīgi ir apzināties kāds darbs ir izdarāms, kādi ir kritēriji, lai darbs tiktu uzskatīts par izdarītu. Vislielākā laika izmantošana perfekcionismā ir tā tērēšana darba noslīpēšanai, kaut arī pietiktu ar to, ka tas vispār tika izdarīts. Es zinu, ka man ir citāda problēma, ka patīk darbu izdarīt virspusēji – tas ir pretējs grāvis. Skolā to var redzēt – ir skolēni, kuri vispār nemācās vai cer, kā tikai iegūt 4 balles jeb sekmīgu atzīmi. Tad ir skolēni, kuriem par visām varītēm vajag 9 vai 10. Tas ir apsveicami izdarīt darbu ar īpašu kvalitāti, bet, ja tas prasa no tevis neiedomājami ilgu laiku un tam nav saistības ar tavu izaugsmi, tad 8 arī ir laba atzīme, bet ir ļoti apsveicami, ja darbs ir izdarīts īpaši labā kvalitātē.
Vēl, kad kaut kas nav sanācis pēc tava prāta, tad ir bēdas un sevis žēlošana. Tam aiziet ļoti daudz laika, līdz tu atkal esi spējīgs normāli, efektīvi dzīvot un kalpot. Sevis žēlošana nav problēmas analizēšana, bet gan bezmērķīga problēmas atcerēšanās. Zinu piemērus, kur pēc šķiršanās mēnešiem un pat gadiem ilgi, jaunieši nav gatavi normāli dzīvot. Viss, par ko viņi runā, domā un raud, ir šī žēlošanās, sevis un otra cilvēka vainošana par to, kādēļ attiecības izjuka. Sevis žēlošana arī ir laika zaglis.
4. Neplānošana.
Cītīga cilvēka nodomi piepildīti sagādā pārpilnību, bet, ja kāds ir pārmērīgi straujš un kustīgs, tam labuma pietrūks. (Salamana pamācības 21:5)
Angļu valodas tulkojumā ir teikts: “Cītīgo cilvēku plāni nes peļņu tikpat droši, kā steiga ved uz nabadzību.”
Neplānošana atņem laiku ceļā uz panākumiem, kā arī mazina tavu iespēju fokusēties uz taviem galvenajiem mērķiem, un bieži tu palaid garām kādas svarīgas lietas, kuras, vēlāk darot, tu tērēsi vairāk laika. Saseksas universitātes pētījums parādīja, ka cilvēki, kuri uzstāda mērķus, paveic par 33% vairāk savā ikdienā nekā tie, kuri neuzstāda mērķus. Tāpat mērķu uzstādīšana palielina tavu labsajūtu un liek tev justies priecīgākam par 31%. Laika neplānošanas vai, tieši pretēji, pārmērīgas laika plānošanas rezultātā var rasties stress.
5. Pieķeršanās pasaulīgām lietām.
Un Viņš stāstīja tiem līdzību, sacīdams: “Kādam bagātniekam viņa lauki bija nesuši papilnam augļu. Un viņš sāka pie sevis spriest: ko es darīšu, jo man nav, kur savus augļus likt. Un viņš turpināja: to es darīšu – es noplēsīšu savus šķūņus un uzcelšu lielākus un tur savākšu visu labību un mantu, un sacīšu savai dvēselei: dvēsele, tev ir lieli krājumi uz ilgiem gadiem, atpūties, ēd, dzer un līksmojies. Bet Dievs uz viņu sacīja: tu, bezprātīgais, šinī naktī no tevis atprasīs tavu dvēseli. Kam tad piederēs tas, ko tu esi sakrājis? Tā iet tam, kas sev mantas krāj un nav bagāts Dievā.” (Lūkas evaņģēlijs 12:16-21)
Pēc pasaulīgiem standartiem šis bagātnieks ir veiksmīgs cilvēks, bet kopumā arī tā ir laika izniekošana, ja trūkst augstāka garīgā principa. Vara, nauda, karjera, kontakti ir lietas, kuras pasaule ļoti vērtē, bet pārmērīga pieķeršanās tam ir tavs laika zaglis. Līdzīgi tam ir vienaldzība pret Dieva lietām, vienaldzība ir arī nevēlēšanās savā darbā ieguldīties no sirds. Vienaldzība nozīmē arī Dieva un draudzes principu ignorēšanu. Slinkums ir nevēlēšanās vispār rīkoties, bet vienaldzība ir nevēlēšanās rīkoties atbilstoši pareiziem principiem.
Tāpēc sējiet taisnību, tad jūs pļausit mīlestību; uzplēsiet jaunu atziņas līdumu, jo vēl ir laiks meklēt To Kungu, tiekams Viņš nāktu un liktu nolīt pār jums Savai taisnībai. (Hozejas grāmata 10:12)
Pamaini savu attieksmi, liec Dievu pirmajā vietā, un Viņš dos tev Savu taisnību un izdošanos taviem darbiem.
Pastāstīšu stāstu no “Mājas grupu vadītāja rokasgrāmatas” par sporta skolu, kurā bija daudz nemotivētu, neefektīvu topošos sportistu. Visiem nepatika skriet garās distances. Sporta skolā distance bija jāskrien teritorijā, kura bija slikti pārredzama, patiesībā skolēni aizskrēja, un no starta vietas neko nevarēja redzēt. Dažkārt daži sporta skolas audzēkņi, kuri skrēja krosu, nolēma “nogriezt stūri” jeb paši saīsināt distanci, jo tāpat neviens to neievēros. Pārsteidzošā kārtā, pabeidzot distanci, treneris vienmēr parādīja – tu, tu un tu, vēlreiz noskriet distanci! Kā viņš to varēja zināt? Redzi, kamēr skolēni skrēja, treneris uzkāpa bērzā un pārredzēja situāciju. Tāpat arī virs mums ir Kāds, kurš sēž bērzā jeb skatās no debesīm uz mums. Dievs redz, ko tu dari klusībā, tāpat kā bieži to redz tavs mājas grupas vadītājs.
6. Neefektivitāte.
Neprioritāru lietu strādāšana, lai nebūtu jādara prioritārās lietas. Neefektivitāte jeb darbības imitācija. Dažkārt tas izpaužas arī tā, kad kaut ko pavaicā, neko neesi izdarījis, bet sniedz kādu bezjēdzīgu informāciju, kas parāda darbības imitāciju.
Sīmanis Pēteris viņiem saka: “Es iešu zvejot.” Tie saka Viņam: “Mēs iesim Tev līdzi!” Tad tie aizgāja un iekāpa laivā, bet tanī naktī nekā nedabūja. Rītam austot, Jēzus stāvēja krastā, bet mācekļi nezināja, ka tas ir Jēzus. (Jāņa evaņģēlijs 21:3-4)
Laikā, kad mācekļiem vajadzēja plānot nākamo pasaules evaņģelizāciju vai vismaz domāt un lūgt par to, kas bija noticis pēc Jēzus augšāmcelšanās, Pēteris nolēma darīt to, kas ir vieglāk – iet zvejot jeb darīt savu laicīgo darbu. Neefektivitāte parādās tajā, ka, visu nakti strādājot, nekas netiek noķerts. Un pēc tam Jēzus pamudināja viņus rīkoties pareizi, darbs bija efektīvs. Bieži vien tā ir, ja cilvēkam garīgās prioritātes neizdodas, viņš meklē iespēju attīstīties laicīgās lietās. Sfēras, kur sanāk gūt panākumus, dod motivāciju iet dziļāk un tālāk tajās lietās.
Es sevī to ļoti labi esmu redzējis – ja vairāk būšu skolas sanāksmēs un kaut kādos izglītības kursos vai konferencēs, tad gribas vairāk ieguldīties izglītības sfērā. Aizeju uz universitāti un gribas tur vairāk ieguldīties. Tas pats arī draudzē, ja svētruna mani uzrunā un es redzu, ka tas maina manu dzīvi, man gribas vairāk ieguldīties kalpošanas lietās. Tas ir normāli, ka tur, kur mēs pavadām savu laiku, tur mēs barojamies un augam. Līdzīgi kā atziņā par suņu cīņām. Notiek suņu cīņas, kur visi liek likmes. Ir viens cilvēks, kas vienmēr zināja, kurš suns uzvarēs. Izrādījās, ka tas ir šo suņu iestādes saimnieks. Un, kad viņam prasīja, kā tu vienmēr zini, kurš suns uzvarēs? Atbilde bija vienkārša: “Tas, kuru es esmu pabarojis.” Tas, kam mēs veltām laiku, noteiks, kas mūsos pieaugs. Protams, ir svarīgi darīt savas stiprās puses, bet Dievs ir jāliek pirmajā vietā. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz to, kas tev padodas labāk, Dieva lietas tu dari vispirms un dari to no sirds.
Neefektivitāte nozīmē arī to, ka mēs savā ikdienā “nogriežam stūrus”. Boksa čempions smagajā svarā Džo Freizers ir teicis: “Ja tu rīta ausmā esi sevi mānījis, tas izlīdīs ārā tagad prožektora gaismā.” Spiediena brīdī vai kādā situācijā, kad tev būs jāparāda to, cik labi tu esi kaut ko sagatavojis, tad parādīsies mazās problēmiņas, lietas, kas no rītiem tika noklusētas.
Šī tēma ir ļoti nozīmīga arī priekš manis, jo ik pa laikam, īpaši brīžos, kad nav ļoti lielas spriedzes, es palaižos skrollēšanā Facebook laika joslā, TikTok sienā vai YouTube Shorts, un tā arī man kļūst par problēmu. Man ir bijušas nedēļas, kad apņemos, ka vispār šādus Reel neskatīšos un tas sanāk, bet vispārīgi šī ir tāda pelēkā zona. Es līdzīgi kā bērniem TikTok esmu uzlicis ierobežojumu, kad pēc noteiktā laika konkrētajā dienā vairs TikTok aplikāciju nevaru izmantot un šo aplikāciju varu izmantot tikai nākamā dienā. Aiz bažām no laika notērēšanas esmu apņēmies arī neizveidot kontu Instagram. Vēl, tas gan ļoti reti, bet ir bijuši gadījumi, kad telefona spēlītes ir bijušas problēmas, piemēram, 1-2 dienas spēlēju ļoti daudz un tad es to spēli izdzēšu un uz mēnešiem vai kādu pusgadu ir miers. Man nepatīk, ka brīvdienās, kad atļaujos atpūsties, aizeju gulēt vēlāk, izdaru mazāk, ēdu negausīgāk un tamlīdzīgi. Vārdu sakot, aizņemtās dienās esmu vairāk atpūties nekā “atpūtas” dienās, un laika zagļi ir tam iemesls. Iepriekš apskatījām dažādas problēmas, tad tagad vēlos norādīt uz risinājumiem šīm situācijām.
Tālāk būs punkti, kā risināt laika zagļu problēmu:
1. Prioritāšu noteikšana.
Velti laiku svarīgākajam, citādāk visu dzīvi būsi skrējis kaut kam pakaļ un panācis neko. Nav nesvarīgu lietu, ir lietas, kas ir svarīgas, un ir lietas, kas ir vissvarīgākās.
Padari savu darbu laukā un apstrādā savu tīrumu, un pēc tam cel savu namu. (Salamana pamācības 24:27)
Šeit nav teikts, ka kāds darbs būtu nesvarīgs, bet sakārto savas prioritātes un turies pie tām. Nepietiek vien ar to, ka tev uz papīra vai prātā ir pareizas prioritātes. Piešķir jēgu tam, ko dari. Evaņģelizācija, kalpošana, personīgās attiecības ar Dievu veiksies daudz labāk, ja sapratīsi, kādēļ to dari un piešķirsi tam vērtību savā dzīvē nevis tāpēc, ka tā liek mācītājs vai līderis, bet tāpēc, ka pats apzinies tā nozīmi, un, ja tu esi jauns kristietis un visu vēl līdz galam neapzinies, tad meklē un centies to saprast.
Paļaujies uz to, ka tev palīdzēs un tas būs pareizais risinājums tieši tev. Un, ja tu dari tikai to, kas tev ir jādara, tikai tad, ja tas tev ir izdevīgi un ērti, tad tu nekad dzīvē nesasniegsi īstus panākumus. Un, ja dari tikai to, kas tev patīk, un tikai tad, kad tev patīk, tu nekad nevarēsi kļūt par līderi. Tas nozīmē, ka nāksies darīt arī prioritātes, kas konkrētajā brīdī līdz galam neliks justies labi vai līdz galam nesasauksies ar tavu būtību. Bet tev ir jāapzinās tā nozīme, un tad tu varēsi izdarīt daudz vieglāk un efektīvāk arī to, ko konkrētajā brīdī negribas.
2. Vīzija no Dieva.
Plānveidīgs cilvēks, kas iet nepareizā virzienā ir cilvēks, kas mērķtiecīgi sasniedz nepareizus mērķus, jo vairāk šāds cilvēks efektīvi rīkosies, tad viņš būs tālāk no Dieva mērķiem un pareizā rezultāta. Risinājums tam ir vīzija no Dieva, lai tavs virziens un tavs mērķis ir pareizs. Vīzija no Dieva dos tavam darbam tādu vērtību, kas būs pāri dabiskajam. Tev būs darbs un cenšanās ar mūžības vērtību. Lūkas evaņģēlijā, 17. nodaļā, 26.-30. pantā, ir teikts:
Un, kā tas bija Noas dienās, tā arī būs Cilvēka Dēla dienās: ēda, dzēra un precējās, līdz kamēr Noa iegāja šķirstā un plūdi nāca un visus iznīcināja. Kā tas bija Lata dienās: ēda, dzēra, pirka, pārdeva, dēstīja un būvēja; bet tai dienā, kad Lats izgāja no Sodomas, uguns un sērs lija no debesīm un visus iznīcināja. Tāpat būs tai dienā, kad parādīsies Cilvēka Dēls. (Lūkas evaņģēlijs 17:26-30)
Nav tā, ka šiem cilvēkiem nebija mērķu vai ka viņi tos nesasniedza. Viņi bija ļoti mērķtiecīgi cilvēki, jo Sodomas pilsēta bija ļoti attīstīta, salīdzinot ar tā laika pilsētām, bet tie mērķi bija bez Dieva. Vēl viens ļoti labs piemērs Bībelē. Bābeles tornis, kad tautas vēlējās uzcelt torni, lai parādītu, ka viņi ir kaut kas iepretim Dievam. Par to ir rakstīts 1. Mozus grāmatas 11. nodaļas 4.-6. pantā:
Un tie teica: “Celsim sev pilsētu ar torni, kura virsotne sniedzas debesīs! Ar to mēs sev sagādāsim vārdu un netiksim izkaisīti pa visu zemi.” Un Tas Kungs nonāca, lai apraudzītu pilsētu un torni, ko cilvēku bērni cēla. Un Tas Kungs sacīja: “Lūk, tā ir viena tauta, un tiem visiem ir viena valoda. Tas ir tikai sākums viņu rīcībai, un turpmāk nekas, ko tie nodomājuši, vairs nebūs tiem neiespējams.” (1. Mozus grāmata 11:4-6)
Bābeles tornis bija senajos laikos. Kāpēc mūsdienās, piemēram, globālisti tik ļoti cenšas izmainīt laulības institūtu, viņi līdz absurdam mēģina noārdīt tradicionālo ģimeni. Ņujorkā bija gadījums, ka jaunais sociālistu mērs, cenšas izņemt vārdus “tēvs” un “māte” no visiem likumiem. Kāpēc viņi tik ļoti cīnās? Kāpēc LGBT aktīvisti tik ļoti cīnās par laulību vienlīdzību, kas principā nozīmē, ka tu tradicionālo ģimeni diskreditē un ka viss cits ir laulība. Jo viņi vēlas pierādīt, ka viņi ko spēj, un pretoties Dieva ieceltai kārtībai. Un viņi to dara ļoti mērķtiecīgi, plānveidīgi un izmanto efektīvi savu laiku, kā arī izmanto sabiedrības pieradināšanas metodes. Ir svarīgi būt mērķtiecīgam, bet vēl svarīgāk ir pats pamats, kādēļ tu vēlies būt mērķtiecīgs. Un, ja Dievs tev būs pirmajā vietā, tad problēmu nebūs.
Pastāstīšu par diviem personāžiem – Saulu un Tolstoju. Apustuļu darbos par Saulu ir rakstīts 8. un 9. nodaļā:
Bet Sauls, vēl draudus un nāvi šņākdams pret Tā Kunga mācekļiem, gāja pie augstā priestera un lūdza no tā vēstules sinagogām Damaskā, lai, atradis kādus šīs mācības sekotājus, vīrus vai sievas, tos saistītus vestu uz Jeruzālemi. (Apustuļu darbi 9:1-2)
Pa ceļam uz Damasku Sauls piedzīvoja savu vīziju no Dieva, kas palīdzēja viņam pēc tam izmainīt savu dzīves ceļu. Pirms tam Sauls bija ļoti mērķtiecīgs, viņš izmantoja jaunas un inovatīvas metodes. Viņš bija plānveidīgs, bet ar to visu postīja draudzi, un to izmantoja pret Dievu, kaut gan pats domāja, ka ar to Dievam kalpo. Vēl es pastāstīšu par slaveno krievu rakstnieku – Ļevu Tolstoju. Viņam ir tāda grāmata “Atzīšanās”. Es neesmu lasījis šo grāmatu, bet par to uzzināju un papētīju vairāk. Viņš jaunībā bija aicināts kalpot Dievam, bet izvēlējās kļūt slavens un bagāts. Viņš nāca no krievu aristokrātu dzimtas. Viņam piederēja milzīgi īpašumi – apmēram 1600 hektāru. Viņš kļuva pasaulslavens pēc tam, kad bija sarakstījis savas grāmatas “Karš un miers” un “Anna Kareņina”. Viņš bija sabiedrības krējumā, varbūt nedaudz saskābušā krējumā, bet tomēr sabiedrības krējumā. Viņš atradās pašā tā epicentrā. Vienlaikus viņam bija pašnāvības domas. Viņš dvēselē bija tukšs. Ir stāstīts, ka tajā laikā aristokrātiem bija normāli, ejot pastaigā ņemt līdzi ieroci. Taču, kad viņš gāja uz mežu viens pats, viņš savu ieroci neņēma līdzi. Kāpēc? Tāpēc ka viņam bija uzmācīgas domas par pašnāvību, viņš baidījās, ka varētu sev nodarīt pāri. Šajā grāmatā viņš raksta, ka centās atrisināt šo tukšumu. Tam nevarēja palīdzēt filozofija, jo tajā laikā bija lieli autori, kā Darvins, Nīče, un tas nepalīdzēja. Viņš raksta, ka viņam nepalīdzēja arī tradicionālā reliģija. Bet viņam palīdzēja tas, ka apzinājās – Dievs nav tikai ārējs rituāls, bet tā ir iekšēja pārliecība un dzīva ticība. Un pēc tam viņš sarakstīja vēl aptuveni trīsdesmit garīgus darbus. Viena no grāmatām ar nosaukumu “Dieva valstība mūsos”, un nosaukums ir cēlies no Lūkas evaņģēlija. Es nesaku, ka piekrītu visām Tolstoja idejām, bet tas parāda, ka cilvēks var būt ļoti mērķtiecīgs, ļoti veiksmīgs, bet iet nepareizā virzienā, un tas atnesīs viņa dzīvē postu.
3. Plānošana.
Trešā svarīgā lieta, kas ir risinājums, lai risinātu laika zagļu problēmu – plānošana. Es būšu godīgs. Šajā gadā biju izdomājis, ka atteikšos no papīra plānotāja un pāriešu uz elektronisko plānotāju. Es tiešām izmantoju visādas aplikācijas, piemēram, Google kalendāru un vēl citas aplikācijas. Bet man tas līdz galam nesanāca. Ir dažādas telefona aplikācijas, un pluss tām ir tāds, ka tu vari uzlikt laiku, lai konkrētā laikā parādās atgādinājums ar skaņu. Tur var uzlikt atkārtojošos uzdevumus, vari veikt piezīmes un tamlīdzīgi. Bet, diemžēl, nekas labāks par papīra plānotāju priekš manis vēl nav izgudrots. Es tur pats varu veidot savu sistēmu, pats varu veikt papildinājumus un piezīmes, ja tas ir nepieciešams. Un svarīga atziņa ir tā, ka laika plānošana prasa laiku, bet vienlaikus arī ietaupa laiku. Dienā pavadi 5-10 minūtes plānojot, bet caur to tu iegūsti daudz vairāk laika, nekā tu esi paredzējis šai plānošanai. Un, kad tiek veltīts laiks plānošanai, ir iespējams paskatīties uz savu situāciju no malas. Vairāk vai mazāk paskatīties objektīvi uz lietām un notiekošo, un saredzēt arī kādas citas iespējas, kuras varbūt nebūtu ievērojis. Kādā psiholoģijas žurnālā bija norādīts, ka cilvēki, kas uzstāda specifiskus, konkrētus un sasniedzamus mērķus, tad 90% gadījumu arī sasniedz. Bet tie, kas vāji definē savus mērķus, tos sasniedz tikai aptuveni 50% gadījumu. Ja tavs mērķis ir kļūt par miljonāru, tad tas ir ļoti vāji definēts mērķis, un visdrīzāk tas nesanāks. Bet, ja tev ir konkrēts mērķis: šī gada laikā es gribu atvērt savu biznesu vai – gribu, lai peļņa ir 1000 eiro mēnesī, tad tas jau ir daudz konkrētāk. Un pēc tam vajag to sadalīt mazākos mērķīšos, tad to ir vieglāk sasniegt. Plānotājs un dienas kārtība ir nevis ierobežojoša, bet atbrīvojoša, tā tev ļauj nenonākt brīdī, kad tev ir obligāti jāizdara kādas lietas, kuras tu biji atlicis uz vēlāku laiku. Plānošana ļoti palīdz atvēlēt laiku Dieva meklēšanai. 90. psalma 12. pantā ir rakstīts:
Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam! (Psalms 90:12)
Arī šī ir norāde Bībelē uz to, ka vajag plānot.
4. Netērē lieki savu laiku.
Bet to, brāļi, es saku: laiks ir īss [..]. (1. Korintiešiem vēstule 7:29)
Jā, mūsu laiks ir īss. Un es tagad nestāstīšu par to, ka mēs kaut kādā brīdī varam nomirt, bet vienkārši par to, ka mūsu produktīvais laiks ir ārkārtīgi ierobežots, un mums to ir svarīgi izmantot atbildīgi. Dažas idejas, kuras var izmantot gadījumā, ja tev ir šie laika zagļi.
Piemēram, ja sociālie tīkli ir tavs laika zaglis, tad lieto tos, lai iegūtu evaņģelizācijas nolūkos, vai iegūt kādu informāciju, un tad, kad tu esi izdarījis to, ko vajag, uzreiz aizver programmu. Man pašam ir bijuši periodi, ka es apņemos, neskatīties ne vairāk kā par vienu Reel video. Jo, ja es skatīšos divus, tad tas jau skaitīsies bezmērķīga sērfošana internetā. Es vienkārši nepāršķiru nākamo Reel, un viss ir kārtībā. Tu esi iztērējis vienu vai divas minūtes, un vari iet tālāk darīt citas lietas. Ja telefona zvani vai saziņa ar cilvēkiem ir tavs laika zaglis, tad veido īsas, pārdomātas sarunas. Iepriekš sastādi jautājumus, kas jāizrunā, un seko līdzi, lai tajā brīdī, kad saruna novirzās no temata, tu to novirzi atpakaļ vai pasaki nobeigumu. Nevis stundu vai pusotru stundu runā, bet zini, ka pēc pusotras stundas telefons tiek nolikts, un tad jāzvana vēlreiz. Es agrāk nerunāju tik ilgi un pat nezināju, ka tā notiek. Ja tavs laika zaglis ir darba kolēģi vai paziņas, tad neļauj aizrunāties par citām jomām ārpus darba. Televīzija var būt problēma, bet tā var būt arī atpūta.
Piemēram, mēs ar sievu reizi divās vai trīs nedēļās noskatāmies vienu filmu, un mēs to skaitām kā atpūtu. Bet, ja, piemēram, tu skaties televizoru paralēli tam, kamēr tev jādara kaut kas cits, tad tas ir laika zaglis. Man mājās nav televizora, bet tas nenozīmē, ka televīzija vai izklaide nevar kļūt par laika zagli. Ir straumēšanas platformas, piemēram, Netflix, ir video un viss kas tamlīdzīgs, un arī tas var tevi ievest apātijā un padarīt neefektīvu. Un vispār prāta dabiskais stāvoklis ir kaut kur klejot un neko jēdzīgu nedomāt. Noteikti esat dzirdējuši šo salīdzinājumu starp vīriešiem un sievietēm. Šis būs smieklīgi. Vārdu sakot, vīriešiem prātā ir viena liela kastīte, un uz tās kastītes ir uzraksts: “Nekas.” Protams, tas neattiecas pilnīgi uz visiem, bet man patīk šis salīdzinājums. Man ir bijušas situācijas, ka sieva man jautā: “Par ko tu tagad domā?” Un es atbildu: “Par lampu.” Vai par ritenīti, pilnīgi par kaut ko nevajadzīgu.
Vēl vīriešiem patīk tāda nodarbe kā makšķerēšana. Es neesmu fans, bet daudzi vīrieši ir. Ko cilvēki dara makšķerējot? Viņi stundām ilgi sēž un gaida, kad tas pludiņš pakustēsies vai kad met savu makšķeri desmitiem un simtiem reižu. Vēl ir tāda atziņa, kurai gan es ne vienmēr gribu piekrist, ka vīrieši nevar divas lietas vienlaicīgi izdarīt. Vārdu sakot, ja vīrietis ies pa ceļu, viņš apstāsies un tad nopurkšķinās, jo viņš nevar divas lietas vienlaicīgi izdarīt gan purkšķināt, gan staigāt. Bet tas neattiecas uz visiem. Es saku ne vienmēr, bet tāda atziņa ir. Vēl ir tāda smieklīga lieta. Man sieva stāstīja, ka kāda sieva prasīja vīram palīdzēt, bet vīrs atbildēja, ka viņš tagad ir aizņemts. Sieva viņam jautāja: “Ko tu tagad dari?” Viņš atbildēja: “Es skatos, kā vārās makaroni.” Man liekas, ka tā ir diezgan absurda atbilde. Drīzāk uzliec taimeri un atnāc atpakaļ, vienīgā problēma ir tā, ka ik pa laikam vajag apmaisīt. Bet situācija ir tāda, ja makaroni piedegs vai katliņš būs sauss, tad tev prasīs: “Kāpēc tu neskatījies uz makaroniem?” Man ir bijis ka piedeg, bet ne makaroni. Kā ir ar sievietēm? Sievietes gan var vairākas lietas vienlaicīgi darīt. Pat vēl vairāk – viņas var darīt visas lietas vienlaicīgi. Un tad katra lieta ir savā starpā sasaistīta, beigās sanāk tāds mudžeklis, un tu domā par visu vienlaicīgi un uzreiz. Protams, šis viss neattiecas pilnīgi uz visiem, bet tāda atziņa ir.
Viens no veidiem, kā netērēt lieki savu laiku, ir izveidot darāmo darbu sarakstu. Principā tas nozīmē, ka tev uz lapas, plānotājā, aplikācijā vai vēl kaut kur ir izveidots paveicamo darbu saraksts. Vispirms izvēlies vienu lielo mērķi, saraksti mazākus mērķus un tad izdari soli pa solim, līdz kamēr tu tos visus sasniedz. Par darāmo darbu saraksta krusttēvu mēdz uzskatīt Bendžaminu Franklinu, jo savus darāmo darbu sarakstus viņš izmantoja, lai pašpilnveidotu, viņam bija izveidots tāds trīspadsmit nedēļu plāns, kā izmantot savās labās īpašības kādu darbu veikšanai. Un viņš ļoti sistematizēti īstenoja to, strikti darīja, ko bija ieplānojis, un pēc tam arī analizēja, kas kļuva par viņas ikdienas rutīnu. Un tādā veidā viņš kā prezidents varēja tikt gala gan ar personīgajiem darbiem, ar darba lietām un gan ar valsts dzīvi.
5. Atalgo sevi.
Kad esi izpildījis savu plānu, paveicis kādu darbiņu, tad tu vari atalgot sevi. Tas nenozīmē, ka par katru plāna punktu vajag atalgojumu, piemēram, piezvanīt kādiem cilvēkiem, tu zvani desmit cilvēkiem un pēc katra ēd pa koņčiņai. Tā tas īsti nav. Tu vari pirms darba paveikšanas nospraust, kāds būs tavs atalgojums. Tas var būt brīvdiena, tas var būt kas garšīgs, tā var būt filmas skatīšanās, tas ir tas, ka tu atļaujies sev ko nopirkt, kādu apģērba gabalu vai kādu citu lietiņu. Tas var būt pastaiga, izbrauciens, garāks gulēšanas laiks – viss, kas tevi motivē darīt. Piemēram, mana motivācija ir garšīgs ēdiens. Es pat dažkārt daru tā, kad daudz darba priekšā, es jau laikus nopērku, lai darba laikā sevi atalgotu. Un tāpat ir arī plānota atpūta. Nevajag sapņot visu laiku par ceļojumiem. Ieplāno savu ceļojumu un tad koncentrējies uz to. Jo nereti ir tā, ja mēs neplānojam sev atpūtu un savu atalgojumu, tad tā palutināšana sanāk daudz biežāk, nekā tā ir vajadzīga un nekā plānota, un baudījums no tā būs mazāks. Piemēram, šonedēļ mums ar sievu ir kāzu jubileja, un, ja es katru nedēļu ar viņu ietu uz restorānu, tad baudījums no tā būtu mazāks, nekā ieplānojot, sagaidot un atceroties šo restorāna apmeklējumu. Šodien mēs iesim uz restorānu, un es vēl joprojām atceros to saldo ēdienu, ko pagājušo gadu ēdu. Es atceros arī, ko sieva saldajā ēdienā ēda. Viņai bija tiramisu. Un mēs bijām krutā restorānā. Atceries tās lietas, ieplāno sev atpūtu, un ieplāno sev atalgojumu.
Baudi šo dzīvi ar savu mīļoto sievu visās tajās ātri zūdošās dzīves dienās, ko Dievs tev ir piešķīris zem saules, cauri visam tavam niecības pilnam mūžam; patiesi, tas ir tas, kas piekrīt tev šai mūžā, un tas ir atalgojums tev par pūlēm, kādām tu nododies zem saules. (Salamans mācītājs 9:9)
Un tagad es gribu pastāstīt par konkrētām tehnikām un metodēm, kas var tev palīdzēt tikt galā ar laika zagļiem un efektīvi vadīt savu dzīvi. Viena lieta ir ļoti svarīga. Ja tu vēl neesi tādā līmenī, ka vari savu brīvo laiku produktīvi izmantot, tad nevajag briesmīgi efektivizēt savu laiku. Ja tu vēlies savu brīvo laiku pavadīt vairāk kalpošanai, ģimenei, uzcelt biznesu vai vairāk lūgt Dievu, tad tev ir noderīgas šīs lietas. Ja tu brīvo laiku neizmantosi efektīvi, lai paliek, kā ir.
Tehnikas un metodes, kas var palīdzēt tikt galā ar laika zagļiem:
1. SMART metode.
SMART metode (no angļu valodas) palīdz principā tavus abstraktos mērķus padarīt konkrētākus, saprotamākus un sasniedzamus. Pirmais ir “S” burtiņš – specifisks, konkrēts. Skaidri pateikts mērķis, ko tieši tu vēlies sasniegt, kas tev ir svarīgs, un tas ir pats mērķa virziens. “M” burts ir – izmērāms, tu vari izmērīt savu progresu un rezultātu, nosaki konkrētus kritērijus, kurus var izpildīt, kas parasti ir konkrēti skaitļi vai procenti. “A” burts būs – sasniedzams. Reālistisks ar esošiem resursiem, tas nav kaut kas nereāls. Tu nevar nospraust savu mērķi noskriet maratonu, ja laiks tev ir tikai vienreiz nedēļā paskriet. Tev nevajag pārāk ambiciozu mērķi, nevajag arī ļoti pieticīgu mērķi. “R” burtiņš – saistošs, nozīmīgs, svarīgs. Tas ir saistīts ar tavu lielo mērķi, saistīts ar draudzes, grupiņas vīziju, organizācijas vīziju, saistīts ar tavu garīgo izaugsmi. “T” burts – terminēts, ar noteiktu laika ierobežojumu. Tas var būt viens mēnesis, viens gads.
2. Eizenhauera prioritāšu matrica.
Nosaukums ir cēlies no ASV prezidenta Dvaita Eizenhauera uzvārda, kurš bija pazīstams ar savu efektīvo laika menedžmentu. Pirmais kvadrants ir “dari”, te ietilpst uzdevumi, kas jāizdara līdz dienas beigām, tas ir pats svarīgākais, piemēram, tu esi apsolījis kaut ko kalpošanā izdarīt, un tu arī to šodien izdari, neatliec uz vēlāku laiku – vīrs un vārds. Otrais kvadrants ir “svarīgs, bet nav steidzams”. Tiem tev vajag atrast laiku. Nevajag sagaidīt brīdi, kad aizies uz pirmo kvadrantu, šie darbi ir obligāti jāpieraksta, lai neaizmirstu. To vajag izdarīt tai brīdī, kad pirmo prioritāti esi izdarījis, tad izdari svarīgos un nesteidzamos darbus, vēlāk tas tev ietaupīs laiku. Trešais kvadrants – “deleģē”. Šeit nonāks uzdevumi, kas nav svarīgi, tos noteikti vajag izdarīt, tie ir steidzami, bet tie ir nenozīmīgi. Un te ir svarīgi deleģēt kādu, kurš tev var palīdzēt. Bieži vien ir tādas lietas, ko citi paprasa un viņiem vajag uzreiz, bet ir nesvarīgas, piemēram, tev darba kolēģis paprasa, vai tu vari izvest suni pastaigā, protams, ja tev nav ko darīt, tu vari iet, vai pēkšņi zvana kāds vecs draugs, kuram vajag izpalīdzēt, un tu vairākus mēnešus vai pat gadu viņam evaņģelizē. Un tu kādā sarunā biji pateicis, ja tev ir kāda problēma, vari man piezvanīt, es tev palīdzēšu. Un tagad tieši piektdienas vakarā viņam vajag pieskatīt bērnu, un tā ir tava izvēle, ja tu gribi viņam palīdzēt, tu vari piekrist. Bet, ja tev tajā brīdī jādara daudz citu svarīgāku lietu, vajag padomāt, vai tas nav laika zaglis. Var arī pārbaudīt un pateikt: “Šoreiz es tev palīdzēšu, un tad nākamo ceturtdien atnāksi uz grupiņu vai dievkalpojumu.” Un, ja cilvēks saka nē, tad viņš tevi neciena, un jāpadomā, vai tas nav laika zaglis. Un ir ļoti svarīgi pateikt nē lietām, kas nav svarīgas. Un ceturtais kvadrants ir “uzdevumi, kas nav ne steidzami, ne svarīgi”. Šādu uzdevumu identificēšana ļaus atbrīvoties no nevajadzīgiem darbiem, padarīt tavu ikdienu efektīvāku. Tas var būt tavs atpūtas veids. Man ir viena grāmata “Diplomātijas vēsture”, kas man ļoti patīk, un es to lasīju pirms desmit gadiem un es vēl arvien neesmu izlasījis. Bet tas man ir ceturtajā kategorijā, un tad, kad man būs tam atvēlēts laiks, es to izdarīšu. Bet šīs ir lietas, ko var atlikt vai vispār nedarīt. Bet svarīgi izanalizēt, vai esi darāmās lietas salicis pareizajos kvadrantos.
3. Pomodora tehnika, ko izgudroja produktīvam darbam pagājušā gadsimta 80-ajos gados. Un autors ir Frančesko Kirilo. Tas vārds nāk no itāļu vārda “tomāts”. Tomāts tāpēc, ka daudzi taimerīši izskatījās pēc tomātiem, īpaši virtuvē. Daudz laika veltīt darbam ir grūti, un tāpēc mēs visu laiku gribam atpūsties, bet ar šo tehniku divu stundu laiku tu būsi pavadījis produktīvi, un tas ir daudz. Tas īpaši svarīgi tam, kas pieraduši strādāt publiskā sektorā, valsts pārvaldē, pašvaldībās, kur cilvēkiem maksā nevis par izdarīto darbu, bet par darbā pavadīto laiku.
Kā šī tehnika strādā? Apņemies izdarīt kādu darbu un uzliec 25 minūšu taimeri, un īsteno savu darbu 25 minūtēs. Un, kad esi pabeidzis šo 25 minūšu darbu, tu paņem 5 minūšu pauzi un arī tam uzliec taimeri. Un ceturtais – tu turpini to ciklu četras reizes un tad paņem 20-30 minūšu pauzi. Esmu mēģinājis šo, tas tiešām palīdz samazināt nevajadzīgas pauzes un radīt apziņu, ka tu produktīvi strādā.
4. Un vēl viena – Sainfelda tehnika. To ir izveidojis amerikāņu komiķis Džerijs Sainfelds. Ja tu vēlies ko iemācīties, sasniegt vai padarīt par ieradumu, tad tu nedrīksti salauzt ķēdi jeb pārtraukt darbību. Ideja ir tāda: tu paņem kalendāru vai plānotāju, un tu vienkārši atzīmē katru dienu, ka esi izdarījis vēlamo lietu, centies neizlaist nevienu dienu. Lai ieradums nostiprinātos, to darbu jāveic ilgu laiku. Pagājušā gadsimtā kāds ārsts bija izdomājis, ka pietiek ar trīs nedēļām. Mūsdienu neirozinātne saka, ka process ir ilgāks, un ja kādam interesē šīs tēmas par ieradumiem vai neironiem, mācītāja grāmatā “33 panākumu principi” ir tieši tēma par smadzenēm un neironu ķēdēm. Pēc Londonas koledžas pētījuma – vidēji ieradums neirona ķēdēs veidojas 2 mēnešu laikā jeb 66 dienās. Tomēr vienkāršiem ieradumiem vajag 18 līdz 30 dienas, bet sarežģītākajiem ieradumiem pat 50-90 dienas. Sainfelda tehnika palīdz veidot pozitīvus ieradumus. Principā lūgšanu grafiks ir nedaudz sarežģītāks šim ieradumam, jo tu tur ieraksti ne tikai, ka esi katru dienu darījis, bet ieraksti arī savu konkrēto laiku, lai padarītu sevi disciplinētāku celties vienā laikā un lūgt konkrētu laika posmu.
Risinājums taviem laika zagļiem ir mainīt savu rītdienu, sāc jau ikdienu mainīt šodien. Atmet to, kas kavē.
Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas! (Efeziešiem vēstule 5:15-16)
Lai gan man arī sāk zust ilūzija, kas visu varu sasniegt, es tāpat gribu izdarīt pēc iespējas vairāk un būt produktīvs, un to laiku, ko Dievs man ir devis, pavadīt pilnvērtīgi, lai izmantotu šo iedoto laiku virs zemes. Aicinu pārdomāt katru savās dzīvēs, kas ir laika zagļi un risināt to. Un neatstājiet savu dzīvi pašplūsmā – kā būs, tā būs. Dievs mūs ir radījis lielām un varenām lietām, tādēļ neļauj ikdienas sīkumiem, kas traucē, atņemt tavu aicinājumu un padarīt par neefektīvu cilvēku.
Pētera Plakana sprediķi “Laika zagļi” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
