Šis vārds būs netipisks dziedināšanas dievkalpojumam.
Runa būs par svaidījumu un svētīšanos. Kad es gatavoju šo svētrunu, Dievs mani īpaši uzrunāja. Šis vārds ir tas, kas ir vajadzīgs tev, lai tu saņemtu un nosargātu savu dziedināšanu.

Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts. Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts. Jeb vai ir cilvēks jūsu starpā, kas savam dēlam, kad tas maizi lūdz, dotu akmeni?  Jeb, kad tas zivi lūdz, tam dotu čūsku? Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Tēvs debesīs nedos daudz vairāk laba tiem, kas Viņu lūdz? Mateja 7:7-11

Dievs grib dot tev daudz vairāk, kā tu lūdz. Mēs zinām šo Rakstu vietu. Mēs esam izteikuši Dievam savu vajadzību, mēs lūdzam un apliecinām, bet – kāds paradokss – nekas nenotiek! Rūdītāki kristieši ar stāžu, kas jau gadiem sēž baznīcas solos, zina, ka jāapliecina Dieva vārds. Tas ir pareizi, jo apliecinot Vārdu, tas pārdabiskā veidā darbojas mūsos.

Viņš sūtīja Savu vārdu un dziedināja viņus, un izglāba viņus no bojā ejas. Psalms 107:20

Un tā, mēs apliecinām Vārdu. „Dievs, dziedini!” Un ne tikai tajā jomā, kas skar mūsu miesas dziedināšanu, bet arī citās lietās un vajadzībās. Rūdītie kristieši bieži vien jau ir tikuši galā ar savas miesas dziedināšanu, bet ir palikušas citas vajadzības un problēmas, kuras ir jārisina. Mēs lūdzam, apliecinām, darām visu pēc Grāmatas un – nekas nenotiek! Vai esi pamanījis, ka notiek tā, ka nekas nenotiek? Esi pamanījis tādu problēmu? Kādam varbūt notiek, bet kādam – nenotiek. Kādi tam ir iemesli? Un šodien es gribu runāt par to, kāpēc nenotiek. Kā mums saņemt reālu, paliekošu dziedināšanu savai dvēselei, garam un arī miesai?

Mūsu dvēsele sastāv no emocijām, prāta un gribas. Dievs dziedina mūsu prātu, ka spējam sakarīgi domāt. Tu spēj nospraust mērķus, iet uz tiem un sasniegt tos. Tu spēj dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Kad Viņš dziedina mūsu gribu, tad mēs spējam kontrolēt sevi, ka darām to, ko gribam un ko redzam Dieva vārdā. Mēs kļūstam spējīgi izvēlēties. Dziedinātas emocijas nozīmē to, ka nav vairs depresijas un tu nestaigā apkārt pelēku seju kā apstulbusi muša. Dievs dziedina mūsu garu, ka tas atdzimst no augšienes un tevī iemājo Svētais Gars. Dievs dziedina arī tavu miesu, taču tas ir tas mazākais, ko Viņš grib darīt pie tevis. Ja Dievs dziedinās tavu garu un tavi dvēseli, tad arī miesas dziedināšana būs pašsaprotama lieta. Visām redzamām lietām ir garīgs pamats. Ja tev ir kāda redzama kaite vai nepietiekamība tavā dzīvē, tam ir garīgs pamats.

Ir Dievs, ir sātans, ir Dieva eņģeļi un ir arī ļaunie gari jeb dēmoni. Tās ir reālas būtnes, kuras cīnās par tevi. Dievs tavā dzīvē darbojas tik daudz, cik tu atļauj to. Dievs spēj tevi dziedināt tik daudz, cik tu pats esi svētījies Viņam. Tāpēc es šai svētrunai esmu devis nosaukumu: Dziedināšana caur svētīšanos.

Ko nozīmē svētīties? Vārds „svēts” nozīmē nodalīts, īpaši novēlēts kaut kam. Dievs ir svēts, pilnībā nodalīts no grēka. Ja es kādu savas dzīves jomu pakļauju Dievam, tad tas nozīmē, ka es svētījos. Ja es ieraugu savā dzīvē kādas lietas, kuras nav tā, kā to grib Dievs un sakārtoju tās saskaņā ar Dieva vārdu, to sauc par svētīšanos. Cik lielā mērā es spēju paklausīt Dievam, tik lielā mērā es svētījos. Caur mūsu svētīšanos atraisās milzu Dieva Gara spēks jeb svaidījums. Uz tevis un manis ir svaidījums tik lielā mērā, cik lielā mērā mēs svētījamies Dievam.

Draudzēs notiek pārdabiskas Dieva spēka izpausmes – smiekli, krišana zemē. Šīs lietas notiek arī pie mums un parasti mēs to saucam par svaidījumu. Taču, ja draudzē notiek pārdabiskas izpausmes, bet cilvēki turpina dzīvot grēkā un nav svētījušies Dievam, tad tas ir viltus svaidījums, tas nespēj tevi mainīt, tas nespēj tevi dziedināt un novest debesu valstībā.

Es varētu lūgt par jums tūlīt un daudzi tiktu dziedināti jau tagad, bet nav nekādas garantijas, ka tu paturēsi savu dziedināšanu, jo, iespējams, tu pat neizproti, kāpēc šī kaite ir tevī. Ja es to neizprotu un nesakārtoju tās lietas savā dzīvē, caur kurām velnam ir bijusi piekļuve, iespējams, es saņemšu dziedināšanu, aiziešu mājās un problēmas sāksies no jauna. Varbūt tās nebūs tās pašas problēmas un slimības, bet citas. Esmu sastapis cilvēkus, kurus moka neizskaidrojamas slimības. Vienu dienu viņiem sāp galva, citu dienu dibens, vēl citu – lauž kaulus. Kas tas ir? Cilvēks pats ir devis velnam tiesības saimniekot kādā no jomām savā dzīvē. Velns izraisa slimību, kas ar medicīniskām metodēm īstenībā nav nosakāma. Cilvēks nāk uz draudzi vai mājas grupu un nepārtraukti prasa aizlūgšanu par visdažādākajām problēmām. Kad aizlūdz, paliek labāk, bet pēc nedēļas viss atkārtojas. Šādiem cilvēkiem velns izbojā visu dzīvi, jo visticamāk, viņi nav svētījušies Dievam.

Es lūdzu, Svētais Gars, uzrādi katram mums tās lietas, kuras mums ir jāsakārto savā dzīvē. Uzrādi mūsu problēmas sakni, lai varam svētīties un saņemt savu dziedināšanu. Svētais Gars, es lūdzu, pārliecini mūs par grēku un uzrādi mums tās lietas, tagad un pagātnē, lietas, kuras mēs darām un iespējams, pat nesaprotam. Spēcīgi uzrādi tās, ka mēs tās apzināmies un izmēžam tās ārā no savas dzīves. Ka mēs atzīstamies savos grēkos, jo Tu esi uzticams un taisns, Tu piedod mūsu grēkus un šķīstī mūs no visas netaisnības. Lūdzu, uzrādi mums, Svētais Gars, tās lietas, kas nepatīk Tev, lai mēs varam saņemt savu dziedināšanu, savu brīvību. Palīdzi mums svētīties Tev. Āmen!

Ja es regulāri svētījos, kalpoju Dievam un mans mērķis ir tuvoties Viņam, tad nekādi grēki manā dzīvē nebūs šķērslis. Es tos izmetīšu ārā no savas dzīves, jo mans mērķis ir svētīties un nodoties Dievam. Kad man ir mērķis un es strādāju, lai to sasniegtu, tad, ja ir kāda problēma vai grēks, kas man traucē savus mērķus piepildīt, es to izmetu ārā. Tāpēc, ka man ir mērķis glābt cilvēkus un izmainīt viņu dzīves, es nevaru paturēt grēku un nepareizas lietas savā dzīvē. Es izmetu ārā no savas dzīves visu, kas man traucē tuvoties Dievam, tuvoties mērķim.

Daudziem no jums dzīvē ir tādas lietas, ka jūs nekad netiksiet tālāk, kamēr nepieliksiet punktu šīm nepareizām lietām savā dzīvē, tām lietām, kas nav no Dieva, kamēr nebūsiet svētījušies.

Mans dēls, ievēro manus vārdus, un lai tava auss nosliecas manai runai pretī! Lai tie neizslīd no tavas apziņas un redzes loka; saglabā tos savā sirdī! Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina. Salamana Pamācības 4:20-22

Kas mums ir nepieciešams, lai Dievs mūs dziedinātu? Dieva Vārds. Mēs ņemam Dieva Vārdu un apliecinām to. Bet ievērot Dieva vārdu nenozīmē tikai to apliecināt. Tas nozīmē arī turēt šo Vārdu un pildīt. Dzīvot tā, kā māca Dievs Savā Vārdā – Bībelē. Dievs mūs dziedina vispirms caur to, ka sakārtojam savu dzīvi un dzīvojam pareizi, saskaņā ar Viņa Vārdu. Pirmkārt, tev nav jācīnās pret savu slimību, bet pret savu grēku. Tas var būt par iemeslu tavām problēmām un slimībām šodien. Es gribu lai jūs dzirdat – Dievs dziedina caur svētīšanos!

Varbūt tu teiksi – Dievs mani reiz dziedināja arī bez svētīšanās! Dievs reiz dziedināja aklo cilvēku, neprasot viņa ticību. Bet vai tiešām tev vajag risinājumu tikai vienai savai problēmai? Dievs reizēm dod kredītā, bet Viņš arī gaida, kad tu svētīsies. Bieži vien tie, kuri saņem savu dziedināšanu kredītā, arī ātri to zaudē, jo nav svētīšanās Dievam. Vai esat lasījuši Soģu grāmatā par spēkavīru Simsonu? Lūk, gadījums no viņa dzīves:

Un reiz Simsons nogāja lejā uz Timnu, un viņš ieraudzīja kādu jaunu meitu Timnā no filistiešu meitām. Atgriezies atpakaļ kalnos, viņš to stāstīja savam tēvam un savai mātei, teikdams: “Es redzēju kādu jaunu meitu Timnā, no filistiešu meitām; nu tagad ņemiet viņu man par sievu!” Tad viņa tēvs un viņa māte viņam teica: “Vai tad tiešām nav tavu radu starpā meitu un visas mūsu tautas vidū sievu, ka tu ej, lai sev ņemtu sievu no filistiešiem, šiem neapgraizītajiem?” Bet Simsons atbildēja savam tēvam: “Tikai šo tu ņem man par sievu, jo viņa ir manām acīm tīkama.” Bet viņa tēvs un viņa māte nezināja, ka Tas Kungs pats to tā bija izkārtojis, lai pārmācītu filistiešus; filistieši tanī laikā valdīja pār Israēlu. Tad Simsons ar savu tēvu un ar savu māti devās lejā uz Timnu. Pie Timnas vīna dārziem viņam pretī rūkdams izlēca jauns lauva. Un Tā Kunga Gars nāca pār Simsonu, un viņš saplēsa lauvu, itin kā kazlēnu saplēš, un viņa rokās nebija nekā; bet viņš ne savam tēvam, ne savai mātei neteica, ko viņš bija darījis. Un viņš nonāca un runāja ar šo jauno meitu, un viņa ļoti patika Simsona acīm. Kad viņš pēc kāda laika griezās atpakaļ, lai viņu precētu, tad viņš mazliet nogriezās no ceļa, lai apraudzītu lauvas maitu, un redzi, nedzīvajā lauvas ķermenī bija bišu spiets un medus. Un viņš to ar savām rokām izņēma un pa ceļam to ēda un gāja pie sava tēva un pie savas mātes, viņš arī tiem deva, un tie ēda, bet viņš tiem nesacīja, ka viņš medu bija izņēmis no lauvas maitas. Kad viņa tēvs atkal nogāja pie šīs jaunās meitas, Simsons tur sarīkoja dzīres, kā to jauni vīri mēdza darīt. Un, kad viņi ieraudzīja Simsonu, tad viņi ataicināja trīsdesmit vedējus, kas lai būtu pie viņa. Tad Simsons viņiem teica: “Es gribu jums dot atminēt mīklu, un tā jums man ir jāatmin septiņu dienu laikā, kamēr ir dzīres, un, ja jūs pareizi atbildēsit, tad es jums došu trīsdesmit linu audekla kreklus un trīsdesmit svētku kārtas. Bet, ja jūs nevarēsit man to atminēt, tad jums man būs jādod trīsdesmit linu audekla krekli un trīsdesmit svētku kārtas.” Un tie viņam sacīja: “Pasaki mums savu mīklu, lai mēs to dzirdam!” Tad viņš tiem sacīja: “Barība iznāca no rijēja, no stiprā izplūda saldums.” Bet tie nespēja mīklu atminēt trijās dienās. Un septītajā dienā tie sacīja Simsona sievai: “Pierunā tu savu vīru, lai viņš mums šo mīklu izstāsta, citādi mēs tevi līdz ar tavu tēva namu sadedzināsim ugunī. Vai tad jūs esat mūs aicinājuši, lai no mums tikai iedzīvotos?” Tad Simsona sieva raudāja pie viņa krūts un sacīja: “Tu tik mani ienīsti, bet nemaz mani nemīli: tu esi uzdevis manas tautas dēliem mīklu, bet man tu to nesaki!” Un viņš sacīja: “Redzi, es neesmu ne savam tēvam, ne savai mātei to pateicis, kā tad lai es tev to saku?” Bet tā raudāja pie viņa septiņas dienas, kamēr tiem bija kāzu dzīres, un tad notika, ka septītajā dienā viņš tai to izstāstīja, jo tā neatlaidīgi mācās virsū, bet mīklas atrisinājumu viņa izstāstīja savas tautas dēliem. Tad pilsētas vīri viņam sacīja septītajā dienā, pirms saule norietēja: “Kas ir saldāks nekā medus? Un kas ir stiprāks nekā lauva?” Bet viņš tiem sacīja: “Ja jūs nebūtu aruši ar manu teli, tad jūs arī nebūtu atminējuši manu mīklu!” Tad Tā Kunga Gars nāca pār viņu, un viņš nogāja uz Aškalonu, un tur viņš nosita trīsdesmit vīrus, novilka viņiem drēbes un iedeva viņu svētku kārtas tiem, kuri bija mīklu atminējuši. Bet Simsona sievu ņēma viens no tiem, kas bija bijis viņa vedējos. Soģu 14:1-20

Simsons bija īsts izvirtulis, taču Dievs viņu kādu laiku lietoja par soģi Izraēlā. Dievs Vecajā Derībā konkrēti bija aizliedzis izraēliešiem precēties ar pagānu sievietēm. Simsons runā ar vecākiem, tie viņu grib atturēt, taču viņš nepaklausa ne tēvam, ne mātei, viņš izvēlas nepareizo cilvēku un svin kāzas. Kāzās Simsons noslēdz derības ar trīsdesmit filistiešu vīriem un uzdod viņiem mīklu. Viņi gāja pie jaunās sievas, draudēja un šantažēja viņu. Pēc tam šī sieva šantažēja Simsonu, kamēr viņš spēra nepareizu soli un izstāstīja viņai mīklas atminējumu.

Vai jūs neesat kaut ko līdzīgu pamanījuši arī savās dzīvēs un ģimenēs? Vīri padodas sievu spiedienam un tad saņem vēl pārmetumus; „Tu jau man atļāvi! Tu esi vainīgs!” Tāpēc esiet īsti dieva vīri un īstas dieva sievas. Esiet Dieva cilvēki bez kompromisiem!

Simsons padevās sievas spiedienam un zaudēja derībās. Pēc tam viņš pārmet filistiešiem: „Ja jūs nebūtu aruši ar manu teli…” Patiesībā šī filistiešu meitene nekad nepiederēja Simsonam, viņa piederēja velnam un bezdievīgai pagānu tautai. Dievs bija aizliedzis savai tautai saradoties ar viņiem. Simsons pārkāpa šo aizliegumu un apprecējās. Simsons domāja, ka ieguvis sev burvīgu sievu, taču īstenībā tā nekad nekļuva viņa, jo viņš bija to ieguvis, pārkāpjot Dieva aizliegumu.

Ik reizi, kad mēs nepaklausām Dievam, mūsu dzīvēs ienāk ļauni gari. Ienāk lietas, kas nav no Dieva, un kas arī nav tavas, tās pieder ellei. Kādu laiku tu dzīvo, it kā nekas nebūtu noticis. Tu turpini grēkot, taču tevī ir velns. Un tajā brīdī, kad tu gribēsi izlauzties kādā jomā savā dzīvē, tu zaudēsi, jo velni tev neļaus uzvarēt. Un tu nevarēsi saņemt dziedināšanu savai problēmai, kamēr tu nebūsi nožēlojis šo grēku un izlabojis savu kļūdu. Tikai tad nāks Dieva svaidījums un spēks.

Simsonu Dievs neatmeta uzreiz, un tomēr savu dzīvi viņš beidza pašnāvībā. Kas ir tava „filistiešu meitene”, kas ir jāpārvar tev, lai tu svētītos Dievam? Kas ir tās lietas, kas tev neatlaidīgi mācas virsū? Ir velna un grēka spiediens, kas atbildīgos dzīves momentos liek tev krist un darīt nepareiza lietas. Kas liek tev būt depresijā un dusmoties. Atbildīgos brīžos tu nevari uzvarēt. Iemesls ir kāda „filistiešu meitene”, kāda nepareiza lieta, kas tev jāizlabo un jāsakārto tā, kā to grib Dievs.

Arī sātanisti nododas savam kungam. Ādolfs Hitlers esot pārdevis velnam savu dvēseli apmaiņā pret varu valdīt pār lielu daļu pasaules īsu laiku. Taču, kaut arī velna pielūdzējiem bieži vien ir nauda, slava un vara, visi viņi ir depresīvi un nelaimīgi. Sātans viņus īsi brīdi izmanto, bet pēc tam izmet kā mēslus atkritumos. Ir lietas, kuras ir svētītas velnam un kuras atnes reālu nelaimi to cilvēku dzīvēs, kuriem iznāk ar tām saskarties. Pār šīm lietām ir reāls sātanisks svaidījums jeb lāsts.

Bet, ja tu patiesi svētījies Dievam, tad nevis tavu skaļo vārdu un apliecināšanas dēļ, bet gan svētīšanās un paklausības dēļ uz tevis būs varens svaidījums, kas dziedina tavu garu, dvēseli un miesu, kas caur tevi dziedina cilvēkus un izmaina viņu dzīves!

Ir trīs līmeņi, kā mēs svētījamies jeb nododamies Dievam:

Atmešana. Mēs dodam Dievam pēc pārpalikuma principa. Kaut ko atmetam, kas paliek pāri mums pašiem. Kā tu domā, vai tur būs svaidījums?

Došana. Tas jau ir nopietnāk. Mēs esam paklausīgi saviem vadītājiem. Apmeklējam draudzi un mājas grupu, kalpojam, darām visu, ko vajag un kārtīgi izpildām savus pienākumus. Dodam desmito tiesu, savā ģimenē un darbavietā izdarām visu, kā vajag un vienalga, nav svaidījuma.

Upuris. Mēs atdodam sevi visu un darām vairāk, nekā varam. Kad mēs dodam Dievam un svētījamies tā, ka tas no mums kaut ko prasa. Kad mēs darām ne tikai uz 100 procentiem, bet vairāk!

Mēs varam Dievam atmest un varam dot, bet Dievs atbild tikai uz upuri. Tikai caur upuri atnāk Dieva svaidījums. Lūk, kāpēc nav svaidījuma, kāpēc daudzi ir iesēdušies savā draudzē un nenes nekādus augļus. Grupas neaug, kaut arī it kā darām visu. Nav svaidījuma un nav rezultāta, jo nav nodošanās uz 100 procentiem.

Varbūt tu nododies kādā vienā savas dzīves jomā, taču kā ir ar citām tavas dzīves sfērām? Piliens darvas sabojā visu mucu medus. Svētījies Dievam un tad Viņa svaidījums un spēks būs pār tavu dzīvi.

Es savā laikā braucu evaņģelizācijas tūrēs pa Latviju. Es un mana ģimene bijām nodevušies šai kalpošanai pilnībā. Lūk, dažas liecības:

Anastasija no Daugavpils: pirms diviem gadiem evaņģēlista Mārča Jencīša dievkalpojumā Dievs dziedināja manu redzi. Man bija vajadzīgas brilles, kad lasīju vai šuvu. Taču pēc tā dievkalpojuma brilles nu jau divus gadus nav bijušas vajadzīgas. Biju pārbaudīties pie ārstiem un viņi brīnās par to, ko Dievs ir darījis pie manis.

Kāda sieviete no Piltenes: pēc šī dievkalpojuma esmu sapratusi, ka man nav jēgas dzīvot, ja es nepiedalos dvēseļu glābšanas darbā. Kaut arī katrs no mums to saprastu, cik svarīgi ir citiem liecināt par Jēzu!

Kuldīga: pirms kāda laika Dievs mani dziedināja caur Kristīgo radio, kad sludināja Mārcis Jencītis. Kad viņš lika uzlikt roku uz slimās vietas, es šaubījos, ka Dievs var mani tā dziedināt. Taču paklausīju un darīju, kā viņš teica. Kad lūgšana beidzās, biju ļoti izbrīnīta, jo lūgšanas laikā mans skriemelis bija iegājis savā vietā.

Valdemārpils: kad pie mums kalpoja mācītājs Mārcis Jencītis, viņš no manis izdzina velnu. Kopš tā laika mana dzīve ir izmainījusies. Biju alkoholiķis, bet tagad esmu brīvs!

Una no Aizputes: es biju pussprādzis kristietis, pusmūžu. Līdz brīdim, kad atnācu uz Mārča dziedināšanas dievkalpojumu. Toreiz Dievs dziedināja manu dvēseli. Pēc tam sāku iet draudzē, lūgt Dievu, lasīt Bībeli. Tagad varu teikt, ka esmu kārtīga kristiete, man ir tuvas attiecības ar Jēzu. Dievs manu dzīvi ir pilnīgi izmainījis, Viņš mani atbrīvoja no alkohola. Slava Dievam!

Šīs liecības iz izturējušas laika pārbaudi vienu divus gadus. Dievs ir labs! Ja es svētījos, uz manis ir Viņa svaidījums. Ja tu svētījies, uz tevis ir Viņa svaidījums. Un aklie redz, kurlie dzird un klibie lēkā. Šīs liecības ir tāpēc, lai tu redzētu, ka tas, ko es sludinu, ir patiesība.

Ko nozīmē izsūdzēt un nožēlot grēkus? Nožēlot grēkus nozīmē pilnībā atstāt grēkus un nepareizu rīcību!

Lūk, dažas „filistiešu meitas”, kuras var būt tavā dzīvē:

1. Nepiedošana. Kad tu neesi pieņēmis lēmumu izturēties pret cilvēku, kurš tev nodarījis pāri, tā, it kā viņš tev neko nebūtu darījis. Kad tava sirds ir brīva un tu neturi ļaunu prātu uz viņiem.

2. Tu neuzturi regulāras un disciplinētas attiecības ar Dievu caur Bībeles lasīšanu, lūgšanu un draudzes apmeklēšanu. Pats sliktākais, ja tu atstāj novārtā savas attiecības ar Dievu. Ja šīs lietas tev klibo, nepienākas tev dziedināšana!

3. Elku kalpība. Alkohols, nikotīns, televīzija, narkotikas, dators, miegs, nauda, azartspēles, draugi, hobijs, ēdiens, nešķīstība, pornogrāfija, homoseksuālisms un tamlīdzīgas atkarības. Iemesls tam, ka tu arvien esi slims, var būt šīs lietas, kuras tu vēl neesi atstājis savā dzīvē.

4. Aborti. Tu esi to darījis un neesi nožēlojis. Tas ir slepkavības grēks.

5. Reliģija, burta kalpība, rituāli un tradīcijas. Varbūt tu esi draudzē, kurā piekopj rituālus, bet kur lasīt Bībeli un tuvoties Dievam lūgšanā nemāca. Kamēr tu neaiziesi projām no šādas draudzes, neredzēt tev svētības!

6. Matriarhāts un patriarhāts. Kas tie tādi? Kad sieviete ģimenē valda pār vīrieti vai kad vīrs kontrolē sievu un bērnus. Ja tu tikai mīļo bērnus, bet nekad nedisciplinē viņus, vai arī otrādi – visu laiku tikai disciplinē, bet nekad nesamīļo, tad padomā, vai problēmas tavā ģimenē nav tieši šā iemesla dēļ!

7. Sacelšanās pret laicīgām un garīgām varām un autoritātēm. Šajā draudzē tie ir mācītājs un līderi. Sliktas runas pret draudzi un Dievu. Ja tu runā sliktu par viņiem, negaidi svētības!

8. Meli. Nav baltie un melnie meli. Ir desmit Dieva baušļi un viens no viņiem: „Tev nebūs dot nepatiesu liecību!” Šeit ietilpst arī divkosība un aprunāšana. Ja tu melo, es apšaubu, ka tu vispār esi ar Dievu.

9. Okultisms, Jāņi, Hellovīns, horoskopi un folklora. Pasaulīga mūzika, šausmenes un bojeviki.

Dievs var lietot tikai tīrus traukus, tos, kas ir pilnībā svētījušies Viņam. Dievs ir pavisam labs!

Bet, ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā un Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem. Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos. Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības. 1. Jāņa 1:7-9

Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Artūrs Danenbaums.