„Tam, kas uzvar, Es došu no apslēptās mannas, Es viņam došu baltu akmeni,
un uz akmens būs jauns vārds rakstīts, ko neviens nezina, kā vien tas, kas to dabū”. Atklāsmes grāmata 2:17

 

Daudzās tradicionālās konfesijās, kristot mazu bērniņu, viņam tiek dots cits, jauns vārds, ko parasti neraksta viņa dzimšanas apliecībā vai pasē. Arī no antīkās vēstures ir zināms, ka Romas imperatori, sākot savas valdnieku gaitas, bieži pielika paši sev jaunus vārdus, kuri labāk atspoguļoja jaunā ķeizara varu un spēku. Vai arī Dievs saviem bērniem piešķir jaunus vārdus, kad un kā tas notiek?

 

6. jūnija dievkalpojums draudzē „Kristus Pasaulei” Rīgā bija kristību dievkalpojums. Mācītājs Mārcis Jencītis stāsta par kādu vīru, kurš bija pārliecināts, ka viņa vārdam piemītot nelaba enerģija. Viņš aizgāja uz dzimtsarakstu biroju, uzrakstīja iesniegumu un nomainīja savu veco vārdu uz latvisku, labskanīgu vārdu. Tas bija viss, kā šis cilvēks saprata, kā viņš var tikt galā ar savu slikto pagātnes mantojumu. „Šodien”, – saka mācītājs, – „kad es viņu redzu, viņa dzīvē nekas nav mainījies. Viņš ir kļuvis vēl drūmāks un ļaunāks. Tomēr Bībelē mēs redzam, ka Dievs daudz reižu dod jaunu vārdu Saviem bērniem. Jaunu redzējumu, jaunu dabu, jaunu uzdevumu un jēgu dzīvei. Kas agrāk bija zaudētājs, neveiksminieks, tas tagad kļūst par uzvarētāju un veiksminieku. Kas agrāk bija laulības pārkāpējs, tagad kļūst par mīlošu vīru savai ģimenei. Kas agrāk bija depresīvais un dusmīgais, tagad kļūst par priecīgo, un tā tālāk! Dievs vēlas tevi saukt jaunā vārdā! Viņš redz to, kas tevī iekšā!” Mācītājs min Vecās Derības patriarhus, kuri pēc personīgas satikšanās ar Dievu dabūja jaunu vārdu, kas izteica viņu jauno dzīves būtību. Ābrāms kļuva par Ābrahāmu – tēvu daudzām tautām. Jēkabs dabūja vārdu Izraēls. Arī Sīmanis Jāņa dēls, viens no pirmajiem Jēzus mācekļiem, dabūja jaunu vārdu: „Tevi sauks Kēfa (Pēteris, jeb klints)” Jāņa evaņģēlijs 1:42. Sīmanis – impulsīvais, parupjais un diezgan bailīgais Galilejas zvejnieks, un Pēteris, jeb klints, pamats, uz kura balstīsies visa pirmkristiešu draudze tajā laikā? Vai uzreiz Sīmanis kļuva par Pēteri, par to, ko Jēzus viņā saskatīja un par ko viņš bija aicināts kļūt? Nē!

 

Tālāk savā svētrunā mācītājs Mārcis Jencītis runā par Pēteri. Viņš ne tikai saņēma vārdu no Jēzus: „Tevi sauks Kēfa!” Viņš arī sāka dzīvot pēc šī vārda. Pēteris kļuva par Tā Kunga divpadsmit apustuļu līderi. Viņš kļuva par otro aiz Jēzus, Jēzus palīgu. ”Vairākās vietās evaņģēlijos redzam, ka Pēteris runā visu pārējo apustuļu vārdā. Viņš uzdod Jēzum jautājumus, kas aktuāli visai grupai, pat cenšas atrunāt Viņu no krusta nāves! Arī Jēzus uzrunā savus mācekļus caur Pēteri. Romiešu nodokļu inspektors, kad viņam radās aizdomas, ka Jēzus ar saviem mācekļiem nemaksā nodokļus, griezās ar savu jautājumu tieši pie Pētera. Pēteris nebija pilnīgs. Viņš daudzreiz rīkojās neapdomīgi, viņam gribējās cilvēku acīs izskatīties labākam, nekā viņš bija patiesībā. Pēteris pat nodeva Jēzu un teica, ka nepazīstot Viņu! Tomēr viņam bija griba un vēlēšanās strādāt pie sevis un mainīties. Viņš nedomāja par sevi kā par vienkāršu Galilejas zvejnieku. Viņš sāka par sevi domāt saskaņā ar to vārdu, ko viņam bija teicis Jēzus!” – saka Mārcis.

 

Kādā reizē Pēteris, atbildot uz Jēzus jautājumu, „Ko jūs, mācekļi, domājat, kas Es esmu?” saka: „Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls”. Viņš pirmais no apustuļiem atzina Jēzu par Dieva Dēlu. Un Jēzus viņam teica: „Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asinis tev to neatklāja, bet mans Tēvs, kas ir debesīs. Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šīs klints Es gribu celt Savu draudzi un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.” Mateja 16:17-18. Mēs redzam Pēteri, kurš ir ieņēmis savu vietu, iepazinis Jēzu kā Dieva Dēlu, kļuvis par vadītāju!

 

Mācītājs Mārcis Jencītis nosauc četrus principus, lai mēs varētu kļūt tādi, kādus mūs sauc Dievs:

 

  1. Man ir jāredz sevi tādu, kādu mani redz Dievs, ko par mani saka Viņa vārds!
  2. Es sāku uz sevi skatīties un par sevi domāt tā, kā par mani domā Dievs.
  3. Es sāku spert konkrētus soļus šajā virzienā, es sāku kļūt par to, par ko mani sauc Dievs!
  4. Tomēr pilnību es sasniegšu tikai mūžībā caur Kristus asinīm. Šajā dzīvē es tiecos pēc pilnības. Kaut arī šeit virs zemes es nekad nesasniegšu pilnību, ir grēks netiekties pēc pilnības!

 

Ciānas dēļ Es neklusēšu un Jeruzālemes dēļ es nerimšu, kamēr tās taisnība aust kā rīta saule, un tās pestīšana atspīd kā degoša lāpa. Kamēr tautas redzēs Tavu taisnību, visi ķēniņi tavu godību un tevi sauks jaunā vārdā, ko noteiks Tā Kunga mute.

Jesajas 62:1-2