Es turpināšu tēmu – koncertā šeit, uz skatuves, bija epizode, kad mazais Jēzus gulēja silītē, bija vecāki, Jāzeps un Marija, spīdēja Bētlemes zvaigzne. Pirmie, kas uzzināja par Jēzus piedzimšanu, bija ganiņi. Tanī laikā tā nebija cienītākā valsts daļa, arī tajā laikā šķiroja cilvēkus. Gani nebija tā prestižākā sabiedrības daļa. Jēzus nepiedzima pieczvaigžņu hotelī, bet pa ceļam uz Bētlemi sākās dzemdības, un tas notika kūtiņā. Tas nozīmē, ka viesu nami bija pārpildīti, tāpēc viņiem nācās paņemt brīvo telpu tādu, kāda bija. Tāda ir ne tikai tradīcija, bet to māca Bībele. Kad nāca pasaulē Jēzus, pirmie, kas izdzirdēja šo prieka vēsti, bija ganiņi. Dieva vārdā ir rakstīts, ka debesis atvērās un debess pulki, eņģeļi gavilēja. Viņi runāja šiem ganiņiem, lai iet un skatās, kas ir noticis, jo viņiem glābējs ir dzimis.

“Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts.” (Lūkas evaņģēlijs 2:14)

Tā bija pirmā reize, eņģeļu sludinātais vārds, kas atklājās pārdabiskā veidā. Jēzus piedzimšana nav parasta. Viņš piedzima jaunavai Marijai, bet tieši ganiņi bija tie, kas par to izdzirdēja pirmie, un viņi saņēma aicinājumu iet un pielūgt Jēzu. Debess pulki gavilēja, un atskanēja balss.

Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū. (Filipiešiem vēstule 4:7)

Tulkojumi pirmajai rakstvietai, ko es minēju, ir dažādi. Latviešu tulkojumā ir “labs prāts”. Citos tulkojumos ir rakstīts – Dieva labvēlība. Patiesība ir kaut kur pa vidu: Dieva labvēlība caur labu prātu. Dievs godam augstībā, miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts. Svētrunas tēma ir “Kā iegūt Dieva mieru?”. Es gribu runāt par mieru – par mieru tavā sirdī, par mieru ar Dievu, par mieru attiecībās ar cilvēkiem, par mieru virs zemes, arī politiski un par mieru mūžībā, kur mēs visi vaigā skatīsim Dievu. Šī rakstvieta mums skaidri pasaka, ka miers mūsu sirdīs ir saistīts ar mūsu prāta uzstādījumiem. Miers manā sirdī ir saistīts ar mana prāta uzstādījumu. Gods Dievam augstībā, miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts.

Bet lēnprātīgie iemantos zemi un baudīs mieru papilnam. (Psalms 37:11)

Vēlreiz šī rakstvieta mums saka par to, ka tas, kas ir mūsu sirdīs, nosaka mūsu dzīves ritējumu, kas atkal nosaka mūsu darbības, mūsu pasaules uztveri, nosaka mūsu reakciju uz cilvēku izteikto jeb uz apstākļiem. Tas ir tas, kas atrodas mūsu zemapziņā, garā jeb dziļi sirdī. Tas, kas tur atrodas, ir atkarīgs no tā, ko mēs domājam, kā mēs domājam un vai mēs rūpējamies par to, lai mūsu sirds saturs būtu atbilstošs Dieva vārdam jeb Dieva gribai. “Lēnprātīgie baudīs mieru papilnam.” Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu – kā to saprast? Ir miers, garīgs miers – tas ir pirmais. Miers ar Dievu, garīgs miers, kas ir pāri emocijām, pāri prātam, kas vispār nav izprotams. Līdzīgi, kā mēs Dievu pilnībā nevaram ne redzēt, ne pilnībā izdibināt, jo Dieva seja ir neizdibināma. Mēs varam par Viņu zināt, pamatprincipus zināt, mēs varam baudīt Viņa klātbūtni, labvēlību, bet visā pilnībā Dieva vārds saka, ka mēs Viņu redzēsim tikai tad, kad būsim pabeiguši šīs zemes gaitas mūžīgā dzīvībā. Dieva miers, garīgais miers, miers ar Dievu ir augstāks par visu saprašanu, un tas ir pats svarīgākais.

Es runāšu par sešiem miera veidiem:

  1. Garīgais miers jeb miers ar Dievu.
  2. Mūžīgs miers jeb mūžīga godība, mūžīga dzīvība. Dieva vārds saka, kas dzīvo un tic, tam ir mūžīgā dzīvība.
  3. Iekšējais miers – emocionālais, psihiskais stāvoklis. Tas ir neatkarīgi no apstākļiem apkārt, kad mēs spējam savākties un reaģēt normāli arī emocionāli.
  4. Attiecību miers. Tas nozīmē, ka tava attieksme pret cilvēkiem ir mieru nesoša, ka tu spēj pieņemt kritiku un spēj normāli attiekties pret cilvēkiem, spēj sadzīvot.
  5. Fizisks miers. Tas ir tas, ko mēs, cilvēki, radām sev apkārt. Tad, kad ir garīgs miers, kad ir emocionāls miers, ka tev ir skaidrība, kur tu pavadīsi mūžību, tad arī paši fiziski sākam kārtot savu dzīvi un radīt sev apkārt tādus apstākļus, kas atgādina vismaz kaut ko līdzīgu mieram, laimei un kļūstam laimīgi. Tur ietilpst arī fiziska dziedināšana, arī finansiāla labklājība un, galu galā, caur to, ka viens cilvēks vai cilvēku grupa iegūs mieru ar Dievu, tas izpaužas fiziskā plāksnē.
  6. Politisks miers. Tieši tāpat, kā viena cilvēka dzīvē var būt saikne ar Dievu, tā cilvēku grupas vidū var būt saikne ar Dievu. Tieši tāpat arī valsts mērogā tas var notikt, līdzīgi, kā tas šobrīd notiek Amerikā, kamēr pie varas ir politiski spēki, kuri pārstāv kristīgas vērtības un veicina to, lai draudzes attīstītos un veicina to, lai cilvēkiem būtu ne tikai prātā, bet arī sirdī pārmaiņas un pareizas darbības.

1. Garīgs miers jeb miers ar Dievu.

Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. (Romiešiem vēstule 5:1)

Dieva vārds saka, ka Dievs nāca cilvēka miesā Kristū, mira pie krusta, trīs dienas bija kapā un augšāmcēlās. Pāvils saka, ka tieši tāpat, kā Kristus ir miris un augšāmcēlies, tieši tāpat domājiet par sevi, ka esat miruši grēkam un augšāmcēlušies jaunai dzīvei. Ne tikai mūžīgai dzīvībai, bet jaunai dzīvei, jaunam domāšanas veidam un jaunām sirds pārmaiņām, kas notiek, atverot prāta durvis. Ir zinātniski pierādīts, ka tu esi  savu tuvākos 10-15 cilvēku vidusmērs. Tajā vidē, kur viņš atrodas, agri vai vēlu par to kļūst. Mazi bērni diemžēl neizvēlas, kādā ģimenē viņi piedzimst, bet tādi arī viņi kļūst. Protams, apzinātā vecumā viņi paši izvēlās. Pirmie dzīves gadi ir ārkārtīgi būtiski un svarīgi.

Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas. (Jāņa evaņģēlijs 14:27)

Miers ar Dievu caur Jēzus Kristus upuri. Pirmkārt es savu prātu saskaņoju ar Viņa gribu, ar Viņa prātu, bet darbības jebkurā gadījumā nenosaka mūsu prāts, bet to, kas atrodas mūsu sirdīs. Arī zinātniski ir pierādīts, ka mēs uztveram un redzam to, ko mūsu iekšējā programma pasaka priekšā, to, kas ir mūsu garā jeb sirdī. Tāpēc cilvēki redz katrs dažādi dzīvi, cilvēkus, apstākļus. Tieši tāpēc ir konflikti arī ģimenēs, jo cilvēki ir auguši dažādās ģimenēs, varbūt pat kultūrās. Šobrīd moderni ir precēties starp dažādām kultūrām, bet katrs redz dažādi šo dzīvi. Kāpēc? Tāpēc ka tāds ir iekšējais sirds saturs. Ir pierādīts, ka neironu impulsi, kas plūst no acīm uz nervu sistēmu, ir desmit reizes mazāki, nekā no šīs sistēmas uz acīm – ir desmit reizes lielāka atšķirība. Tas, kas notiek cilvēka sirdī, to viņš arī redz. To apstiprina arī Bībele. Gods Dievam augstībā, miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts. Miers var būt tad, kad tu ar savu prātu izvēlies ielikt sevi attiecīgā vidē, domāt attiecīgā veidā, lai tas kļūtu par tavas dzīves saturu, ka tu līdzinies Viņam un ne pasaulei. Tas arī nosaka Dieva klātbūtni un Dieva svētību katra cilvēka dzīvē.

Nedomājiet, ka Es esmu nācis mieru atnest virs zemes; Es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu. (Mateja evaņģēlijs 10:34)

Es runāju par garīgu mieru, kas ir neatkarīgi no apstākļiem. Jēzus saka, ka fiziskā plāksnē ne vienmēr šie pārējie punkti būs tikai tāpēc, ka tu šobrīd esi mierā ar Dievu. Tu esi pieņēmis Kristu par savu glābēju, tu sāc censties dzīvot, velc nost veco cilvēku, velc virsū jauno cilvēku, tu esi lūgšanās, draudzē, tevī notiek pārmaiņas, bet tas neatceļ to, ka pasaulē ir nekārtība. Tas neatceļ to, ka ir haoss. Tas neatceļ arī to, ko tu vecās dzīves laikā pats esi darījis, kā esi domājis, kā rīkojies. Tas viss ir ilgstošs process, kamēr mēs maināmies. Jēzus saka: “Nedomājiet, ka es esmu nācis nest mieru virs zemes.” Un tālāk ir teikts: “Esmu nācis cilvēkus savest naidā ar viņa tēvu, ar meitu, ar viņas māti, ar vedeklu, ar vīramāti, un viņa paša mājas ļaudis būs cilvēka ienaidnieki. Bet, kas tēvu vai māti vairāk mīl nekā Mani, tas Manis nav vērts. Kas dēlu vai meitu vairāk mīl nekā Mani, tas Manis nav vērts.”

Nedomājiet, ka Es esmu nācis mieru atnest virs zemes; Es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu. Es esmu nācis cilvēku savest naidā ar viņa tēvu un meitu ar viņas māti, un vedeklu ar viņas vīramāti. Un viņa paša māju ļaudis būs cilvēka ienaidnieki. Kas tēvu vai māti vairāk mīl nekā Mani, tas Manis nav vērts, un, kas dēlu vai meitu vairāk mīl nekā Mani, tas Manis nav vērts. (Mateja evaņģēlijs 10:34-37)

Šeit runa varbūt nebūtu tik dramatiski jāuztver kā šajos vārdos, bet tie ir Jēzus vārdi. Tie ir dramatiski. Un kāpēc? Viņš parāda, ka pats svarīgākais ir nevis attiecības ar cilvēkiem, bet miers ar Dievu, neatkarīgi no tā, kādas šīs attiecības ir šodien.

Par mieru ar Dievu konkrēti no manas dzīves. Pirms diviem gadiem, kad notika politiskā kampaņa, es jau sāku slikti justies. Galu galā tas stāsts nav jauns, un visi apmēram to zina. Varbūt kāds nav dzirdējis? Tas bija pirms Ziemassvētkiem. Šajā laikā es nokļuvu Gaiļezera slimnīcā. Bija piecdesmit procenti plaušu bojājums un bija piecas dažādas nāvējošas kaites. Mana imunitāte bija nulle. Es pajautāju ārstam, kādas man ir izredzes? Sieva atsevišķi runāja, dakteri prasīja: “Kur jūs bijāt ātrāk?” Acīmredzot izredzes nebija sevišķi lielas. Bet tā optimistiskāk skatoties – piecdesmit uz piecdesmit. Bet man bija viens jautājums dakterei, vai ir kāds jūsu praksē, kas no manas situācijas ticis ārā? Nu man nebija imunitātes vispār. Es vienkārši lēnām dzisu ārā. Vai kāds jūsu vadībā, līdzīgi, kā manā situācijā, ir atveseļojies? Zini? Viņas balsī nebija pārliecība, tāda liela sajūsma par to, ka tādu cilvēku ir daudz. Viņa teica: “Jā, ir tādi cilvēki.” Es neuzdrošinājos prasīt – cik, jo tas būtu jau par daudz. Es domāju, ka nav ļoti daudz, jo biju to visu papētījis. Pēc laika intervāla man jau trīs reizes bija jābūt beigām. Kaut kā brīnumainā kārtā visu šo laiku biju vilcis. Slimnīcā kādus pāris mēnešus biju pilnīgi bez miega. Pastaigāt nevarēju. Es nevienu reizi neizsaucu medmāsu, lai viņa man palīdzētu līdz tualetei aiziet. Es nevienu reizi neņēmu to pīli. Turoties pie sienām, es centos pats ar saviem spēkiem nokļūt līdz tualetei. Pēc kaut kādām dažām nedēļām, kas man bija liels sasniegums, es varēju tā normāli pats iztīrīt zobus. Tu nevari normāli paelpot un pats paiet nevari. Tas bija liels sasniegums, kad es pirmo reizi izgāju koridorā, ārā no palātas. Tad bija liels varoņdarbs. Jaunajā gadā, 31. decembrī, es skatījos caur slimnīcas logu. Mēs dzērām Lido kvasu un ar sievu sagaidījām Jauno gadu divatā slimnīcas palātā. Daktere atļāva, visu nakti mēs bijām kopā tajā palātā. Pirmo reizi esot tādā situācijā, man bija viena doma prātā – man ir jākustas. Man ir jākustas! Es atceros to pirmo reizi, kad ar lielām mokām uztaisīju pietupienu. Un pēc tam man bija vairākas dienas fiziski ļoti slikti tā viena pietupiena dēļ.

Es atceros to brīdi, kad es jau biju mājās. Es dzīvoju Līgatnē, un man tur ir tāda dzīvības taka. Tur ir daudz taku, tur ir daudz kur staigāt. Katru dienu ar maziem solīšiem es gāju ārā, lietus vai sniegs, vienalga kā. Maziem solīšiem es gāju, un pēc tam jau bija pieci pietupieni. Pēc tam kādas trīs, četras dienas lauza un plēsa visus kaulus, viss sāpēja. Viena atspiešanās, pēc tam divas atspiešanās. Tu uztaisi trīs atspiešanās, un nedēļu tevi visu pēc tam plēš. Viss bija slikti, visi kauli brakšķēja, krakšķēja, ķermenis neklausīja. Tās trīs atspiešanās maksāja to, ka pēc tam nedēļu liekas, ka ir pārrautas dzīslas. Visa āda, faktiski, bija nelietojama. Tāda situācija. Bet es vienkārši aprakstu to situāciju, kas šķiet briesmīga. Priekš manis tā nebija tik briesmīga. Kāpēc? Man bija pašam pārsteigums par to, ka man ir iekšējs prieks un laimes sajūta. Es nevaru to pilnībā izskaidrot. Tieši tāpat, kā es tikko minēju arī par garīgo mieru, ka šis miers, ko Dievs dod, tas nav tāds, kā pasaule dod. Tā nav laimes sajūta no laimes hormoniem, ka tu jūties laimīgs. Tā nav tā sajūta, ka skaties brīnišķīgu koncertu, un tev gribas raudāt vai smieties no tā, ko tu piedzīvo. Tā ir laimes sajūta. Tie nav tie laimīgie brīži kopā ar tuviem cilvēkiem – tas ir kaut kas vairāk. Garīgais miers, miers ar Dievu. Manā garā ir miers. Ja godīgi, es apzinājos, ka varu nomirt. Bet šīs domas man bija tikai dažas sekundes, atkārtojās vairākas reizes, kādas piecas, desmit vai divdesmit sekundes. Es aizliedzu sev to domāt. Es neatvēru prāta durvis, lai mana sirds turpinātu ģenerēt šīs te nāves domas. Un šajā te pārbaudījumā, tā to varētu saukt, kas ar mani notika, tas bija likumsakarīgi. Bet tas pārdabiskais miers nav pilnībā emocionāls, tas ir dziļāks. Un redzi, miers ar Dievu, šis iekšējais garīgais miers, kuru es esmu ieguvis caur Jēzu Kristu, kuru esi ieguvis, apmeklējot draudzi, kalpojot cilvēkiem, mācot cilvēkus, ko tu esi ieguvis lūdzot, apliecinot, studējot Dieva vārdu un cenšoties vilkt nost veco un virsū jauno cilvēku. Tās pārmaiņas ir gadu gaitā notikušas manī, ka es pat šādā situācijā spēju savākties. Droši vien ārsts varētu rakstītu savās atskaitēs, ka es neesmu adekvāts.

Bija tā, ka mani rakstīja ārā no vienas slimnīcas un uz otru slimnīcu bija jāiet. Es teicu dakterei: “Klausieties, man te ir tik ļoti labi, man to visu vajag šeit.” Es daudz lasīju. Es kaudzi grāmatu izlasīju. Bībeli lasīju, lūdzu – visu to darīju. Un es teicu: “Man te labi, man to vajag, jo tas man ir pats svarīgākais.” Nu, paldies Dievam, es pēc tam tomēr sapratu, ka ir jādodas arī tālāk. Bet nu tādu zīmi viņi atnesa, lai es parakstu, ka viņa par mani vairāk neatbild. Bet es biju tā iegājis savā garīgajā mierā, ka tas jau parādījās emocijās. Es apzinājos, ka man tas ir pats svarīgākais. Un, ziniet, tieši šajā te situācijā, visus šos mēnešus, tur tapa “Izaugsmes klubs”, kas šobrīd jau notiek pilnā sparā, un kurš te ir diezgan kupli apmeklēts, un cilvēkiem notiek izmaiņas. Cilvēki sāk savu pašnodarbinātību, savus biznesiņus – tam ir kaut kādi augļi, un mēs ejam tālāk un plašāk. Tas piedzima tieši tur. Kaudze grāmatu, dators priekšā, dažādas ZOOM sapulces. Es nepārtraukti strādāju un plānoju nākotni. Un redzi, tava miesa ir tikai nedaudz dzīva, bet tavs gars ir dzīvs. Un tās nav emocijas, tas ir dziļāk. Es paskaidroju ar vienkāršiem vārdiem, caur savu piemēru, ko nozīmē Dieva miers, garīgais miers. Pats pamats, tas ir pats svarīgākais – miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts. Tad, kad tev ir labs prāts, ar kura palīdzību tu pieņem lēmumus, lai lasītu Dieva vārdu, lai lūgtu, atrastos draudzē, kalpotu cilvēkiem, kad tu strādā pie sevis, pie tā, lai tevī notiek sirds pārmaiņas, tad caur tavām sirds pārmaiņām parādās šis te garīgais miers. Katram vienam, kurš ir atzinis Kristu kā savu Glābēju, ielaidis Viņu savā sirdī, pēc būtības, tajā pašā dienā tas iedīglītis sākas cilvēka sirdī.

Jēzus saka: “Nedomājiet, ka Es esmu nācis mieru nest virs zemes.” Vai tas nozīmē, ka kristieši neslimo? Mazāk, bet slimo. Vai kristieši reizēm nestrīdas ģimenē, vai viņi neizšķiras? Kādreiz izšķiras. Tas procents ir zemāks nekā pasaulē, un tomēr arī tādas lietas notiek. Kāpēc nespēj sadzīvot? Cilvēki nespēj sadzīvot, nespēj pieņemt, nespēj piedot. Redzi, Jēzus saka: “Es neesmu nācis mieru nest virs zemes.” Tas nenozīmē, ka mums tūlīt būs Trešais pasaules karš, kā Hitlers bija ieplānojis trešo reihu. Bībeles imitācija: trešais reihs, tūkstošgadu miera valstība. Pilnīgs miers būs tikai tad, kad mēs būsim debesīs. Un, ja godīgi, arī tur, es nezinu, cik liels tas miers būs. Es nezinu, kā tur būs. Neviens no turienes nav atgriezies. Pats, pats svarīgākais miers ir – miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts. Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu. Tie, kas uztur dzīvas attiecības ar savu Radītāju, viņos ir Dieva miers. Attiecīgā situācijā šis miers var parādīties ļoti spilgti, kā es tikko minēju savā situācijā.

2. Mūžīgais miers.

Šis nav par kapakmeņiem, ko vakar redzējām teātra izrādē, lai gan bija iespaidīgi momenti. Bet ne par “dusi saldi” mieru. Romiešiem vēstulē, piektajā nodaļā, ir teikts: “Kas dzīvo un tic Man, tam ir mūžīgā dzīvība.”

[..] un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam! (Jāņa evaņģēlijs 11:26)

Ir ļoti svarīgi saprast, kur tu pavadīsi mūžību – šis ir otrais svarīgākais –, bet, pirmkārt, ir garīgais miers. Otrkārt, kur tu pavadīsi mūžību. Es ļoti labi sevi atceros tajā brīdi, kad sēdēju pie plīts un izpūtu savu pēdējo dūmu. Es biju nolēmis sev padarīt galu. Vakar vai aizvakar es biju iegājis savā pagrabā. Vajadzēja tur parakāties un kaut kādas lietas paskatīties. Un skatos – mans zilais radio aparāts tur stāvēja. Kopš tā brīža ir pagājuši 26 gadi, kad caur šo radio aparātu atskanēja meitenes balss. Tas man tā kā relikvija stāv, tāds kasešu zils aparātiņš ar radio un nolauzto antenu. Caur “Kristīgo radio” atskanēja meitenes balss: “Piesauciet Jēzus vārdu, un Viņš izmainīs jūsu dzīvi, Viņš izglābs.” Es piesaucu Jēzus vārdu, un Viņš izglāba mani. Tā skanēja caur radio šī meitenes balss. Es sāku to darīt, sāku lūgt un manā dzīvē sāka notikt pārmaiņas. Bet ticībā taisnotam ir miers ar Dievu. Es nebiju taisnots. Man nebija pārliecības par to, ka es būšu mūžībā kopā ar Dievu. Un ne tikai nebija pārliecība. Tajā brīdī, kad es sēdēju pie plīts, izpūtu pēdējo dūmu, man bija rokās neass nazis, un es domāju, kā to izdarīt labāk. Tā apņemšanās bija diezgan stipra, bet laikam nepietiekama. Kāpēc? Man bija iekšēja pārliecība. Es pat dzirdēju, ka iekšējā balss man saka: “Mārci, nekas nebeigsies, viss tikai sāksies tev pēc šīs zemes dzīves tur kā caur pastiprinātāju.” Tā kā man patīk mūzika un tās pastiprinātāju lietas, tad attiecīgā valodā es arī sapratu to visu. Man to visu tā kā pienesa. Man bija stingra pārliecība, ka nekas nebeigsies. Un tad tu esi tādā situācijā, ka nevari dzīvot, un nevari arī mirt. Un man nebija nekādu evaņģēlistu, nekādu ticīgu cilvēku ģimenē. Es īsti nebiju nekur mācījies. Bija pārliecība, ka es esmu un nevar būt tā, ka es vienkārši varu pārstāt būt eksistēt. Es ar šo domu esmu dzīvojis no bērnības.

Tāpēc mēs nepiekūstam, bet, lai gan mūsu ārīgais cilvēks sadilst, mūsu iekšējais dienu no dienas atjaunojas. Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību. (2. Korintiešiem vēstule 4:16-17)

Tieši izjūta par to, kur es pavadīšu mūžību, būtībā izglāba man dzīvību. Miers ar Dievu nozīmē, ka es pakļaujos, cenšos līdzināties Viņam, mainīt savu sirdi. Es nevaru šodien izdarīt to, ko nevaru izdarīt, tas nav iespējams. Es šodien mainīšos, es nākamajā gadā būšu cits – tas nav iespējams. Ir iespējams sākt pārmaiņu ceļu, bet nav iespējams izmainīt pilnībā savu sirdi vienā dienā. Kaut ko nedaudz, jā, bet ne pilnībā, tas viss ir process mūža garumā, tas ir būtiskākais, ko Dievs grib mūsos atrast, vai mēs esam uz ceļa, kas iet uz debesīm. Vai mēs esam nepārtraukti garīgajā izaugsmē? Vai mēs nepārtraukti pārskatām savu dzīvi un pieskaņojam to Dieva gribai? Dievs svētī tikai tad un šādā veidā, ja mēs saskaņojam savas sirdis ar Viņu. Tu lasi Dieva vārdu, centies praktizēt, lai tava sirds mainās. Mums katram vienam ir jāiegūst pārliecība, kur pavadīsim mūžību. Divi pamati – garīgais miers ar Dievu un mūžīgās dzīves jautājums.

Bet mēs gaidām pēc Viņa apsolījuma jaunas debesis un jaunu zemi, kur taisnība mājo. Tādēļ, mīļie, to gaidīdami, centieties, ka Viņš jūs atrod ar mieru sirdī, neaptraipītus un nevainojamus. (2. Pētera vēstule 3:13-14)

Vienalga kādā vecuma posmā esi, tu paskaties atpakaļ un liekas, ka daži notikumi ir notikuši vēl nesen. Nav runa par darbiem, kurus tu nevari izdarīt, bet ka tu esi uz pārveidošanās ceļa: dievkalpojumi, Bībele, lūgšanas, draudze, mehānismi, kas maina mūs.

3. Iekšējais, emocionālais miers.

Ar Viņa gādību mēs, kas ticam, esam iegājuši tai žēlastībā, kurā stāvam un teicam sevi laimīgus cerībā iemantot dievišķo godību. Bet ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību. (Romiešiem vēstule 5:2-3)

Tu spēj emocionāli būt laimīgs, neatkarīgi no tās, kas tev atrodas apkārt. Tu spēj izjust laimi. Domā par sevi, ka esi laimīgākais cilvēks pasaulē. Katrs cilvēks tiecas pēc laimes, bet laime ir emocijas. Emocijas rada tavs garīgais stāvoklis, kas sākas ar prāta uzstādījumiem, caur prātu sirdī, caur sirdi rodas arī laimes izjūta no tā, kā tu pats dzīvo un attiecies. Tavs ķermenis pats jūtas laimīgs neatkarīgi no apstākļiem. Grāmatā “Lielais Getsbijs” ir minēts: “Mūsu laimīgākie dzīves brīži atnāk un aiziet neatgriezeniski.” Filma ir ar dziļu jēgu. Mēs jau dzīvi mērām caur šiem brīžiem. Mums visiem ir savi brīži, bet, ja esi sevi garīgi sakārtojis, sirdī ir miers, mūžīgais dzīves jautājums ir sakārtots, tad tas parādās arī emocijās, tu spēj pareizi rīkoties, un attiecīgi vairāk sagādāt sev laimīgus brīžus.

Es tev pastāstīšu par saviem laimīgiem brīžiem, kas ir mana ikdiena. Man vakar uzdeva jautājumu, cik baļļu sistēma 1-10 esmu laimīgs? Es atbildēju – 10! Bet citi atbildējuši pārsvarā – 5. Jā, es godīgi varu teikt, ka esmu laimīgs, bet tas ir saistīts ar garīgo laimi, mieru. Tas viss saplūst vienā, arī dienās, kad sliktāk jūtos, nav visas dienas vienādas, bet tu zini, ka esi laimīgs. Šīs izjūtas sastāv no kaut kādas sistēmas, man tās ir rīta stundas. Ko tu vari dot citiem, kā citus darīt laimīgus, ja pats esi nelaimīgs? Mīli savu tuvāko kā sevi pašu, un tad tu mīli citus un sevi. Mani personīgie laimīgie brīži – es apzināti radu šo atmosfēru, lai labi varētu justies. Es ceļos pus sešos no rīta, velku sporta drēbes mugurā un dodos āra uz Kronvalda parku, kur man ir skrējiens, vingrošana kādas 50 minūtes. Kāpēc? To vajag veselībai, kustība nav izvēle, tā ir vitāla nepieciešamība. Arī garīga kustība ir vajadzība. Es atgriežos mājās, ja tas ir Līgatnē, tad tā ir pelde Gaujā, ja tas ir Rīgā, tad – auksta duša. Pēc tam es atveru Bībeli vai vispār tikai sēžu un domāju, to sauc par lūgšanu jeb meditāciju, pašrefleksiju, tu izmeklē sevi, lasi Dieva vārdu un salīdzini to ar savu dzīvi. Tur dzimst idejas, pareizie lēmumi, Bībele skaidri min, ka jāiet savā lūgšanu kambarī. Jēzus patstāvīgi kāpa kalnā un pavadīja laiku divvientulībā ar Dievu, mācekļiem bija problēmas ar to, viņi nebija to iemācījušies. Arī cilvēkam, kas netic Dievam, ir arī svarīgi būt ar sevi, kā minums. Es pats radu šo atmosfēru. Kāpēc? Pēc peldes, fiziskām aktivitātēm, man prāts labāk strādā rīta stundās, kad enerģijas ir vairāk. Varu 30 minūšu laikā saņemt vairāk nekā citreiz pa visu nedēļu. Svarīgāk ir atrast šo laiku, nekā pats darbs vai virziens, kurā tu ej. Es laimīgs jūtos šajos brīžos. Un vēl ja kafijas tasīti paņem. Ir brīži, kad arī brauc vai ej un fotografē – es esmu laimīgs. Tie ir mani mirkļi. Arī kad pavadi laiku ar sev svarīgiem cilvēkiem. Protams, citreiz tevi terorizē, tad tas ir savādāk, tur vajag stipru garīgo iekšējo mieru, lai pretī nebļautu. Labā kompānijā ar saviem tuviem cilvēkiem – arī tie ir mirkļi. Ir pus seši no rīta, no ostas puses skan balsis, kādi 15 cilvēki bļauj un kaujas, pēc brīža jau policija klāt. Es pabeidzu savu sportu, nāk viens no tās puses gar sliedēm, es tā padomāju, ka šis ir izsprucis. Tu atceries pats sevi, kāds tu biji jaunībā, kur cilvēki meklē mieru? Alkoholā, ja pats tu neizveido sev apkārt vidi, kur emocionāli labi justies. Ja mēs nepareizi rīkojamies, mūsu sirds saturs ir neatbilstošs, kad mēs nepārtraukti kļūdamies, tas izraisa negatīvas emocijas, stresu, nepabeigtas darbības, mērķu nesasniegšanu, vilšanās, nepietiekoši izdarīts darbs, nav rezultāta. No kurienes laimes sajūta? No disciplīnas. Laimes sajūta ir tikai tad, kad sasniedz mērķus.

4. Miers attiecībās.

Neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu, domājiet par to, ka varat labu darīt visiem cilvēkiem. Ja iespējams, no savas puses, turiet mieru ar visiem cilvēkiem. (Romiešiem vēstule 12:17-18)

Kā tu emocionāli labi vari justies, ja nepārtraukti konfliktē ar citiem cilvēkiem? Kā var emocionāli labi justies, ja tu nepārtraukti kritizē cilvēkus? Kā vari labi justies, ja vienmēr tu nevari uzņemties atbildību par savu rīcību, par savu dzīvi, bet vainīga ir valdība, vainīgs ir jebkurš cits, bet tikai ne tu pats. Jēzus taču skaidri saka, ka Viņš šeit un šodien negarantē tādu politisko situāciju, kā tu vēlies. Bet Viņš garantē tev iekšējo mieru. Ja tu dosi godu Viņam – būs miers tavā sirdī caur tavu prātu. Un caur tavu sirdi radīsies pareizas darbības, arī emocionāli labi jutīsies, un tu sper pareizus soļus. Pat ārsti nenoliegs psiholoģija un psihiatrijā, pat zinātne saka, ka tas, kāds ir mūsu fiziskais veselības stāvoklis, ir saistīts ar to, kāds ir mūsu prāts, kādas ir emocijas – tā ir psihosomatika. Liela daļa slimību tiek atrisinātas tad, kad tu piedod. Vienkārši piedod. Liela daļa slimību aiziet tad, kad tu saproti, no kurienes un kāpēc tā tev ir radusies, kad tu spēj sakārtot savu iekšējo stāvokli. Lūk, attiecību miers.

Beidzot, brāļi, esiet līksmi, topiet pilnīgi, iepriecinājieties savā starpā, esiet vienprātīgi, turiet mieru; tad mīlestības un miera Dievs būs ar jums. (2. Korintiešiem vēstule 13:11)

Pirmkārt draudzē turiet mieru, tad mīlestības un miera Dievs būs ar jums. Miera Dievs ir ar tevi tad, kad tu pats turi mieru. Bet tu jau nevari turēt mieru tā vienkārši, kamēr tava sirds nav mainījusies, bet tu ar savu prātu, ar savu gribu vari ielikt sevi tādā vidē, kur tava sirds var sākt pārveidoties. Tu gribi pierādījumus? Nesen bija lielā protesta akcija. Kāpēc mediji ziņoja, ka bija desmit tūkstoši? Bet tad, kad bija mūsu Tautas lūgšanu sapulce, kur arī bija vairāki tūkstoši, mediji ziņoja, ka bija desmitiem cilvēku. Pilns futbola laukums ar cilvēkiem bija un ziņo, ka bija tikai desmitiem. Šeit bija desmit tūkstoši, laikam daudz bija, bet kas šie par cilvēkiem? Laikam bija liels pārsteigums visiem. Kas tie bija? Skolās, teātros, izglītības sistēmas vidē tiek kultivētas šīs jaunās komunistiskās vienlīdzības idejas, ne tikai ekonomiskā vienlīdzība, bet arī dzimumu vienlīdzība un arī genderu vienlīdzība, tā kā nav vairs dzimumu. Un šie cilvēki no sirds tam tic, viņi var raudāt, viņi var tā to visu pasniegt un pastāstīt, jo viņi tam tic. Šis izglītības saturs ir nonācis viņu sirdīs, kļuvis ne tikai par domāšanas veidu, bet kļuvis par sirds, par paradigmas daļu. Lūk, cik svarīgi ir tas, ko mēs darām! Mēs esam gaisma pasaulei. Pārmaiņas sākas ar vienu cilvēku. Un tās ilgtspējīgas ir tad, ja šīs pārmaiņas spēj nodot cilvēku grupai un masām. Turiet mieru, un tad mīlestības un miera Dievs būs ar jums. Kad? Tad, kad tu pats turi mieru.

5. Fiziskais miers.

Es jau pieskāros fiziskās veselības tēmai. Es savas apaļās dzimšanas dienas svinu tā, tas varbūt skan lepni, bet noīrēju pili un saaicinu visus savus tuvākos cilvēkus, vadītājus un mēs kopā svinam. Tādas bija divas reizes, es īrēju tieši pili. Kādu pili? Tas nav kā Neišvānšteinas pils (Schloss Neuschwanstein) Vācijā, piemēram, bet mūsu kādas vietējās muižas, kas ir pieejamas īrei. Ne tāpēc, lai būtu vienkārši pilī, bet tāpēc, ka šīs pilis ir radījuši cilvēki, kuru garīgais saturs ir parādījies viņu dzīvēs. Viņi ir cēluši tādu savu mazo paradīzi. Un mans mērķis vienmēr ir ievest cilvēkus šajā mazajā paradīzē, ko kāds cits ir radījis, un sajusties pašam kā karalim. Kad tev ir garīgas pārmaiņas, tu uzturi šo garīgo mieru caur savu prātu, kad tev ir mūžīgās dzīvības jautājums skaidrs, jautājums par emocijām skaidrs, no kurienes tās ir un kāpēc, tad arī attiecību miers ir kārtībā, viss ir normāli. Neviens neesam ideāls, bet tad arī fiziskā plāksnē tas viss sāk parādīties veselībā un apkārtējos apstākļos – tu sāc radīt kaut ko labu, ko arī citi cilvēki var nākt un baudīt. Tas, ko mēs šodien šeit radījām, ir māksla. Mums ir vīzija, ka draudze “Kristus Pasaulei” ir garīgās kultūras centrs Latvijā, kristīgās kultūras centrs Latvijā. Ne tikai vienā draudzē, bet arī starp visām draudzēm ir jātur miers, mēs to esam veicinājuši, mēs esam ieguldījušies. Lūk, kāpēc šajās apaļajās dzimšanas dienās es apzināti izvēlos pili, lai katrs cilvēks, kas ir kopā ar mani, mani draugi, lai viņi var tur izjust sevi kā ķēniņa bērnus. Ielikt tajā vidē, ko kāds cits ir radījis, bet iedvesmot arī viņus pašus radīt kaut ko lielisku. Tas var būt savs labs bizness, laba karjera, tās ir tavas mājas grupiņas, tavas kalpošanas, tās ir arī naudas lietas, veselība – viss, ko tu pats fiziskā plāksnē radi.

6. Politiskais miers.

Kas tas ir? Tiek uzskatīts, ka kopš 1945. gada ir bijušas tikai 26 dienas miera. Kopš 1945. gada, pēc Otrā pasaules kara, ir bijušas tikai 26 dienas, kad nav nekur kara darbības virs zemes. Jēzus saka: “Es neesmu atnācis nest mieru.” Jo ikreiz, kad cilvēks saskaņo savu dzīvi ar Viņu, viņš sāk atšķirties, sāk traucēt tiem, kas egoistiski kalpo saviem mērķiem, un rodas konflikts. Mums Jēzus saka piedot, bet tajā pašā laikā būt aktīviem un arī pārstāvēt kristīgās vērtības politikā. Es neticu, ka no apakšas var kaut kas labs izveidoties, ja augšā paliek tas pats, kas ir bijis. Ja augšā galvā, smadzenēs, paliek viss pa vecam – es domāju par visu valsti kopumā. Tāpēc es lapojos un esmu priecīgs, ka mēs esam daļa no politiska spēka, kurā kristīgas vērtības ir numur viens. Politika ir politika, bet pašā būtībā mērķis ir, lai šīs vērtības tiktu pārstāvētas. Katrā ziņā, kā minimums, izdarīt no savas puses to, ko tu vari izdarīt. Un ir jāsāk ar četrām lietām: Bībele, lūgšana, draudze, kalpošana.

Vai zini, kad cilvēks vislabāk mācās? Tad, kad viņš pats sāk citus mācīt. Tāpēc nepietiek tikai Bībeli lasīt, tikai palūgt, draudzi apmeklēt, bet vajag arī dot to citiem. Kad Jēzus iejāja Jeruzālemē, Viņš ieraudzīja šo pilsētu un teica: “Kaut tu šodien zinātu, kas tev pie miera vajadzīgs.”

Un, pienācis tuvu, Viņš, pilsētu ieraudzījis, raudāja par viņu un sacīja: “Kaut arī tu šodien zinātu, kas tev pie miera vajadzīgs! [..] (Lūkas evaņģēlijs 19:41-42)

Jeruzālemi 70. gadā nopostīja. Akmens uz akmens nepalika, templi nopostīja. Templis līdz šim brīdim nav atjaunots. Jēzus iejāja, mācekļi, cilvēki teica: “Paskaties, kādas ēkas! Kāds templis!” Jēzus teica: “Šeit akmens uz akmens nepaliks, jo viņi nezina, kas ir Dieva miers.” Viņi nepieņēma Kristu, sita Viņu krustā. Tie paši cilvēki, kas nāca pie Viņa, kas saņēma dziedināšanas un brīnumus, tie paši cilvēki sauca: “Sit Viņu krustā!” Tie paši mācekļi, kas bija kopā ar Viņu, šajā grūtajā stundā bēga no Viņa. Tas pats Pēteris nodeva Viņu, trīs reizes aizliedza Viņu, ko Jēzus arī paredzēja. Visi Viņu atstāja. Bet zini, tieši Viņa nāvē, kas bija Viņa mērķis, ir šis dzīvības kodols. Ka kopā ar Viņu augšāmcelšanās spēks darbojas katra cilvēka, kurš pieņem Viņa mieru, kurš pieņem Viņu kā personu dzīvē.

Pēc tam Viņš iegāja Templī un sāka izdzīt pārdevējus, sacīdams uz tiem: “Ir rakstīts: Mans nams ir lūgšanas nams, – bet jūs to esat pārvērtuši par laupītāju bedri.” (Lūkas evaņģēlijs 19:45,46)

Viņš sāka izdzīt pārdevējus, novija pātagu no auklām. Tur bija pārdošana, ierīkoti veikali, Viņš sāka izdzīt un teica: “Mans nams ir lūgšanu nams, bet jūs to esat padarījuši par laupītāju bedri.” Tu esi Dieva nams. Draudze ir Dieva nams. Un draudzes pienākums ir arī, lai Latvija atzītu Kristus mieru, jo tikai šādā veidā ir iespējams miers, labklājība un arī politiska svētība. Tikai šādā veidā, un tajā pašā laikā mēs nezinām, kāda būs nākotne, bet mēs zinām to, ko šodien varam izdarīt.

Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem. (Mateja evaņģēlijs 5:9)

Ja tev ir miers ar Dievu, tu vari dot to arī citiem. Arī šodienas dievkalpojums lielā mērā ir tāpēc, lai dotu to citiem. Arī draudzes pasākumi ir tāpēc, lai dotu to citiem. Ir pieci evaņģēliji: Mateja, Marka, Lūkas, Jāņa un tavs personīgais dzīves evaņģēlijs. Un tev pat nevajag daudz vārdu, tava dzīve liecina par Kristu.

Jo Viņš ir mūsu miers [..] (Efeziešiem vēstule 2:14)

Bet pats miera Kungs lai jums dod mieru vienumēr un visādos veidos! [..] (2. Tesaloniķiešiem vēstule 3:16)

Es teikšu jums tādus vārdus: “Pats miera Kungs lai jums dod mieru vienmēr! Gods Dievam augstībā, miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts.” Caur tavu prātu – sirds izmaiņas. Caur sirds izmaiņām – arī emocijas, arī pareiza rīcība. Caur pareizu rīcību – svētīta dzīve. Caur cilvēkiem, kas saskaņojuši savu ticību, arī pārmaiņas valstī un aiz tās robežām. Tātad Pats miera Kungs lai jums dod mieru vienmēr! Un visādos veidos mūsu Kungs lai ir ar jums visiem!

Debesu Tēvs, mēs paceļam savas acis uz Tevi, savas rokas uz Tevi, savas sirdis uz Tevi. Mēs pateicamies par Tavu žēlastības dāvanu, ka Tu nāci virs zemes Jēzū Kristū, ka Tu pirmais mūs esi mīlējis. Ka Tu miri pie krusta, augšāmcēlies, sagādāji mums ceļu uz debesīm, ka mums ir Tavs miers, ka mums ir visas šīs iespējas dāvātas, ka mēs varam dzīvot un baudīt, cik Tu esi labs. Varam paveikt kaut ko labu šeit, virs zemes. Mēs Tev pateicamies, Kungs, mēs Tevi slavējam. Mēs Tevi pielūdzam! Es lūdzu par katru vienu šajā vietā, lai Tavs miers tiešām piepilda sirdis, lai neatrisinātās problēmās un jautājumos Tavā klātbūtnē tiek pieņemti pareizi lēmumi. Lai notiek atrisinājums! Ja kāds starp mums ir nevesels, Kungs, pieskaries, lai notiek dziedināšana! Ja kādam ir emocionālas problēmas, dzīvais Dievs, es lūdzu, pieskaries, lai atnāk Tavs miers! Tavs miers, kas ir augstāks par visu saprašanu. Paldies Tev, Kungs! Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Kā iegūt Dieva mieru?” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija