Bet Viņš atbildēja un sacīja: „Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” (Mateja evaņģēlijs 4:4)

Dieva vārdu var uzņemt gan personīgi, lasot Bībeli un pārdomājot to, gan draudzē, klausoties svētrunas. Klausīties sprediķi ir citādāk nekā pašam lasīt Bībeli. Vai var saredzēt tam atšķirību, un kāda tā ir? Nerunājot par to, ka vienā gadījumā klausās, otrā lasa. Runa ir ne par tādām atšķirībām, bet gan būtiskākām. Būtiskākā atšķirība ir tāda, ka cilvēks pats personīgi lasot Bībeli, saņem stiprinājumu un Dieva vadību precīzi tikai sev. Vai arī, kad tiek lasīts kaut kas slikts un nepatīkams, to neattiecina vairs uz sevi, bet gan uz kaimiņu. Lasīt Bībeli ir personīgas attiecības ar Dievu, konkrēti, tava dzīve un ģimene. Ja tiek vadīta mājas grupa vai kāda kalpošana, tas tiek attiecināts uz vadības saņemšanu no Dieva kaut kādās detaļās priekš kalpošanas. Ja vēl vairāk tiek kas vadīts, piemēram, darba vietā ir uzticēti daudz cilvēki, tad Bībele tiek attiecināta uz šo sfēru. Bet vairāk vai mazāk tas ir saistīts ar tevi un apkārt esošajām lietām. Klausoties draudzē svētrunu, ne tikai tiek saņemts sev, savai organizācijai, grupai, bet šeit ir kaut kas daudz vairāk. No kanceles skan virziens visai draudzei kopumā. Šis ir kā kuģa komandu tiltiņš, kur stāv kapteinis. No šīs vietas tiek vadīts kuģis, ieskaitot tavu personīgo dzīvi. Draudzes virziens, izaicinājumi un vadība.

Kad draudze tikai formējās, bija vairāki cilvēki, kuri atnāca pie mācītāja un bija pārliecināti, ka ar viņiem bija runājis Dievs, sakot ka mācītājam ir jādara tā vai citādāk, draudze jāvada tajā vai citā virzienā, jābūt konkrētām lietām draudzē. Šie cilvēki bija pārliecināti, ka to ir saņēmuši no Dieva. Šādi cilvēki reizēm ir ļoti uzstājīgi un pārliecināti, sakot, ka ir tikai tā. Nekad, cilvēkam nākot no sēdvietas vai no draudzes pie mācītāja, sakot, ka Dievs ir teicis un viņam esot Dieva vadība mūsu draudzei, to nevar vienkārši zināt. Tas nav iespējams.Viņš var zināt to, kas ir ap viņu un kas ir viņa pārziņā. Ja vienīgi patiešām ir kāda pārdabiska atklāsme un īpašas lietas, kur cilvēks kaut ko ir nosapņojis. Tā var būt, bet jebkurā gadījumā mācītājam ir jāvērtē, jo neviens cilvēks no draudzes to nevar izdarīt.

Piemēram, tāpat arī Saeimas darbā ir tāds jēdziens kā valsts noslēpums un pielaide tam. Neesmu rakstījis iesniegumu, lai man dod pielaidi. Strādājot manā komisijā, tā arī nav vajadzīga, bet ir aizsardzības un drošības sfēras, kurās ir nepieciešama šī pielaide, un tur tiek apspriesta slepena informācija, kuru visi deputāti pat nezin un kuru nevar visiem izpaust. Pastāv dažāda klasifikācija, ierobežotas pieejamības informācija un tā tālāk. Bet ne pats fakts, ka ir šāda informācija, bet tas, ka tikai valsts vadība var zināt, saprast un redzēt kopējo valsts virzību un apdraudējumus. Neviens ierindas cilvēks to nevar. Piemēram, kad kādu laiku atpakaļ, it īpaši Covid laikā ļoti populāri kļuva dažādi blogeri, viedokļi un video internetā. Cilvēki jau saprata, ka valsts mediji melo, un meklēja alternatīvu, skatoties dažādus viedokļus, arī par mūsu valsti un kas tajā notiek. Bet kad pats atrodies un esi pietuvināts tai videi, tiek redzētas dažādas lietas, kuras ierindas cilvēks nevar redzēt.

Es personīgi vairs neskatos nekādus šādus video. Zini kāpēc? Tur ir tik daudz nepilnības, tur ir tik daudz meli, tur ir tik daudz dezinformācijas. Tas ir viņu viedoklis, tas ir šī cilvēka viedoklis, kā viņš domā, viņš nevar zināt. Starp citu ir arī dažādi eksperti, piemēram, atvaļināts armijas komandieris. Viennozīmīgi viņam būs vairāk zināšanas, viennozīmīgi viņš vairāk varēs spriest par aizsardzību, nekā cilvēks kuram nav šādas zināšanas un pieredze, bet viņš nebūs salīdzināms ar esošo komandieri, jo viņam nav pēdējās informācijas. Viņš tur šobrīd nestrādā, viņam ir veca informācija, viņam ir zināšanas par lietām kā viņas notiek, bet viņš tev precīzi nepateiks esošo. Tāpēc uzaicināt studijā cilvēku kurš ir strādājis aizsardzības sistēmā, jā viņam būs viedoklis, bet tas nenozīmē, ka ir tā kā viņš saka. Tāpēc zināt un paredzēt notikumus var tikai attiecīgi cilvēki, attiecīgās pozīcijās un no augšas uz apakšu.

Kā jau es minēju, šī kancele ir tā vieta no kurienes Dieva vārds skan ne tikai personīgi priekš tevis. Tu šodien dzirdēji sprediķi, ka ar Jēzus brūcēm tu esi dziedināts, tas ir ļoti labi un ļoti svarīgi. Mans uzdevums ir arī stiprināt un virzīt katru cilvēku. Kopumā draudzi vada no kanceles. Tā ir atšķirība, kad tu lasi Bībeli vai mācītājs sludina. Atšķirība ir būtībā, kāpēc viņš to dara, kāds rezultāts un kādiem cilvēkiem viņš to dara. Jebkurš projekts ko mēs esam darījuši, ko esam sapratuši, viņš ir nācis no kanceles un no šīs vietas šis virziens ir pieņemts un mēs kopīgi to esam realizējuši. Lūk, Dieva vārds. Izrādās, ka Dieva vārds ir dažāds, to var dažādi uzņemt un pieņemt un tam ir dažāda nozīme, kad tu pats lasi Bībeli un klausies sprediķi. Tas ir viens, otrs, ja tu klausies sprediķi, lasi Bībeli tad tas ir ļoti cieši saistīts, jo visticamāk cilvēks, kurš neklausās sprediķus viņš arī nelasa Bībeli. Tāpat arī otrādi, cilvēks, kurš nelasa Bībeli viņam arī ātri vien apnīk tas, ko sludina mācītājs. Tas viss ir savstarpēji saistīts, tas ir komplekss. Lai pilnvērtīgi uzņemtu Dieva vārdu un būtu pilnvērtīga ticības dzīve ir vajadzīgs gan sprediķis svētdienās, gan katram savas personīgās attiecības ar savu Debesu Tēvu, atverot savu Bībeli, lasot un pārdomājot to, jo draudze ir tieši tā vide, Dieva iedibinātais instruments, kurš pamudina tevi pašam meklēt atbildi. Tā ir draudze. Kad tu pats meklē Dievu, tad ieņem arī savu vietu draudzē un tevi draudze stiprina. Mēs kopā ceļam draudzi, kā es pagājušo reizi minēju, tu cel draudzi un draudze cels tevi.

Tiem, kas Tevi bīstas, Tu esi devis karogu, lai viņi zem tā pulcētos un izbēgtu no ienaidnieka stopa. (Psalms 60:6)

Tu esi devis karogu tiem, kas bīstas Dievu. Viņiem ir karogs zem kura pulcēties, lai viņi zem tā pulcētos un, lai izbēgtu no ienaidnieku stopa. Dieva karogs – Jehova Nissi. Bībelē ir minēts Dieva vārds Nissi – Kungs ir mūsu karogs. Mēs devāmies protesta akcijā un aicinājums bija, lai pulcējamies zem Dieva lauvu karogiem. Patiešām, mēs sapulcējām daudz cilvēku, precīzi mēs nezinām cik, bet tur bija visdažādākie cilvēki. Visiem pat cepurītes un krekliņi nepietika. Ja pavisam kopā bija ap 2000 cilvēku, tad mēs vismaz bijām viena trešā daļa. Mēs pulcējāmies zem karogiem. Zem konkrētas idejas.

Kas ir Dieva lauvas? Tā jau nav organizācija, kurā ir jāiestājas, tā vienkārši ir kustība, tā ir ideja, kura sākās covid laikā, kad mums viss bija līdz kaklam un, kad Jānis Pļaviņš ar saviem domu biedriem organizēja protesta akciju 12.12.12., kas tā arī saucās. Arī man piezvanīja un uzaicināja. Pirms es gāju uz šo akciju pateikt savu uzrunu, es tur aicināju arī savējos un mēs gājām. Es lasīju Bībeli, pārdomāju Dieva vārdu, kas ir tas, ko es tajā īsajā uzrunas laikā gribu pateikt. Es sapratu, ka mēs esam ne tikai jēri, bet arī lauvas. No turienes arī sākās šī kustība. Es izgāju uz tās tribīnes un pateicu, ka mēs esam ne tikai jēri, mēs esam lauvas un mums ir asi zobi un asi nagi. Ideja no Bībeles, no Dieva vārda. Tā ir kustība, kurai ir savi karogi, kurai ir sava ideja. Šī ideja ir ietērpta arī šajos karogos. Tur ir mūsu simbolika, piemēram, arī uz cepurītēm.

Armijā ir dažādās spēka struktūras, visur ir karogi, ne tikai ideja un nozīme. Kāpēc vispār šāda organizācija ir radīta, tas ir izteikts karogos. Karogs ir svēta lieta. Tāpat arī mūsu valstī ir karogs un mums ir savs unikāls karogs. Tāpat arī mūsu draudzei ir savs logo. Katrai firmai arī ir savs logo un nosaukums un to aizsargā. Mūsu draudzes logo ir aizsargāts, tas ir oficiāli reģistrā, to nevar katrs ņemt un lietot tā, kā viņš to vēlas. Tas ir mūsu draudzes brends.

Bībele skaidri saka, ka Tas Kungs ir mūsu karogs, zem kura mēs pulcējamies. Ir dažādi draudžu nosaukumi, piemēram, “Glābšanas klints”, “Dieva mājas”, “Noa šķirsts” utt. Nosaukumi ir daudz un dažādi, bet ļoti daudziem draudžu nosaukumos ir iekšā glābšanas ideja, salas ideja jeb komūnas ideja. Tā ir vieta, kur tu esi pasargāts. Tu esi draudzē “Kristus Pasaulei”, kur viss tiek diezgan racionāli skaidrots. Viss tiek pienests, ka mēs neesam tikai tie kas sakām Jēzu glāb jeb Jēzu dari to. Mēs neskatāmies uz Jēzu kā uz izsūtāmo zēnu, mēs esam tie, kas apzinās savu uzdevumu un Viņa spēkā to realizējam. Arī „Dieva lauvas” ir tie kas lūdz, strādā un nebaidās no politikas. Mēs apzināmies, ka politika neveidojas pati no sevis, ka Jēzus pats netaisa politiku, Jēzus pats nesēž Saeimā un neietekmē citus deputātus, lai viņi balsotu par kādu konkrētu likumprojektu, bet to dara konkrēti cilvēki, kas ir paklausījuši Viņa balsij.

Tiešā nozīmē tā ir pulcēties zem karoga un Tas Kungs ir mūsu karogs, tiešā nozīmē ir pulcēties draudzē, lai izbēgtu no ienaidnieka stopa. Pulcēties, bīties tiem, kas bīstas To Kungu, Dievs ir devis karogu un šis karogs, draugi, ir pulcējies zem draudzes karoga. Tu piederi draudzei un tu nepiederi formāli, atnākot reizi gadā, bet tu tur esi regulāri, tev tur ir savi pienākumi. Draudze ir tava garīgā ģimene, tās ir tavas garīgās mājas. Ir ļoti daudz cilvēki, ko mēs kā draudze esam ietekmējuši. Mēs esam uzrunājuši ļoti daudz cilvēkus, un tu vari viņam paprasīt, kaut tev viņš šķiet svešs cilvēks, vai viņš pieder pie kādas draudzes. Viņš teiks, ka pie Jencīša draudzes “Kristus Pasaule”, viņš pat nosaukumu skaidri var nezināt, bet viņš uzskata, ka tā ir tā viņa vieta, jo 10 gadus atpakaļ viņš bija te atnācis. Viņš nav bijis citās draudzēs, šī ir vienīgā draudze, kur viņš ir bijis. Cilvēki no ārzemēm atbrauc un saka, ka viņi skatās un klausās dievkalpojumus, viņi šeit nav regulāri apmeklētāji, bet viņi šo uzskata par savu. Viņi to uzskata par savu vietu, ja kādreiz vajadzēs, tad viņi nāks uz šejieni. Mums tikko bija atpūta, draudzes brīvdienas. Tu tur skaties daži ir tādi cilvēki kuri ļoti sen nav redzēti, bet draudzes brīvdienās viņi ir. Kāpēc viņi nav citas draudzes brīvdienās? Tāpēc ka šī ir viņu draudze. Labi, jautājums par mūžīgo dzīvību paliek atklāts. Cik cilvēks var būt stiprs ticībā, ja viņš tik neregulāri ir draudzē, ja viņš ir atstājis Bībeli un tā tālāk, te nav runa par to, kur viņš nokļūs pēc nāves, bet par to, ka joprojām viņš redz karogu. Viņš zina un attiecīgajos brīžos viņš atnāk, vai tā ir atpūta, vai Ziemassvētki, vai kaut kas cits, viņš tomēr šeit atnāk.

To, ko mēs redzam šeit uz vietas draudzē tas jau nav viss. Mūsu ietekme ir daudz lielāka. Piemēram, Saeimā. Saproti, ka tas, ko mēs esam izdarījuši tā mūsu ietekme un to visu tu pat nevari apjaust un ieraudzīt. Es bieži vien redzu šo bumerangu, viņš ir izsviests un nāk atpakaļ. Tu redzi atsauksmi un pārmaiņas sabiedrībā, jo Saeima ir tā vieta, kur notiek pārmaiņas visā sabiedrībā. Tur protams neiet viegli, jo tur viss noskaņojums arī ļoti krasi mainās. Tur ļoti ātri mainās arī spēku samēri. Vienā dienā cilvēks ir par šādām vērtībām, citā dienā viņš ir par citām vērtībām. Viss ir atkarīgs no tā, kādi amati viņam ir piesolīti. Vara ir viens no tādiem jaudīgākajiem pārbaudījumiem cilvēkiem. Viss mainās, bet ar to vien, ka mēs startējām vēlēšanās, ar to vien, ka arī es tiku ievēlēts, ar to vien, ko mēs esam darījuši un strādājuši viltus konservatīvā partija neiekļuva Saeimā. Bordāns, kurš bija cilvēks, kas rūpējās par to lai mums uzliktu sodus, izgāja no politikas. Mēs ieņēmām viņa vietu. Partijai “ Attīstībai/Par!” ir līdzīgs stāsts. Viņi gan nav konservatīvi, tā ir liberāla partija, bet arī viņi neiekļuva un neiekļuva tikai tāpēc, ka mēs pastrādājām. Vai cīņa ir galā? Ne tuvu tam.

Kad tu pats lasi Bībeli, tas ir tavai dzīvei, bet tu savus bērnus nepasargāsi tikai pats lasot Bībeli. Saproti, tu savus bērnus nepasargāsi tikai pats lasot Bībeli un pats par viņiem lūdzot. Tur ir vajadzīgs spēcīgs organisms, sistēma ar dalību politikā, kas spēj to mainīt. Tas nav tavos spēkos, jo spēka struktūras būs pretējā pusē un ar varu audzinās tavus bērnus tā, kā viņi to vēlas. Mums arī ir vairāk saprotams, ka šādi izskaidroju tieši, ko nozīmē sprediķis un, ko nozīmē lasīt Bībeli pašam. Pulcēties zem Dieva karogiem nenozīmē pašam lasīt tikai Bībeli, pulcēties zem karogiem nozīmē būt savā stiprā draudzē. Jo tikai kopā mēs esam spēks. Arī mēs paši par sevi viena pati draudze, mēs spējam daudz, bet mums ir nepieciešami arī sabiedrotie citās draudzēs. Paldies Dievam, ka mums šodien ir arī sava partija. Arī ar šo partiju mums ir jāstrādā, lai turētu pareizā virzienā. Jo, kā jau es minēju, viss ir ļoti mainīgs. Vakar mums ir tā, bet rīt jau viss mainās.

Jūs, kas esat atdzimuši ne no iznīcīgas sēklas, bet neiznīcīgas, no dzīvā un paliekamā Dieva vārda. Jo visa miesa ir kā zāle un visa viņas godība kā zāles zieds. Zāle nokalst, un viņas ziedi nobirst, bet Dieva vārds paliek mūžīgi. (1. Pētera vēstule 1:23­-24)

Mums ir ticība, kas ir balstīta Dieva vārda principos. Dieva vārds ir mūžīgs un nemainīgs. Pasaule mainās, bet Viņa principi nemainās. Šajā mainīgajā un netīrajā pasaulē, patiešām netīrajā pasaulē vienīgais, kas tevi tur, ka vēl neesi sajucis prātā, neesi novirzījies, neesi melos un maldos, un ka tu neesi viens no tiem, kas skrien līdz katrai plūsmai, katram vējam, kā mēs tikko dzirdējām, vēja dzenāti bezūdens mākoņi, tas ir pateicoties karogam zem kura tu pulcējies. Dieva vārds paliek mūžīgi.

Ģeķis saka savā sirdī: “Dieva nav!” Samaitāta un nejēdzīga ir viņu dzīve, nav starp viņiem neviena, kas labu dara. (Psalms 53:2)

Tātad muļķis savā sirdī saka: “Dieva nav!” Samaitāta un nejēdzīga ir viņu dzīve, nav starp viņiem neviena, kas labu dara. Samaitāta un nejēdzīga dzīve. Es gribu, lai tu saprastu, ka draudze ir patiesības balsts un pamats.

Bet ja es aizkavētos – lai tu zinātu, kā pienākas izturēties Dieva namā, kas ir dzīvā Dieva draudze, patiesības balsts un pamats. (1. Timotejam vēstule 3:15)

Tieši draudze ir patiesības balsts un pamats, nevis indivīds, viens cilvēks, bet draudze. Nav runa par vienu draudzi tikai, bet vispār par draudzi virs zemes. Vērtības tiek iedzīvinātas sabiedrībā tieši caur draudzi un tas, kādā mērā viņas tiek iedzīvinātas, ir atkarīgs no tā cik spēcīga ir draudze.

Mums ir jāorganizē „Tautas lūgšanu sapulce” un jāmēģina vienot draudzes zem karogiem, zem Kristus karoga, zem vērtību karogiem. Vienot draudzes, tas ir mūsu uzdevums. Tas nav pats galvenais draudzes uzdevums, bet tas ir viens no. Vērtību jautājums sabiedrībā.

Rūpējieties par tās pilsētas labklājību, kurp Es jūs liku aizvest, un pielūdziet To Kungu par to, jo tās labklājība būs arī jūsu labklājība.” (Jeremijas grāmata 29:7)

Vērtību jautājums sabiedrībā ir viens no mūsu uzdevumiem. Bībelē ir skaidri uzrakstīts – rūpējieties par tās zemes labklājību, uz kuru es jūs liku aizvest. Šajā rakstvietā ir aprakstīta doma par Bābeli. Mums, pirmkārt, ir jārūpējas par cilvēkiem Latvijā un mūsu draudzē. Samaitātā cilts ir cilvēks, kurš neregulāri apmeklē draudzi. Šāds cilvēks kļūst samaitāts, jo tiek pārņemtas dažādas pasaules tendences. Tie, kas Dievu bīstas, pulcējas zem Viņa karogiem, kas ir Viņa draudze.

Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “Ak, tu neticīgā un samaitātā cilts.” (Mateja evaņģēlijs 17:17)

Jēzus to teica gan mācekļiem, gan sanākušajiem cilvēkiem, kuri atnesa mēnessērdzīgo zēnu, kuru mācekļi nevarēja dziedināt. Reizēm cilvēki man aizrāda par to, ka Jēzus nerunāja skarbi, kā es runāju, bet patiesībā Viņš runāja vēl skarbāk. Pasaule ir samaitāta, jo ir atkāpusies no Dieva vārda. Vienīgais pamats Dieva vārdam uz zemes ir draudze. Pietiek ar to, ka labi cilvēki neko nedara, lai ļaunums izplatītos. Parunāsim par ļaunumu. Pēdējā gada laikā viens no labiem jaunumiem ir populārā vīrusa izraisīto ierobežojumu atcelšana. Ar potēm viņi vēl niekosies, bet vismaz ierobežojumu vairs nav. Priekš manis šī bija labā ziņa jau tad, kad Lielbritānija paziņoja, ka viņiem ir atcelti ierobežojumi. Tagad Krievijā arī ir labi jaunumi. Prigožina armija ieņēma Rostovu pie Donas, pārņēma kontroli militārā bāzē un tad devās uz Maskavu. Viņi virzījās ļoti ātri, negaidīti. Vakar vakarā viņi jau bija tikai 200 km attālumā no Maskavas. Maskavā jau sāka rakt ierakumus, izsludināja ārkārtas stāvokli un gatavojās cīņai. Šīs ziņas rādīja pa visiem kanāliem. No rīta piecēlies, palasīju ziņas. Lukašenko bija izteicis piedāvājumu un Prigožins apturēja savus cilvēkus, lai dotos uz Baltkrieviju. Mediji raksta, ka situācija esot normalizējusies, Prigožinam un viņa cilvēkiem netiks piemēroti sodi un apvērsums tik vienkārši tika izbeigts. Interesanti, tikko bija apvērsums, gandrīz kā revolūcija, iekaroja Maskavu un negaidīti pārdomāja. Šis ir teātris, īsts cirks. Mēs neesam tajās pozīcijās, lai zinātu, kas tur īsti notika. Putins pats iznāca ar runu, tika atcelti izlaidumi, kārtīgi gatavojās uzbrukumam.

Ir maz tādu cilvēku, kas stingri paliek pie tā Kunga vērtībām. Dieva vārds saka, ka jāpulcējas zem Viņa karoga, lai tiktu pasargāti.

Tiem, kas Tevi bīstas, Tu esi devis karogu, lai viņi zem tā pulcētos un izbēgtu no ienaidnieka stopa. (Psalms 60:6)

Aizmirsti, ka tu vari nenākt draudzē, neuzturēt saikni ar draudzi un palikt nesamaitāts. Dieva vārds saka:

Ģeķis saka savā sirdī: “Dieva nav!” Samaitāta un nejēdzīga ir viņu dzīve, nav starp viņiem neviena, kas labu dara. (Psalms 53:2)

Vasarsvētku dienā Pēteris sludināja:

[..] “Izglābieties no šīs samaitātās cilts!” (Apustuļu darbi 2:40)

Kādā veidā var izglābties?

[..] “Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus Vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu un saņemtu Svētā Gara dāvanu. (Apustuļu darbi 2:38)

Kas viņa vārdus uzņēma, tos kristīja, un tanī dienā tiem pievienojās ap trīs tūkstoši dvēseļu; un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās. (Apustuļu darbi 2:41-42)

Kā pastāvēja pirmā draudze? Sadraudzībā un mācībā – tas ir Dieva vārds un draudze. Dieva vārds ir tas, ko tu lasi mājās individuāli, kā arī tas, ko tu saņem draudzē. Draudze ir vairāk nekā organizācija, tā ir garīgā ģimene. Kad vīrs un sieva veido ģimeni, tad tā ir bioloģiskā ģimene, bet draudze ir garīgā ģimene, no kurienes rosās dzīvība, kas dod stingru pamatu zem kājām.

Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints. (Mateja evaņģēlijs 7:25)

Lai arī kādas vētras nāktu, kuru laikā cilvēks var paklupt, bet viņam ir šis karogs, kur viņš vienmēr var atgriezties un stiprināties. Bībele saka:

[..] “Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer!” (Jāņa evaņģēlijs 7:37)

Harizmātiski cilvēki bieži saka, ka galvenais ir, lai mēs labi justos Svētā Gara klātbūtnē. Tomēr tas nav tikai par to. Šādi cilvēki uzskata, ka vienkārši jāatnāk uz draudzi, jānoklausās sprediķis, jāpadraudzējas ar cilvēkiem un viss. Man patīk tas, ko šodien teica draudzes brālis, ka uzticība nav emocijas, bet gan ir lēmums un prāta stāvoklis. Pretējā gadījumā iznāk, ka tad, ja nav emociju, tad visam ir beigas. Ja balstās uz emocijām, tad pietiek ar kādu aizvainojumu, lai cilvēks kļūst neuzticams. Tāpat arī draudzē. Emocijas ir laba lieta, bet pāri emocijām ir jābūt pašam Dievam, ar mūsu gribu un lēmumu. Draudzes brīvdienās es, kā parasti, sēdēju savā vietā un skatījos, ka mums ir daudz jauniešu un ģimeņu. Man prātā nāca rakstvieta par Ābrahāmu, kur rakstīts, ka no viena cilvēka dzimst tik daudzi cilvēki kā zvaigznes debesīs vai smiltis jūrmalā. Humora pēc vēl klāt pielikts, ka tas notika vecuma nespēkā. Mēs katrs esam šis viens cilvēks. Es gribu, lai tu saproti, ka šī draudze ir unikāls brīnums un tas, ka tu esi šeit, tas arī ir brīnums. Tas, ka tu saproti un pieņem, ka tev jābūt šeit, savās mājās, un tas ir unikāli, jo šeit jau nav nekādas papildus motivācijas, šeit nemaksā naudu. Tu pats mīli Dievu un pienes savu ziedojumu, lai uzturētu draudzi un virzītos tālāk. Tāpat tiek atvērtas grupiņas, tu to uzsāki viens vai divatā un tā aug. Šī organizācija ir veidota uz Dieva pamata, kuram pasaule nemaz netic. Daudzi cilvēki nesaprot, ko mēs darām un, kam mēs ticam. Šādās reizes, kad es pārdomāju, mans secinājums ir, ka tas ir Dievs, kas uzcēlis draudzi. Mēs strādājam, bet audzētājs ir Dievs. Tās ir katra attiecības ar Dievu. Katrā cilvēkā, kurš ir draudzē vai kaut kur ap mūsu draudzi, ir ierakstīts neizdzēšams kods, tāds kā DNS. Šāds cilvēks ir šīs lielās ģimenes daļa. Vīzija par Dieva svētītu Latviju, uz kurieni cilvēki brauc, nevis bēg, par garīgi, sociāli un ekonomiski svētītu un plaukstošu valsti, ir šāda cilvēka sirdī. Bībeles mācība un tieši tāda mācība, kādu māca šeit, par to, ka mēs esam ne tikai jēri, bet arī lauvas, un tas ir viņu īpašais kods, kuru neizdzēsīs. Šīs ir tavas mājas, tas ir unikāli un to ir jāspēj novērtēt.

Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi. (Apustuļu darbi 2:46)

Ja vajag paraugu, kā apvienot visdažādākos cilvēkus, tad nāciet uz mūsu draudzi mācīties. Te ir gan latvieši, gan krievi, kā arī citas tautības. Šeit ir arī visdažādāko profesiju pārstāvji. Es mīlu Dievu un savu draudzi. Patīkami bija paklausīties Pētera un Luīzes sprediķus par uzticību un grūtībām. Mums bija brīnišķīgs brīvdienu pasākums, kurš jau ir kā tradīcija. Mana doma bija šāda, ka pasaule ir samaitāta, tā dodas uz bezdibeni. Dzīvojot savā rutīnā, neliekas, ka ir tik traki, bet tā ir. Pastāvīgi kaut kas notiek. Tagad dzīvnieks bez maz vai kļūst svarīgāks par cilvēku. Puķītes, skudriņas kļuvušas tik svarīgas, ka cilvēks pat normāli nevar dzīvot. Tā turpinot, drīz jau arī lāči sāks staigāt pa ielām. Notiek pielīdzināšana – tendence, ka cilvēks un dzīvnieks ir vienādi. Iet arī uz to, ka ekonomiskai labklājībai jābūt visiem vienādai. Ja šo neizbeigs, tad tālāk būs kari un Ukrainas karš liksies kā ziediņi. Tāpēc mēs esam šim laikam, lai iestātos un pulcētos zem Viņa karoga. Tad, kad mēs pulcējamies, mums ir viens virziens, uz kuru mēs ejam.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Karogs, zem kura pulcējas draudze” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija.