Mēs esam brīnišķīgi, mums ir brīnišķīgs Dievs, mums ir brīnišķīga svētdiena, kad mums ir speciāls laiks paredzēts satikties, lai kopā slavētu un mācītos Dieva vārdu. Nosaukumu es izvēlējos “Mācīšanās – ceļš uz piepildītu dzīvi”.

Mācīšanās, kā mēs zinām, ir saistīta ar mūsu galvu, ar mūsu prātu, un prāts ir tāds objekts, par ko visi cīnās. Esi pamanījis skaļākas, modernākas, uzkrītošākas reklāmas, jo par uzmanību, par tavu prātu cīnās visa apkārtējā pasaule. Tāpat nav izslēgts, ka velns cīnās, un tāpat ir mūsu lielais Dievs, kurš arī grib būt tavā dzīvē, tavā prātā. Tāpēc ir svarīgi, ar ko tad mēs to savu prātu piepildām, ko mēs mācāmies, ko liekam iekšā.

Es nelikšu savu acu priekšā neko nevērtīgu. (Psalms 101:3) (tulk. no angļu val.)

Varbūt mazliet atšķiras no tā, kā ir rakstīts Bībelē latviski, jo tas ir tulkojums no modernās angļu valodas Bībeles, lai ir vieglāk saprotams mūsdienīgākā valodā. Tātad – es nelikšu savu acu priekšā neko nevērtīgu. Es nezinu, vai jums ir zināma tāda idioma vai salikums “GIGO”. Ir kādam pazīstams, kas tas tāds ir? Es arī kādreiz nezināju. No angļu valodas tulkojot, tas ir “Garbage in, garbage out”. Garbage in nozīmē “atkritumi iekšā”, garbage out – “atkritumi ārā”. Datoristi zina, kādu informāciju tu ieliksi datorā, tāds arī būs rezultāts, ja informācija būs nekvalitatīva un slikta, arī rezultāts būs nekvalitatīvs un slikts. Līdzīgi ar mūsu domāšanu, ar mūsu galvu – ko mēs ieliekam iekšā tajā savā prātā, kam mēs ļaujam ienākt, tāds garbage mums būs. Ja mēs tur ieliekam garbage, tad garbage arī iznāks ārā. Tāpēc ir svarīgi, un lai tie nav atkritumi, ar ko tu piepildi savu prātu, savu domāšanu, jo tas tad galu galā būs tavos vārdos, tavā rīcībā un tavā dzīvē. Atceries “GIGO” – ko tu laid iekšā un kas no tevis nāk ārā.

Gudrs ir izsalcis pēc zināšanām, bet muļķis barojas ar atkritumiem. (Salamana pamācības 15:14) (tulk. no angļu val.)

Fui! Es iedomājies miskastes spaini vai kasti, kas tev ir, un ka tur kādam jābarojas. Dažreiz dzīvnieki apgāž un izvelk visu, piemēram, vārnas, bet mēs, cilvēki, zinām, ka neko nevajag ņemt ārā no atkritumiem, kur nu vēl vairāk ar to baroties. Tā būtu laba līmlapiņa, ko dažiem pielikt pie saviem telefoniem, televīzijas ekrāniem vai datoriem, lai tu neuzņem no turienes atkritumus, lai tava dzīve var būt labāka par atkritumiem.

Jebkurš uztura speciālists pateiks, ka jūsu organismam ir vajadzīgs uzņemt ēdienu. Kādu ēdienu? Mēs pagājušajā līderu grupā tik ļoti aizrunājāmies par ēdienu, ka nezinājām, kā lai atgriežamies pie sarunām par Dievu. Sarunas bija par dzelzi, par to un šo, bet galvenā doma bija par veselīgu ēšanu. Uztura speciālisti arī ar to nodarbojas, lai mēs ēstu pareizi, lai mēs liktu sev iekšā veselīgas lietas, kas palīdz mūsu organismam veselīgi funkcionēt, pareizi domāt, spēt fiziski būt labam un veselam. Otrs variants ir, kad tu ēd neveselīgus ēdienus, kuri satur kalorijas, tie nav ļoti indīgi, bet kas ir tāda tukša lieta, ko labāk nevajadzētu ēst. Trešā grupa ir toksiska pārtika jeb tā pārtika, kas satur kancerogēnas vai kādas indīgas vielas, vai tāda var būt arī pārtikas daļa. Tas slikti ietekmē tavu organismu, bojā un kaitē tavam organismam. Šī ēšanas lieta attiecas arī uz to, ko mēs ēdam ar savu prātu, ko jūs ielaidīsiet iekšā, kādas domas, cik kvalitatīvas, cik veselīgas, jāatceras, ka domās vajag laist iekšā veselīgu ēdienu, un, cik iespējams, mēģināt tikt vaļā no neveselīgā.

Viss man ir atļauts, bet ne viss der [..]. (1. Korintiešiem vēstule 6:12)

Citiem vārdiem sakot, dažas lietas ne vienmēr ir nepareizas, taču tās ne vienmēr ir nepieciešamas. Ja tu vēlies būt vesels un veiksmīgs savā kristīgajā dzīvē un kalpošanā citiem, un arī veiksmīgs tajā darbības sfērā, kur esi savā dzīvē, kur tu attīsties vai strādā, tad tev ir jāpievēršas un jāpiepilda sevi ar pareizajām un veselīgajām lietām.

Kāds varbūt teiks: “Dievs mani nav aicinājis būt veiksmīgam, galvenais ir būt uzticīgam!” Atceraties, ko mācīja mācītājs R. Erī? “Esi uzticams! Esi uzticīgs!” Bet tā ir viena medaļas puse, uzticību Dievs sagaida un tas ir nenormāli svarīgi, bet ne mazāk svarīgi ir, ka tu esi auglīgs.

Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek, jo visu, ko jūs Tēvam lūgsit Manā Vārdā, Viņš jums dos. (Jāņa evaņģēlijs 15:16)

To mums saka Jēzus un sagaida ne tikai, ka mēs esam uzticami, bet arī auglīgi jeb veiksmīgi tajā, ko mēs darām – jebko, ko mēs darām. Uzticība ir tikai puse no vienādojuma, Dievs sagaida arī auglību.

Tagad būs pieci lieli punkti, es tā mēģināju sadalīt, lai ir vieglāk saprast.

1. Kļūsti par izglītojamo mūža garumā.

Kļūsti par tādu, kurš mācās, kas ir izglītojamais, apmācāmais. Tātad mums ir visu mūžu jācīnās, lai mēs nekad nepamestu mācīšanos, lai mēs vienmēr mācītos, lai vienmēr augtu. Kāpēc? Bībelē daudzās vietās ir vārds “māceklis”, un Jēzus arī grib, lai mēs esam Viņa mācekļi, un lai mēs citus darām par mācekļiem. Un māceklis angļu valodā ir “learner”. Tāds, kurš mācās, turpina mācīties. Ja tu gribi būt Kristus māceklis, tad turpini mācīties.

Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis [..]. (Mateja evaņģēlijs 11:28-29)

Atslēgas frāze ir beidzamā šinī gadījumā – mācieties no Manis. Ko nozīmē “uzņemieties Manu jūgu”? Mēs, cilvēki, parasti jūgā neejam, bet kad dzīvnieki ir jūgā, tie iet blakus un ilksis ir tiem virsū, un viss smagums sadalās uz visiem. Ja kāds ir ar tevi kopā tajā jūgā, tad viņš palīdz tev, viss tavs jūgs, viss tavs smagums paliek vieglāks. Tad, kad tu mācies no Jēzus un esi tas, kas mācās, tavs jūgs, kas tev dzīvē ir grūti, tavas nastas, jebkas, kas tev ir sarežģīts, tas kļūst vieglāks – ja tu mācies. Daudzi cilvēki rīkojas tā, it kā mācīšanās būtu beigusies ar pēdējo zvanu, tad, kad bija izlaidums, kad tev puķu kaudzi iedeva, iespējams, vecāki kādu dāvanu uzdāvināja, tu teici: “Fu, beidzot es no skolas tiku ārā! Nu vairs nekad man nebūs jāmācās.” Tā ir liela kļūda, jo mums būtu jāmācās visu dzīves laiku. Būt par mācekli nozīmē būt skolēnam jeb tam, kurš mācās. Mēs šeit daudzi esam vadītāji un vadām grupiņas, citam vairāk, citam – mazāk. Vai mums arī būtu jāmācās? Mēs jau esam gudri. Mēs jau tik daudzas Bībeles skolas esam pabeiguši. Mēs te spriedām, kad mums bija Bībeles skola, līderu skola, viena bija pirmdienas vakaros katru nedēļu, viena bija otrdienas vakaros, vairs neatceros, kuros gados bija kas. Katrā ziņā bija tādi periodi, kad mēs, līderi, nācām katru nedēļu visi kopā un mācījāmies līderu skolā. Tas bija regulāri. Vai vajag vadītājiem vēl mācīties, kā jums šķiet? Izrādās, ka viņiem vajag pirmkārt, jo viņi jau māca tālāk pārējos. Es domāju, vai es te varētu stāvēt, ja es nebūtu mācījusies, tik daudz stundas pavadīju, mācījos, es gatavojos, gribēju saprast, par ko runāt, un sagatavoju divas tēmas. Es varētu vēl vienu, bet tā nav man līdzi. Lai tu kaut ko mācītu, tev pašam ir jāmācās. Lai tu būtu vadītājs, lai būtu līderis, tev reāli ir jāmācās un vairāk nekā tam, kuru tu mācīsi, tev ir jāorientējas tajā tēmā. Lai mūsu draudze augtu, visiem, kas mēs šeit esam, ir jāmācās, un pirmkārt jau līderiem – mums ir vajadzīgi augoši līderi, augoši vadītāji, tādi, kas attīstās. Ir ļoti bēdīgi, ja mēs pārtraucam augt, pārtraucam mācīties, tad arī draudze stagnē un pārtrauc augt, un mēs iestrēgstam. Un tas ir ļoti skumji.

2. Lai mācītos, ir vajadzīga pazemība.

Bērni mums asociējas ar to, ka bērni ir pazemīgi tāpēc, ka bērni zina, ka viņiem vajag mācīties. Tāpēc ka mēs esam izauguši mums šķiet: “Kāda vēl mācīšanās?” Es atceros, ka mēs, daļa cilvēku, kad ienācām šajā draudzē, bijām no kādas citas draudzes, kas bija beigusies. Tajā laikā tās vairs nebija. Mēs atnācām un jutāmies ļoti gudri, krieviski saka “начитанные”, mēs atnākam, bet mums saka, ka būs inkaunters un ka būs jābrauc uz turieni. Es neatceros, ar ko es runāju tolaik no šiem cilvēkiem, bet bija nesaprašana, kādēļ jābrauc uz inkaunteru, jo mēs taču esam svaidīti, mēs esam gudri, mēs esam Svēto Garu saņēmuši, mēs mēlēs runājam, ko tik mēs nedarām, un Bībeles skolas esam beiguši, kāds inkaunters? Bija vajadzīga pazemība, lai to savu lielo, gudro galvu noliektu un brauktu uz inkaunteru, un kā rezultātā lielākā daļa, šķiet, 100% un nevis lielākā daļa, mēs piedzīvojām konkrētas izmaiņas, kaut ko, kas vēl nekad nebija piedzīvots ar Dievu, ko mums vajadzēja piedzīvot, kaut kādu brīvību vajadzēja iegūt un tas viss tur notika. Lai mācītos, mums vajag pazemību neatkarīgi no tā, cik tev ir gadu, cik tev Bībeles skolu aiz muguras, vai cik tev universitātes aiz muguras, tev ir jāturpina mācīties, un tur ir vajadzīga pazemība.

[..] Jo Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību. (1. Pētera vēstule 5:5)

Kāpēc? Jo pazemīgie ir mācāmi. Mēs varam mācīties praktiski no jebkura un no jebkā, ja vēlamies.

Gudra cilvēka prāts vēlas iegūt zināšanas un gudrs cilvēks klausās, lai uzzinātu vairāk. (Salamana pamācības 18:15) (tulk. no angļu val.)

Es varētu teikt, ka jūs visi esat nenormāli gudri cilvēki, jo jūs sēžat un klausāties tagad, un te mums tieši tā māca, ka ir jāklausās, ir jāmācās. Tātad mums ir jāvēlas mācīties un jāvēlas klausīties. Ja neatceries teicienu, padomā par savu galvu. Cik tev ir ausis un cik tev mutes? Varbūt kādam ir brīnumainas vairākas ausis, bet mums ir divas ausis un viena mute, un simboliski ir tā, ka divreiz vairāk tev ir jāklausās un par vienu reizi mazāk attiecīgi proporcionāli tev vajag runāt. Tātad, ir divas ausis un viena mute, lai mēs vairāk mācītos un klausītos.

Gudrie uzkrāj zināšanas [..]. (Salamana pamācības 10:14) (tulk. no angļu val.)

Mums ir jāuzkrāj zināšanas, lai mēs būtu gudri. Dažkārt cilvēki daudz ko krāj. Man acumirklī nāk prātā mūsu draudzes brālis, kurš, ienākot mūsu draudzē vēl bija jauns zēns, un viņš mums stāstīja, ka bērnībā viņš krāja konfekšu papīriņus. Viņam bija ļoti liela kolekcija ar konfekšu papīriņiem. Starp citu, es arī kādreiz krāju konfekšu papīriņus. Bet vai tam ir jēga, ka tev ir konfekšu papīriņi? Vēl es krāju kalendārīšus. Kādreiz tādus maziņus izdeva. Tos man arī bija vesela kaudze. Droši vien katrs kaut ko ir krājis. Nu foršs ir tāds hobijs, bet tādas lielas jēgas jau tam visam nav. Bet tā lieta, ko vajag uzkrāt, tās ir rakstu zināšanas, tās ir zināšanas un gudrība, ko var uzkrāt. Tā lieta, ko mēs ieliekam sevī, savā prātā, savā domāšanā, tā ar mums paliek, neatkarīgi ne no kā. Tagad mēs arī nezinām, cilvēki baidās un pārdod īpašumus, jo nezina, kurā brīdī, kas var sākties. Baidās par to, kas viņiem pieder, bet to, ko tu esi ieguldījis sevī, to jau tev neviens nevar atņemt. Tas paliek ar tevi, vienalga, lai kas arī notiktu, vai kur arī tu dotos, bet tā ir investīcija tevī pašā un tas paliek ar tevi. Tu esi ar to bagāts. Man te ir tāds piemērs par ebreju zēniem. Jau no agras bērnības viņiem bija pienākums mācīties svētos rakstus jeb Toru. Tora ir pirmās piecas Mozus grāmatas. Apmēram no piecu gadu vecuma viņi sāka mācīties. Un tad arī interesanti par ausīm, acīm un muti. Vispirms viņi mācījās ar ausīm. Iedomājies, ir pieci gadi, jo visi nemāk lasīt piecos gados. Viņi klausījās, ko skolotāji viņiem māca. Nākamā lieta, ko viņi darīja, bija ar muti. Ko viņi darīja? Viņi sāka atkārtot mutiski to, ko bija dzirdējuši. Kad jau viņi bija mazliet lielāki, trešā lieta, ko viņi darīja, viņi mācījās arī ar acīm. Tas nozīmē, ka viņi sāka lasīt paši. Septiņu līdz desmit gadu vecumā viņi jau zināja lielas Toras daļas no galvas. Cik tu zini Rakstu vietas no galvas? Ja tev būtu tūlīt jāpasaka rakstvietas no galvas, tu varbūt varētu pateikt maksimums trīs līdz piecas rakstvietas no galvas, ja tu neesi tā speciāli trenējies. Padomā, piecas Mozus grāmatas! Es te nevēršu tagad vaļā, bet tas ir kārtīgs žūksnis ar lapām, un viņi to mācījās un mācēja no galvas. Daudzos gadījumos labākie skolnieki turpināja studēt arī praviešus un citas rakstu daļas. Mācības tika uztvertas ārkārtīgi nopietni, jo tas bija gan ticībai, gan izglītībai. Atceraties? Par Pāvilu bija teikts, ka viņš bija audzināts pie Gamaliēla kājām.

“Es esmu jūds, dzimis Tarsā, Kilikijā, bet uzaudzināts šinī pilsētā, izglītojies pie Gamaliēla kājām, pilnībā tēvu bauslībā mācīts, tikpat dedzīgs Dievam kā jūs visi šodien [..]”. (Apustuļu darbi 22:3)

Tātad, viņš jau no mazām dienām bija mācījies, un es tikko lasīju, kādā veidā viņš mācījās. Mācību process nebija tikai zināšanu uzkrāšanu, bet arī dzīves veids. Katrs no tiem likumiem bija jāsaprot un tajos bija jādzīvo. Ne tikai mācījās no galvas, bet viņiem pēc tiem likumiem arī bija jādzīvo. Vēl tāds maziņš interesants moments. Reizēm jaunajiem zēniem medus tika uzziests uz rakstu burtiem, lai viņi saistītu zināšanas ar saldumu, ar kaut ko labu, ar kaut ko patīkamu un veselīgu. Varbūt tev arī vajag pasmērēt savu Bībeli ar medu? Lai vari atcerēties, ka tas ir kaut kas vissaldākais un vislabākais. Es atceros, ka bija tāda dziesma “Tavs Vārds ir kā medus uz lūpām man”. Es dziesmas vārdus atceros labāk nekā Bībeles pantus. Tas ir labs veids, kā sev vizualizēt Dieva Vārdu, ka tas ir salds kā medus. Tas bija piemērs par ebreju puikām.

Kādi ir ieteikumi, lai tu varētu savas zināšanas jeb gudrības papildināt? Kā varētu dažādos veidos mācīties? Pirmkārt, izveido savu bibliotēku. Tu varbūt domā: “Ā, grāmatas, kas tas tāds, kaut kāds aizvēsturisks elements!” Bet tas ir ļoti vērtīgi. Tu tās grāmatas krāj, esi tās pircis un lasījis. Varbūt tu tās vairs nelasi? Tev ir daudz kristīgos grāmatu, jo tu jau esi ilgi ar Dievu un jau tās esi izlasījis, un tā ir tava bibliotēka, kas kaut kur stāv – tā veidojas tava bibliotēka. Mūsu grāmatu galdā ik pa laikam ir jaunas grāmatas un tu atkal kādu nopērc, un tev veidojas tava bibliotēka. Tev ir bērni, un tu savu bibliotēku nodod bērniem, bet bērni nodod tālāk saviem bērniem. Tā ir vērtība, ko viņi nodod viens otram. Es arī lasīju par kādu ļoti auglīgu kalpotāju, daudzu draudžu vadītāju, kuram draudzes ir pa visu pasauli. Viņš ir izdevis grāmatu bestsellerus “Mērķtiecīga dzīve” un “Mērķtiecīga draudze”. Šī autora ģimenē grāmatas tika nodotas ģimenes bibliotēka četrās paaudzēs. Vecvectēvs nodeva vectēvam, vectēvs – tēvam, tēvs nodevis viņam, un savukārt viņš nodos tālāk saviem bērniem. Viņš sāka papildināt šo bibliotēku jau no sešpadsmit gadu vecuma un apņēmās, ka viņš lasīs vienu grāmatu dienā. Vai tu aptver, ko tas nozīmē – vienu grāmatu dienā? Es nezinu, tad jums jāmeklē tās mazākās grāmatiņas, kas mums ir grāmatu galdā. Piemēram, “Kāpnes debesīs” ir ļoti maziņa mācītāja grāmatiņa, un to var izlasīt vienā dienā. Ja tādas savācat, tad mierīgi varat dienā vienu grāmatu izlasīt. Bet man liekas, ka viņš lasīja biezākas grāmatas. Mūsu draudzes māsa sēž un smaida. Mēs kopā Liepājā studējām filologos. Es nebiju filologos, bet tie, kas studēja filologos, tie nesa mājās milzu kaudzi ar grāmatām. Viņai tās bija jāizlasa pa nedēļu. Bija sava metode, kā viņa tās lasīja. Viņai vajadzēja zināt, kas tajās grāmatas ir, un mākslīgais intelekts vēl ne tuvu tajā laikā nebija. Tad vajadzēja tehniski pašam tām grāmatās izurbties cauri. Līdz ar to viņai ir skaista, bagāta valoda un valodas izjūta, un ne tikai tas, bet arī viss pārējais. Un šis te bestselleru autors pusaudža gados bija dzirdējis tādu teikumu: “Ietekme uz jūsu dzīvi lielā mērā būs no satiktajiem cilvēkiem un grāmatām, kuras jūs lasīsiet.” Visvairāk tevi ietekmēs tie cilvēki, kurus tu satiksi. Ne jau vienkārši uz ielas vai veikalā, bet kuri būs tavā dzīvē un runās ar tevi, un grāmatas, ko tu lasīsi. Viņam tas ļoti iekrita prātā, un viņš nolēma mērķtiecīgi pievērsties abiem nosacījumiem, gan pievērst uzmanību tam, ar kādiem cilvēkiem viņš pavada laiku, ar kuriem cilvēkiem komunicē un arī kādas grāmatas lasa.

Salamana pamācībās gan 2., gan 7. nodaļas pirmajā pantā ir teikts: “Glabājiet sevī manas pavēles.” Ir ļoti svarīgi sevī uzkrāt un glabāt Dieva Vārdu. Šis te gudrais cilvēks vēl iesaka, ka tu vari paplašināt savas zināšanas ne tikai no Bībeles, bet arī no cilvēkiem, kas ir mācījuši, stāstījuši un audzinājuši kristīgus cilvēkus daudzās paaudzēs. Tas paplašina tavas zināšanas, attīsta tavu prātu un tavu pasaules skatījumu. Viņam ir viena metode, ko viņš ieteica. Es tādu metodi pirmo reizi redzēju. Izlasiet 25% savu grāmatu no pirmajiem 15. gadsimtiem baznīcas vēsturē. Tur vispār tādas grāmatas vēl jāmeklē bibliotēkās, kur tādas vēl ir. Tās grāmatas, kas tika uzrakstītas līdz reformācijai, līdz Luteram. Būtu labi, ja tavā krājumā būtu kaut kas no šīm gāmatām, jo Dievs ir darbojies virs zemes visu laiku. Jēzus ir nācis virs zemes pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu, un visu laiku caur Dieva cilvēkiem Dievs ir mācījis, audzinājis un runājis. Tā kā šo posmu būtu vēlams neizmest. Nākamais, lasīt 25% no pēdējiem 500 gadu kopš reformācijas. Luters nāca, un mums radās protestantisms un visa tā pārējā literatūra. Tad vēl lasīt 25% no pēdējiem 100 gadiem. Pēdējos 100 gados mums ir visādi ticības varoņi – Smits Viglsvorts un Lesters Samralls – un ļoti daudz ir mūsu grāmatu galdā, ko mēs esam arī lasījuši. Beidzamie 25% ir mūsdienu autori, apmēram pēdējo desmit vai divdesmit gadu laikā. Šādā veidā tu vari gūt pilnu priekšstatu, nevis tikai mazu daļiņu no tā. Mums ir kristīgais mantojums. Es zinu, ka nenormāls slinkums ir izlasīt beidzamo desmit vai divdesmit gadu grāmatas, kur nu vēl citas. Man liekas, ka tas ir “kosmoss”. Īstenībā, ir tik daudz lietu, ko mēs vēl nezinām un ko mēs varētu sākt darīt. Vajag pa maziem solīšiem lasīt grāmatas. Daudzi cilvēki zina visas mūsdienu grāmatas, bet nevienu no klasikas. Šis ir akmentiņš arī manā dārzā. Ir gudri mācīties no savas pieredzes, bet prātīgāk ir mācīties no citu cilvēku pieredzes, jo tas ir vieglāk. Tas ietaupa tev daudz laika un pasargā tevi no daudzām kļūdām, kas tev nav jāizdara obligāti. Tu vari no citiem pamācīties, tāpēc ir svarīgi lasīt un lasīt pastāvīgi.

Par lasīšanu ir viens piemērs. Es kaut kur atcerējos, ka bija viens amerikāņu prezidents, kuru atrada nomirušu ar grāmatu zem spilvena. Man viņš palika prātā ar to, ka viņš ļoti lasīja grāmatas. Es pajautāju mākslīgajam intelektam: “Kurš bija tas prezidents?” Viņš man iedeva citu atbildi. Man liekas, ka tas nebija Linkolns. Katrā ziņā, viņš man iedeva vairākus Amerikas prezidentus, kas ir bijuši ārkārtīgi lieli lasītāji. Pirmais bija Ābrahams Linkolns. Viņš bija pazīstams kā milzīgs pašmācības piekritējs. Viņš dzīvoja ļoti nabadzīgos apstākļos un tāpēc izmantoja katru brīvu brīdi, lai lasītu, un viņš bija tas, kuram zem galvas bija grāmata. Bieži vien pa nakti viņš arī lasīja. Rezultātā pašmācības ceļā viņš ieguva juridiskās zināšanas un kļuva par advokātu. Kā mēs arī zinām, viņš kļuva par vienu no slavenākajiem ASV prezidentiem. Tad bija Teodors Rūzvelts, kurš bija ārkārtīgi ātrs lasītājs. Viņš spēja izlasīt vienu vai vairākas grāmatas dienā, arī tajā laikā, kad bija prezidents. Tā kā, ja mēs sakām, ka mums nav laika, tad viņš bija prezidents un izlasīja vairākas grāmatas pa dienu. Nu prezidents nevarētu teikt, ka viņam nav ko darīt. Tomass Džefersons arī bija tāds prezidents. Viņam bija viena no lielākajām personīgajām bibliotēkām savā laikā, viņš pat tam Amerikas kongresam palīdzēja, kad tur bija kaut kas nojucis. Tur bija kaut kāda izpostīšana, un viņš iedeva savas grāmatas viņiem. Un beidzamais, ko es pieminēšu, ir Džons F. Kenedijs, kurš arī ļoti daudz lasīja un ir pazīstams ar savu ātro lasīšanas tempu. Saka, ka viņš esot varējis pat sešas grāmatas vienā dienā izlasīt. Un es ieliku mākslīgajam intelektam tādu jautājumu: “Kā tad ar Trampu, vai tad viņš nelasīja grāmatas?” Un tas man atbildēja, ka viņš ar to tā kā neizcēlās. Viņš vairāk mācās no dzīves un visādām pieredzēm, bet viņš pats ir grāmatu līdzautors vai autors vairākām grāmatām. Tā kā tas, ka nelasa grāmatas, ir tā ļoti nosacīti. Ja cilvēks var uzrakstīt grāmatu, tad viņam ir ļoti bagāta domāšana un redzējums. Grāmatas ir veids, kā attīstīt domāšanu un redzējumu uz lietām. Es domāju, ka par lasīšanu šaubu vairāk nav.

Kas gudrs kļuvis, mīl savu dzīvību, un sapratīgais gūst sev labumu. (Salamana pamācības 19:8)

Mums jāatvēl arī laiks, lai mēs pārdomātu, nevis – ka tik izlasīts. Ķeksi ievilku, ka izlasīts. Esat tā lasījuši Bībeli, ka izlasīji visu nodaļu, bet vispār nezini, kas tajā nodaļā bija un pilnīgi nezini, par ko tur tika runāts? Man reāli tā ir bijis. Mēs domājam par simts saviem notikumiem un lietām, kas jādara. Tad sanāk, ka tikai vienkārši lasīt, ir pilnīgi bezjēdzīgi. Tev ir jāpārdomā tas, ko tu lasi. Tas ir tāds pirmais solis. Otrkārt, tev tas ir arī jāpielieto.

3. Mācīšanās dzīves garumā sākas ar izvēli to darīt.

Jo neviens tev taču ar varu nepiespiedīs mācīties, tu vari arī nemācīties. Nemācies, kas tev liek? Jūsu mācīšanās ceļojums var sākties ar to, ka tu izvēlies to darīt, jo tas reāli ietekmēs visu tavu dzīvi.

Nodod savu sirdi mācībā, un tavas ausis lai uzklausa prātīgu valodu. (Salamana pamācības 23:12)

Uzzini, mācies, cik vien tik vari. Un es zinu, ka grāmatas paver durvis uz jebkuru tēmu. Var būt dažādas tēmas, kas tevi interesē, arī ārpus kristīgajām un Bībeles tēmām, ir kādas lietas, kas tev jāapgūst. Lasi grāmatas par to, meklē informāciju, ej uz kursiem, tu vari ļoti daudz iemācīties. Mācīšanās nebeidzas ar 9., 12. klasi vai maģistrantūru, bet tu turpini mācīties. Vienā sfērā tu vari iemācīties un apgūt tik daudz lietu. Mācies to, ko tu gribi, atrodi par to informāciju un mācies. Mācīšanās nav tikai kāds dzīves posms, tā ir visa tava dzīve. Sāc ar šodienu, izvēlies, ko gribi apgūt, un nolem to darīt. Mācīšanās mūs padara par labākiem vadītājiem, par labākiem vecākiem. Mācīšanās tev palīdz būt labākam dzīvesbiedram, labākam draugam. Principā visu, ko mācies, tu attīsti un tur kļūsti labāks, kļūsti kompetentāks. Tas padarīs tevi efektīvāku tavā darbā, un rezultātā, ja esi efektīvs, kompetents, ir loģiski, ka tev maksās arī labāk, būsi svētīts arī finansiāli.

Ko mācīšanās dod, ja tu mācies visu mūžu?

1) Mācīšanās stimulē smadzeņu darbību. Jaunas zināšanas veido jaunas neirona saites, kas uztur smadzenes elastīgas un jaudīgas. Tīri fizioloģiski tavas smadzenes paliek formā, samazina demences un alcheimera risku. Pētījumi rāda – intelektuāli aktīvi cilvēki saglabā skaidrāku prātu ilgāk. Un šī ir ļoti svarīga lieta, jo vecumā slimības nāk viena pēc otras. Tu arī vari savu prātu trenēt un neļaut tādām slimībām traucēt dzīvot.

2) Sajūt jēgu un motivāciju, ja turpina mācīties. Mācīšanās dod dzīvei virzienu, rada sajūtu, ka esi daļa no kustības uz priekšu. Nevis gaidi vecumu vai pensiju, bet tu saglabā to mācīšanās apziņu, ka tev ir jāmācās jebkurā vecumā.

Kad es strādāju speciālajā skolā pirms vairākiem gadiem, mani ieveda klasē, kur bija jābūt diviem skolotājiem, tur ir bērni, kam ir īpašas vajadzības, un tur bija vissmagākie bērni tieši tajā līmeņa klasītē. Un mani tur ieved, un tas pārinieks, ar ko man jāstrādā, ir sirma kundze, tāda maza kundzīte un stipri jau gados. Un mums atšķīrās pasaules uzskati, viņai interesēja folklora, bet mani – Dievs. Bet rezultātā mēs kļuvām ļoti labi darba biedri, viņa pat atnāca uz dievkalpojumu paklausīties manu “koncertu”. Viņai tajā laikā bija 75 gadi. Viņa mācīja šos bērnus un vadīja folkloras ansambli, un mācīja kokli spēlēt tiem bērniem, un tas prasa lielu enerģiju. Un tur nevarēja mācīt, ja nebija augstākās izglītības. Un ko viņa darīja? Viņa savos 75 gados iestājās augstskolā un šo skolu pabeidza. Nekad nenovērtē to, ka tavu gadu nasta ir nasta. Tas ir tavs ieguvums, tev ir tik liela pieredze, daudz ko zini, kas ir labi, kas ir slikti. Vēl piemērs par mana tēta māsīcu, viņa 75 gadu vecumā apprecējās ar savu jaunības mīlestību, viņus karš bija izšķīris katru savā valstī, un viņiem bija iespēja satikties, un viņi abi bija brīvi un apprecējās. Viņi uzcēla māju pie jūras Latvijā, nolika tiesības, iemācījās braukt ar mašīnu, ziemā viņi dzīvoja tur, aiz okeāna, bet vasarā šeit, pie jūras. Tev nav tāda vecuma, kurā tu nevarētu kaut ko darīt, lai uzlabotu savu dzīvi.

3) Mācīšanās mūža garumā uztur emocionālo veselību. Tu jūties pārliecinātāks, vērtīgāks un novērtēts, jo esi apritē. Mācīšanos var salīdzināt kā vingrošanu prātam, tā palīdz būt tev gudrākam un arī dzīvot ilgāk un veselīgāku dzīvi. Reizēm liekas, ka mums nav laika, bet tā ir problēma, ka svarīgām lietām tieši neveltām laiku, bet sociālajiem tīkliem gan atrodam laiku.

Kad cirvis ir kļuvis neass un tā asmens netiek uzasināts, tad jāpieliek vairāk spēka, bet darbu veicina gudrība. (Salamans mācītājs 10:10)

Ja tev ir cirvis ar trulu asmeni, tas ir galīgi garām, tāpat kā neass nazis. Tu neko ar trulu nazi nevari izdarīt, bet, ja cirvis ir ass, tas neprasa tik daudz pūļu. Ja tu strādāsi gudrāk, tas ne vienmēr būs grūtāk. Ja asini savu prātu un prasmes, tu netērē nekad laiku, tas nav nosviests laiks.

4. Mācies no dzīves.

Ir kāds stāsts par bagātu lopkopi no Teksasas. Viņš nolēma apbalvot visus savus darbiniekus un pasniegt katram dāvanu. Bārbekjū ballīte bija grandioza, liellopu gaļa bija garšīga un sagatavotas dāvanas, bija rokas pulksteņi un vēl daudzas lietas. Un lopkopis nolēma, ka labākā dāvana būs jauns BMW un rīkos konkursu. Un viņš paziņoja, ka šo brīnišķīgo mašīnu atdos cilvēkam, kurš ieleks viņa olimpiskā izmēra peldbaseinā un aizpeldēs līdz otram galam. Liekas, kas tad tur? Bet izrādās, ka šis peldbaseins bija pilns ar aligatoriem. Un cilvēki spiedās apkārt un tur bija drūzma, daudz cilvēku. Un pēkšņi ir šļakstīšanās un kliedziens, un viens ir iekšā. Un visi domā, cik gan tas ir drosmīgs. Un viņam šie aligatori apkārt un kož potītēs, viņš bļauj un sitās kā negudrs uz priekšu. Viņam izdevās palikt dzīvam, un beidzot viņš no šī baseina izrāpās ārā. Un rančo īpašnieks pienāk klāt un sāk slavēt, un apsveikt, un dod viņam mašīnas atslēgas. Un vīrietis dusmīgi saka: “Aizmirstiet par mašīnu, es gribu zināt, kas mani iegrūda tajā peldbaseinā!” Neviens mēs savā dzīvē nelecam riebīgās situācijās un mēs arī nevaram paredzēt visas tās stundas, kas mums pa dzīvi būs. Un tās ir tās situācijas, kas mūs māca. Un tu esi dzīves students, un tu arī no savas riebīgās situācijas vari kaut ko mācīties.

Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti. (Romiešiem vēstule 8:28)

Ne viss, kas tavā dzīvē notiek, būs labi. Un mēs zinām, ka pasaulē notiek ļoti daudz sliktu lietu. Un mēs arī esam daļa no pasaules, un arī mums kas var tāds atgadīties. Šis pants māca, ka tiem, kas mīl Dievu, galu galā nāks par labu.

Es to nesaku trūkuma dēļ, jo es esmu mācījies būt pieticīgs ar to, kas man ir. Es protu būt zems, protu arī dzīvot pilnībā; nekas man nav svešs, protu būt paēdis un izsalcis, dzīvot pilnībā un ciest trūkumu. (Filipiešiem vēstule 4:11-12)

Ciest trūkumu lielākā daļa esam iemācījušies, bet dzīvot pārpilnībā gan ir skola, un tur ir jāmācās. Tad, kad esi pārpilnībā, tu atceries, kad Dievs tev visu devis un vispār viss ir atkarīgs arī no Dieva labvēlības.

Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu [..]. (Romiešiem vēstule 8:28)

Tur ir rakstīts, ka tiem, kas Dievu mīl, viss tiks sakārtots, tas nozīmē, ka ārkārtīgi svarīgi, ka tev ir attiecības ne tikai ar cilvēkiem, bet arī ar Dievu. Tad, kad tev ir reālas attiecības ar Dievu, tad Viņš tevi izvedīs no problēmām, kuras tev šķiet nereāli atrisināt. Galvenais, ka tu esi ar Dievu. Pateicoties manām attiecībām ar Dievu, es varu dzīvot cerības pilnu dzīvi, jo es zinu, ka Dievs ir manā pusē.

Amerikāņu teologs un motivators Džons Paipers (John Piper) ir radījis savu gudrības definīciju: “Gudrība Bībelē nozīmē zināt, kāds ir galvenais mērķis jebkurā situācijā, ir labākais veids sasniegt šo mērķi.” Gudrība palīdz tev redzēt kopainu. Zināšanas un gudrība nav ar vienādības zīmi. Gudrība atšķiras no zināšanām, jo tev varbūt ārkārtīgi daudz zināšanu, bet bez gudrības. Ir daudz tādu cilvēku, kuri ir ieguvuši dažādas zināšanas, bet nezina, kā tās pielietot, ja tev nav mērķa vai virziena, tad tu nezini, kā tās pielietot, tad tu galu galā esi gudrs muļķis. Zināšanas var būt bez gudrības, bet gudrība nevar būt bez zināšanām. Tas tev palīdzēs saprast, kur visu iegūto pielietot dzīvē. Dzenies pēc gudrības!

5. Kā pieaugt un iegūt gudrību?

Mēs noskaidrojām, ka gudrība ir ļoti nepieciešama.

1) Pieņemt Jēzu.

Jo kas ir atzinis Tā Kunga prātu, lai Viņam varētu dot padomu? Bet mums ir Kristus prāts. (1. Korintiešiem vēstule 2:16) (tulk. no angļu val.)

Lai tev būtu Kristus prāts un domāšana, tad pirmkārt Jēzus jāpieņem par savu Kungu un glābēju.

2) Meklē gudrību caur lūgšanu.

Priekš kristiešiem šis ir diezgan saprotams, ka mums ir lūgšanu laiks. Man ir bijuši apkārt cilvēki, kuriem prasot, kādas ir lūgšanu vajadzības, un parasti atbilde ir – palūgt par gudrību. Mana māsa teica, ka viņai vajag Salamana gudrību, un es vienmēr pie sevis nodomāju: ko cilvēks ir domājis ar to Salamana gudrību? Bībele mums māca, ka ir jālūdz pēc gudrības.

Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies [..]. (Jēkaba vēstule 1:6)

Ja tu ej pareizajā virzienā, tad gudrība tiek piešķirta. Kad jūs lūdzat Dievu, Viņš jums dod gudrību, un kad Viņš to dara, tad jūs pārņemat īpašumā to gudrību, ko manto no Kristus. Viens ir tas, ko tu pats mācies pa dzīvi, bet otrs, ka tu esi draudzē, lasi Bībeli, kad tu esi attiecībās ar Dievu, tad to dievišķo gudrību tev klāt pieliek Dievs, kad tu esi saskarē ar Viņu. Dievišķa gudrība ir mantojums no Dieva. Atcerieties, ka Jēzus mācekļi arī bija parasti zvejnieki, nebija nekādi baigi izglītoti cilvēki, bet tad, kad viņi satikās ar augšāmcelto Kristu, tad viņi reāli izmainījās. Viņiem bija, spēks, drosme, gudrība, un pārējie apkārt brīnījās, kā tik neizglītoti cilvēki var kaut ko tādu runāt. Šī gudrība nāca no Dieva. Tad, kad mēs esam kopā ar Dievu, tad mūsos ienāk dievišķa gudrība, kas mūs atšķir no pārējiem cilvēkiem un to nevar nopirkt nevienā universitātē.

3) Piesakies apmācībām, kursiem un jebkāda veida mācīšanās iespējām, kļūsti par to, kurš tiek apmācīts.

Un es apņēmos savā sirdī, ka es ar gudrību visu izpētīšu un izdibināšu, kas zem debess notiek: [..]. (Salamans mācītājs 1:13)

Bībelē ir Daniēla grāmata, un par Daniēlu ir teikts, ka viņš bija gudrs un ne jau tā vienkārši gudrs, bet bija viens no visgudrākajiem pasaules cilvēkiem. Viņš tika atzīts desmit reizes labāks par tā laika gudrajiem tajā vietā, kur viņš bija trimdā aizvests. Daniēls turpināja meklēt izpratni un gudrību, studējot un mācoties.

Pirmajā viņa valdīšanas gadā es, Daniēls, pievērsu savu uzmanību svēto rakstu vārdiem par gadu skaitu [..]. (Daniēla grāmata 9:2)

Tātad viņš turpināja pētīt grāmatas un pieaugt – visgudrākais cilvēks turpināja mācīties. Gudrais saprot to, ka nezina neko. Zini tikai to, ka nezini neko. Tā var pateikt tikai gudrs cilvēks, jo viņš zina, ka viņam ir tika daudz vēl ko iemācīties. Bībele liek mums mācīties.

Centies būt Dieva acīs krietns darbinieks, kam nav ko kaunēties un kas pareizi māca patiesības vārdu. (2. Timotejam vēstule 2:15)

Nekaunas tas, kurš ir zinošs savā lietā. Kad tu intensīvi studē Dieva vārdu vai plaši attīsties tajā jomā, kurā darbojies, mācoties no dažādām iespējām, tu kļūsti gudrāks, zinošāks un vērtīgāks darbinieks darba vietā vai kalpotājs.

Aiz šā iemesla es atgādinu tev atdzīvināt Dieva žēlastības dāvanu, kas dota tev ar manu roku uzlikšanu. (2. Timotejam vēstule 1:6)

Mūsos visos ir Dieva dāvana, un Dieva dāvana ir arī gudrība. Tu vari šo gudrību rosināt caur to, ka tu pateicies, atrodi veidus kā izmantot šo dāvanu. Praktisks piemērs, ja tu esi savā darbā, kalpošanā vai grupiņā un tev viss šķiet tāds vienmuļš, tad sāc radīt jaunus izgudrojumus tajā jomā, kur esi. Radi jaunus uzņēmumus, jaunus risinājumus, sistēmas un struktūras. Radi kristīgās spēles, viktorīnu vai jaunas grāmatas. Radi visu, kas prasa gudrību un izgudrojumu. Dievs mūs ir radījis, un mēs esam radoši. Tad, kad mēs radām, mums paliek interesanti, ir uz ko skatīties, kā arī ir gandarījumus par paveikto. Kad vecākiem piedzimst bērns, tad tas ir brīnums, bet apkārtējiem tas ir kārtējais bērns, kāds gan brīnums, bet vecākiem tas ir visskaistākais, vislabākais, visbrīnišķīgākais. Tas, ko mēs radām, ir kaut kas īpašs un dod mums prieku dzīvē.

4) Atjauno savu prātu.

Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs. (Romiešiem vēstule 12:2)

Bībele nav vēstures vai stāstu grāmata, bet grāmata, kas atklāj Dieva gribu un mantojumu, ko mēs iegūstam Jēzū Kristū, Dieva valstības noslēpumus un Dieva spēku. Tad, kad tu studē Dieva vārdu, tas tevi dara gudru. Šonedēļ, kad es arī vairāk studēju, tad ieguvu foršu sajūtu, nav jau doma par sajūtām, bet tu to dari un tas ir ar baudu, atnāk prieks un dzīvība. Tad, kad tu studē un lasi Dieva vārdu, tad tu audz.

5) Bīsties Dievu.

Tas arī palīdz iegūt Dieva gudrību.

Gudrības sākums ir Tā Kunga bijāšana, un izprast, kas svēts, tā ir atzīšana. (Salamana pamācības 9:10)

Bīties Dievu nozīmē Viņu respektēt, pakļauties Viņa plānam, baušļiem, ka arī Viņu godināt. Ķēniņš Salamans ir lielisks piemērs cilvēkam, kurš novērtē mācīšanos, un viņš lūdza Dievam tieši gudrību, un Dievam ļoti patika tas, ka viņš Viņam lūdz gudrību. Dievs viņu svētīja ne tikai ar pārdabisku gudrību, bet arī ar visu pārējo. Viņš bija visbagātākais ķēniņš visā pasaulē, kāds vien ir bijis. Pāvils arī bija cilvēks, kurš dziļi pētīja Rakstus un mudināja mācīties augt, attīstīties arī citiem, un to viņš pārsvarā saka Timotejam, Titam, ka arī agrīnajai draudzei. Pats galvenais mūsu mācīšanās piemērs ir Jēzus Kristus, kurš pats mums rādīja piemēru.

Un pēc trim dienām tie Viņu atrada Templī sēžam starp mācītājiem, tos klausoties un tos jautājot. Un visi, kas Viņu dzirdēja, iztrūkušies brīnījās par Viņa saprašanu un Viņa atbildēm. (Lūkas evaņģēlijs 2:46-47)

Jēzus novērtēja mācīšanās svarīgumu un pats mācījās. Iedomājies, Dievs pats sēž un mācās, tā ir pazemība. Mums arī ir jāmācās Dieva pazemība. Vecajā Derībā ebreju tautai Dievs ik pa laikam lika sanākt kopā un mācīties, tie bija īpaši brīži, kad viņi visi sanāca kopā un klausījās bauslības vārdus, atkārtoja to, ko Dievs viņiem ir nolicis, no kā bija atkarīga visa viņu dzīve. Būdiņu svētki notika vienreiz septiņos gados, tad pilnīgi visiem bija jānāk kopā, jādzīvo teltīs jeb būdiņās un jāklausās, jāmācās Dieva vārds. Mērķis bija, lai visi atcerētos Dieva baušļus, mācītos bīties Dievu un dzīvotu pareizi, un lai arī bērni to saprastu un iemācītos. Tas bija garīgs pienākums un sabiedrisks notikums, kad visa tauta atjaunoja attiecības ar Dievu. Mums kā draudzei arī mācības ir svētas, neatkārtojamas, un to nekad nevajadzētu laist garām. Tu nekad nevari visu būt iemācījies. Mēs augam, attīstāmies, nāk jauna atziņa un atklāsme. Mācīšanās ir dāvana, pēc kuras Dievs mudina tiekties savus ļaudis jeb mūs. Meklējot gudrību, lūdzot vadību un pielietojot apgūto, mēs varam dzīvot tādu dzīvi, kas pagodina Dievu. Tu mācoties iegūsti ne tikai personīgo labumu, bet tu dod labumu citiem, jo esi labs un foršs kalpotājs. Mācīties ir superīga lieta, un es visus uz to mudinu un aicinu, ka mēs nekad to neatstātu un izmantotu par labu gan sev, gan citiem, gan Dievam. Āmen!

Debesu Tēvs, mēs Tevi slavējam un pateicamies par Tavu vārdu, ka tas ir saldāks kā medus, ka tas iededz gaismu mūsu tumsā, ka tas ir spožāks par sauli, ka tas izgaismo jebkādu tumsu un ka mēs mācāmies, augam un attīstāmies, tad visas lietas kļūst arvien skaidrākas, arvien patīkamākas, arvien tīkamākas. Mēs slavējam Tevi, Dievs, un pateicamies, ka Tu esi mūsu mīļais, brīnišķīgais, labais Tēvs, labais gans, labais skolotājs! Mēs Tevi pielūdzam un slavējam, un nav neviena kā Tu, mūsu Dievs!

Indras Kalniņas sprediķi “Mācīšanās – ceļš uz piepildītu dzīvi” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija