Un, kas pasaulē zems un nicināts un kas nav nekas, 
to Dievs ir izredzējis, lai iznīcinātu to, kas ir kas. 1. Vēstule Korintiešiem 1: 28
Ir noslēdzies otrs draudzes „Kristus pasaulei” rīkotais enkaunters, kurā piedalījās draudzes kalpotāji un mājas grupu vadītāji, kā arī tie, kuriem bija kāda neatliekama vajadzība. 19. septembra dievkalpojumā Zinātņu akadēmijas namā Rīgā skan enkauntera dalībnieku liecības par piedzīvoto Dieva žēlastību un atbrīvošanu.
Kaut arī liecības ievelkas gandrīz līdz pieciem pēcpusdienā, draudzes mācītājam Mārcim Jencītim ir kas sakāms draudzei. „Komandu spēlēs vienmēr ir daži spēlētāji, kuri izceļas ar savu sniegumu,” – viņš saka. „Daži no viņiem saslimst ar zvaigžņu slimību, daži ne. Tomēr uzvarētāju tituls tiek visai komandai. Bet mēs kā draudze, kā komanda visi esam čempioni! Nesen kāds mācītājs man teica: „Bez tevis es zinu tikai vēl vienu cilvēku, kurš no salašņām ir izveidojis čempionu komandu. Tas ir Dāvids!”
Tad Dāvids no turienes aizgāja un bēga Adullāmas alā. Kad viņa brāļi to dzirdēja un tāpat visa viņa dzimta, tad tie atnāca uz turieni pie viņa. Un pie viņa sapulcējās visi vīri, kas bija apspiesti, un visi, kam bija daudz parādu, un visi, kuriem bija rūgtums sirdī, un viņš tiem kļuva par vadoni, tā, ka pie viņa bija ap četri simti vīru. 1. Samuēla 22: 1-2
„Dāvids pulcēja ap sevi cilvēkus, kuriem nebija citur kur iet, kuri savā dzīvē visu bija sabojājuši, tādi, kurus sabiedrība parasti apzīmēja ar vārdu „salašņas”, – turpina mācītājs. „Un daudzi arī no mums bija tādi. Daudzi no mums savā laikā esam daudz staigājuši pa dažādām draudzēm, un neesam guvuši nekur piepildījumu. Esam staigājuši bez mērķiem, bez vīzijas un bez satura. Pat brāļi un māsas šajās draudzēs daudzus no mums norakstīja kā tādus, kuri nekad netiks brīvi no grēka un atkarībām, nekad pa īstam nepiedzīvos Dieva godību un Viņa spēku savā dzīvē. Salašņas. Taču, ja kādreiz bijām salašņas, tad tagad esam čempioni Jēzū Kristū!”
Pēc tam atkal izcēlās karš ar filistiešiem Gobā; toreiz atkal Sibeka, Hušaja dēls, nokāva Safu, kas arī bija Rafas dzimuma. Un vēl vienu reizi izcēlās karš pret filistiešiem Gobā; tad Ēlhanans, Jair-Oregima dēls, no Bētlemes, nogalināja Goliātu no Gātas, kura šķēpa kāts jau vien bija kā audēja riestava. Kad vēlreiz izcēlās karš Gātā, tad tur bija kāds ļoti liela auguma vīrs. Viņam bija seši pirksti katrai rokai un seši katrai kājai, pavisam kopā divdesmit četri pirksti; arī tas bija no Rafas cilts. Un, kad viņš bija noniecinājis Israēlu, tad to nosita Jonatāns, Šimeja dēls, Dāvida brāļa dēls. Šie visi četri bija Rafas dzimuma no Gātas, bet tie krita no Dāvida vai viņa karavīru rokas. 2. Samuēla 21: 18-22
Tie bija vīri, kuri kopā ar Dāvidu kļuva par čempioniem. Reiz Dāvids izdarīja to, ko nespēja viņa valsts profesionālā armija ar visu savu apbruņojumu un kara mākslu – sakāva Goliātu. Dāvids bija pirmais, kurš sita Goliātu, un pēc tam viņa komanda darīja to pašu! „Es ticu, ka mēs kā draudze, kā komanda beidzot sakausim velnu, ar kuru līdz šim nespēj tikt galā mūs konfesijas un denominācijas”, – saka Mārcis. „Mēs esam čempioni. Esi kopā ar čempioniem!”
