Svētais Gars plūst, ne tāpēc, ka es to pateicu, bet tāpēc, ka Tas plūst. Šeit ir plūsma. Bībelē teikts, ka taisnais ir tāds, kas ir stādīts pie ūdens upēm – pie dzīvā ūdens upes. Visur, kur šī upe plūst, tur viss kļūst auglīgs un zaļš. Koki dod augļus un to lapas nesavīst. Lūdz ar prātu, lūdz garā, dziedi ar prātu, dziedi garā. Es negribu to darīt ar prātu, jo ar prātu izdomā kaut ko citu. Es jūtu, ka šeit ir cilvēki, kurus burtiski spiež – grēks spiež. Tas neļauj tev elpot un dzīvot, kā rāmis, tā kā važas. Tu ārēji centies būt, savākties, centies ievērot kaut kādus noteikumus, bet tu nevari, jo tevi spiež. Jēzus saka, ka tu iepazīsi patiesību un patiesība darīs tevi brīvu.
Un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus. (Jāņa evaņģēlijs 8:32)
Viņš saka: “Es nevienu, kas nāk pie Manis, neatstumšu.” Bez īpaša aicinājuma es ticu, ka Dieva Gars var tevī izdarīt darbu, un darīt tevi brīvu šodien. Bībelē teikts, ka mūsu dzīves ilgums ir 70, kas ir ļoti stiprs 80 gadi. Tā ir rakstīts Psalmos. Ja godīgi, šeit reti kurš nodzīvos 100 gadus. Laiks ir īss – tev ir jāsāk dzīvot. Jēzus stāsta par sējēju, kurš izgāja sēt.
Un Viņš uz tiem daudz runāja līdzībās un sacīja: “Redzi, sējējs izgāja sēt. Un, viņam sējot, cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda; un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un tā tūdaļ uzdīga, tāpēc ka tai nebija dziļas zemes; bet, kad saule uzlēca, tad tā savīta un nokalta, tāpēc ka tai nebija saknes; bet cita iekrita ērkšķos, un ērkšķi uzauga un to nomāca; bet cita krita labā zemē un nesa augļus, cita simtkārtīgus, cita sešdesmitkārtīgus, cita trīsdesmitkārtīgus. (Mateja evaņģēlijs 13:3-8)
Simtkārtīgus augļus. Tevī ir apslēpts milzu potenciāls, bet kaut kas tev stāv priekšā. Kas grēku dara, ir grēka vergs.
Jēzus viņiem atbildēja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: ikviens, kas grēku dara, ir grēka vergs.” (Jāņa evaņģēlijs 8:34)
Bet, kas iepazīst patiesību, to patiesība darīs brīvu. Jēzus saka: “Nāciet pie Manis visi, kas esat grūtsirdīgi. Es jūs gribu atvieglināt.” Bija divi noziedznieki, kas mira pie krusta kopā ar Kristu. Viens no viņiem zaimoja: “Kāp no krusta zemē, ja Tu esi Dieva dēls.” Otrs teica: “Arī tu nebīsties Dievu, mēs ciešam par saviem grēkiem, bet Viņš ir nevainīgs, Viņš ir Dieva jērs.” Un Jēzus teica: “Patiesi, Es tev saku, ka tu vēl šodien būsi kopā ar Mani paradīzē.” Šim cilvēkam nebija laika pierādīt savas pārmaiņas, kas sākās viņa sirdī. Viņš nomira pie krusta, bet nokļuva debesīs un mūžīgā dzīvībā. Un Jēzus redzēja viņa sirdi, ka viņa lēmums bija patiess. Ja viņam būtu iespēja turpināt savu dzīvi, bet tādas nebija, jo viņš bija grēkojis un par grēku ir sods. Neviens no krusta nenokāpa, tikai Kristus. Pat nenokāpa, viņu nocēla. Viņš augšāmcēlās, bet ne tādā izpratnē, kā tas vispār pieņemts. Tā bija citāda miesa – augšāmceltā miesa. Arī mums ir miesa kā eņģeļiem. Jēzus saka, ka tur ne precas, ne šķiras, debesīs visi ir kā eņģeļi. Mēs neviens nezinām, kā tur ir, bet mēs šeit izlemjam, kur mēs pavadīsim mūžību. Jēzus saka: “Es aizeju, lai sagatavotu jums mājokļus. Jo Mana Tēva namā ir daudz mājokļu.” Es bez kādas īpašas piespiešanas, es negribu šeit daiļi runāt. Es ticu, ka Svētais Gars darbojas un, ja tas uz tevi attiecas, šī ir tava iespēja. Nāc šeit, Dieva priekšā, atstāj savus grēkus. Lai Dieva Gars var nākt un darīt tevi brīvu. Lai važas krīt. Lai nāk tie cilvēki, kas vēlas nākt un nožēlot savus grēkus! Ja grēka nasta tevi spiež, Kristus grib atbrīvot! Svētais Gars dara brīvu! Ne es, cilvēks, ne tu, bet Svētais Gars dara brīvu. Nāc pie Kristus, lai šis brīdis kļūst par pagrieziena punktu tavā dzīvē! Un tu neesi kā tas cilvēks pie krusta, kam nebija iespējas dzīvot saskaņā ar Dieva gribu – dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Viņš grēku dēl nomira pie krusta, bet saņēma piedošanu. Tev ir iespēja vēl dzīvot rīt, parīt, aizparīt, iespējams, daudzus desmitus gadu tev ir iespēja dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Šis būs tas trigeris, atskaites punkts, ar ko tu vari sākt. Atdod savu sirdi, visu savu sirdi Viņam! Atdod visu savu sirdi Dievam! Tu vari vienkārši aizvērt acis un runāt pats ar Dievu. Nosauc tās lietas, kuras tu konkrēti zini, ka tās ir Dievam nepatīkamās lietas.
Svētais Gars, uzrādi katram vienam no mums, uzrādi tās lietas, kas stāv priekšā, lai tu, Svētais Gars, varētu darboties mūsu dzīvēs! Lai Tu, Svētais Gars, ar Savu dzīvības upi vari likt mūsu dvēselēm ziedēt, lai dzīvā ūdens straumes tiešām var plūst mūsos. Dzīvība, dziedināšana, brīvība! Aleluja! Nosauc tos pats personīgi, pasaki tos Dievam! Saki: “Tēvs, es atsakos no grēka. Es atsakos no visa tā, kas traucē Tev tuvoties. Es pieņemu Tavu gribu. Es pieņemu Tevi pilnībā. Es maksāšu cenu, lai tuvotos tev.” Bībelē teikts, ka, ja kāds starp mums ir nevesels, lai viņš aicina draudzes vecajus, un tie lai lūdz Dievu par viņu. Un tālāk ir rakstīs: “ Izsūdziet cits citam savus grēkus […].” Tas nozīmē, ka dziedināšana ir saistīta ar grēku darīšanu vai nedarīšanu. Tava dzīve kā tāda, cik tā ir dzīva un pilnvērtīga, ir saistīta ar to, kā mēs attiecamies pret Dievu, pret sevi, pret tuvāko. Lai aiziet nepiedošana, lai aiziet netiklība! Ne tikai fiziskā veidā, bet arī garīgā. Izņem ārā no prāta visas netiklās bildes, tēlus, visus aizspriedumus, tumsonību – izņem to Kristus vārdā! Jēzus Kristus vārdā! Svētais Gars, lūdzu, darbojies šajā vietā!. Lai nāk Tava dzīvība, Kungs. Slava Tev, slava Tev, dzīvais Dievs! Es aizlūgšu par katru vienu no jums, es iešu garām un pieskaršos. Es darīšu to, kas ir rakstīts Bībelē. Ja kāds starp mums ir nevesels, lai viņš ataicina draudzes vecajus, un tie lai lūdz Dievu par viņu. Un, ja viņš grēkus būtu darījis, viņam tiks piedots un viņš tiks dziedināts. Šajā brīdī, kad es pieskaršos, uzskati to par saskarsmes punktu ar Dievu. Tas ir veids, kā Dieva Gars var darboties, tas ir viens no veidiem. Caur tavu lēmumu, atdot savu sirdi Viņam. Ja tev ir kādas kaites, veselības problēma, vai kādas citas lietas, varbūt, dēmoniska apsēstība pat vai uzmācīgas domas, ar kurām tu netiec galā, kas tevi dzen depresijā vai tu esi depresijā, fiziskas slimības vai totāla remdenība, vai apātija iestājusies. Es gribu, lai Tas Kungs piepilda tevi ar prieku, lai piepilda tevi ar mīlestību, lai dzīvība atgriežas. Lai ir dziedināšana garā, miesā un dvēselē, Jēzus vārdā! Mēs Tev pateicamies, Debesu Tēvs, par Tavu Dēlu Jēzu Kristu, ka Tu nāci virs zemes cilvēka miesā un miri par mūsu grēkiem un augšāmcēlies, lai mēs kopā ar Tevi būtu līdzi augšāmcelti. Un kopā ar Tevi, ka mēs sēžam debesīs pie Tēva labās rokas, jo šodien savās sirdīs, šeit, šajā vietā, kopā ar Tevi, ka mēs varam valdīt. Mēs esam ķēnišķīga cilts, ķēnišķīgu priesteru cilts. Paldies, Kungs, par šo privilēģiju, ko Tu mums esi piešķīris, būt Taviem bērniem, būt Taviem prinčiem un princesēm. Paldies, Kungs, ka Tu esi radījis mūs pēc Sava tēla un pēc Savas līdzības! Paldies par ceļu, ko Tu mums rādi! Par Tavu dzīvo vārdu mēs pateicamies. Tavs vārds ir dzīvs, Tu esi dzīvais Dievs, kas caur Savu vārdu mums atklājies. Tu, kas mājo mūsos un mūsu vidū, jo kur divi vai trīs, tur Tu esi viņu vidū. Paldies, Kungs, ka Tu esi mūsos. Ka mēs esam Svētā Gara templis, Tavs mājoklis, Tava godība un Tava slava, Tavs lolojums, Tavs acuraugs. Paldies, Svētais Gars! Es lūdzu par katru vienu šajā vietā, par katru vienu, brāli, māsu, par katru vienu cilvēku šeit. Lai katrs viens tuvojas Tev, lai meklē, lai bauda no Tevis, cik Tu esi labs! Un mēs jūtam vai nejūtam, ka mēs baudām, cik Tu esi labs! Lai gara augļi parādās mūsu dzīvēs: mīlestība, miers, prieks, lai tas parādās bagātīgi mūsu dzīvēs! Paškontrole, dzīvība, daudz dzīvības, veselība, labklājība – lai parādās katra viena dzīvē! Lai katrs viens ir laimīgs kopā ar Tevi un lai katrs viens ir kustībā, lai mēs nedomājam tikai par sevi, bet domājam arī par savu tuvāko. Ka mēs domājam arī par savu valsti, par savu zemi, par tiem cilvēkiem, kas vēl nepazīst Tevi. Mūsu Tēvs debesīs, svētīts lai top Tavs Vārds, lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien, un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi mūžos. Āmen!
Viss gods, protams, par visu ir Dievam! Dievam, kura vārdā mēs šeit esam sanākuši kopā. Viņa vārds ir Jēzus! Aleluja!
Šodien ir Vasarsvētki. Īpašs dievkalpojums. Pirmais solis jau sperts: ja kāds darījis grēku, par viņu aizlūgts, grēki piedoti. Tagad var baudīt vakarēdienu un saņemt Svēto Garu. Es zinu visus plusus un mīnusus, bet gribētu, lai katrs piedzīvo Viņa pieskārienu. Tas ir kā saskarsmes punkts — lai tas, ko saproti un iemācies no Dieva vārda, emocionāli un garīgi nostiprinās tavā sirdī.
Nedaudz par Vasarsvētkiem. Šos svētkus svin arī šodien, bet to izcelsme meklējama ebreju tautā – Dievs pats tos iedibināja. Tie nav Pasā svētki, bet notiek 50 dienas pēc tiem. Tāpēc tos sauc par Piecdesmito dienu jeb Pentakostu. No turienes ir cēlusies vesela kustība – Vasarsvētku jeb piecdesmitnieku konfesija. Krieviski — пятидесятники. Latviski tos sauc par Vasarsvētku draudzēm, lai gan “piecdesmitnieki” būtu precīzāk. Šī kustība uzsver Svētā Gara darbību — un tas nav nepareizi. Ir dažādas draudzes un kustības. Mums ir labi ņemt no visa to, kas veselīgs, neko nepārspīlējot, un būt labākajiem. Mums nav obligāti jāpiedzīvo viss, ko piedzīvojuši citi, lai saprastu, kas darbojas un kas ne. Svētā Gara kristībām ir sava vieta un Svētā Gara darbībai ir sava vieta. Tajā pašā laikā pastāv daudz māņu, pārpratumu, arī pat maldu mācību par to, kas ir Svētais Gars, Svētā Gara kristības un kā tas darbojas.
Šodien gribu tev atgādināt, ka piecdesmitajā dienā pēc Pasā svētkiem visi gāja uz templi. Tieši šajā dienā — ko kristieši sauc par Vasarsvētkiem — piepildījās Jēzus apsolījums: “Palieciet Jeruzalemē un gaidiet. Es jums došu Svēto Garu.”
Un, tos sapulcinājis, Viņš tiem pavēlēja neaiziet no Jeruzālemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs, tā Viņš sacīja, no Manis esat dzirdējuši. Jo Jānis gan ir kristījis ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu pēc nedaudz dienām. [..] Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam. (Apustuļu darbi 1:4-5; 8)
“Jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars nāks pār jums, un būsiet Mani liecinieki.” Mācekļi jautāja, kad tas notiks, kad Viņš nodibinās savu ķēniņvalsti. Tajā laikā cilvēki ticēja un cerēja, taču ne vienmēr šī ticība bija pamatota realitātē un Dieva vārdā. Viņi zaudēja savu zemi, templi, notika sacelšanās. Daudzi gaidīja reālu, redzamu ķēniņvalsti, kurā Kristus atjaunos kārtību. Šādu cerību iespaidā radās arī galēji labējas kustības, piemēram, zeloti, kas pat nodarbojās ar teroru, gaidot Dieva valstību. Arī mācekļi domāja līdzīgi: “Kad Tu nāksi otrreiz? Kad nodibināsi savu ķēniņvalsti?” Arī pēc Jēzus augšāmcelšanās — Viņš bija miris, augšāmcēlies un parādījies mācekļiem – viņi joprojām jautāja: “Kad tas notiks?” Jēzus atbildēja, ka tas nav svarīgi un nav jāzina, kad tas notiks. Bet Viņš apsolīja: “Jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars nāks pār jums, un būsiet Mani liecinieki.” Ar savu dzīvi un vārdiem jūs liecināsiet evaņģēliju. Visā, ko darām — jebkurā sfērā vai nozarē, kurā strādājam vai dodamies — mums ir dots pareizs virziens un latiņa: tas, ko Dievs mums ir nolicis. Morālās īpašības, kuras Viņš mums piešķīris caur Svēto Garu, palīdz mums dzīvot saskaņā ar Dieva raksturu un prātu. Pāvils saka: viss mums ir atļauts, bet ne viss der.
Viss ir atļauts, bet ne viss der. [..] (1. Korintiešiem vēstule 10:23)
Tas nozīmē, ka vienam cilvēkam kaut kas der, citam tas neder — viens dara kaut ko vienu, cits ko citu. Svarīgākais nav tas, ko tu dari, bet kā tu to dari. Kāds ir virziens un motīvs, kāpēc tu dari to, ko dari. Vai tu mācies, strādā, veido biznesu, kalpo draudzē, vai tu esi kalpotājs, biznesa cilvēks, vai arī mācies veidot attiecības ģimenē, ar bērniem — tas attiecas uz visām dzīves jomām. Svarīgi ir, kāds ir šis virziens, un tieši Dievs ir tas, kurš nosaka latiņu un robežas.
Jau Vecajā Derībā templī — centrālajā vietā, kur Dievs atklājās — tika novietotas akmens plāksnes ar Dieva vārdu: desmit baušļiem. Jaunās Derības izpratnē mēs paši esam Svētā Gara templis, un šis vārds mājo mūsos.
Iesākumā bija Vārds [..] Un Vārds tapa miesa [..]. (Jāņa evaņģēlijs 1:1; 14)
Jau 1. Mozus grāmatā ir rakstīts: Dievs teica, un tapa. Viņš izteica to, kas vēl nebija, un tad tas tapa. Dieva vārds ir Viņa ideja, tas ir veids, kā Dievs iemājo mūsos. Mūsu sirdis ir tā vieta, kur gara līmenī esam savienoti ar Kristu — tur notiek reāla Gara darbība. Mēs to nespējam pilnībā izskaidrot, bet pastāv reāla Gara darbība. Ir cilvēcīgais aspekts — tā sauktā ceturtā dimensija, kā to apraksta arī Jongi Čo. Kaut kas sirds līmenī var tik spēcīgi saslēgties, ka sāk darboties Dieva Gars īpašā veidā. Dažkārt tiek atklātas lietas vai virziens, ko vairs nav iespējams izskaidrot. Tas nav tikai pārdabiskais — tā ir Gara darbība, kurā Dieva vārds mūsu sirdīs ietekmē un regulē mūsu rīcību. Viņš reāli piešķir spēku.
Kāpēc man šodien ir daudz enerģijas? Tāpēc, ka visu nedēļu esmu pavadījis lūgšanās, ar Dieva vārdu, gatavojoties Bībeles skolai. Es katru dienu studēju un pārlasu rakstvietas, pavadu daudz laika ar Bībeli. Tad vēl stundām ilgi runāju to pašu Dieva vārdu šeit. Vakarā esmu noguris, bet rīts ir gudrāks par vakaru. Cilvēks var daudz, bet gars mūsos parāda virzienu un atsevišķos gadījumos dod īpašu spēku, lai paveiktu misiju, ko Dievs mums uzticējis. Jo tā ir rakstīts Dieva vārdā. Jēzus saka: “Palieciet Jeruzalemē, kamēr tiksiet apģērbti ar spēku no augšienes.” Kad mācekļi jautāja: “Kad Tu nāksi otrreiz? Kad nodibināsi savu valstību?” Viņš atbildēja: “Nav daļa jums zināt laikus un brīžus. Bet jūs dabūsiet Svētā Gara spēku, kad Tas nāks pār jums, un būsiet Mani liecinieki.” Atslēgas vārdi ir: būsiet liecinieki.
Otrā paskaidrojošā Rakstu vieta par to, kā notika liecināšana, ir atrodama Marka evaņģēlija 16. nodaļā. Jēzus mācekļiem pavēlēja: “Gaidiet, jūs saņemsiet Garu!” — vēl pirms Viņa augšāmcelšanās. Taču arī tas nav viss — patiesībā Garu Viņš deva jau agrāk. Jāņa evaņģēlijā ir teikts, ka tas notika vēl pirms Vasarsvētku dienas.
Un, to sacījis, Viņš dvesa un sacīja viņiem: “Ņemiet Svēto Garu!” (Jāņa evaņģēlijs 20:22)
Tas ir diskutējams jautājums. No Bībeles nevar izveidot stingri sistemātisku grāmatu, kas viennozīmīgi norādītu, ka ir, lūk, tikai tā. Tā ir grāmata, kuras konteksts ir jāizprot. Mācībai un struktūrai jābūt, taču tā ne vienmēr būs precīza — ir svarīgi iemācīties lasīt arī “starp rindiņām”. Pastāv dažādas draudzes, dažādas mācības un nedaudz savādāka izpratne. Jāņa evaņģēlijā ir teikts, ka Jēzus vēl pirms Vasarsvētkiem “dvesa” un sacīja: “Ņemiet Svēto Garu!” Mēs to skaidrojam dažādi — vieni saka, ka tas bija Svētais Gars jaunpiedzimšanai, citi — kalpošanai. Tur jau visu kaut ko var izdomāt. Bet pats galvenais ir tas, ka Svētais Gars iemājo tevī. Viņš mājo caur to, ka esi pieņēmis Viņu, Viņa vārdu. Viņš pats ir Vārds — “iesākumā bija Vārds, un Vārds tapa miesa.” Kad tu pieņem Dieva vārdu, Viņš sāk mājot tevī. Tu lasi Bībeli, jo Jēzus saka: “Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” No tā cilvēks dzīvo.
Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” (Mateja evaņģēlijs 4:4)
Patiesībā tas ir vienīgais īstais konteksts — tas arī izraisa Gara darbību, tostarp arī cilvēcīgā gara līmenī. Pāvils savās vēstulēs raksta filozofiski: “Mans gars ar Dieva Garu; Cilvēka gars zina, kas ir cilvēkā, un Dieva Gars zina, kas ir Dievā.” Fakts ir tāds, ka mūsu gars, mūsu sirds un Dieva sirds savienojas šeit, mūsos. Un tā ir patiesa jauda. Tas ir spēks. “Jūs dabūsiet spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsiet Mani liecinieki.”
Un Viņš tiem sacīja: “Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts. Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli.” Un Tas Kungs, kad Viņš ar tiem bija runājis, ir uzņemts debesīs un sēž pie Dieva labās rokas. Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm. (Marka evaņģēlijs 16:15-20)
Tur ir teikts, ka viņi izgāja. Angļu vārds go — ļoti labs, tikai divi burti. Go! Ko tu vēl gaidi? Kusties! “Jūs dabūsiet spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsiet Mani liecinieki.” Un kā rakstīts Marka evaņģēlijā, apstiprināja viņu iešanu ar līdzejošām zīmēm un brīnumiem. Kad? Tad, kad viņi gāja. Svētā Gara spēks parādās tad, kad tu ej un sludini. Kad tu ej Dieva darbā — un Dieva darbs ir ļoti daudzveidīgs.
Esmu daudz pētījis Tallinas atmodu ap 1977. gadu, lai gan pirmsākumi bija vēl agrāk. Tā bija Svētā Gara izliešanās. Esmu to dzirdējis no aculiecinieka — paša mācītāja, kurš bija galvenā figūra šajā kustībā. Tas notika padomju laikā, Olevistes baznīcā, pretī čekas ēkai. Iedomājieties — 70-tie gadi, PSRS, un tieši tur sākās kustība. Un ziniet, ar ko viss sākās? Nevis ar vienkāršu sludināšanu, bet ar mūziklu. Lai ticīgie organizētu kaut kādu mūziklu tajā laikā, tas vispār bija brīnums un super moderni tajā laikā. Vispār jau Dievs kā tāds vispār neeksistēja Padomju Savienībā. Es, protams, nevaru pierādīt simtprocentīgi, bet, cik es zinu, iespējams, ka tā arī bija, ka tas bija čekistu eksperiments. Tas pierāda to, kā tas vispār varēja notikt, ka tev pretī čekas nams un tev atļauj tur darboties? Tajā laikā mierīgi varēja tikt cietumā par to vien, ka tu baznīcā iegāji. Visi mācītāji bija zem kontroles un visiem bija “jāstučī”. Tā kā tie bija traki, šausmīgi laiki. Bet izskatās, ka tas bija čekas eksperiments – saliks kopā daudzas draudzes – un viņi tā arī izdarīja. Tā vietā daži apvainojās, daži aizgāja, kaut kādi sašķēlās, bet tomēr kādi sāka tur mūziklus taisīt un sāka lūgties, sāka sludināt un sāka notikt dīvainas lietas. Apmēram 1979. gadā tallinieši pieredzēja atmodu. Es to nepieredzēju, bet viņi par to stāsta. Esmu stāstu klausījies arī klātienē. Es esmu bijis Igaunijā un arī tajā baznīcā tur esmu klausījies. Olevistes baznīcā esmu bijis daudzas reizes, jūs arī tur esat bijuši. No Olevistes baznīcas jumta ir foršs skats uz Tallinu. Aculiecinieki saka, ka skaņa bija tāda, ka likās, simtiem lokomotīvju vienlaicīgi izdod signālus. Tas bija “vāks” vienkārši. Tallinieši saskrēja uz baznīcu. Līdzīgi kā Vasarsvētkos Jeruzālemē – arī tur atskanēja rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu un visiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika pilni Svētā Gara, un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt.
Kad Vasarassvētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā; un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt. (Apustuļu darbi 2:1-4)
Kaut kas nesaprotams. Un tur bija tautības, dievbijīgi jūdi no dažādām zemēm, kas bija sanākuši uz svētkiem, un viņi katrs dzirdēja šīs mēles, un to buldurēšanu viņi katrs dzirdēja savā valodā.
Bet Jeruzālemē dzīvoja jūdi, dievbijīgi vīri no visādām tautām zem debess; kad šī balss atskanēja, ļaužu pulks sanāca kopā un izbijās, jo ikviens tos dzirdēja runājam savā valodā. (Apustuļu darbi 2:5-6)
Tas bija pārdabiski. Tad Jeruzālemē sākās kustība, un aizmirsās visi pāridarījumi un visa tā cenzūra, un tas, kas bija aizliegts. Viņi reāli gāja un sludināja ar brīnumiem un zīmēm, un sāka augt draudze līdz kaut kādai robežai. Realitātē mēs zinām, kāda Jeruzāleme ir tagad, mēs zinām, kāda mošeja ir uzcelta tempļa vietā šobrīd. Kaut kādā brīdī tas bija tāds atmodas punkts, sākums. Jeruzālemē bija sākums atmodai, un šo atmodu inspirēja Dievs caur Svēto Garu cilvēkos. Jo Bībelē ir teikts, pēc tam, kad Jēzus pēc četrdesmit dienām uzbrauca debesīs, vēl desmit dienas, un visi bija sapulcējušies vienuviet.
Kad Vasarassvētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā. (Apustuļu darbi 2:1)
Ir teikts, ka viņi augšistabā bija sapulcējušies un vienprātīgi lūdza Dievu. Viņi lūdza pēc apsolījuma, lūdza pēc tā, ko Dievs bija teicis – darīt, iet un būt lieciniekiem, saņemt šo spēku to izdarīt.
Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā. (Mateja evaņģēlijs 28:12)
Visi bija sapulcējušies vienā vietā un piepeši, līdzīgi kā Olevistē, no debesīm nāca rūkoņa. Iedomājies? Kā lokomotīves, tas ir kaut kāds “vāks”. Arī Latvijā Vasarsvētku bijušais bīskaps tajā laikā brauca un atveda arī uz šejieni šo kustību. Mēs arī vispār esam šīs kustības bērni, un daudz senāki nekā Tallinas. Mēs esam hernhūtiešu bērni. Saproti? Latvijas nebūtu, ja nebūtu brāļu draudžu Svētajā Garā. Svēta Gara spēkā viņi atnāca šeit un mācīja mūs, zemniekus un neizglītotos, pamatojoties uz Bībeli. Ir daudz liecību par to. Pirms daudziem gadiem, varbūt piecpadsmit, mūsu Bībeles skolā bija hernhūtiešu speciālisti no Valmieras vēstures muzeja, cilvēki, kas pārzināja hernhūtiešu vēsturi. Viņi stāstīja un mācīja visu. Tur bija arī izpausmes un dažādas interesantas lietas. Tas spēks bija tādā mērā, ka notika kādas neizskaidrojamas lietas – un tas ir Latvijas sākums. Dievs mums ir devis savu valsti, un kādi domā: “Vai kristietim ir jāiet politikā, vai viņam nav jāiet politikā, vai ir jāatbalsta kristieši politikā, vai nav jāatbalsta?” Par to mēs vēl parunāsim. Gara spēks Dieva uzdevumā un visur, kur tu dodies. “Es gribu mācīties tur, es gribu iet tur,” klausies, ja tev ir pamats, ja tu esi Gara spēkā, ja tev ir draudze, stiprs pamats, virziens, tad tu droši vari iet un nest gaismu. Visā, ko tu dari, ar savu dzīvi, ar savu piemēru vien tu vari nest gaismu. Viss, ko mēs darām, mums izdodas, mums nekas no rokām laukā nekrīt. Svētais Gars vienā cilvēkā, Svētais Gars vairākos cilvēkos. Vairāki cilvēki Svētajā Garā ir disciplinēti apvienojušies, fokuss vienā virzienā, nevis uz visām pusēm. Nu tur bišķiņ smadzenes jālieto, un tev ir rezultāts. Kad tu esi gatavs, kad tev ir pamats, tu vari darīt jebko un iet jebkur – caur uguni un ūdeni, darīt jebkādus biznesus un iegūt jebkādu izglītību, ieņemt jebkādus amatus un būt pat jebkādā vidē patiesībā – tad tu gaismu nesīsi. Bet tas slēpjas Svētajā Garā. Tas ir fenomens: visi bija sapulcējušies vienā vietā.
Un tālāk par Tallinas atmodu. Tur bija Marijas kapela, es to esmu redzējis. Ja kas nav bijis, kad apmeklēsiet Igauniju, es iesaku apskatīties. Tur ir foršs tornis, es nezinu, vai tas ir atvērts šobrīd. No torņa visu var forši redzēt: Tallinu un visu ostu. Tur ir skaisti. No čekas zvanīja un jautāja: “Kāpēc jums uz ielas cilvēki stāv?” No visas bijušās Padomju Savienības, no Gruzijas sāka braukt cilvēki. Citi stāstīja, ka viņiem pat esot bijusi vienkārši vīzija. Un viņi esot redzējuši torni, ar pirkstu kartē braukājuši un skatījušies, kur ir augstākais tornis. Augstākais tornis bija Oleviste, un viņi devās uz turieni – uz tām Baltijas valstīm. Simtiem cilvēku toreiz brauca. Tā viņi runā, ka tajā Marijas kapelā dzirdes aparāti un kruķi tika krauti kaudzēm, jo notika brīnumi. Nu tas ir fenomenāli, bet nebūs visi priecīgi, jo tas viss beidzās. Sākotnēji čekisti aizliedza cilvēkiem kaut ko vienu, kaut ko otru, un vēlāk aizliedza runāt krievu valodā. Faktiski, tiklīdz aizliedza krievu valodu, tā arī visa atmoda beidzās. Tas ir viens, otrkārt, viņi bija noguruši. Arī tas aspekts bija. Tu jau necel draudzi, tev vienkārši nāk cilvēki un tu viņiem kalpo. Viņi pat ieviesa biļešu sistēmu, lai tur var sasēdināt pareizi cilvēkus. Viņiem viss bija moderni, tā kā mums tagad sākās. Mums arī ir skola ar ieejas biļetīti, nevis kaut kur kaut kas no zila gaisa. Kur viens ņem un brīnās, otrs strādā un pēc tam otram parāda tā, ka neko nevar saprast. Viņiem jau tajā laikā tas ir bijis un tas viss beidzās. Šobrīd joprojām, man liekas, kas tur ir baptistu vai metodistu draudze, baptisti tādi diezgan aktīvi ir. Jautājums, kas šodien ir pie varas Igaunijā? Tādi kārtīgi liberāļi, tādi, kas izsmej kristīgās vērtības. Tur tā nopietnāk ir, kaut gan mums arī ir interesanti, bet tur ir vēl interesantāk.
Ejam tālāk – hernhūtiešu atmoda, par ko es jau runāju un kas deva impulsu vispār inteliģencei un Latvijas valstij. Kas pārvalda valsti šodien? Ko taviem bērniem skolā mācīs? Tu zini, es vakar skolā mācīju par “mielīna” vecumu. Visi ieradumi ir reāla substance cilvēka smadzenēs, kas saucas neironu tīkli. Jauns ieradums ir reālas izmaiņas smadzenēs caur neironu tīkliem. Līdz septiņu gadu vecumam beidzas “mielīna” vecums. Tas nozīmē, ka neironu tīkli apaug ar mielīna apvalku. Tiklīdz aksons, tāda neironu daļa vai raidītājs, ir apaudzis ar mielīnu, jo šūna savienojas ar šūnām caur aksoniem, tas kļūst kā ātrgaitas šoseja. Visas emocijas, impulsi un tie neirotransmiteri – viss lido un tava dzīve ir tāda, kādi ir tavi neironu tīkli. Tu rīkojies tā, un tu pasauli redzi tā un ne savādāk. Un bērnībā maziem bērniem ir neiroplasticisms, un viņi ātri apaug ar mielīnu. Septiņu gadu vecumā beidzas mielīna vecums. To, ko tu dabūji līdz septiņu gadu vecumam, tas ir neatgriezeniski. Kopumā tas tev paliek uz visu dzīvi. Tu nāc pie Kristus un tev sākas pārmaiņas. Tas ir liels darbs ar sevi pēc tam, lai tu dabūtu visu tīru. Nav tik vienkārši, tu aizstāj vecos ieradumus un liec iekšā jaunos ieradumus. Tu velc nost veco cilvēku un velc virsū jauno, bet kaut kādas sekas turpinās joprojām. Iedomājies, mazam bērnam: ka tev piespiedu kārtā jāieliek bērns skolā un tev viņu mācīs citādi. Tur nemācīs ticības mācību, tur mācīs daudzus dzimumus un tamlīdzīgi. Tas ir liberāļu mērķis – pārveidot visu, tas ir jaunais komunisms. Tas nozīmē vienlīdzību, visus vienādi uz pabalstiem uzsēdināt un dzimumus visiem vienādus, rase viena, droši vien arī reliģiju kaut kādu vienu mēģinās taisīt. Apmēram tā tas izskatās, tie iedīgļi tādi šeit ir. Nu un tad tev tur būs jāiet. Tad padomā – tu mājās audzini vienu, bet skolā otru. Un viņš visu dienu sēž skolā, tajā vidē ar tiem bērniem. Tieši šie likumi nosaka, kur mācīsies bērni. Redzi? Politika, vai ne? Hernhūtiešu atmoda bija, un kas sekoja pēc tam? Kas ir šodien Igaunijā? Un interesanti, mēs visi fanojam par Jongi Čo. Pirmkārt Jongi Čo ir debesīs, bet burtiski pirms dažām dienām Dienvidkorejā, Seulā, kur 30% ir kristiešu, kur viss esot krustos, kur ir mega draudzes, kur ir baigā kristietība, baigā Svētā Gara darbība un “Ceturtā dimensija”, pirms dažām dienām bija vēlēšanas un ievēlēja “kreiso” prezidentu jeb liberāli. Kā iespējams kristiešu valstī ievēlēt liberāli, kurš vēl rūpēsies par to, lai pārveidotu sabiedrību ne pēc kristīgām vērtībām? Nu kā tas ir iespējams?
Tālāk – Pensakola. Es esmu kaut kādā mērā ar to saskāries. Modris Ozolinkevičs brauca uz Pensakolu un tur kaut ko piedzīvoja. Bet kā viss sākās? Stīvs Hills, ko es esmu redzējis klātienē, kurš, man liekas, divas reizes ir uzlicis rokas, Reinhards Bonke arī kādas divas reizes man ir licis rokas virsū. Es ticu, ka tajā roku uzlikšanā kaut kas ir. Viņi gan abi jau ir miruši un debesīs. Stīvs Hils arī pagātnē bijis cietumos un lietojis narkotikas. Viņš tad jau bija slavens evaņģēlists, un viņu paaicināja sludināt Braunsvilas draudzē (Brownsville Church) Pensakolā. Ir aculiecinieku liecība, ka tur viņš sludināja un pēkšņi it kā aparatūra sāk trokšņot, bet pārbaudot tas nebija troksnis no aparatūras, un līdzīgi kā Tallinā bija troksnis, vējš, un sākās grēku nožēla. Draudzes cilvēki sāka atgriezties pie Dieva, un tā ir Amerikas draudze. Notika ļoti spēcīga Svētā Gara darbība, pat kongresmeņi sāk doties uz šo vietu. Veidojās milzīgas rindas vairāku gadu garumā, precīzi neatceros, cik ilgi tas bija, bet gadu vai divus. Uz turieni cilvēki brauca no visas pasaules piedzīvot atmodu. Kā tas beidzās? Salīdzinot Amerikā viss nav slikti, tur ir uzvarējušas kristīgās vērtības valdībā caur Trampu. Tur ir nedaudz savādāk, viss ir labāk, bet pati kustība arī beidzās, jo cilvēki vienkārši nogura. Cik es esmu lasījis grāmatās, tur bija slavētājs Kūličs, kam bija ļoti labs koris, mūzika, un cilvēki vienkārši skrien pie Kristus, un tas ir katru dienu, bet tādā veidā tu jau nevari celt draudzi. Tas ir tāds kā atmodas centrs, cilvēki nāk un iet cauri, un tu kalpo šiem cilvēkiem. Kalpotāji pagura, un kaut kad tas viss izsīka. Kāpēc es jums visu to stāstu? Tā ir varena Dieva Gara darbība, un tā Dievs ir paredzējis. Ik pa laikam Viņš kādā vietā modina pat pārdabiski, es nedomāju, ka to kaut kā var noteikt, ka mēs tā gribam un mums tā būs. Bet tā notiek cilvēkiem, kas ir izslāpuši pēc Dieva. Ne visi mani saprot, es neeju tādā tradicionālā virzienā tikai pa ielām bļaustīties. Es nedaru tikai to, es eju politikā, biznesā, es ceļu biznesmeņus, ceļu politiķus, es pats tur piedalos un to visu veicinu. Es nezinu, ko vēl izdomāšu, ko gribēšu, to es tik un tā darīšu, un nevienam neprasīšu atļauju. Nevis – ko es gribēšu, bet darīšu to, ko sapratīšu, kas man ir jādara. Līdz šim viss, ko es daru, viss ir precīzi no Viņa un Viņa sirds, pateicoties tam, ka es daudz pavadu laiku ar Viņu. Es arī skatos, ar kādiem cilvēkiem pavadīt laiku kopā.
Rīt arī es braucu uz Igauniju pie Sergeja Šidlovska, kur no visas pasaules sabrauks dažādi cilvēki, tas nav liels pasākums, būs tādi līderi kā es. Tur būs arī kādi politiķi, kas organizē lūgšanas. Pagājušo reizi bija tādi cilvēki, kas organizē miljoniem lielus lūgšanu tīklus. Padomā – lūgšanu tīkls ar miljons cilvēkiem; ne jau visu laiku, bet konkrētās akcijās. Šeit man būs saprotama valoda, nevis angļu valoda. Es izvēlos cilvēkus, ar kuriem es atļaujos būt kopā, ko es gribētu. To Dievs dara caur cilvēkiem, atmoda viņos un kaut kādos veidos, kad cilvēki ir vienojušies lūgšanās. Visi bija sapulcējušies vienā vietā un piepeši, kā Dievs izvēlās, mēs to nevaram kontrolēt, bet Viņš modina ik pa laikam, ka tāds kaut kas notiek, bet šādu atmodu nevajag uztvert kā standartu, kādai ir jābūt draudzei. Draudzi nevar uzcelt tādā mākonī, kad tur no visas pasaules brauc cilvēki un stāv rindā draudzē, kā pieskarties pie kaut kādas relikvijas, pie Jēzus naglas, piemēram, – tas nav par to. Tas nav vienkārši tūrisms, tas notiek. Vai zināt, kā tek Gauja? Palaižu dronu un no augšas redzu, ka upe tek zigzagos. Kāpēc tā? Jo priekšā ir šķēršļi. Arī Gaujā ir tādas vietas, kur ir aizsprosti, veidojas tāds kā izplūdis dīķis. Var jau panākt, ka vispār nobloķē upes tecēšanu, Gauja tek, ūdens sakrājas pie aizsprosta. Un ir līdzīgi kā saka Jēzus.
[..] Jēzus uzstājās un sauca: “Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer!” (Jāņa evaņģēlijs 7:37)
Dieva Gara dievišķā dzīvība ir salīdzināta ar plūstošām ūdens upēm. Zini, ko Pāvils prasīja mācekļiem, kad viņš viņus satika Efezas augstienē? Jūs pieņēmāt Svēto Garu? Redzējāt vārdu “pieņēmāt”? ”Vai jūs pieņēmāt Svēto Garu, kad jūs kļuvāt ticīgi?” Nē? Tad pieņemiet. Pāvils aizlūdza par viņiem un pieņemiet. Pieņēmāt – ko tas nozīmē? Nevis ka Viņš atnāca uzkrita uz manis, bet tu Viņu pieņēmi. Kad Viņš sāka parādīties? Kad tu sāc iet. Un tādas pamatlietas kā draudze, personīgās lūgšanas, kādu elementāru kalpošanu uzņemties – tas netiek apspriests. Tas ir pamatu pamats, par to mēs vispār nerunāsim. Ja nav pamatlietu, tad vairāk nav ko runāt. Tad notiek šī darbība. Ja tev izdodas aplipināt ar šo dzīvību, ar šo upi vēl daudz citus cilvēkus, tur sākas pat nekontrolēta kustība, kā Pensakolā. Kā ir rakstīts, ka pēkšņi Svētais Gars pats pārņēma kontroli telpā. Es esmu lasījis Tomija Tinnija grāmatā, viņš arī daudz māca par attiecībām ar Dievu. Viņš teica, ka pēkšņi vienā dievkalpojumā kancele tika pārplēsta uz pusēm, tā kā no sitiena. Tas ir pārdabiski, tas nav parasti. Tā bija zīme visiem mesties nožēlot grēkus. Tādas lietas ir bijušas.
Bet ir vēl kāds liels grēks, grēks pret Svēto Garu. Ka šī upe grib plūst, bet kristietis stāv priekšā. Tu to saproti? Politika jau nav no Dieva. Par politiku mums nav jālemj. Evikai Siliņai ir taisnība, ja tu neej uz vēlēšanām, ja tu kā kristietis nepiedalies vēlēšanās, tad tu negribi, lai tavas vērtības tiek nostiprinātas likumdošanā. Tad tas ir līdzīgi cilvēkam, kas pats ar saviem bērniem ēdīs tādas brokastis, kuras gatavo cits. Mēs paši savā vietā atļaujam nolemt, kādi būs likumi un kas mums būs jāievēro. Likumi ir jāievēro, jo aiz tiem stāv visi orgāni, tai skaitā arī represīvie. Likumi būs jāievēro gan pašam, gan taviem bērniem, līdz pat tam, ka var aizliegt pulcēties. Politiķiem visu kaut ko tādu interesantu patīk uztaisīt. Mēs to covid laikā jau redzējām, vajag vakcinēties tur, kur vajag vakcinēties, un slava Dievam par ārstiem, viennozīmīgi tikai tā. Tikko no Liepājas Indras māsas piemērs, lepna kā stirna šodien ar veselu kāju. Kas to izdarīja? Kurš saremontēja tev kāju? Veiksmīga operācija, un šodien lēkā kā stirna. Dievs, kas to dara pārdabiski, bet ārsts parastā, vienkāršā ceļā palīdz cilvēkiem. Viss ir pareizi. Es runāju par Svētā Gara darbību pašā cilvēkā. Mēs runājam par to, ka paši kristieši neļauj Garam izplatīties. Tāpēc es salīdzināju, nosaucu šīs te atmodas, un kur tad tās ir? Jā, ir atstājušas sekas un ir kaut kāds turpinājums pie citiem cilvēkiem, bet Dienvidkorejā tagad ir bezdievīga valdība. Tas nozīmē, ka viņi ieviesīs likumus, kas lēnām nojauks visas tās vērtības, kas tur uzceltas, ja tas tā, protams, vēl turpināsies. Pēc nākošajām vēlēšanām var kaut kas mainīties. Tās ir sekas tam, ka kristietis uzskata, ka maksimālais, ko viņš var izdarīt, ir atnākt uz dievkalpojumu, vēl tas jau ir galīgi kaut kāds sasniegums, ka viņš var palūgt Dievu un kādam pateikt, ka Jēzus ir dzīvs, un vēl kaut ko līdzīgu izdarīt. Ne jau tajā ir sāls. Dieva Gars visur: valdībā, biznesā. Kur mēs, mīļie draugi, pulcējamies? Vai mēs pulcējamies savās telpās? Jā, mēs šeit visu izbūvējām, bet tās ir īrētas. Priekš kam kristiešiem nauda? Taisiet dievkalpojumus mežā, un mācītājs lai brauc ar tramvaju. Nav jau slikti, tagad Rīgā ar tramvaju, bet no Līgatnes tramvajs nebrauc, vilciens ir. Tas jau viss nav darbs. Tā ir apmātība un kristīgā tumsonība, kas aptur Svētā Gara darbību. Tallinā no augšas aizliedza un pārtrauca, ja tā turpināsies Dienvidkorejā, tur būs tas pats. Krievijā jau viss ir beidzies. Viņi priecājās, kad aizliedza Jehovas lieciniekus. Es varu iedomāties, kā kristieši priecājās un domāja, ka viņi jau nav kristieši. Viņi tagad staigā apkārt un traucē kristiešiem attīstīties un atņem draudzes locekļus. Viņiem jau tā slikti ar galvām un tagad vēl tie atnāca, staigā aktīvi pa mājām un ceļ draudzes. Priecājās, bet vai ilgi bija viņu prieks, kā domājat? Pienāk laiks un pienāk kārta nākamajam kristiešu konfesijām, lai visus paliktu apakšā zem vienas pareizticīgo galvas, kas ir absolūti valdības kontrolē. Kāds Svētais Gars? Tur viss apstājas. Dieva Gars grib izpausties, bet mēs paši stāvam priekšā.
Ir biznesmenis, kas aizgāja uz biznesa semināru, kuru vadīja Denija Džonsone Latvijā, iespējams, “Radison” viesnīcā, kur bija kādi 200 cilvēki. Viņš aizgāja, un dzirdēja baigi labo mācību, un beigās Denija Džonsone izvelk Bībeli un pasaka, ka es jums negribēju teikt, jo jūs tad būtu aizbēguši, tas viss bija no Bībeles. Un viņš aizgāja mājās un sāka lasīt Bībeli. Sāka iet ārā grēki, sāk kaut kas notikt, un viņš sievai neko nesaka, lai sieva nedomā, ka viņš ir jucis. Bībelē viņš ieliek grāmatzīmi. Nāk no rīta ņemt Bībeli, bet grāmatzīme nav savā vietā. Izrādījās, ka viņi abi divi bija sākuši lasīt Bībeli. Un tā viņi abi atnāca pie Dieva. Ar visu to es gribēju pateikt, ka mēs paši varam stāvēt priekšā tam, lai atmoda izietu un nepaliktu vienā vietā, bet ietu tālāk un lai būtu ilgtspējīga. Ilgtspēja nozīmē, ka mikrovide, daba, lai viss attīstās ilgtspējā. Ilgtspēja, ka no augšas un apakšas, visur – naudas lietas ir jādara, kultūrā un mākslā ir jāizpaužas Dieva Garam. Viņš ir radošs un skaists. Radiet mūziklus, teātrus, biznesa struktūras, labas ģimenes, labus bērnus, laimīgus cilvēkus, celiet savu valsti, rūpējieties par tās valsts labklājību, kā saka Bībele, kur “Es jūs liku aizvest”. Tur runa bija par Bābeli. Rūpējieties, pievienojiet vērtību, nestāviet priekšā Dieva Garam. Kur darbojas tas spēks? Tad, ka tu ej uz priekšu.
Es nolasīšu vecus pravietojumus. Man nav daudz tādu, tikai daži. Pirms 15 gadiem – 10.12.2010. “Šajā draudzē ir atmoda, vīzija, mērķis, stratēģija un darbs. Būs rezultāts! Mēs, draugi, esam neaptverama Dieva darba centrā.” To tu vari nejust, bet zini, mēs esam cilvēki viens otram, dzīvojam kā viena ģimene. Padomā, cik vērtīgi, kā dzīvā Dieva Gars mūs ir salicis kopā, un reizēm aizmirstam kaut kādā brīdī, ka tajā ir jauda, ka mēs esam šeit kopā vienā garā, ticībā un vienā kristībā. Un visas konfesijas un bīskapi ir mūsu draugi, mēs esam daļa no Latvijas draudzes. “Mēs, draugi, esam neaptverama Dieva darba centrā. Mēs esam milzīgas, visu aptverošas atmodas priekšvakarā. Uguns, kas izies no šīs vietas, ir neapturama, izmaiņas cilvēku dzīvēs ir neapstrīdamas. Mēs sēžam uz vulkāna, kas teju uzsprāgs. Tas teju pārsprāgs un izvirdīs, neviens nebūs spējīgs tam patraucēt, tas ir ārpus cilvēku kontroles robežām.” Redzi? Šeit ir Svētā Gara darbi.
Un 2008. gada pravietojums “Vētra”. “Tas, kas Latviju gaida nākotnē, nav aina no padomju laika filmām par gaišu nākotni komunismā un sociālistisko republiku sadraudzību. Tā nav noskaņa no dziesmas, lai vienmēr būtu saule, debesis, mamma, lai vienmēr būtu ēst – nē, tā būs īsta dzīvība! Tā būs īsta vētra, Svētā Gara vētra. Jēzus ir pāri visam! Tas ir ļoti liels, godības pilns, tas nav vārdos izsakāms, tas ir jāpiedzīvo un jāsajūt, tas ir jāizprot. Tā nebūs atombumbas eksplozija, tā kā saule, kas nes iznīcību, tā būs Svētā Gara eksplozija, kas izplatīs gaismu, kuri redzēs visi zemes iedzīvotāji. Gaisma pārklās zemi.”
Bet jums, kas jūs Manu Vārdu bīstaties, uzlēks taisnības saule, un jūsos ieplūdīs dziedinājums [..]. (Maleahija grāmata 3:20)
“Tas būs Dieva triumfa gājiens no vienas zemes malai līdz otrai, vēl un vēl, tās būs dejas Svētajā Garā, un neviens nepaliks vienaldzīgs. Tas būs balts, košs, spožs, visiem redzams, tūkstošiem paceltu roku lūgšanu kambaros, tas satricinās zemi un izraisīs vētru. Tas neapstāsies, atnāks nemanot kā zaglis naktī. Piepeši Dievs nāk uz zemes redzamā veidā, un Viņš valda, to nevarēs nepamanīt, ļaunums iznīks, ļaunās saknes nokaltīs, ļaunajam nebūs vairs vietas virs zemes. Latvija pieder Dievam – zeme pieder Dievam, kas ir vienīgais likumīgais, patiesais Valdnieks. Tas ir sācies, pirmie akordi ir izskanējuši, zeme uzziedēs. Tie nebūs tukši sapņi no pasaku grāmatām un filmām, bet reāli, kā tu un mēs esam reāli, tā pieņemsies spēkā. Tā ir gatava bangot un krākt – tas ir tuvāk, nekā tu vari iedomāties, un spēt cerēt un saprast. Ir varenas, visaptverošas vētras priekšvakars – tas izmainīs visu pasauli.”
Man nav bieži šādas plūsmas, bet tas ir astotajā gadā, reāli izplūdu asarās, tas bija tāds piedzīvojums. Un pēc desmit gadiem mums notika Latvijas starpkonfesionālā lūgšanu sapulce “Dievs, svētī Latviju!” un arī pirms šīs lūgšanu sapulces saņēmu kaut ko līdzīgu – ej un dari to! Tad, kad tu ej un dari, tad Gars darbojas. Saproti? Tu ej un dari, tad Gars darbojas. Tu vienkārši pieņem Svēto Garu, mums nav jāgaida, Viņš jau ir izliets, mums nav jālūdz, lai Viņš nāk, jo Viņš jau ir atnācis – mēs viņu pieņemam un ejam. Un kaut kādas manifestācijas, īpaši notikumi – to Dievs pats izvēlas, tas ir Viņa kompetencē. Mēs to neizsaucam kā burvji, mēs nevaram tā Viņu izsaukt. Viņš darbojas mūsos. Ja godīgi, es jums teikšu, es negribētu šeit to, kas bija Pensakolā, cilvēcīgi es to negribētu, Jēzus arī lūdza, lai “iet garām Man šis kauss”. Es negribu kaut ko tādu, kas bija Tallinā, es gribu celt draudzi no dzīviem cilvēkiem ar attiecībām, kas ietekmē, kur ir viņu garīgais pamats un garīgās mājas. Tas ir pamatu pamats, un, ja Dievs izvēlas mūs kaut kam tādam, mēs cietīsim no tā visa. Nepieciešama ārkārtīgi liela gudrība, es domāju un ceru, ka Dievs dotu gudrību arī kā rīkoties, lai draudze necieš no tā. Ja tev ir grupiņa, uzņēmums vai esi pašnodarbinātais, lai tu varētu pacelties nākamajā līmenī, tev ir jāstrādā ar tādiem cilvēkiem, kas ir gudrāki, un stiprāki par tevi konkrētā jomā. Nevar dabūt attiecīgo līmeni, ja tev nav cilvēku, kurus tev vajag. Tev jābūt ir pašam tādam cilvēkam. Priekš kam mums šo skolu vajag? Sēžam tālāk, nemaināmies, nākamā līmeņa nav, bet garīgais līmenis ceļas mācoties, iedziļinoties. Kāpēc es šodien esmu tā kā degoša bumba, pat kafiju nedrīkst šodien dzert? Vakardien bija daudz ielikts Dieva vārds. Zini, mācekļi bija paguruši, viņi tika vajāti, pratināti, un nāca pie savējiem sūdzēties. Un tad tie visi vienprātīgi lūdzu Dievu – Bībelē ir teikts, ka zeme nodrebēja, un visi tapa Svētā Gara pilni un drošu sirdi runāja Dieva vārdu.
Kad viņi beidza Dievu lūgt, vieta, kur tie bija sapulcējušies, nodrebēja, un tie visi kļuva Svētā Gara pilni un drošu sirdi runāja Dieva vārdus. (Apustuļu darbi 4:31)
Un kaut kas sāka viņus bremzēt, maldu mācības, Dievs pats visu darīs, nevajag to, nevar šito. Tur vispār sākumā bija histērija, domāja, ka Jēzus tūlīt nāks otrreiz. Viņi pārdeva īpašumus, izdalīja visiem. Liepājā bija gadījums, ka uz tilta bija cilvēki, kas gaidīja Jēzu, saģērbās baltos apģērbos, jo viens pravietis pateica, ka nāks tādā gadā un mēnesī. Gaidiet, apģērbieties kāzu drēbēs, viņi atnāca, gaidīja un neatnāca – ne tikai smieklīgi, bet vispār tas ir traki, no tā veidojas tumsonība. Svarīga ir dzīvība tevī, un ej, kurā virzienā gribi, mums ir jāietekmē un jāaug. Atslēgas vārds “kustēties” un “darīt”. Nekāda motivācija tev nepalīdzēs, un nekādas Svētā Gara kristības arī nepalīdzēs, ir jākustas, un tad tev arī nāks palīga Viņš. Ir jāiet, jāmēģina, jāstrādā, ja neizdodas, ej tālāk. Celiet mājas grupiņas, kustieties! Dievs tev palīdzēs. Saki sev: “Dievs ir ar mani!” Ceļam draudzi, ietekmējam, dzīvojam laimīgi! Es esmu dzīvs tikai tāpēc, ka kustos. Mums kaut kā liekas, ka mūsu Dievs visu mūsu vietā izdarīs – nē! Viņš mūsu vietā nedarīs to, kas mums pašiem jāizdara. Tas, kas stāv priekšā, tas ir grēks. Jā, stāv priekšā, nekas tur neplūst, visa tā plūšana ir izdomāta pasaka, tas ir dambis. Nekas tur nevar plūst, kamēr tev nav sakārtota domāšana, sakārtots sirds stāvoklis un sakārtota sava dzīve, un tev jābūt šajā vidē, kur ir dzīvība, lai tu ar to piesūcinies. “Vasarsvētki 2025”. Man ir daudz sprediķu Vasarsvētkos: 2010., 2012., 2017., 2020. un šodien 2025. gadā.
Svētais Gars, pateicos par Tavu klātbūtni, par Tavu dzīvību mūsos! Ļauj, lai plūst spēks! Jūs dabūsiet spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums un būsiet Mani liecinieki – pieņemiet un ejiet! Aleluja!
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Vasarsvētki 2025” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija