„Varbūt tev liekas, ka Bībele nav nekāda algebras grāmata. Taču es Dieva vārdā visur redzu principus un noteikumus,
kas jāievēro, lai mēs savā dzīvē būtu veiksmīgi!” – tā savu svētrunu draudzes „Kristus pasaulei” 29. maija dievkalpojumā sāk mācītājs Mārcis Jencītis. Kā gan var būt, ka tik daudzi, kuri sevi sauc par kristiešiem un apmeklē draudzi jau gadiem ilgi, savā dzīvē ir pilnīgi neveiksminieki? „Ja algebras formulā iztrūkst kaut viens burts, rezultāta nebūs”, – saka mācītājs. „Ja mēs savā kristieša dzīvē un attiecībās ar Dievu izlaižam kaut ko, tas neļauj mums būt veiksmīgiem un mūsu kristieša dzīvei nav rezultāta!”

Čārlzs Lindbergs viens pats mazā lidmašīnā 33 stundu laikā pārlidoja Atlantijas okeānu. Šim lidojumam viņš ļoti gatavojās. Čārlzam bija draugs Frenks Samuēls. Kad pēc smagas darba dienas, pārbaudījuši, kā inženieri un tehniķi montē lidmašīnu, viņi abi bija devušies pie miera, naktī Frenks pēkšņi pamanīja, ka Čārlzs sēž pie loga un raugās zvaigznēs. „Kas noticis? Kāpēc tu neguli?” – viņš vaicāja, nojauzdams ko nelāgu. „Viss kārtībā!” – atbildēja Čārlzs. „Es praktizējos. Trenējos negulēt 33 stundas no vietas”.

Vai mūsu dzīve ir liela loterija, kā daži apgalvo? Vai viss notiks kā Dievs vēlēs, kā liktenis būs lēmis, vai vienkārši kā sanāks? „Veiksme nav kaut kas pats par sevi. Veiksme ir rezultāts manai darbībai”, – saka mācītājs Mārcis Jencītis. „Kad kāds cilvēks iekļuva vēsturē un izdarīja kaut ko patiešām lielu un vērtīgu, tad tas bija sekas tam, ka viņš ieguldīja mērķī. Veiksme ir mūsu iepriekšējo darbu un izvēļu sekas!”

Bet ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību, izturība – pastāvību, pastāvība – cerību, bet cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots. (Romiešiem 5:3-5)

„Šajā Rakstu vietā ir septiņi punkti”, – saka draudzes mācītājs. „Pieraksti, dari un dzīvo pēc tiem, un es neticu, ka tavā dzīvē nebūs rezultāta!”

1.     Dari pareizas lietas. Lai pareizi rīkotos savā dzīvē, man ir jāzina Dieva griba. Tas nozīmē, ka man ir jābūt pareizās attiecībās ar Dievu. Ir regulāri jāpavada laiks lūgšanā un Bībeles studēšanā. Ir jābūt normālā draudzē un mājas grupā, jāklausās mērķtiecīgs svētrunas.

Kad Dāvidam paziņoja: “Redzi, filistieši nemitīgi karo ar Kegilu un pastāvīgi aplaupa viņu klonus!” – tad Dāvids jautāja Tam Kungam, sacīdams: “Vai man būs iet un sakaut filistiešus?” Un Tas Kungs viņam atbildēja: “Ej, jo tu sakausi filistiešus un izglābsi Kegilu!” (1. Samuēla 23:1-2)

Dāvids bija cilvēks, no kura mēs varam mācīties. Katrā savā problēmā viņš konsultējās ar savu Kungu. „Mums ir jādzird no Tā Kunga!” – saka mācītājs. „Tikai tad, kad esmu pareizās attiecībās ar Dievu, māku izšķirt, kas ir balts un kas – melns. Ne viss, kas spīd un liekas kārdinošs, ir pareizs!” – viņš saka.

2.     Grūtības. Kad daru pareizas lietas, tas ir grūti un bieži vien izraisa problēmas. „Ja tu gribi būt veiksmīgs, esi gatavs maksāt cenu”, – saka mācītājs. „Dievs mūs dara stiprus caur grūtībām!”

 Ar Tavu palīdzību es pārvaru iebrukušos pulkus, ar sava Dieva atbalstu es varu lēkt pāri mūriem. (2. Samuēla 22:30)

3.     Pateicība grūtībās. Apustulis Pāvils cietumā slavē Dievu par to, ka viņš kļūst veiksmīgs un tuvojas uzvarai!

4.     Izturība. „Kad mēs izdarām savā dzīvē kādu pareizu lietu, tas dod mums spēku iet tālāk un darīt nākamās”, – saka Mārcis Jencītis. „Liela uzvara ir atkarīga no mazām uzvarām ikdienā. Sāc šodien dzīvot pēc šīs formulas un rīt tu pļausi lielo uzvaru!”

Un, kad Israēla bērni griezās atpakaļ no dedzīgās filistiešu vajāšanas, tad tie devās izlaupīt viņu nometni. Bet Dāvids ņēma filistieša galvu un nesa to uz Jeruzālemi, bet tā apbruņojumu viņš noglabāja savā teltī. Kad Dāvids griezās atpakaļ no uzvaras pār filistieti, tad Abners viņu ņēma un noveda Saula priekšā, bet filistieša galva bija viņa rokā. (1. Samuēla 17:53-54;57)

Dāvids pieveica Goliātu. Viņš nelaupīja, kā pārējie, tikai pievāca Goliāta galvu. Dāvids kolekcionēja uzvaras!

5.     Pastāvība. No daudzām pareizi izdarītām lietām rodas dzīvesveids. Uzvarētāja dzīvesveids. „Mans dzīvesveids ir uzvarēt!” – saka mācītājs. „Es negribu tikai vienu uzvaru vien. Visa mana dzīve ir uzvara!”

Tad Sauls pārtrauca filistiešu vajāšanu un devās atpakaļ kalnā; arī filistieši atgriezās paši savās vietās. Bet Sauls bija sagrābis varu pār Israēlu, un viņš karoja visapkārt pret visiem saviem ienaidniekiem: pret Moābu, pret Amona bērniem un pret Edomu, pret Cobas ķēniņiem un pret filistiešiem. Un it visus, pret kuriem viņš vērsās, viņš visur uzvarēja. (1. Samuēla 14:46-47)

6.     Cerība uz rezultātu. „Pastāvīgi darītas pareizas lietas un izvēles rada cerību, jeb ticību”, – saka mācītājs. „Tad es sāku justies kā uzvarētājs un arī zinu, ka esmu uzvarētājs!”

Bet Sauls sacīja Dāvidam: “Tu nevari stāties pretim šim filistietim, lai ar viņu cīnītos, jo tu vēl esi zēns, bet viņš ir karavīrs no savām jaunības dienām.” Tad Dāvids sacīja Saulam: “Tavs kalps ir bijis pie sava tēva avju gans; un, kad nāca lauva vai arī lācis un tie nesa projām kādu avi no ganāmā pulka, tad es devos tos vajāt un es tos nogalināju, bet laupījumu es izglābu no viņu rīkles; kad nu lauva pret mani cēlās, tad es viņu it spēcīgi sagrābu aiz krēpēm, to situ un nositu. Tiklab lauvu, kā arī lāci tavs kalps ir nositis, un šis neapgraizītais filistietis būs kā viens no tiem, jo viņš ir tā dzīvā Dieva karapulkus izaicinājis!” (1. Samuēla 17:33-36)

„Draugs! Vienmēr būs kāds, kas teiks: „tu nevari!” Prāts, miesa, cilvēki, velns… Trenē pārvarēt savas bailes!” – saka Mārcis Jencītis. Pirms Dāvids uzvarēja Goliātu, viņš jau bija pieveicis lauvu un lāci. Interesanti, ka Dāvids pret Goliātu izgāja cīņā bruņojies tikai ar lingu. Ar ko gan viņš nocirtīs Goliātam galvu? Dāvidam bija plāns. Viņš negāja cīņā bez plāna. Dāvids mācēja mest akmeņus, bet nemācēja rīkoties ar bruņām un zobenu. Linga bija viņa stiprā puse. Dāvids izmantoja savas stiprās puses! „Ja nav plāna, nav arī darbības”, – saka mācītājs. „Arī man ir plāns – aizsniegt, nostiprināt, apmācīt un izsūtīt!”

„General Motors” kompānijā ir zinātniski pētnieciskā nodaļa. Nopietni vīri ar izglītību un akadēmiskajiem grādiem. Taču tad, kad kompānijas ģenerāldirektors rīko plānošanas sapulces, viņš virs galda piestiprina uzrakstu: „Atstājiet savus lineālus mājās!” Kad kompānija ir jaunu izaicinājumu un iespēju priekšā, vienmēr no zinātniski pētnieciskās nodaļas atrodas kāds, kas balstoties uz savām akadēmiskajām zināšanām mēra visus pēc sava lineāla un apgalvo: „mēs to nevaram!” „Manā leksikonā sen vairs nav vārdu: „es nevaru!” – saka draudzes „Kristus pasaulei” mācītājs Mārcis Jencītis. „Es visu varu Tā spēkā, kas mani dara stipru!”

7.     Rezultāts. Tas ir neizbēgams, ja dzīvojam pēc Dieva vārda principiem!

Un Dāvids, jo ilgāk dzīvoja, jo varenāks kļuva, un Tas Kungs, Dievs Cebaots, bija ar viņu. (2. Samuēla 5:10)

„Jo ilgāk mēs dzīvojam, jo stiprāki kļūstam savā Kungā!” – saka Mārcis Jencītis. „Ja zinām veiksmes formulu, tad kāpēc gan gadiem daudzi no mums berzē baznīcas solus un savā dzīvē paliek arvien neveiksmīgāki?”

Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet. Bet šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod. (Mateja 7:13-14)

„Šaurie vārti ir šie septiņi punkti – veiksmes formula”, – saka Mārcis. „Ja tev liekas, ka ejot pa plato ceļu, nebūs grūtību un nebūs jāmaksā cena, tad tu maldies. Arī ceļā uz pazušanu ir jāmaksā cena! Tā ir sabojāta dzīve, nodzertas aknas, izjukusi laulība un priekšlaicīga nāve. Varbūt labāk tomēr maksāt cenu par to, lai būtu uzvarētāji?”

“Cīnaities ieiet pa šaurajiem vārtiem, jo Es jums saku: daudzi vēlēsies ieiet, bet nevarēs. (Lūkas 13:24)

Ir laiks sākt dzīvot disciplinētu un uzvaras pilnu dzīvi!

Es vajāju savus ienaidniekus, tos iznīcinādams, un es negriezos atpakaļ, iekāms viņus nebiju pilnīgi iznīcinājis. Es viņus pilnīgi iznīcināju un sadragāju, ka viņi vairs necēlās, bet sabruka zem manām kājām. (2. Samuēla 22:38-39)