Nākamnedēļ būs šīs tēmas turpinājums,
tāpēc sagatavojies lasīt un izlasīto pielietot arī dzīvē. Viss šis sprediķis sastāv no trim daļām, un par katru no šiem punktiem var runāt gari un plaši:

1.             Panākumu principi.

2.             Biznesa principi.

3.             Praktiski principi jeb padomi.

Tie, kas mājās lūdz Dievu saskaņā ar draudzes lūgšanu sarakstu un apmeklē draudzes lūgšanu sapulces, kas notiek reizi mēnesī sestdienā, zina, ka viens no lūgšanu plāna punktiem ir „Finanses draudzes vajadzībām un katram individuāli”. Šai tēmai ir pievienotas arī rakstvietas:

„Mans Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū.” (Filipiešiem 4:19)

„Jo, kad bijām pie jums, mēs noteicām jums: ja kas negrib strādāt, tam arī nebūs ēst.” (2. Tesaloniķiešiem 3:10)

Dieva griba ir apmierināt katru tavu finansiālo un miesas vajadzību. Katru tavu emocionālo vajadzību, garīgo vajadzību un fizisko vajadzību. Jo tāda ir Dieva griba un tāds ir Viņa prāts. Tāds ir Dieva apsolījums, – Dievs grib tevi svētīt! Un viena no šīm svētībām ir finansiāla svētība. Finansiāla nepietiekamība izraisa slimības, emocionālu nestabilitāti, pat karus, naidu daudz un dažādas negatīvas lietas, kas notiek pasaulē. Nevienam nav noslēpums, ka pasaulē valda nauda vai arī, precīzāk, tie cilvēki, kas valda ar naudas palīdzību. Viņiem nekad nav pietiekami, vienmēr vajag vairāk un vairāk. Un pasaulē lielākie finanšu dūži savu naudu nebūt neiegulda Dieva valstībā, viņi iegulda to velna darbos: tiek izplatīta netiklība, dažādas perversijas, atkarības un daudzas citas lietas.

Bet kas nestrādā, tam nebūs ēst. Dievs grib tevi finansiāli svētīt, bet bez tavas līdzdalības Viņš to nevar un negrib darīt. Viņš ir paredzējis tevi svētīt caur tava paša pūlēm un darbu. Un tie cilvēki, kas skatās uz uzņēmējiem kā uz vienkārši veiksmīgiem cilvēkiem, ir jocīgi. Viņi nezina, ka vieglāk ir rakt grāvi, par kuru tev nav nekādas atbildības, ka tikai bedre, un tā ir ļoti vienkārši dzīvot, bet tā var ļoti maz nopelnīt. Es šaubos, vai cilvēks ar šo darbu var apgādāt savu ģimeni. Draugs, visi tie cilvēki, kas kaut ko ir sasnieguši, tajā ir ieguldījuši ļoti lielu darbu! Gan garīgu, gan fizisku darbu. Viņi ir izdarījuši ko vairāk, nekā izrakuši grāvi.

Ja tu auklē bērnus un tev nepietiek līdzekļu, lai sevi uzturētu, un tu skaties uz tiem cilvēkiem, kuri šodien ir finansiāli pārtikuši un sasnieguši vairāk nekā tu, un tev šķiet, ka viņiem ir paveicies, tad tev jāzina – tā nav veiksme, šie cilvēki paši tādi ir no iekšpuses – bagāti, pārtikuši un sasnieguši zināmu labklājību savā dzīvē. Viņi lieto tos principus, kas vienmēr un visur strādā vienādi, un tos tu uzzināsi. Visi cilvēki, kas lieto šos principus, sasniedz finansiālu neatkarību savā dzīvē. Un visa pamatā ir darbs. Dievs grib tevi finansiāli svētīt, bet tev nāksies strādāt. Un aizmirsti, ka bizness ir kaut kāda izprieca, ka biznesā tu nopelni konkrētu summu un pēc tam atpūties, tas tā nenotiek! Tas ir darbs mūža garumā. Un tas ir smagāks, atbildīgāks un lielāks darbs, nekā auklēt bērnus, rakt grāvjus vai strādāt gaterī divpadsmit stundas dienā. Atšķirība starp to, kas strādā gaterī, un to, kurš strādā savā biznesā, ir tāda, ka viens ir finansiāli veiksmīgāks, bet otrs nē. Abi divi strādā, bet viens strādā pareizāk, gudrāk un ir vairāk veltījies jeb nodevies darbam.

Es nesaku, ka grāvjracis, kapracis vai sētnieks ir slikts darbs; es pats esmu racis grāvjus un tranšejas, būdams mācītājs. Tad es vēl nebiju pilna laika kalpošanā, mana alga nebija tāda, kas varētu mani nodrošināt pilnībā, tāpēc es strādāju gan par sētnieku, gan par saimnieka palīgu, malku zāģēju un cirtu un darīju visādus darbus. To es darīju paralēli savai kalpošanai draudzē.

Starp grāvjraci un uzņēmēju ir atšķirība arī atpūtas ziņā. Grāvju racējs visticamāk atpūtīsies piedzeroties, bet nopietns uzņēmējs nevar atļauties piedzerties, vismaz ne tik bieži, viņš atradīs daudz interesantākus un labākus veidus, kā atpūsties. Atšķirība ir domāšanā. Dzērājs nevar daudz sasniegt, tāpēc visbiežāk visi dzērāji arī rok grāvjus. Es nesaku, ka neviens uzņēmējs nevar būt dzērājs, taču ne ilgu laiku, – dzērājs viņš var būt ilgu laiku, taču uzņēmējs nē.

Bizness ir darbs. Un pietiks vainot Latviju, valdību, apstākļus un to, cik grūti iet mazajiem uzņēmējiem. Ne jau valsts vai tava situācija ir vainīga pie tā, ka tu nevari uzsākt savu biznesu, bet vainīga ir tava attieksme pret lietām, tas, kāds tu esi iekšēji. Cik mēs esam aprobežoti, ka nesaprotam, ka krīze nav vainīga, ne arī Eiropa vai Krievija, ne mūsu politiskā vai ekonomiskā situācija, bet mēs paši. Nav vainīga pat situācija ģimenē. Nav no svara tas, vai tu esi vīrietis vai sieviete, vecs vai jauns. Vaina ir tajā, ka cilvēki nezin un netic, ka viņi var! Tu vari!

90% ASV uzņēmumi, kuri tiek atvērti, beidz savu darbību divdesmit četru mēnešu laikā. Divu gadu laikā viņi izput. Statistika Latvijā varētu būt līdzīga. Uzņēmumi tiek atvērti un pēc tam ātri tiek aizvērti. Tikai 10% uzņēmumu turpina savu darbību. Kas notiek ar neveiksmīgajiem uzņēmumiem? Viņi nav lietojuši pareizus principus, viņiem nav bijusi pareiza vīzija, pareizi mērķi, pareiza stratēģija, iespējams, viņi nav spējuši koriģēt savus mērķus, un viņi nav pietiekoši strādājuši un nodevušies. Viņi ir domājuši, ka veiksmīgie cilvēki veiksmes pēc ir veiksmīgi, bet veiksme ir tāds abstrakts jēdziens, draugs! Tu vispār vari aizmirst tādu vārdu kā veiksme. Ir tikai darbs un darbam seko rezultāts. Un šādus cilvēkus, kas pareizi strādā un gūst rezultātus, tikai sauc par veiksmīgiem.

Tāpēc tu uzzināsi pareizus panākumu un biznesa principus, ka tu tos vari lietot.

Panākumu principi ir arī biznesa principi. Un biznesa principi ir pareizi principi. Šī tēma nav tikai tiem cilvēkiem, kas domā atvērt savu uzņēmumu, vai tiem, kuriem jau tas ir, bet katram vienam cilvēkam, kurš kādā no savas dzīves jomām vēlas sasniegt panākumus.

Panākumu principi

1.             Veiksmīgs bizness ir tikai tāds bizness, kas Dievā darīts.

Biznesam ir jābūt balstītam uz pirmajiem diviem baušļiem, kurus ir devis Jēzus – mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu. Tas bizness, kas ir ārpus šiem diviem baušļiem, nav veiksmīgs bizness.

Piemēram, Latvijas Balzams. Alkohola bizness ir viens no ienesīgākajiem biznesiem, bet vai tas ir veiksmīgs bizness, kas piepilda cietumus un slimnīcas, kas izārda miljoniem ģimeņu, kas cilvēkus padara vājprātīgus, apsēstus, stulbus, agresīvus un ļaunus? Tu gribi teikt, ka piedzēries cilvēks ir gudrs cilvēks? Jautājums ir, vai tāds ir veiksmīgs bizness, kad tavs paša bērns nodzersies ar tavu paša balzama pudeli?

Tāda biznesa, kas ir vērsts uz jebkāda veida cilvēku iznīcību, sekas bieži atspoguļojas paša biznesmeņa ģimenē. Agri vai vēlu, vai šajā paaudzē vai nākamajā, tas nāks atpakaļ. Vai tas ir veiksmīgs bizness, kas atraisa lāstus ne tikai valstī, pilsētās un ģimenēs, bet arī paša cilvēka dzīvē?

Es atceros kādu cilvēku, kas vairumā tirgoja spirtu. Kādā no Latvijas mazpilsētām viņš bija viens no lielākajiem spirta tirgoņiem. Man ar viņu reiz uz ielas sanāca saruna un es viņam izstāstīju, ka tie, kas indē citus, šo lāstu bauda paši uz savas ādas. Pagāja aptuveni divi gadi un es atkal satiku šo cilvēku. Viņš bija pārstājis nodarboties ar spirta biznesu, un tas bija noticis mūsu sarunas ietekmē. Es negaidīju, ka viņš to patiešām izdarīs, taču tas bija noticis. Slava Dievam!

Tātad veiksmīgs bizness ir tāds bizness, kas ir balstīts uz Dieva baušļiem, uz visiem desmit. Tu zini, ka dažādas kustības latviešu tautā atbalsta dažādi fondi, savukārt fondos nauda ieplūst no dažādiem uzņēmējiem? Tā notiek arī Eiropā un pasaulē. Visbiežāk viņi popularizē grēku, un šāda nauda nenes svētību, tā nes iznīcību. Vai var saukt biznesu par veiksmīgu, ja tas nes iznīcību?

ASV ir bagātākā un varenākā valsts pasaulē. Kādēļ tas tā ir? Jo visa šī valsts ir dibināta uz kristīgiem pamatiem. Lai arī šobrīd amerikāņi ir stipri atkāpušies no dzīvā Dieva, no sabiedrības un skolām izstumj Dievu un desmit baušļus, un līdz ar to Amerikas pamati ir iedragāti, taču tā ir celta uz Dieva likumiem un tieši tāpēc vēl joprojām ir bagāta un varena. Veiksmīga valsts un veiksmīgs bizness ir tāds, kas ir celts uz Dieva principiem, pirmkārt, mīli Dievu un mīli savu tuvāko kā sevi pašu.

Bībelē, Vecajā Derībā ir rakstīts par mūsu ticības tēviem, patriarhiem Ābrahamu, Īzaku un Jēkabu, un viņi bija ļoti bagāti. Viņi bija svētīti un vairojās. Un daļu no saviem ienākumiem viņi deva Dievam! Precīzi desmito tiesu viņi katrs deva Dieva darbam. Tad, kad bizness ir nodibināts ar mērķi ieguldīt Dieva darbā, kurā cita starpā arī cilvēki, kuri ir saindēti ar alkoholu, tiek dziedināti, šķirtas ģimenes saiet kopā, cilvēki iegūst stabilitāti un brīvību, atstumtie tiek pieņemti, nabagie kļūst turīgi, cilvēki, kas iet uz elli, tiek glābti un tiek virzīti uz debesīm, lūk, tas ir veiksmīgs bizness. Un nav runa tikai par desmito tiesu – tas ir elementārs princips katram kristietim -, bet ja es taisu biznesu, tad taisu to ar mērķi, lai, pirmkārt, tas kalpo Dievam. Ja tu gribi, lai Dievs kalpo tev jeb svētī tevi, kalpo Viņam!

„Svētīdams Es tevi svētīšu un vairodams tevi vairošu.” (Ebrejiem 6:14)

Ko tas nozīmē? Dievs tevi svētīs un vairos, un caur tevi svētīs citus. Svētī citus, lai Dievs varētu svētīt tevi! Esi pats svētīts un bagāts, un palīdzi tādam tapt arī citam. Esi pats finansiāli brīvs, bez parādiem, esi pats finansiāli uz stipras klints, dzīvo pārticībā, – obligāti nav jābūt miljonāram, – dzīvo pietiekamībā un palīdzi arī otram tādam kļūt. Lūk, tas ir veiksmīgs bizness. Bizness, kura pamats ir Dievs. Ar savu biznesu mums ir jāatbalsta Dieva darbs, un nevis tikai ar 10%, bet ar 20%, 50%, 80% savu ienākumu jākalpo Dievam un cilvēkiem. Tev pašam ir jābūt svētītam un jāsvētī citi. Ieguldot Dieva darbā tu svētī draudzi, tu svētī Latviju, tu svētī cilvēkus. Lai Dieva draudze izplatītu evaņģēliju un palīdzētu cilvēkiem ieņemt to vietu, kuru Dievs viņiem ir paredzējis. Tātad ir jārūpējas par sevi, savu ģimeni un daļai no naudas ir jānonāk draudzes kasē, kas tiks lietota Dieva valstības celtniecībai.

Pat ja tu tam vēl šodien netici, tu pie tā nonāksi. Nauda, kas nav Dievā darīta, neatnes neko vairāk, kā tikai iznīcību. Kaut arī tu esi bagāts, par naudu tu nevari nopirkt sirdsmieru, mīlestību, mūžīgo dzīvi debesīs. Kādēļ tad miljonāri izdara pašnāvību? Jo visa viņa nauda neatnes to svētību, kuru gaidīja.

Tad, kad tu atver savu biznesu un tev ir klienti, uz ko ir vērsts tavs bizness? Uz tevi vai uz klientiem? Apmierināt klientu vajadzības vai savas vajadzības? Apmierini savas vajadzības un klienta vajadzības. Mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Draugs, tam, ko es tagad runāju, ir izšķiroša nozīme: tikai uz Dievu un Viņa baušļiem balstīts bizness ir veiksmīgs. Bizness nevar pastāvēt tikai tāpēc, lai apmierinātu tavas vajadzības, tam jābūt vērstam uz cilvēku labumu.

Ja tu vēlies savā dzīvē saņemt visu, ko vēlies, tad palīdzi noteiktam daudzumam cilvēku dabūt to, ko viņi vēlas.

Ko es kā mācītājs šobrīd daru? Es palīdzu jums dabūt to, ko jūs gribat. Dievs tā ir iekārtojis – ja es palīdzu citiem iegūt to, ko viņi grib, tad arī es dabūju visu, ko es gribu. Veiksmīgs bizness būs tikai tāds, kas apmierina klientu vēlmes. Kalpošana Dievam nav bizness, taču principi ir tie paši. Visur ir vieni un tie paši principi – Bībeles principi. Veiksmīga biznesa pamatā ir Bībeles principi.

Ja mobilo telefonu ražotāji spēj apmierināt klientu vēlmi un palīdz klientiem tos iegādāties, arī viņi dabū to, ko vēlas. Klientam ir vajadzība, uzņēmējs to apmierina, un ieguvēji ir abi. Jo vairāk cilvēku vajadzības tu kā uzņēmējs apmierini, jo vairāk Dievs var apmierināt tavas vajadzības. Kas attiecas uz mobilajiem telefoniem, šobrīd viens no labākajiem neapšaubāmi ir Samsung Galaxy, kuru ražo Korejā. Es ceru, ka liela daļa no šo mobilo telefonu peļņas nonāk draudžu kasēs, kas izplata evaņģēliju visā pasaulē. Jo Korejā ir pasaulē lielākā kristīgā draudze, kuras mācītājs ir Jongi Čo. Meitene, kas nesen bija bijusi Korejā, stāstīja, ka tur viss ir vienos neona krustos. Kristīgās draudzes tur ir visur, kristieši ir arī valdībā.

Ne nauda nes bagātību, bet tas, ko tu dari cilvēkiem.

2.             Jāsaprot, ka tu vari!

Reizēm, kad cilvēki pirmo reizi atnāk uz dievkalpojumu, viņi mani ierauga un saka: „Mēs domājām, ka tu esi lielāks.” Acīmredzot viņi mani ir redzējuši internetā, ierakstos, un ir izveidojies nepareizs priekšstats par mani. Es no iekšpuses esmu liels un tāds arī jūtos, bet cilvēki mani iedomājas garāku. Līdz viņi mani nesastop dzīvē, viņi nezina, kāds es patiesībā esmu. Un tieši tāpat ļoti daudz cilvēku ir nepareizs priekšstats par to, ko tu vari, par to, kas tu esi, par to, kas tu vari būt, par to, kas tev ir iespējams. Tādēļ es vēlos izklīdināt nepareizos priekšstatus. Tev nav nekas neiespējams, tu visu spēj tā spēkā, kas tevi dara stipru! Tev ir garīgie muskuļi un stāja, neviens nevar tevi pieveikt! Ja tu ko iesāc, tad tu to arī izdari.

Pirmkārt, problēma ir mazvērtība. Mēs nezinām to, kas mēs esam un ko mēs varam. Ja mēs dzīves laikā esam ieguvuši dažādas traumas, esam saķēruši dažādus velnus, kas nomāc dvēseli, sirdi un prātu, tad mēs arī attiecīgi rīkojamies vai nerīkojamies. Mēs pat nesākam spert pareizus soļus, jo neticam, ka to varam izdarīt. Bet bez cerības nav darbības! Ja tev nav cerība, ka tu vari, tad tam nevar sekot darbības. Vai tas nav vienkārši? Tās ir vienkāršas lietas, kas ir jādzird vēl un vēl. Un šodien es gribu dot tev cerību! Lai šai cerībai seko darbības. Lai seko mērķu nospraušana, darbs un rezultāts. Un lai Dieva vārds notiek tavā dzīvē, ka Viņš apmierinās katru tavu vajadzību, un tu spēsi palīdzēt arī citiem cilvēkiem.

Naudai, draugs, ir liela nozīme. Jo nauda izsaka mūsu pakalpojuma vērtību. Kas tad ir nauda? Pamatā nauda aizstāj tavu pakalpojumu. Es tev dodu pakalpojumu, tu man dod savu pakalpojumu, barteris. Cilvēki mainās ar precēm un pakalpojumiem, un šis starpnieks ir nauda. Ja tu safokusējies tikai uz naudu, tā ir neveiksme, jo tev ir jākoncentrējas uz pakalpojumu. Dod cilvēkiem to, ko viņi vēlas, un neaizmirsti paņemt naudu par savu pakalpojumu. Jo nevar būt pakalpojums bez maksas. Es nesaku, ka savā laikā bez maksas arī var palīdzēt kādam cilvēkam, taču tas nevar būt pamats biznesam.

ASV ekonomika pastāv uz mazajiem uzņēmējiem, ne uz lielo uzņēmumu rēķina. Tas ir iedrošinājums tev. Tu skaties, ka tikai tie lielie uzņēmumi, tie var, bet nē, tu vari!  Jo Latvija var uzplaukt tikai tad, kad tu varēsi. Cik labi būtu, ja Latvijā visi būtu uzņēmēji! Un mūsu preces tirgotu visā Eiropā. Piemēram, Norvēģijā ir daudz biznesmeņu, viņi nestrādā par taksistiem, tas ir cits līmenis. Arī Stokholmā ir daudz uzņēmēju. Un kurš Zviedrijā iepērkas lētajos veikaliņos? Uzņēmēji? Tas tā ir dabiski sadalījies. Arī latviešiem vajag darbu ārzemēs, bet tad tas nebūs savs bizness. Dieva vārds saka, ka tu būsi galva, nevis aste, tāpēc draudze „Kristus Pasaulei” uz ārzemēm peļņā nebrauc. Mēs taisām biznesu Latvijā.

ASV 52% izpilddirektori no 500 kompānijām, kas ir uzskaitīti žurnālā „Fortūna”, ir nākuši no nabadzīgām vai vidējas šķiras ģimenēm. Tas lai tev nav attaisnojums, ka tu neesi piedzimis bagātā ģimenē, vai ka vecāki tevi nav pienācīgi izskolojuši. Attaisnojums nav arī pāridarījumi bērnībā, atstumtība vai kāds tu esi vai neesi, svarīgi šodien ir saprast, ka tu vari! Saprast pareizus principus un pielietot tos.

80% amerikāņu miljonāru ir pirmās paaudzes miljonāri, kas nozīmē, ka viņi nav mantojuši savus miljonus no vecākiem, bet paši tos nopelnījuši. Tie ir cilvēki, kas, visbiežāk, nākot no nabadzīgas vides, ir sapratuši, ka viņi to var, sākuši pielietot pareizus principus, gājuši no neveiksmes uz neveiksmi ar pieaugošu entuziasmu, nav apstājušies, devuši cilvēkiem to, ko viņi grib, un šodien arī viņi var baudīt to, ko paši grib.

75% no 300 pasaules klases līderiem ir izauguši nabadzībā un bērnībā ir tikuši pakļauti vardarbībai, vai arī viņiem ir bijušas fiziskas nepilnības. Džons Džonsons, viens no bagātākajiem cilvēkiem ASV, Amerikas vergu mazmazdēls, bija kautrīgs, nepārliecināts, nerunīgs jauns cilvēks ar līkām kājām. Džons ģērbās mammas šūtās un pāršūtās drēbēs, ne jau tajās labākajās, un par viņu pastāvīgi smējās. Taču viņš kļuva par vienu no bagātākajiem cilvēkiem ASV. Priecājies par to, kādu Dievs tevi ir radījis, un atceries, ka, neskatoties uz nepilnībām, tu vari iesākt savu biznesu un kļūt bagāts. Tu vari gūt panākumus visās savas dzīves sfērās!

3.             Entuziasms.

Tā ir iekšēja vēlme, uguns rīkoties. Tā ir nepārvarama vēlme sasniegt, vēlēšanās to darīt. Tu tik ļoti gribi sasniegt savu mērķi, ka tev ir vienalga, kas tev stājas pretī. Entuziasms ir ārkārtīgi svarīgs. Ko darīt, ja tā nav? Negaidi, ka tev parādīsies vēlme kaut ko darīt, sper pirmos soļus un tad parādīsies entuziasms. Un regulāri apmeklē dzīvu Dieva draudzi, klausies motivējošus sprediķus. Esi regulāri mājas grupiņā, kur šīs svētrunas iztirzā. Lasi motivējošas grāmatas un skaties motivējošus sprediķus. Es personīgi lasu motivējošas grāmatas divas stundas dienā, un visvairāk motivējošākā grāmata ir Bībele, kuru es lasu arī divas stundas dienā. Es pavadu laiku lūgšanās katru dienu, un Dievs mani motivē. Viņš atgādina man, uz ko es esmu aicināts un ko spēju paveikt. Tā tiek uzturēta šī iekšējā uguns.

Tam, kas tev ir acu priekšā, draugs, ir milzīga nozīme. Tevi ietekmē viss, ko tu redzi ikdienā. Stulbi seriāli tevi ietekmē, reklāmas, filmas. Agri vai vēlu tu sāc gribēt to, ko tu redzi. Ja tu nepārtraukti skaties stulbus seriālus, vai tas padara tevi gudrāku? Tas, kas tev ir acu priekšā, – tāds būsi tu pats! Tu tapsi par to, uz ko tu sevi visu laiku motivē.

Bez nodošanās nav panākumu. Pirms jebkādiem lieliem panākumiem ir nodošanās. Entuziasms ir saistīts ar nodošanos, ka tu dari uz simts procentiem. Vārds „entuziasms” ir radies no diviem grieķu vārdiem „en” un „teos”, kas nozīmē „iekš” un „Dievs”, tātad – „iekš Dieva”. Pareizas vēlmes Dievā, vai nav labi? Ja tu regulāri lasi Bībeli, tas jau ir pietiekoši, lai būtu vēlme gūt panākumus visās dzīves sfērās.

Kā atšķiras entuziasms no apsēstības? Entuziasms ir nodošanās, kaisle, svētīšanās. Apsēstība atzīst tikai savu prioritāti, aizmirstot par citām prioritātēm, un, kā mēs zinām, tās ir piecas un šādā secībā: Dievs, es, ģimene, kalpošana un darbs. Apsēstība ir viena no šīm prioritātēm, aizmirstot par visām pārējām. Ja tu tik ļoti vēlies taisīt biznesu, ka aizmirsti visu citu, tā ir apsēstība. Tā rodas darbaholiķi. Ja tev ir ģimene un darbs, un strādājot tu aizmirsti par ģimeni, tas nebūs darbs, kas nesīs svētību. Entuziasms ir saprātīgs, tātad uz prātu balstīts. Es nevaru visu laiku sludināt un nodoties kalpošanai, man ir arī citas prioritātes, man ir ģimene. Apsēstība ir egoistiska, tā ignorē visu citu sava labuma dēļ. Entuziasms ir balansā ar visām pārējām prioritātēm.

4.             Raksturs.

Cilvēks ir tik vērts, cik vērts ir viņa vārds. Ka viņa jā ir jā un nē ir nē. Vai cilvēki tev var uzticēties, vai tu izpildi savus solījumus – tas ir viens no galvenajiem kritērijiem, ja runa ir par cilvēka raksturu.

Ir tāds romāns un arī filma „Krusttēvs”. Krusttēvs bija itāļu mafijas boss Amerikā, un pie viņa nāca cilvēki pēc palīdzības. Vienalga kas bija šis cilvēks, ja krusttēvs apsolīja atrisināt viņa lietu, tad viņš to arī izdarīja. Lai gan šis nav pats pozitīvākais piemērs, tas raksturo vīru un vārdu.

Tev ir nepieciešams iegūt dzelžainu raksturu. Ja tu kādam esi teicis jā, tad tas ir jā, un tu to izdarīsi par katru cenu. Bez šīs rakstura īpašības tu nevari gūt panākumus. Tev ir jākļūst par līderi – par līderi sev, par līderi pār apstākļiem, un ja tu vēlies nopietni vadīt savu biznesu un paplašināties, tev jākļūst arī par līderi saviem darbiniekiem. Un bez pareizām rakstura īpašībām cilvēki tev nesekos. Tu nespēsi noturēt labus darbiniekus. Panākumu atslēga ir raksturs. Kad tu dzīvo saskaņā ar desmit baušļiem. Ka tu esi disciplinēts, atbildīgs, tev ir iniciatīva, brīvība no atkarībām. Tas viss ir jāiegūst un jāizcīna. Bez rakstura par biznesu vari aizmirst, vari to pat nesākt. Jo tavs bizness būs atkarīgs no tā, kāds esi tu pats. Raksturs nosaka to, kas tu esi, un tavs bizness būs tāds, kāds tu esi. Raksturs ir tava attieksme pret lietām, tavi principi.

5.             Vīzija.

Tev ir jāredz tas, ko tu gribi sasniegt. Tev ir jāvizualizē savi panākumi.

Mana vīzija ir dievkalpojumi ar miljoniem cilvēku, miljoniem glābtu dvēseļu. Tev ir jābūt savai biznesa vīzijai, ģimenes vīzijai, kalpošanas vīzijai. Tev ir jāredz tas, kur tu gribi gūt panākumus.

6.             Mērķi.

Tikai ar vīziju nepietiek. Lai to sasniegtu, ir nepieciešams nospraust mērķus. Lielus un mazākus mērķus. Ja kāds no mērķiem nestrādā, tad, iespējams, ka ir jāizdara korekcijas. Vai ir jāpārbauda, vai tu pareizi strādā.

Kad es sāku draudzi „Kristus Pasaulei” Rīgā, kopā ar mani bija kāds mācītājs. Man bija vīzija, mērķi un stratēģija, un šis mācītājs satvēra šo vīziju un mērķus, un viņam patika, ka viss ir skaidrs un paredzams. Taču laika gaitā es redzēju, ka kādas lietas nestrādā un ir jāmaina, ir jāveic mērķu korekcijas. Man ļoti bieži kaut kas mainījās, bet viņš nespēja to panest un sauca mani par neprognozējamu. Bet es šīs izmaiņas saņēmu no Dieva. Mācītājs to nespēja izturēt un aizgāja. Nebaidies izdarīt korekcijas! Tev obligāti nav jāpaliek pie sākotnējā plāna.

Piemēram, gada sākumā draudzes plānā nebija līderu skola. Ir pagājuši tikai divi mēneši, un pirmdien jau būs pirmā stunda. Kā tad tā? Tas ir tāpēc, ka tika izdarītas korekcijas. Dievs man īpašā veidā parādīja, ka tas ir nepieciešams. Dievs man pateica, ka ja es lietošu tās pašas metodes, ko pagājušajā gadā, nekas nemainīsies. Nevar dabūt jaunus rezultātus ar vecām metodēm. Dievs teica – uzsāc skolu un pacel līderus! Es steidzīgi un ātri izdarīju korekcijas savā sākotnējā plānā. Un šī skola nebūs tikai nākamajiem līderiem, grupiņu vadītājiem, tur būs arī Bībeles skola, mēs mācīsimies lūgt Dievu, evaņģelizēt.

7.             Stratēģija.

Kas ir stratēģija? Tas ir darbības plāns katrai dienai, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.

8.             Darbs.

Ar vīziju vien ir par maz. Ar mērķiem un stratēģiju arī ir par maz. Ir nepieciešams šo stratēģiju realizēt jeb strādāt katru dienu. Un šeit ļoti svarīgs ir tavs raksturs, – bez disciplīnas nekas nesanāks. Bez visiem iepriekšējiem punktiem šim darbam nebūs rezultāts. Tas ir darbs katru dienu, un neaizmirsti atpūsties!

Dievs dod, ka visi tie lielie biznesmeņi, kas pacelsies caur šo sprediķi, nekad neaizmirst Tevi un Tavu sabatu! Un lai nevienam nepielīp mantkārības sērga! Lai neviens no mums neaizmirst, ka Tu esi mūsu dzīvības avots, Dievs! Ka mēs paliekam Tevī un ar Tevi. Lai nauda, ko mēs nopelnīsim, ir tikai un vienīgi līdzeklis, nevis mērķis. Paldies Tev, Kungs!

9.             Zināšanas un iemaņas.

Ar visu iepriekš minēto tomēr vēl ir par maz. Darbs ir jādara pareizi, ir jānosprauž pareizi mērķi, tādi, kas strādā konkrētā situācijā. Bizness ir māksla ieraudzīt iespējas, izmantot tās un nopelnīt. Tos sauc par „biznesa logiem”, kas atveras uz īsu brīdi, un tad aizveras. Piemēram, viena no izmantotām biznesa iespējām, kas pirms dažiem gadiem parādījās, ir darbs ar gēla nagu lakām, tagad tā jau ir ierasta lieta.

Svarīgs ir entuziasms un profesionalitāte. Tā ir mācīšanās, strādāšana un iemaņu iegūšana.

Biznesa principi

1.             Lielākā daļa biznesu cieš neveiksmi, jo neprot piedāvāt savu preci vai pakalpojumu.

Ja kādam šķiet, ka Latvijā visas biznesa nišas ir aizņemtas, tas ir smieklīgi. Mūsu valstī pakalpojumu līmenis joprojām ir ļoti zems. Tas, kā daudzi veikali piedāvā savu preci, ir ļoti zems līmenis. Atliek tikai tev sākt darīt to pašu un darīt to pareizi, un tavs bizness aizies.

Piemēram, es nesen devos jaunas jakas meklējumos. Iegriezos kādā veikalā vienā no lielajiem tirdzniecības centriem, ieraudzīju, kas man patīk, uzmērīju, derēja, bet domāju, ka jāpameklē vēl, varbūt citur ir lētāk un labāk. Centrā uzgāju ādas izstrādājumu firmas veikalu, eju iekšā, bet tur – pilns ar jakām. Mana sieva interesējās par kādu somiņu un gribēja zināt, no kāda materiāla tā darināta. „Tā ir āda?” „Nē, tā nav āda!” „Kas tad tas ir? Mākslīgā āda?” „Nē, tā nav mākslīgā āda!” „Kas tas ir, ja nav ne viens, ne otrs?” „Presēta āda.” „Kas tā tāda – presēta āda?” „Nu, tā ir presēta āda!” „Tad tā ir āda vai ir mākslīgā āda?” „Nu, tā ir presēta āda!!” Ja es nebūtu kristietis, es būtu sācis lamāties. Es sāku smieties nepieklājīgi skaļā balsī. Tad es sāku mērīt jakas un iekšā jutu pārdevējas attieksmi: „Tev ir jāpērk! Nav ko te tāpat mērīt!” Cena bija nedaudz zemāka, bet no jakām neviena nederēja! Rāvējslēdzēji – smalki, plastmasas un ķeras, visas jakas no Turcijas. Man neviena nepatika un devos uz citu ādas apģērbu veikaliņu. Jau uzreiz redzu, ka arī šīs jakas ir no Turcijas. Mana sieva gribēja uzmērīt sarkanu mētelīti, un pārdevēja, īsta tirgus sieviete, sagādāja izmēru, pienesa un atkal to darīja ar iekšēju „Pamēģini tikai nepirkt!” attieksmi. Uzmērīts mētelis izrādījās, ka nepavisam neder, rokas bija par garu, bet pārdevēja ar „Nu, re, cik skaisti!” turējās, lai neuzspiestu pavisam. „Nekas, iešūsim, uzlocīsim!” Es redzu, ka galīgi neder, bet pārdevēja laikam domāja, ka mēs esam stulbi. Bija neērti neko nenopirkt.

Kādā citā ādas izstrādājumu veikaliņā citā vietā pārdevēja gan pārzināja savu preci un laipni paskaidroja, kas ir presēta āda, gan arī neuzbāzās un mēs nesajutāmies slikti, ka vispār tur esam ienākuši. Beigās es nopirku to jaku, kas derēja perfekti, kaut izvēle nebija tā lielākā, un tajā veikalā, kurā apkalpošana bija vislabākā, šajā gadījumā tas bija pats pirmais variants. Pārdevēja par katru cenu nevēlējās man kaut ko pārdot, un to varēja just. Un es zinu, ka pēc laika, ja man ko vajadzēs, es tur atgriezīšos.

Šie ir dažādi preces piedāvāšanas piemēri, kurš no tiem bija vislabākais? Kurā veikalā pircēju būs vairāk?

Draugs, Latvijas tirgus ir atvērts. Lielākā nelaime ir tā, ka mēs daudzi neprotam piedāvāt savu preci vai pakalpojumu. Tas pats attiecas arī uz evaņģelizāciju. Ja tu neproti runāt, bet uzspied, pavēli un kritizē, rezultāta nebūs. Jāmāk ir pienest evaņģēliju cilvēkam, citādāk tas ir kā tirgū, kur pārdevēji ar varu velk iekšā un par katru cenu cenšas pārdot. Dod cilvēkiem atlaides, pat ja viņi to neprasa!

2.             Atrodi cilvēku vajadzību un piepildi to.

Piemēram, visi cilvēki grib ēst. Tu domā, ka ir tik daudz pārtikas produktu, visi jau to tirgo? Padomā vēl. Jautājums ir, kā tu vari piedāvāt savu preci.

3.             Dari to labāk par citiem un gūsti peļņu.

Atrodi cilvēku vajadzību un piepildi to labāk par citiem. Joprojām apkalpošanas kvalitāte Latvijā ir zema. Pieprasījums ir.

Piemēram, Stenders, kas ražo ziepes. Vai ir izdomāts jauns ritenis? Nē! Kas tad tajā tāds īpašs? Konkurentu netrūkst. Bet Stenders to izdara citādāk un labāk. Cik es tur esmu bijis, es vienmēr savējiem pērku dāvaniņas. Apkalpošana ir teicamā kvalitātē. Stenderam ir 120 veikali, tikko tika atvērts arī Japānā. Maskavā vien 40 veikali. Tas ir Latvijas uzņēmums!

Ja man dāvanā ir jāpērk smaržas, es tās nepērku internetā, bet eju uz veikalu „Douglas”. Jo tur mani ļoti laipni apkalpo un dāvanu arī iesaiņo. Konsultācija ir par brīvu, un man nespiež kaut ko pirkt. Pārdevējs tur ir arī konsultants. Kamēr iepako dāvaniņu, mēs ar sievu ejam sasmaržināties. Pie pirkuma dod līdzi paraudziņus. Es samaksāju nedaudz dārgāk, bet no veikala izeju ārā laimīgs.

Man ērtāk būtu smaržas nopirkt Siguldā, kur es dzīvoju, taču tur skaisti neiesaiņo. Kad vienreiz tur nopirku smaržas, mani sūtīja uz augšstāvu, auduma veikalu, kur iesaiņošot. Ilgi meklēju un pusstundu gaidīju, kamēr iesaiņos. Beigās knapi nebija kauns tādu dāvanu dāvināt. Neko par brīvu man neiedeva un atlaidi arī nesaņēmu.

Nedomā, ka cilvēki grib tikai vislētāk. Nē, viņi grib īstu mantu un kvalitāti. Cilvēki zina, ka labas lietas nav lētas. Un par labām lietām ir labi jāmaksā. Tu nevēlies ēst labu pārtiku?

4.             Pakalpojumam vai precei ir cena.

Tu atrodi cilvēku vajadzību un piepildi to, bet ne jau par brīvu. Atceries – tu nevari celt biznesu labdarībai. Tavam pakalpojumam ir cena, ja arī tu to izdarīsi par brīvu, vienalga tam ir cena. Biznesa panākumi ir vērtējami peļņā. Kā citādāk tu izvērtēsi savus panākumus? Tikai nopelnītajā naudā. Ja tu spēj pārdot savu pakalpojumu vai preci, tad tev būs peļņa.

5.             Koncentrējies uz darbu, ne uz naudu.

Pašmērķis nevar būt par katru cenu šajā brīdī šim cilvēkam pārdot. Nekoncentrējies uz to, kā tikai dabūt naudu no cilvēka. Koncentrējies uz kvalitatīvi izdarītu pakalpojumu. Mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu. Ieņēmumi par sniegto pakalpojumu – tas ir no Bībeles! Jo, kas nestrādā, tam nebūs ēst. Tu strādā un tev maksā algu. Un Dievam ļoti nepatīk, ja algu nesamaksā. Bībelē ir rakstīts par strādniekiem, kuri brēc pēc savas algas. Kad bagātie apspiež nabagos, tas nav veiksmīgs bizness.

6.             Partnerība.

Iespējams, tu savu biznesu jau sāksi kopā ar partneri. Partnerība ir laba. Arī tie darbinieki, kas pie tevis strādā, ir gandrīz kā partneri vienotu mērķu sasniegšanai. Atceries par rakstisku vienošanos ar parakstu divu vai vairāku partneru starpā! Un jo vairāk punktu tiks izrunāti, jo labāk! Šis līgums jeb vienošanās papīrs nav obligāti jānoslēdz pie notāra, bet tam ir jābūt, lai katrs darbinieks zinātu savus pienākumus un tiesības. Citādāk var sanākt, ka partneris kādu dienu pajautās, kādēļ viņam ir jādara vairāk, bet tev mazāk vai arī kādēļ tev kaut kas ir, bet viņam nav. Jo vairāk ir izrunātu punktu, jo mazāk problēmu. Jo vairāk darba detaļu būs pierakstītas, jo mazāk nepatikšanu gaidāmas nākotnē. Cilvēki ātri aizmirst, ko ir solījuši vai teikuši, tāpēc labāk visu ir pierakstīt.

Salamana pamācībās ir rakstīts, ka nevar likt vergu par kungu. Tā gadās, kad tu pieņem darbā darbinieku, viņam labi iet un viņš saņem algu, un ar laiku viņš sāk domāt, ka ir tāds pats kā tu. Viņam sāk šķist, ka viņš var izdarīt to pašu un vēl labāk. Tas reāli tā nav, un sākas problēmas. Ja ir rakstiski piefiksēti katras puses pienākumi, tad nav par ko strīdēties.

Jēzus arī māca līdzību par vīna kalna strādniekiem. Kāds kungs nolīga darbā strādniekus savā vīnogu kalnā, dažu pieņēma no rīta, dažu pa dienu, bet citus vakarā. Kad dienas beigās pienāca laiks katram maksāt algu, tad tie, kas bija strādājuši no paša rīta, prasīja, lai viņiem maksā vairāk, nekā tiem, kas sāka strādāt tikai vakarā. Bet kungs maksāja vienu algu visiem, neatkarīgi no nostrādāto stundu skaita. Ja ir vienošanās par konkrētu darbu, tad tev pienākas norunātā daļa, ne vairāk un ne mazāk.

Noslēgumā es vēlos jums pastāstīt kādu stāstu. Tā nosaukums ir: „Kas ir viņa tēvs?” Runa būs par kādu zēnu vārdā Bens Hūpers, no Amerikas. Bens piedzima reliģiozā pilsētiņā, kurā, nedod Dievs, bija kāda ģimene, kurā bērnam nebija tēvs. Tādi bērni tika apsaukāti un apsmieti. Tā ir patiesība, reliģija ir briesmīga! It kā bērns būtu vainīgs pie tā, ka viņam nav tēvs! Benam bieži jautāja, kas ir viņa tēvs, un viņam nebija, ko atbildēt.

Viņš piedzima Tenesijā, un jau trīs gadu vecumā ar Benu neviens negribēja spēlēties. Citu bērnu vecāki izturējās noraidoši pret zēnu. Visbriesmīgākā diena Benam bija tā diena, kad viņš ar mammu sestdienās devās iepirkties. Jo viņš gandrīz vienmēr veikalā dzirdēja skeptiskas piezīmes; tas bija cilvēku paradums, skaļi izteikt piezīmes un uzsvērt Bena nepilnību. Kad zēns sāka mācīties skolā, starpbrīžos Bens turpināja mācīties, jo citi bērni negribēja ar viņu spēlēties. Pusdienas viņš ēda vienatnē.

Kad Benam apritēja divpadsmit gadu, pilsētas baznīciņā parādījās jauns mācītājs, par kuru runāja, ka viņš esot īpašs, kuram esot harizma un mīlestība uz cilvēkiem. Viņa klātbūtnē cilvēki jūtoties pieņemti uz visiem simts procentiem. Mazais Bens nekad mūžā nebija bijis baznīcā. Pēc tā, ko cilvēki stāstīja par mācītāju, viņš nolēma aiziet uz turieni. Kā to var izdarīt, baidoties no cilvēkiem? Viņš atnāca vēlāk, kad dievkalpojums jau bija sācies, lai neviens viņu nepamanītu, un apsēdās pašās beigās, un aizgāja prom ātrāk, kad dievkalpojums vēl nebija beidzies. Benam patika tas, ko mācītājs stāstīja. Viņam sāka rasties cerība. Tā viņš turpināja nākt uz baznīcu svētdienu pēc svētdienas, un katru reizi viņam radās arvien lielāka cerība. Taču kādu reizi sprediķis bija tik aizraujošs, ka Bens aizmirsa aiziet projām agrāk. Kad viņš cēlās kājās, baznīca jau bija pilna ar cilvēkiem, ejas bija pilnas. Bens panikā lauzās cauri pūlim, un pēkšņi uz viņa pleca uzgūla roka. Tas bija mācītājs. Viņš pajautāja: „Kā puika tu esi?” Bens palika kā zemē iemiets. Baznīcā iestājās klusums, jo visi gaidīja atbildi. Mācītājs skatās uz Benu, gaida atbildi, un redz, ka puika ir sastindzis. Mācītājs kādu brīdi bija neziņā, bet tad sāka smaidīt un teica: „Es zinu, kas tu esi! Tu esi Dieva Ķēniņa dēls!” Līdzība ir acīm redzama – Bens ir Dieva bērns, radīts pēc Viņa tēla un līdzības.

Šo stāstiņu Bens Hūpers stāstīja tajā dienā, kad viņu ievēlēja par Tenesijas štata gubernatoru.

Tu vari! Tev ir laiks saprast, ka tu neesi aste, bet tu esi galva. Tev ir laiks saprast, kas tu esi un kam tu piederi. Tu esi Dieva Tēva bērns! Tu esi nosēdināts kopā ar Kristu Tēvam pa labo roku. Tu valdi. Un lai arī kāda ir bijusi tava pagātne, kas bijis ir pagājis, šodien viss ir tapis jauns. Tu vari! Un nākamajā svētdienā gaidi otro daļu tēmai „Veiksmīga biznesa pamatprincipi”!

Es Tev pateicos, Debesu Tēvs, par Tavu mīlestību pret mums. Paldies, ka ļauj mums apzināties un saprast, kas mēs esam. Es lūdzu par katru cilvēku, kas dzird vai lasa šo svētrunu, lai Tu dziedini katru no mazvērtības, palīdzi saprast katru principu, ko es šodien mācīju! Palīdzi apzināties sevi kā mīlētu un pieņemtu. Lai katrs ir brīvs no visas netīrības, lai katrs pats ir savas laimes kalējs, lai katrs pats ieņem savu vietu šajā dzīvē un Tavā valstībā. Jēzu Kristu, Tu esi tik labs, palīdzi katram lietot šos principus, kurus mēs lietojām! Ne tikai atvērtu savu biznesu vai turpinātu to, bet arī ikdienā, katrā dzīves sfērā – attiecībās ar Tevi, pie sava rakstura, ģimenē, kalpošanā, darbā un darba vietā, kur mēs strādājam pie saviem priekšniekiem. Dievs, Tu esi labs, es Tev pateicos, ka nabadzības lāsts ir salauzts, ka mēs vairs neapmierināmies ar to, kas mums ir, bet mēs to lietosim, lai būtu vēl vairāk! Vairāk Tevis, Kungs, vairāk Tavu svētību, vairāk glābtu cilvēku! Un svētī katru finansiāli! Āmen!

Mārča Jencīša svētrunu pierakstīja Ieva Našeniece