Šodienas svētrunas tēma ir „Viss ir manī, tevī”. Tevī ir tāpēc, lai nebūtu kādi pārpratumi, ka viss ir tikai manī, jo kad es saku manī, tad es domāju, ka tu par sevi saki to pašu, kā es saku šeit no kanceles – manī. Tāpat es tevi varu uzrunāt, ka tas ir tevī. Es tam ticu un to apzinos, ka viss ir tevī un viss ir manī.
Tad izcēlās vārdu maiņa starp Jāņa mācekļiem un kādu jūdu par šķīstīšanos. Tie griezās pie Jāņa un sacīja viņam: “Rabi, kas bija pie tevis viņpus Jordānas, par ko tu esi nodevis liecību, Tas, lūk, kristī, un visi iet pie Viņa.” Jānis atbildēja: “Cilvēks nekā nevar ņemt, ja tas viņam nav dots no debesīm. Jūs paši esat mani liecinieki, ka es esmu sacījis: es neesmu Kristus, bet esmu sūtīts Viņa priekšā. (Jāņa evaņģēlijs 3:25-28)
Izcēlās vārdu maiņa starp Jāņa mācekļiem ar kādu jūdu par šķīstīšanos, bet kopumā visā šajā kontekstā bija arī vārdu apmaiņa starp Jēzus mācekļiem, Jāņa kristītāja mācekļiem par kristību jautājumiem tā laika sabiedrībā, ka kādi kristī un kas tad ir pareizi un kas tad nepareizi? Tad Jānis Kristītājs kristīja un kristīja arī Jēzus Kristus, precīzāk, Viņa mācekļi, kā ir pieminēts. Jēzus pats kristījās pie Jāņa Kristītāja. Viņš teica, ka tā būs piepildīt visu taisnību, parādīja arī priekšzīmi. Vienlaicīgi Dievs un vienlaicīgi cilvēks šeit, virs zemes. Kristība ir ārējs apliecinājums mūsu sirds ticībai.
Kas Viņš tāds ir? Tā laika farizeji, saduķeji, Rakstu mācītāji, reliģiozie līderi, daļa tautas gaidīja Mesiju. Caur Vecās Derības rakstiem, tas bija apsolīts, ka nāks Mesija un šī izpratne par to, kas tad notiks, kad atnāks Mesija, bija šāda – atnāks un nogāzīs Romas varu. Bija dažādas kustības, arī politiskas, kas ar politiskiem paņēmieniem, un ne tikai ar tādiem, bet arī ar militāriem paņēmieniem centās atbrīvoties no Romas verdzības. Kā mēs lasām Vecajā Derībā, tiklīdz tauta ir dievbijīga, ķēniņš dievbijīgs, tad Dieva apsardzība un aizsardzība ir klātesoša, bet tiklīdz tauta atkāpjas, ķēniņi atkāpjas, tā arī ir trimda, dažādu teritoriju zaudējumi, dažādas bēdas un ciešanas. Viņi gaidīja brīvību no romiešu jūga. Viņi nāca pie Jāņa Kristītāja un teica, ka viņš kristīja šo Cilvēku un Viņš pats tagad kristī.
Kas Jānis ir, un kas ir Viņš? Jānis atbildēja, ka viņš nav Kristus, bet viņš ir sūtīts Viņa priekšā, sagatavot ceļu. Tas nozīmē, ka mums, draudzei šodien, šodienas cilvēkam šie vārdi ir ļoti aktuāli. Šeit nav runa par politiskas varas nomaiņu. Šeit ir runa par to, kas ir pašā cilvēkā. Jānis nav Kristus, viņš ir nācis pirms Viņa. Viņš nāk tad, kad mēs paši sagatavojam ceļu. Nevis ar politiskām metodēm, nevis gaidot no ārpuses Dieva palīdzību, bet caur Viņu. Vecās Derības kontekstā uzsvars ir – “tev būs”. Tu ievēro konkrētu kārtību, pat tad, kad tev vēl nav sirds pārmaiņu, kopīgi visā Izraēlā Dievs var svētīt. Vienmēr templī pašā centrā ir Dieva vārds, kas ir sagatavošanās ceļš līdz šai dienai. Dievs mūs ir gatavojis, gaidījis pārmaiņas nevis no ārpuses, bet panākt pārmaiņas sevī. Ir tādas pārmaiņas, ko mēs paši sevī nepanākam, kas ir Svētā Gara darbs mūsos, kad mēs ieaicinām Kristu savā sirdī.
Cilvēks sastāv no gara, dvēseles un miesas. Es esmu šeit mācījis, ka cilvēks var būt no augšas piedzimis, pat to nezinot, pat neizsakot lūgšanu, tikai pēc tam apzinoties. Svētā Gara darbs mūsos. Ir turpinājums – mūsu dvēsele – prāts, griba, emocijas. Ja mēs gribam redzēt to, kas ir mūsos, tad mēs nevaram gaidīt, ka izglītības sistēma ieviesīs kādas labas lietas saskaņā ar mūsu principiem. Tas ir labi visas valsts kontekstā, bet primāri ir pārmaiņas mūsos. Tas, kas ir noticis mūsu garā, jo – kas bijis ir pagājis, viss ir tapis jauns. Dievs izņems no mūsu krūtīm akmens sirdi un dos mums miesas sirdi, pārmaiņas mūsos. Vecajā Derībā, vienkārši ievērojot kaut kādu kārtību, pamatā un tikai atsevišķi cilvēki, kas apzinājās visu kopējo nozīmi, cik svarīgi ir pārmaiņas sevī pašā. Jaunajā Derībā mēs pārejam no ārpuses uz iekšpusi. Viņš saka, ka farizeji šķīstīja bļodu no ārpuses, bet saturs bija netīrs. Jēzus vienmēr norādīja uz iekšējā cilvēka stāvokli.
Jānis atbildēja: “Cilvēks nekā nevar ņemt, ja tas viņam nav dots no debesīm. Jūs paši esat mani liecinieki, ka es esmu sacījis: es neesmu Kristus, bet esmu sūtīts Viņa priekšā. (Jāņa evaņģēlijs 3:27-28)
Jānis saka, ka viņš neko nevar ņemt, ja viņam tas nav dots no augšienes. Viņam nav dots no augšienes būt Kristum, viņš ir sūtīts Viņa priekšā, un tad, kad viņš būs uzklājis galdu Viņam, tad viņš teiks, ka ir necienīgs kalps, jo viņš ir darījis to, kas ir pienākums. Šī galda uzklāšana ir saistīta ar manām paša pārmaiņām – ar to, kas ir garā. Jaunā identitāte. Šo sprediķi arī varētu nosaukt „Jaunā identitāte”, kas ir ārkārtīgi būtiski un svarīgi. Tavas saknes, tas, kas tu esi Jēzū Kristū, tas, kas ar tevi ir noticis tajā brīdī, kad tu atvēri savu sirdi Kristum, kad tavi grēki tika piedoti, tu ieaicināji Jēzu savā sirdī, un Viņš ir tevī. Tu vari to just un vari nejust, bet Viņš sāk mājot tevī. Mūsu izdevums ir, lai mūsu dvēselē ar prāta un gribas palīdzību, arī miesā, mūsu darbībās, lai saskanētu ar to, kas mēs esam Kristū. Ar to, kas mēs esam – jaunais radījums.
Jaunpiedzimšana ir fenomens, tas ir neizskaidrojams. Jēzus teica Nikodēmam, ka viņam ir jāpiedzimst no augšienes. Kā tas var būt? Jēzus skaidroja, ka tas ir līdzīgi, kad vējš pūš, kur gribēdams, tāpat tu viņu jūti, bet nezini, no kurienes tas ir, un tu nevari to izskaidrot. Tāpat ir ar tiem cilvēkiem, kas ir piedzimuši no Gara – tas ir tevī. Kas tālāk seko? Process mūža garumā: pielāgoties Dieva bērna identitātei, ne kalpa identitātei. Jānis saka, ka cilvēks neko nevar ņemt, ja tas viņam nav dots no debesīm. Tu neko nevari ņemt, tavā dzīvē nevar notikt tas, kas nav tavā prātā, kas nav tavā redzējumā, ja tu neesi izpratis, ja tev nav atziņas par to, kas tu esi Kristū. Ja arī notiek kaut kas tāds, negaidīti no debesīm nomests, kā reizēm tas notiek, tu nespēj to paturēt vai izmantot. Tu nevari neko ņemt, īsti neko nevari pievilkt, ja tas tev nav dots no debesīm. Tūlīt es tev paskaidrošu. Debesis ir tevī!
Kamēr mēs gaidām palīdzību no Dieva, mēs paceļam savas acis uz kalniem, no kurienes man nāks palīdzība? Atceries, tas pamatā ir Vecās Derības traktējums. Tas ir Psalmos rakstīts, ka es paceļu savas acis uz debesīm, no kurienes man nāks palīdzība? Mana palīdzība nāk no Tā Kunga, bet ne no kalniem. Ne no ārpuses, ne no Dieva ārpusē, bet no Dieva, kurš ir tevī. Es neticu, ka cilvēks var piedzīvot dievišķas pārmaiņas, ka viņš var būt pilnā mērā svētīts, ja ir kroplīga identitāte. Tas nozīmē, ka tu neapzinies to, kas esi un nemaksā cenu par to, neizmanto visus tos resursus, ko dod draudze, piemēram, svētdienas dievkalpojums. Tos resursus, kas skaitās lūgšana, veselīgs Dieva vārds, Dieva vārda konteksts, un īpaši par to, kur Dieva vārds runā par to, kas tu esi. Cilvēks nevar nekā ņemt, ja tas viņam nav dots no debesīm.
Mums bija brīnišķīga slavēšana, mums ir brīnišķīgi slavētāji, un mēs dziedājām vārdus, ka Tevī ir visi mani dzīvības avoti, tikai Jēzus var mani atveldzēt. Šeit būs liktenīgā kļūda, ja tu gaidīsi no debesīm, ka Jēzus tevi atveldzēs, tā vietā, lai apzinātos, kas tu esi un līdzinātos Viņam iekšēji, jo tu nevari ārēji ņemt neko, ja tu tāds neesi kļuvis no iekšienes. Piemēram, kā minimums, ja tu gribi vinnēt loterijā, tev jānopērk loterijas biļete. Šis mazais solītis. Mēs zinām, ja tu neesi gatavs šādiem līdzekļiem, šādai naudai, tu ar to nespēsi manipulēt un strādāt, tu paliec tāds pats, kāds biji iepriekš. Ja tu esi gatavs šādai naudai, tu spēj to pavairot, likt to lietā. Cilvēks nespēj noturēt to vai nest to, kam viņš nav iekšēji gatavs. Jāņa Kristītāja vārdi: “Cilvēks nevar ņemt, ja nav dots no debesīm.” Nevis kaut ko mistiski gaidām, ka Dievs darīs, ka cilvēks piedzims kaut kādā laimes krekliņā. Kādam ir paveicies ar to, kādā ģimenē viņš ir piedzimis. Šeit nav runa par to, kādā ģimenē tu esi piedzimis, tas nav tas, kas ir dots no debesīm. Tam, protams, arī ir sava vieta, arī teoloģijas izpratnē par to, kāds ir Dievs, sava vieta, kādā nācijā piedzimis, kādi ir bijuši Viņa dzīves apstākļi, bet pašā pamatā, mums apzinātā vecumā tās ir mūsu izvēles. Mēs nevaram ņemt to, kas mēs neesam kļuvuši iekšēji, ja tas nav dots no debesīm, nevis tikai nomest kā dāvanu. Dāvana ir pestīšana, tu esi pieņēmis Kristu. Kristus ir lielākā un labākā dāvana. Glābšana, pestīšana ir dāvana. Žēlastībā mēs esam glābti ticībā. Ar sirds ticību ir panākama taisnība un ar mutes liecību pestīšana. Ar sirds ticību, ar sirds pārmaiņām, kuras mēs pēc tam apliecinām gan ar muti, gan ar saviem darbiem. Cilvēks nevar ņemt, ja nav dots no debesīm.
Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos mājo? (1. Korintiešiem vēstule 3:16)
Dieva valstība, debesis, Svētais Gars – tie ir gandrīz sinonīmi jēdzieni, atšķiras, bet tomēr tie bieži nozīmē vienu un to pašu. Debesu valstība mūsos, debesis mūsos, Svētais Gars mūsos. Ir svarīgi apzināties, ka Svētais Gars ir mūsos. Caur Jēzu Kristu žēlastībā Viņš mājo mūsos. Mums ir prāts, ir emocijas, un, kad mēs mācāmies Dieva vārdu, atzīstam, saprotam kāds ir Viņš, tad saprotam, kur mums ir jālaiž saknes. Ne tikai tas, kas mēs esam garā, bet arī tas, kā mums ir jājūtas, kā mums ir jāsaprot un kādai jābūt mūsu rīcībai un dzīvei. Kādam jābūt mūsu virzienam visās mūsu lietās, ko mēs praktizējam savā dzīvē. Šeit ir nepieciešama mūsu griba, mūsu prāts, reālas darbības, kas pirmkārt vērstas uz iekšējām pārmaiņām, lai tas, kas ir tavā garā, būtu tavā prātā, gan tavās emocijās, gan arī tavā miesā. Vai jūs nezināt, ka esat Dieva nams un Dieva Gars jūsos mājo?
Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos mājo? (1. Korintiešiem vēstule 3:16)
Ir jāzina, ka manī mājo Svētais Gars. Ir jāzina, ka debesis ir manī. Ir jāzina, ka viss ir manī. Šī dziesma, ko mēs tikko dziedājām, ka Dievā ir visi mani dzīvības avoti. Tu slavē Dievu un kā to izproti? Dievā ir visi mani dzīvības avoti. Kaut kur tur ir dzīvības avoti, varbūt kaut ko lūgšu un Viņš man dos. Tas viss jau ir tevī. Es zinu, ka ir grūti saprast, bet, ja tu to būtu sapratis, tad tava dzīve būtu savādāka. Ja tu to būtu sapratis, tu justos savādāk. Es to nesaku par visiem, jo kam ausis ir, tas lai dzird, kam acis ir, tas lai redz. Atver savu sirdi, dzirdi šos vārdus, lai tie krīt auglīgā augsnē. Šodien notiks kādiem pieciem cilvēkiem, es skaidri zinu garā, viņiem notiks brīnišķīgas pārmaiņas no šī brīža. Tu domā, ka es jau pagājušo reizi teicu, ka notiks pārmaiņas. Jā, no šī brīža, no spožuma uz spožuma, tev notiks brīnišķīgas pārmaiņas. Kam ir, tam dos vēl, kam nav, atņems to pašu, kas viņam ir. Kas dzird, tas dzird, no spožuma uz spožumu, no slavas uz slavu. Cilvēks nevar ņemt no ārpuses to, kam viņš nav gatavs iekšēji. Cilvēks nevar ņemt to, kas ir viņa garā, bet dvēselē viņš tāds nav kļuvis, ja nav nepārtraukta procesa uz izaugsmi. Nepieciešama nepārtraukta izaugsme. Ir jāzina, ka debesis ir manī, viss ir tevī.
Jānis atbildēja: “Cilvēks nekā nevar ņemt, ja tas viņam nav dots no debesīm.” (Jāņa evaņģēlijs 3:27)
Es zinu, ka tā negribās teikt, bet tas ir fakts, ka nekas nemainīsies, kamēr tu pats nemainīsies. Nekas nemainīsies, kamēr tu pacelsi savas acis uz kalniem: “Dievs, ka Tu esi, kaut kur nāksi, nolaidīsi debesis, nokāpsi lejā, caur nāsīm nāks uguns un Tu palīdzēsi!” Palīdzība ir tevī, dziedināšana ir tevī, finansiāla labklājība ir tevī. Prieks un labsajūta ir tevī, virzība uz priekšu kustībā ir tevī.
Šodien no rīta pulksten septiņos biju skriet savā rajonā, centrā. Noskrēju lielu apli, cik nu var svētdienas rītā noskriet, jo man tomēr ir jābūt draudzē. Sākotnēji pirmās divdesmit minūtes biju viens pats, un pēc tam viens parādās, pēc tam otrs, kopā pa visām 45 minūtēm satiku kādus septiņus, astoņus cilvēkus. Šādā labā laikā, svētdienas dienā, tikai daži cilvēki, bet cik cilvēku dzīvo visā šajā rajonā? Cik cilvēku no rītiem ir tajā laikā, kad nav tik patīkams laiks? Kas notiek, kad nāk jau rudens, kas notiek ziemā? Es saprotu, ka ne jau visi skrien, bet es to minu kā piemēru. Vēlāk cilvēku paliek tik, ka tu nevienu vari nesatikt no rīta, tu esi viens. Ko tas nozīmē? Ir cilvēki, kas šodien no rīta ir piecēlušies. Tev nav rītdienas. Vakardiena ir pagājusi, ir tikai šodiena. Ja tu šodien piecēlies, kā es vakar dzirdēju: “Paņēmu ar savu gribu, savu prātu, savu miesu un noliku sevi draudzē. Paņēmu sevi un atnesu uz draudzi.” Tieši tāpat arī par fizisko veselību – nav kustības, nav veselības. Par to vispār nestrīdēsimies. Dzīvo tikai uz tabletēm. Garīga kustība, fiziska kustība dažādos veidos – kurš skrien, kurš iet uz sporta zāli, kurš spēlē kādu spēli, kurš iet pārgājienos, bet katrā ziņā kustība ir nepieciešama.
Kurš šodien piecēlās no rīta? Kurš vakarā ieplānoja piecelties no rīta un iziet skriet? Kad tas tev ir kļuvis par ieradumu? Es nesen dzirdēju, ka ļoti liela daļa Amerikas miljonāru, precīzi neatceros tos procentus, bet liels procents ir bijušie jūras kājnieki. Kas tas ir? Cik gados iesauc armijā? Tie ir bērni. Tie, kas tagad karo Ukrainas karā, būtībā ir bērni. Viņi ir ļoti elastīgi, labi apmācāmi, paklausīgi un diezgan izturīgi. Iespējams, ka pirms tam viņi ir bijuši skautos vai kaut kur tādās organizācijās, kur ir disciplīna. Tev ir jāmīl šis vārds – disciplīna. Tas ir brīnišķīgākais vārds ārpus Jēzus Kristus. Tu šodien no rīta piecēlies un izskrēji savu krosiņu, vai arī tu šodien piecēlies un izdarīji ko citu. Jo šodien ir labvēlīga diena. Rītdienas nav, rītdiena mums nepieder. Jā, mēs sapņojam, plānojam, bet tev tās nav. Tu saki: es rīt būšu laimīgs. Rīt būs tāda pati diena, un tu teiksi atkal, ka rīt būšu laimīgs. Pēc tam būs vēl viena diena, un es rīt būšu laimīgs. Esi laimīgs šodien! Tā ir tava izvēle.
Šodien es esmu uz ceļa, jo viss ir manī. Kad cilvēkiem rada pozitīvu atmosfēru, viņi it kā strādā labāk. Ir dažādas darba vietas un dažādi vadītāji, un uzslavas veicina to, ka cilvēki grib darīt to, par ko viņi ir uzslavēti. Tieši tāpat, ja ir kaut kāda kritika, viņš emocionāli nevēlas darīt to, par ko viņš ir kritizēts. Vai tas ir pareizi? Tad jau es neesmu es. Tad jau mana dzīve ir atkarīga no tā, vai mani paslavēja vai mani nokritizēja. Mana dzīve ir atkarīga no citiem vai no tā, kas es esmu Kristū? Tu neesi pietiekami labs – kurš tev to teica? Varbūt tā arī izskatās. Bet kāda ir tava identitāte Kristū? Tev ir jāzina sava identitāte Kristū – Dieva bērns, jauns radījums. Kāds viņš ir?
Jūs jau visi ticēdami uz Jēzu Kristu esat Dieva bērni. (Galatiešiem vēstule 3:26)
Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns. (2. Korintiešiem vēstule 5:17)
Un ar lūgšanas palīdzību, pirmkārt tu nelūdz par kaimiņu. Tas arī ir jādara, bet pirmkārt, prioritāri tu lūgšanu lieto, lai ar prāta, gribas palīdzību miesā veidotu dievišķo identitāti, to, kas ir garā, lai parādās tevī. Lai tu sāc justies un domāt tā, ka tas kļūst par tavas dzīves veidu. Uz šī jaunā cilvēka, jaunās rīcības, ir Dieva svētība un Dieva darbošanās. Tā vairs nav tikai jaunpiedzimšana, tas ir daudz vairāk. Jaunpiedzimšana ir starts, jauns radījums ir brīnums, tālākais ir svētīšanās. Cilvēks, kurš apzinās savu identitāti, aug un pilnveidojas tajā. Viņš izprot, ko Dieva bērns dara un ko Dieva bērns nedara. Ko viņam vajag un ko nevajag. Viņš sāk šķirot, sāk pie tā strādāt. Viņš izmanto draudzi, grupiņas, sprediķus, Bībeli un lūgšanas, lai mainītos šajā virzienā.
Uz farizeju jautājumu, kad nākšot Dieva valstība, Viņš tiem atbildēja: “Dieva valstība nenāk ārīgi redzamā veidā. Nevarēs arī sacīt: redzi, še viņa ir vai tur, – jo, redziet, Dieva valstība ir jūsu vidū.” (Lūkas evaņģēlijs 17:20-21)
Farizeji uzdeva jautājumu Jēzum: “Kad nāks Dieva valstība?” Es atgādinu, ka viņi gaidīja romiešu varas gāšanu un Izraēla valstības celšanu un nodibināšanu ar valsti un tādiem ķēniņiem, kā kādreiz tā bija bijusi. Viņi skatījās uz redzamām lietām. Bet Jēzus saka, ka Dieva valstība nenāks ārēji redzamā veidā. Nevarēs teikt: “Redzi, Dieva valstība ir tur” vai “Dieva valstība ir tur vai tur.” No kurienes mēs gaidām palīdzību? Jo kur ir Dieva valstība? Jūsu vidū. Šis latviešu tulkojums nepaskaidro būtībā to domu, lai pilnībā izprastu “jūsu vidū”. Krievu tulkojums skan šādi: Dieva valstība ir jūsu iekšienē, jūsos iekšā. Dieva valstība ir manī, debesis ir manī. Un tu neko nevari ņemt, ja tev tas nav dots no debesīm. No kādām debesīm? No tavām iekšējām pārvērtībām. Tu nevari ņemt to, kam tu neesi gatavs. Tu nevari ņemt to, uz ko tu netiecies, bet pirmkārt tu tiecies ne uz mērķi, bet būt gatavam sasniegt šo mērķi. Un tajā pašā laikā, kad tev ir mērķis, tu ej un pa ceļam pilnveidojies. Nepārtraukta pilnveidošanās pēc savas identitātes Kristū – jaunā identitāte. Attiecību jautājums ģimenē, mājas grupiņā, vispārībā ar cilvēkiem. Tas, kā tu uztversi cilvēkus, uztversi kāda cilvēka piezīmes vai kritiku, tas ir tevī, ne tajā cilvēkā, ar kuru tu mijiedarbojies. Kad cilvēks iemīlas, kur tas viss ir? Tevī. Viss ir tevī. Visi šie procesi ir tevī un manī, jo debesis ir manī un tevī. Es zinu, ka to ir grūti pieņemt, un tāpēc ir tā, kā ir šodien. Tu vari vairāk, ja tu to šodien saproti un sāksi rīkoties. Vai tu gribi nomirt, realizējot sevi tikai par kādiem 20%?
Tad Dievs sacīja: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū.” Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. (1. Mozus grāmata 1:26-27)
Tevī ir apslēpts milzu potenciāls, jo Dieva vārds saka, ka Viņš radīja cilvēku pēc Sava tēla un līdzības. Tev ir milzu potenciāls mainīties, radīt un pievienot vērtību sev un citiem Dieva slavai un godam.
Dievišķā identitāte — ko tu domā par sevi? Un nevis mistiski domā kaut ko, bet to, kas tu esi, un tas viss ir atklāts Viņa vārdā. Dieva vārdā ir atklāts, kas tu esi Jēzū Kristū. Kā tu lasi Bībeli? Vai tu proti Bībelē atlasīt nost sēnalas — to, kas ir cilvēcisks, un saprast pašu būtību? Kad lasi Dieva vārdu, ir svarīgi saprast pašu būtību. Tas, ko tagad es tev sludinu, sludinu būtību. Vai jūs nezināt, ka esat Dieva nams un Dieva Gars jūsos mājo? Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos mājo?
Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos mājo? (1. Korintiešiem vēstule 3:16)
Dieva valstība ir jūsos, debesis ir jūsos. Ne tikai mūsu vidū, bet tevī. Tas nozīmē, ka par absolūti visu atbildi tu pats. Ir lietas, kuras tu nevari kontrolēt, tās vienkārši notiek. Tu visu nevari ietekmēt. Vari iet virzienā, lai ietekmētu, bet visus tu nevari ietekmēt. Ir lietas, kuras ir atkarīgas tikai no Dieva un vispār nav tavā kontrolē, bet tu vari kontrolēt savu attieksmi pēc tā, kas tu esi Kristū, pēc savas jaunās identitātes.
Vakar mums bija podkāsts Izaugsmes klubā. Bija viesis — vadītāju skolas dibinātājs, veiksmīgs, gudrs cilvēks Kaspars Cveiģelis. Viņš stāstīja gadījumu, es visu izprašņāju — cik, ko, kā viņš veido skolu un ko viņi tur māca un kā viņi dara. Mūsu klubs tiek būvēts uz stipri līdzīgiem principiem. Viņš teica gadījumu: viņam bija motokrosa bizness. Tas nozīmē, ka viņam patika motokross, viņš brauc ar močiem. Vēlāk viņš izveidoja organizāciju, un tas izveidojās par veselu tīklu Latvijā, pat līdz Igaunijai. Notika dažādas sacīkstes, bet šis bizness bija ļoti atkarīgs no laika apstākļiem. Ja gāž lietus, tad motokrosa nav, bet biļetes ir izpārdotas. Ar laiku viņš saprata, ka šo biznesu pārdos. Atradās pircējs, kuram visa šī lieta patika, un līgumā ierakstīja, ka veselu gadu Kaspars ir šī cilvēka rīcībā. Pagāja gads, un tiklīdz Kaspars pagāja nost pēc šī līguma beigām, šis bizness sabruka.
Kur ir problēma? Tu nevari neko ņemt, ja tev nav dots no augšienes. Veselu gadu viņš bija blakus cilvēkam, kuram tas viss bija iekšā — tu skatījies uz sistēmu, struktūru, kā to visu darīt, bet tu nepaņēmi to, kas ir pats svarīgākais tajā cilvēkā. Pašus būtiskākos pamatprincipus, kas virza šo struktūru, nepaņēma, un līdz ar to ļoti ātri bankrotēja. Tāpat es uzzināju, ka viņš strādā ar uzņēmējiem — caur skolu iziet apmēram 100 uzņēmēju gadā. Viņi strādā pēc programmas, atrod problēmas, kādam ir kaut kas jāpamaina struktūrā, un viņi pamāca, kas tur ir jāmaina. Pēc Izraēlas parauga viņi ir patentējuši programmu un strādā pēc tās. Lielai daļai viņi atrod un piemēro virzienu, pēc kura viņiem jāstrādā, bet – tiek atrasta problēma identitātē, piemēram, tāda lieta kā nepiedošana. Tā nav tikai kristīgā mācība no baznīcas — tā ir pasaulīga organizācija, kas ir dibināta uz Bībeles pamatiem.
Pati programma ir no Izraēlas, tas nozīmē, ka viņiem galva strādā labi. Strādā ar identitāti. Problēmas ģimenē, problēmas attiecībās, nepiedošana, problēmas ar tēvu vai darba kolēģiem — tās ir ļoti būtiskas lietas. Kā tu vari būt efektīvs biznesā, ja tu visu laiku domā citā virzienā? Atnāc mājās un tevi “nomoka”. Strādā ar šīm lietām — kā to visu sakārtot? Redzi, tas pats princips: tu nevari ņemt to, kas nav dots no debesīm. Debesis ir kur? Tevī. Labi, mēs saprotam, ka Dievs ir visur un tā tālāk — pat puķītēs ir Dievs, katrā kukainītī. Bet cilvēks ir radīts pēc Dieva tēla un līdzības. Cilvēks ir augstākā radības forma pēc Dieva līdzības, un cilvēkam ir šī iespēja līdzināties Viņam, atklāt un tuvoties Viņam. Es atkārtoju: visi avoti ir tevī. Tikai Jēzus var mani atveldzēt. Tu vari gaidīt cik gribi — “Jēzu, atveldzē mani”, “Jēzu, es gaidu agro lietu, vēlo lietu”. Tu vari prasīt, cik gribi, bet tas viss ir tevī. Tu nevari ņemt to, ja pārvērtības nav notikušas tevī. Mums pagājušajā nedēļā bija ļoti gara Saeimas sēde, bija prezidija vēlēšanas. Parunājos ar deputātiem un vienam prasīju: “Kā tevi ievēlēja? Tu esi influencers vai atpazīstama persona? Ko tu darīji?” Viņš atbildēja: “Es neko nedarīju, neesmu influencers, neko nedarīju, esmu nekas.” “Ko tad tu darīji?” — “Lūdzu Dievu.” Un viņu ievēlēja. Man tas nav līdz galam saprotams. Tā arī notiek. Bet redzi — tev var “nomest” kaut ko no debesīm, bet ko tu pēc tam ar to dari?
Līdzīgi ir arī ar pestīšanu. Tu atnāci, noskaitīji lūgšanu, ka atver savu sirdi Kristum. Kas notiek tālāk? Vai tu līdzinies, vai tu strādā, vai tikai gaidi palīdzību no debesīm? “Kristu, veldzē mani.” Vai tu pārģērbies? Tu nevari tikai saņemt un neko nedarīt. Arī tad, kad tu aizbrauc uz inkaunteru un piedzīvo Tēva mīlestību, tas ir tikai mazs gabaliņš no gaismas. Dievs ļauj to piedzīvot, lai tu zinātu, kā tas ir, un lai tu turpinātu apzināties un strādāt pie savas bērna identitātes. Ļaut Dievam darboties, jo tu nevari justies pieņemts, pilnvērtīgs, pašpietiekams tikai no ārējiem apstākļiem. Man svarīgas ir Dieva domas par mani. Man ir Tēvs debesīs. Pestīšana ir brīnums, bet vēl lielāks brīnums ir jaunā identitāte Kristū. Un to apzināties, tā dzīvot, doties cīņā uzvaras apziņā — tas padara tavu gājienu laimīgu.
Dodies cīņā uzvaras apziņas pilns, tad laimīgs būs tavs gājiens, sargājot patiesību, lēnību un taisnību! Un tava labā roka rādīs tev šausmu pilnus brīnumus! (Psalms 45:5)
Uzvaras apziņas pilns, ne ar varu, ne ar spēku, bet ar Manu Garu.
Tad viņš man deva šādu paskaidrojumu: tā skan Tā Kunga vārds Zerubabelam: ne ar bruņotu spēku, ne ar varu, bet ar Manu Garu! – saka Tas Kungs Cebaots. (Caharijas grāmata 4:6)
Un nevis kaut kā mistiski no debesīm, bet viss ir tevī. Cilvēkā ir ļoti daudz, tu esi radīts pēc Dieva tēla un līdzības.
Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest. (1. Korintiešiem vēstule 10:13)
Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām. Tas nozīmē, ka grūtības mūsu ceļā ir pārvaramas attiecībā uz to, kas mēs paši esam kļuvuši Viņā. Tas, cik spēcīgi mēs esam iesakņojušies ieradumos, paradigmā, sirdī, Dievā. Tas, kas ir garā, tas ir arī sirdī.
Mēs ļoti bieži koncentrējamies uz lēmumiem. Prasām lēmumus cilvēkiem: “Tu man piedod? Tu pieņēmi Jēzu Kristu?” Kad es pieņēmu Jēzu Kristu, tas bija neapskaužamos apstākļos. Bet tiklīdz pirmais kristietis uzzināja, ka es neesmu cilvēku priekšā skaitījis grēku nožēlas lūgšanu, viņš mani aizveda uz kapelu un pateica kapelānam, ka redzi — es atvedu cilvēku. Es jau biju jaunpiedzimis, bet obligāti bija jānoskaita lūgšana. Es jau biju jaunpiedzimis, bet šim cilvēkam vajadzēja “medāli”. Es nedomāju, ka viņš darīja kaut ko sliktu, bet bija jāaiziet un jānoskaita lūgšana. Man iedeva Jauno Derību: “Ņem, lasi!” Es tāpat zināju, ka tā ir jālasa. Tas bija manā gadījumā. Citos gadījumos tas droši vien ir jāpasaka. Man tas tika pateikts citādi, tā nav bieži. Ir reforma, lēmumi ar ārēju formu. Tu pieņēmi Jēzu Kristu, noskaitīji lūgšanu? Mēs aicinām cilvēkus pie Kristus, lai tie skaita lūgšanu. Tas ir lēmums, bet pārāk maz pievēršam uzmanību procesam, lēmumu izpildei. Tas ir universāls princips, katrā organizācijā, ir lēmums, sistēma, process. Cik daudz no mums pievērš uzmanību? Šodien tu esi procesā, būt laimīgam nozīmē būt procesā, sakost zobus un noskriet savu rīta krosu. Ja veselība klibo, ir grūti justies laimīgam. Gadiem ilgi esi strādājis pie savas identitātes, lasījis un pārdomājis, kas es esmu Kristū. Un es esmu tas Kristū. Dieva vārds saka: “Vai tu apzinies to? Vai dzīvo tā Kristū?” Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri jūsu spējām. Mēs spējam pastāvēt pārbaudījumos, tik cik esam gatavi. Ir teiciens: negribi karu, gatavojies karam. Valsts spēja izturēt ienaidnieku uzbrukumu tik tālu, cik liels ir budžets karam un cik valsts ir gatava nodoties savai aizsardzībai. Nevar valsts pastāvēt, ja pretinieks ir stiprāks.
Uz farizeju jautājumu, kad nākšot Dieva valstība, Viņš tiem atbildēja: “Dieva valstība nenāk ārīgi redzamā veidā. Nevarēs arī sacīt: redzi, še viņa ir vai tur, – jo, redziet, Dieva valstība ir jūsu vidū.” (Lūkas evaņģēlijs 17:20-21)
Debesis ir tevī. Tu vari ņemt to, kas tev dots no debesīm, tu vari ņemt to, kas tu esi. Tu attiecīgi pievelc to, kas tu esi pats. Dievs to ir tā iekārtojis.
Jo Dievs, kas ir sacījis, lai gaisma aust no tumsības, ir atspīdējis mūsu sirdīs, lai dotu Dieva godības atziņas gaismu Kristus vaigā. (2. Korintiešiem vēstule 4:6)
Mēs esam Kristum, pēc jaunpiedzimšanas mēs pielīdzinām sevi jaunajai identitātei, mēs nolīdzinām Kristum ceļu, pirms Viņš nāk un darbojas jaunajā identitātē tādā līmenī, kā mēs paši augam. Cik svarīga ir pašizaugsme! Izaugsme nozīmē svētīšanos, kas ir process līdz mūža galam. Pestīšana, kas ir vienreizējs pasākums, kad notiek iekšējās, garīgās pārmaiņas, un novilkt veco cilvēku un uzvilkt jauno, tas ir process mūža garumā, tur jāatrod laime un jābūt disciplīnai. Šodien es motivēju tevi mainīties un rīkoties. Taču šie vārdi var iet arī garām ausīm, šī motivācija ir tevī pašā, visi trigeri ir tevī pašā. Vārdi, ko es runāju, ir Gars un dzīvība, ja tu uzņem un rīkojies. Nevis gaidot no ārienes palīdzību, bet sāc ar sevi, jo debesis ir tevī. Tu neesi Dievs, bet tevī ir iemājojies dievišķais Gars, un tas apgaismo tavu garu. Parādās slāpes pēc Dieva, tu izproti, kāda ir Dieva valstība, izproti visus šos procesus. Tu atzīsti Dieva godībā, atzīsti un pieņem, praktizē savā dzīvē. Tāds ir laimīgākais cilvēks pasaulē. Šodien ir tā diena, rītdienas tev nav. Es negribu tevi biedēt, bet cilvēki nedzīvo 100 gadus. Ir jāapzinās realitāte. Tu tos nodzīvosi tā, kā tu dzīvo šodien. Tu šodien ej, piepūlies un arī atpūties. Esi šodien laimīgākais cilvēks pasaulē! Tev nav nekā neiespējama. Tu esi Dieva bērns un mantinieks. Ko tu esi mantojis? Visu debesu mantojumu, tas viss ir tevī.
Džons Maksvels teicis: “Tava ietekme, nekad nepārsniegs raksturu.” “Dievs nekad nepaaugstina cilvēku ātrāk, nekā viņš tam ir gatavs.”
Dalass Vilards: “Dieva valstība plūst caur cilvēku, cik viņa iekšējā dzīve ir sakārtota.”
Džordans Pītersons: “Tu nevari noturēt svētību, ja neesi sakārtojis haosu sevī.”
Iesākumā bija haoss, tad Dieva Gars lidinājās gar ūdeņiem, un Dievs teica un tapa. Saki sev: es esmu Dieva bērns, man nav nekā neiespējama, mana identitāte un saknes ir Jēzus! Dieva valstība nav ēšana un dzeršana, bet miers, prieks, taisnība Svētajā Garā. Jēzus konkrēti saka: tas, ko tu apēd, tiek vēderā un izmests laukā, bet Dieva vārds paliek tevī. Ja tev acs ir tumša, ja nepareizs skatījums uz dzīvi, tad arī tava miesa būs tumša. Ne tu labāks, ne sliktāks ēzdams. Kas ir taisnība? Raksturs. Miers un prieks – tā ir laime. Dieva vārds ir dzīvs. Tu tiec pieņemts tajā brīdī, kad pieņem Kristu, ar to ir jāsāk. Visas smagākās problēmas cilvēkiem ir tieši identitātes jautājumos. Ja cilvēks saka – es varu vai nevaru – viņam ir taisnība abos gadījumos. Tev ir jāvar! Tāda ir dzīve, tā Dievs ir paredzējis. Kustība ir vitāla nepieciešamība. Jāvar lūgt, jālūdz par sevi, savām pārmaiņā, citiem cilvēkiem, ir jāvar sevi nolikt tur, kur tev jābūt. Prieks no apzināšanās, ka esmu Dieva bērns, esmu pieņemts, man grēki ir piedoti, tu neesi pelnījis, bet tavi grēki ir piedoti. Un tu vari piedot, veselīgi uztvert pasauli. No Jaudas konferences internetā publicēju rīlus, bija sagatavots Aināra Šlesera video, kurā es uzdevu jautājumu: kāda ir tava panākumu atslēga? Sapratu, ka būs problēma ar šo video, jo uzreiz teica – man nav akadēmiskās izglītības. Jā, tur bija jūra komentāru, kurus labāk pat nelasīt. Cilvēki neredz to, ko var mācīties no cilvēka, bet redz tikai vārdus, ko pārgrozīt un atklāt pats sevi. Tas nav par tevi tad, kad apzinies savu vērtību. Ja tu to neapzinies, viena kritikas piezīme var iznīcināt. Nav svarīgi, ko cilvēki par to saka, tev nav jāizpelnās cilvēku labvēlība. Jāapzinās Dieva viedoklis par tavu situāciju. Kas tu esi? – Dieva bērns, ne kalps.
Bet, ka jūs esat bērni, to ir Dievs apliecinājis, sūtīdams Sava Dēla Garu jūsu sirdīs, kas sauc: Aba, Tēvs! (Galatiešiem vēstule 4:6)
Katram cilvēkam ir milzīgs potenciāls. Bet dvēselē un prātā ir jāapzinās un jādzīvo tā, kāds tu esi iekšēji jaunajā identitātē. Tātad – tu vairs neesi kalps, bet bērns. Šeit runa ir par Hagari un Sāru. Nevarēja sagaidīt apsolīto dēlu, tāpēc gāja pie kalpones un radīja veselu tautu, kas līdz pat šim brīdim ir pretinieki Dieva tautai. Bībele saka: tu vairs neesi kalps, bet bērns. Kalpones dēls tika padzīts, bet īstais dēls tika paturēts. Tā ir līdzība arī šodienai, ka tu neesi kalps, bet bērns.
Tātad tu vairs neesi kalps, bet bērns, bet, ja bērns, tad arī caur Dievu mantinieks. (Galatiešiem vēstule 4:7)
Un ja bērns, tad caur Dievu arī mantinieks. Ko tu manto? Visus apsolījumus, kurus tu vari atrast Bībelē. Dieva vārdā tu esi mantinieks. Pirmkārt tu esi Dieva tuvuma mantinieks, visi Viņa apsolījumi ir tavi. Kā Jānis saka: “Lai tev ir tāda labklājība, kāda ir tavai dvēselei.” Lai visās lietās tev ir labklājība, jo Dievam ir labas un labklājības pilnas domas par tevi. Lasot Bībeli, ir viegli novirzīties, ja vienkārši pats kaut ko interpretē, tāpēc ir ļoti svarīga draudze un veselīga mācība. Novirzīties nav nemaz tik grūti, jo mēs visi lasām Bībeli caur savu personīgo prizmu un bieži pieliekam klāt to, ko paši vēlamies. Tāpēc ir svarīgi saglabāt veselīgu skatījumu uz to, ko Bībele saka par tevi un par citiem cilvēkiem.
Un lai Kristus, jums ticību turot, mājotu jūsu sirdīs, un jūs iesakņotos un stipri stāvētu mīlestībā, ka līdz ar visiem svētajiem jūs spētu aptvert, kāds ir platums, garums, augstums un dziļums, un izprastu Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atziņu, un, ar to piepildīti, iegūtu visu Dieva pilnību. Bet Viņam, kas, darbodamies mūsos ar Savu brīnišķo varu, spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam. (Efeziešiem vēstule 3:17-19)
Ir daudz vairāk par visu, ko lūdzam un saprotam. Tas nozīmē, ka mums ir jāaptver un jāiesakņojas. Tas, kas pēc tam caur Dieva darbību mūsos notiek, ir daudz pārāks par mūsu saprašanu, atziņu un apziņu. Tev notiks tikai brīnišķīgas lietas – apliecini sev! Viņam, kas darbodamies mūsos un tevī, ar Viņa brīnišķīgo varu, spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam un saprotam. Ja tu lietosi to, ko es tagad tev mācu, darīsi daudz vairāk, nekā tu šodien spēj aptvert, iztēloties, un saprast, tad notiks daudz brīnišķīgu lietu. Tikai brīnišķīgas lietas, un vairāk nekā saprotam.
[..] cik varen liela ir šī noslēpuma godība pagānu starpā, proti, Kristus jūsos [..]. (Kolosiešiem vēstule 1:27)
Cik varen liela ir šī noslēpuma godība! Tas ir noslēpums kādam arī šeit, zālē, sēdošajam. Iespējams, tas ir noslēpums kādam, kas šobrīd lasa internetā. Kristus jūsos – ne ārpusē, bet tevī,– un tavas iespējas caur jauno identitāti Kristū. Caur tavu apgaismoto un jaunpiedzimušo garu, caur spēju ar savu gribu un prātu redzēt sevi tādu, kā tevi redz Dievs, un rīkoties tā, kā tevi redz Dievs. Tev ir neierobežotas iespējas, jo ir Viņa brīnišķīgā vara. Un tālāk ir teikts:
Viņu mēs sludinām, paskubinādami ikvienu cilvēku un mācīdami ikvienu cilvēku visā gudrībā, lai ikvienu cilvēku darītu pilnīgu Kristū. (Kolosiešiem vēstule 1:28)
Ja tu esi pilnīgs Kristū caur jaunpiedzimšanu, tad garā viss ir kārtībā, viss ir labi. Bet mēs paskubinām, mācām un strādājam, ir mājas grupiņas, skolas, semināri un vēl daudz kas cits. Kāpēc? Lai darītu pilnīgu to, kas garā, un lai tava identitāte parādās dvēselē, emocijās, miesā, darbos – visā tavā dzīvē. Tas nozīmē, ka ir jāmācās un jāmāca. Un vispār, kas tur tik sarežģīts mācīties? Profesionālā skolā māca arī kaut ko praktizēt. Tu lasi Bībeli, un viss ir šausmīgi sarežģīti, no vienas puses sarežģīti, bet pamatā Bībelē ir ļoti vienkāršas lietas. Grūti iemācīties, protams, ir vēl grūtāk šo saprast.
Šī ir tā diena, ko Tas Kungs devis: priecāsimies un līksmosimies šinī dienā! (Psalms 118:24)
Ne rīt, bet šodien. Ja šodien tu to nedari, kādēļ lai to darītu rīt? Es atceros, kā es metu nost smēķēšanu. Es atbrīvojos no smagām atkarībām, bet ar smēķēšanu uzreiz netiku galā. Man pat sāka likties, ka tā bija smagāka atkarība nekā narkotikas. Vai Dievs speciāli tā izdarīja? Tā arī varētu būt. Es nezinu, Dieva ceļi ir neizdibināmi. No narkotiku atkarības tiku vaļā vienā mirklī, bet smēķēšana nē. Es labi atceros tos brīžus. Mokies sešus vai piecus mēnešus, vēl joprojām pīpē un domā: “Tu taču esi jauns radījums! Jauns radījums! Kāpēc tu turpini smēķēt? Tu vari! Tu visu spēj tai spēkā, kas tevi dara stipru. Dievam nepatīk, ka tu bojā savu Svētā Gara templi!” Atceros, ka teicu: “Rīt! Rīt vairs nesmēķēšu, šī būs pēdējā.” Šodien pēdējā. Man atmiņā ir palikusi tāda ainava: saulriets, baudu vakara cigareti, speciāli mazāk pa dienu pīpēju, lai vakarā varētu to izbaudīt, un es pie sevis domāju – rītdien! Šī ir pēdējā. Un tu tam tici, tā ir tā cilvēcīgā ticība. Bet tad tu saproti – vai nu tagad, vai nekad. Un tad iekšā tā klusā balss saka: “Beidz mānīt sevi, es teicu, ka rītdien.” Tad nopīpēju, un tā uguntiņa galā vēl tur kūp. Un izmetu pa otrā stāva logu lejā, kūp zālītē uguntiņa. Tā bija pēdējā, aizgāju gulēt. Zini, kas notiek no rīta? Tu pat daudz nevari padomāt no rīta, jo tavai rokai ir savs rīta rituāls, pati roka sniedzas. Es pat nezinu, vai tev vajag nikotīnu, vai to rituālu. Tāpat kā no rīta kafiju. Pēdējā. Cik daudz bija to pēdējo reižu? Es stāstu par smēķēšanu ne tāpēc, ka tagad katram būtu jācīnās ar smēķēšanu, bet tu vari to pielāgot jebkurām rakstura pārmaiņām. Ka tu gribi mainīties un vēlies paņemt kaut ko, bet tev vispirms ir jāizmainās, lai to paņemtu – tev jāmainās. Lūgšana un draudze ir vajadzīga. Tu strādā ar to, apliecini un ej tajā virzienā. Es stāstu par sevi, kā man bija ar smēķēšanu. Un tas beidzās sekojoši: vienā dienā es sāku slikti justies, vīruss vai saaukstējos, neatceros, tad dakteris iedeva man kaut kādas tabletes un teica, ka palīdzēs. Citu zāļu nemaz nebija. Paracetamolu iedzēru, palika labāk. Galu galā, beigās bija tā, ka man bija četrdesmit grādu temperatūra. Kritu no kājām nost – plaušu karsonis, slimnīca. Un tu iznāc no slimnīcas kāds? Brīvs no smēķēšanas. Ļoti labi sakrita. Smēķēšana ir saistīta ar plaušu bojāšanu, un tagad tev ir plaušu karsonis. Tagad tev ir lielā iespēja atmest, un caur to tu kļuvi brīvs. Es atceros, bija tādas tabletītes, kur nikotīns bija iekšā, un varēja košļāt. Kad biju slimnīcā, es dažas dienas košļāju tās tabletītes, bet man nebija nevienas dienas, ka man negribētos smēķēt. Vēlme pēc smēķēšanas pazuda pakāpeniski. Bet es tiku galā, izejot cauri šai saslimšanai. Bet, novērojot sevi, nebija tā, ka Dievs vienkārši atņēma vēlmi. Agri vai vēlu, ar slimošanu vai bez tās, man būtu nācies tikt ar to galā. Tas ir process. Tu esi pieņēmis to, ka esi glābts. Bet redzi, ir kaut kādas lietas, kas tāpat vēl paliek. Tu pats vari pie tā strādāt un tev pašam pie tā arī ir jāstrādā. Nav obligāti jāgaida palīdzība no augšienes. Palīdzība ir tevī – pārmaiņas ir manī. Kurš tavā vietā atnāks uz draudzi?
Es esmu dzirdējis, pa Ukrainu braukājot, un stāsta: vīri mājās, sievietes nāk uz draudzi. Viņiem dažās vietās tā ir pieņemts. Sievas lai iet uz draudzi, bet vīri paliek mājās. Kurš par savu brāli var dot izpirkšanas maksu Dieva priekšā? Kurš tavā vietā izmantos to resursu, ko Dievs ir paredzējis – draudzi, mācītāja sludināto, Bībeli? Kas tavā vietā atvērs Bībeli un lasīs? Kurš tavā vietā mēģinās veselīgi saprast Bībeli? Kas apliecinās, ka es esmu brīvs, es vairs nesmēķēšu? Es dzeru kafiju tā vietā vai aizvietoju ar kaut ko citu. Jo visas pārmaiņas sākas tavā prātā, sāc tās redzēt. Sākumā redzi sevi tādu, kāds tu esi, un tad tas sāk piepildīties, kāds tu esi, un parādīsies augļi. Šī ir tā diena, nesaki “rīt”. Es zinu grupiņu vadītājus – mēs rīt uztaisīsim tādu pasākumu. Latviešu filmā “Vella kalpi” bija tāds tievs aktieris un viņam bija tā frāze: “Rīt uztaisīsim.” Nē, šodien tu izdarīsi visu nepieciešamo, lai būtu labs pasākums – šodien un tagad. Jo rīt būs tieši tāda pati diena kā šodien.
Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. [..] Tāpēc Es jums saku: nezūdaities savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsities. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai miesa nav labāka nekā drēbes? Skataities uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi? (Mateja evaņģēlijs 6:24-26)
Šobrīd zaļā politika, bieži vien lāči un skudriņas ir svarīgāki par cilvēkiem, bet tas tā nav Dieva acīs. Nav svarīgi, kāda ir politika, svarīgi ir tas, kādas ir Dieva domas. Tu esi augstākā radības forma. Tu esi unikāls. Patiešām, tu esi vienīgais tāds. Paskaties apkārt, vai kādam ir tāds deguns kā tev? Tu esi vienīgais tāds skaistulis.
Kurš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti? (Mateja evaņģēlijs 6:27)
Kurš ar savu zūdīšanos un savu žēlošanos, cik viss ir slikti, ar savu problēmu redzēšanu citos, cik tu vari mūžam kaut vienu olekti pielikt? Jo vairāk tu žēlojies, jo vairāk neapzinies to, ko mācu šodien, ka viss ir tevī. Neviens nevar barot divus vilkus. Kurš uzvarēs? Tas, kuru vairāk baro. Tas, kurš no ārpuses gaida palīdzību, vai tas, kurš pats ņem savu stūri rokās, stūrē un rīkojas? Kurš ar zūdīšanos savam mūžam var pielikt kaut vienu olekti? Piemērs par puķēm.
Es jums saku: pat Salamans visā savā godībā nebija tā apģērbts kā viena no tām. Ja tad Dievs zāli laukā, kas šodien stāv un rīt tiek iemesta krāsnī, tā ģērbj, vai tad ne daudz vairāk jūs, jūs mazticīgie? (Mateja evaņģēlijs 6:29-30)
Viņš tā arī runā: “Kur ir jūsu ticība?” Kam ticība? Vai tam, ka Dievs nāks palīgā, vai tam, ka Viņš jau ir tevī, un tu lieto to resursus kā bērns? Tu esi mantinieks. Tu lieto to resursu, kas ir tevī, kas Viņa dots. Dzenieties papriekš pēc Debesu valstības un pēc Viņa taisnības.
Dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas. (Mateja evaņģēlijs 6:33)
Pārģērbties, pārveidojies pēc Viņa tēla. Kļūt tādam, kāda ir tava identitāte, kļūt par to, kas ir tava identitāte Kristū. Jo viss ir manī. Tu nevari neko ņemt, ja tas tev nav no debesīm dots. Tu nevari paņemt to, par ko tu neesi kļuvis, jeb arī noturēt nevari to, par ko neesi kļuvis. Dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības. Pēc dievišķām rakstura īpašībām, un tad jums visas lietas tiks pieliktas. Vienkārši likumsakarīgi tas notiek tavā dzīvē. Noliec mērķi, ej uz to un dodies uz priekšu. Viss notiek veselības, finanšu sfērā. Kalpošana ir ļoti svarīga, jo mēs nedzīvojam tikai sev. Mēs dzīvojam Dievam un citiem cilvēkiem. Ir teikts – mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu. Kristus mūs ir aicinājis izplatīt evaņģēliju, tur ir vajadzīgs plāns un apņemšanās. Arī tur tu nevari realizēties kā vecais cilvēks, bet kā jaunais cilvēks. Mīlot Dievu, sevi un cilvēkus, ej ar savu piemēru pa priekšu. Dzenieties pēc debesu valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas lietas tiks piemestas.
Tāpēc nezūdaities nākamā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. [..] (Mateja evaņģēlijs 6:34)
Tu neko nezini par rītdienu. Plānot vajag, jā, tev var būt plāni, bet tev jau tās rītdienas vēl nav, tagad tev ir tikai šodiena. Jā, es ticu rītdienai. Kad pienāks simts gadi. Lūgums nedomāt tādā kategorijā – sadalīšu savus plānus uz simts gadiem. Šodien es augu vai eju mazumā, vai es sataisu Kristum ceļu, vai es eju mazumā. Vecajam cilvēkam jāiet ir mazumā, un jaunajam vairumā. Tas ir obligāts process, bez variantiem. Šodien ar sakostiem ar zobiem. “Bet, mācītāj, tu taču teici, ka nasta ir viegla, un pajūgs patīkams.” Ne visas lietas ir patīkamas, bet tās ir jāizdara. Priecājies! Sakod zobus un priecājies. Skaties uz priekšu, jo tev nav nekā neiespējama. Kas ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls. Uzvara ir manī un tevī! Āmen!
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Viss ir mani, tevī” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
