Daigai bija ļoti skaista un laimīga laulība, viņai bija ļoti labs vīrs, gādīgs tēvs viņu dēlam, kam tagad ir 13 gadi.
Taču pirms 3 gadiem viņas vīrs aizgāja no ģimenes, jo, kā vēlāk izrādījās, viņu bija nobūrusi kāda sieviete. Daiga bija izmisumā, jo viņa ļoti mīlēja savu vīru. Par to, kā izjuka viņas laulība un kā viss atrisinājās, stāsta Daiga:

„Mēs bijām ļoti laimīgs pāris. Pat nestrīdējāmies. Ģimene man bija viss. Bijām kopā 14 gadus. Dēls Emīls trenējās kalnu slēpošanā. Viņa trenere Vita mūsu ģimenei bija kļuvusi tuva draudzene. Mēs bieži kopā pavadījām laiku. Atļāvu viņai pie mums dzīvot vasarnīcā. Domāju, ka viņa ir man draudzene uz mūžu. Es nenojautu, ka biju savā ģimenē ielaidusi sievieti, kura vairāku gadu garumā iekāroja manu vīru, Jāni. Vienmēr, kad mēs satikāmies ar Vitu, viņa mums dāvināja visādus priekšmetus: svečturus, krūzītes, šķīvīšus un gultas veļu. Un, kad viņa nāca ciemos, tad viņa nesa pašas pagatavotus ēdienus. Tie bija noburti priekšmeti, un ēdiens bija pagatavots no apvārdotām sastāvdaļām. Es toreiz neticēju, ka garu pasaule ir tik reāla, un ka tādas buršanas pastāv, bet tieši ar mums tas notika.

Jānis sāka mainīties: sāka savādāk ģērbties, viņš pirka tādas drēbes, kādas agrāk nebija nēsājis, nogrieza matus, nomainīja imidžu. Slepus lietoja alkoholu un pīpēja, kaut gan agrāk viņš to nedarīja. Sāka melot, visur aizņēmās naudu, viņa uzvedība kļuva arvien dīvaināka, kļuva agresīvs, līdz viņš pavisam aizgāja prom no mājām. Es biju izmisumā, jo visa mana dzīves laime bija izgaisusi, visa manas dzīves jēga bija pazudusi. Es biju satriekta. Nezināju, kas man var palīdzēt. Vēl pie visa mani atlaida no darba, paliku bez ienākumiem. Jānim bija pilnīgi vienalga, kā mums gāja. Es sāku meklēt palīdzību pie Dieva – gāju uz luterāņu baznīcu, pēc tam uz baptistu baznīcu. Es gāju uz dažādiem kristīgiem pasākumiem: lūgšanu vakariem, dievkalpojumiem, „Alfa” kursiem. Vienā no šādiem pasākumiem es nožēloju grēkus un pieņēmu Jēzu. Tieši tajā mirklī manī ienāca pārdabisks miers un pārliecība, ka viss, ko es Dievam lūgšu, Viņš man dos. Manī ienāca cerība, un es kļuvu priecīga. Pakāpeniski es sāku atgūt dzīvesprieku.

Dievs mani atveda uz draudzi „Kristus Pasaulei”, kur Jēzus pilnībā dziedināja manu sirdi. Man bija ļoti grūti piedot Vitai. Bez Dieva palīdzības tas nekad nebūtu iespējams. Tagad esmu piedevusi, un manā dzīvē var plūst Dieva svētības. Nesen ar Jāni oficiāli izšķīrāmies, taču esmu vēl laimīgāka nekā biju agrāk, dzīvojot kopā ar vīru, jo tikai Dievs var sniegt īstu laimi un piepildījumu. Es sapratu, ka pirms tam, kad vēl nepazinu Dievu, es ar visu savu skaisto dzīvi un laimīgo laulību, gāju uz elli. Jo tikai caur Jēzu Kristu mēs varam tikt uz paradīzi.

Dievs ir atjaunojis manu dzīvi, Viņš mani ir dziedinājis, un tagad es varu palīdzēt citiem cilvēkiem. Es vadu mājas grupiņu draudzē „Kristus Pasaulei”, es palīdzu cilvēkiem iepazīt Dievu, lai arī viņu dzīvēs būtu Dieva svētības un viņi būtu laimīgi. Dievs maina manu sirdi. Agrāk domāju tikai par sevi. Tagad mani ir tik daudz, ko dot cilvēkiem. Esmu tik laimīga, ka caur mani cilvēki nāk pie Dieva. Katru rītu lūdzu Dievu un lasu Bībeli, un atklāju, ka Dievs mūs ir radījis attiecībām ar Viņu. Dievs ir arī svētījis manas finanses. Man ir savs neliels biznesiņš. Es jūtos pilnīgā drošībā. Man kādreiz bija tik daudz baiļu, bet tagad ne no kā nebaidos. Es zinu, ka Dievs nekad neatstāj. Esmu tik laimīga, ka Dievs mani ir ievedis tik labā draudzē, kur ir konkrēti mērķi un vīzija, un kur tiešām ir Jēzus!”

Daigas liecību pierakstīja Inga Lapsa