19. februāra dievkalpojums draudzē „Kristus pasaulei” ir pirmais dziedināšanas dievkalpojums šogad.
Zālē redzamas daudzas jaunas sejas, daudzi no viņiem ir vecāka gadagājuma cilvēki, kuri atnākuši, lai saņemtu dziedināšanu. Svētrunas tēma – „Dieva klātbūtnē”. „Šodien es gribu izklīdināt visus mītus par to, kas ir Dieva klātbūtne”, saka draudzes mācītājs Mārcis Jencītis. Kas tad ir patiesa Dieva klātbūtne? Ko nozīmē būt Dieva klātbūtnē?

Pēc tam tu nonāksi Dieva pakalnā, kur novietojusies filistiešu sardze, un notiks, kad tu ienāksi pilsētā, tad tu sastapsi tanī vietā praviešu pulku, kas pašreiz nāks lejā no upuru kalna. To priekšā skanēs arfas, bungas, stabules un cītaras, un tie pravietos. Un Tā Kunga Gars būs pār tevi spēcīgs, un tu kopā ar viņiem pravietosi, un tu tiksi pārmainīts par citādu cilvēku. 1. Samuēla 10:5-6

Vai Sauls bija labs vai slikts ķēniņš Izraēlā? No sākuma labs, bet pēc tam – slikts. Kāpēc? Tāpēc, ka pašā sākumā Sauls atrodas Dieva klātbūtnē, bet pēc tam viņš vairs nebija Dieva klātbūtnē. Pavisam vienkārši! Dievs izredzēja Saulu kā pirmo ķēniņu un norādīja, kur viņam iet un ko darīt. Dieva vadīts, Sauls satika praviešus. Viņi tikko ir pienesuši Dievam upuri kalnā, tad nāk lejā, slavē un pielūdz. Gluži, kā mēs to tikko darījām šeit. Sauls ieiet šajā pulkā, tā Kunga Gars nonāk pār viņu un viņš nonāk Dieva klātbūtnē. Viņš tiek pārmainīts par citu cilvēku. „Kur cilvēks tiek pārmainīts” – jautā mācītājs. „Dieva klātbūtnē! Draugs! Vai tu gribi reālas pārmaiņas savā dzīvē? Tad es tev atklāšu noslēpumu. Būs septiņi punkti, kā nonākt Dieva klātbūtnē”.

1. Esi dzīvā draudzē! Sauls nonāca praviešu pulkā. Pravieši – tie ir cilvēki ar vienotiem mērķiem un ticību vienam dzīvam Dievam. Pravieši – tā ir draudze. Draudze ir tā vieta, kur ir Dieva klātbūtne!

„Šodien izklīdināšu mītu par to, kas tad ir draudze”, saka mācītājs. „Mēs gribam vispārīgi piederēt pie draudzes, neapzinoties, ko patiesībā šis vārds nozīmē. Mēs apmeklējam dievkalpojumus un pat iesaistāmies kalpošanās, bet tad tas pārvēršas par rituālu. Mēs baudām vakarēdienu un pat neapzināmies, kāda tam ir jēga. Draudzē ir mācītājs, kurš ļoti labi sludina, bet kurš gandrīz nevienu nepazīst personīgi. Viņš nevienam neuzliek nekādus pienākumus un nevienam arī neko neprasa. Viņš nezina tavas problēmas un nevar tev palīdzēt. Draudze ir vieta, kur cilvēkiem ir patiesas, īstas attiecības citam ar citu. Draudze ir dzīvs organisms, kur katra personiskās vajadzības ir zināmas un arī katram tiek kalpots personīgi. Kur katrs ir aprūpēts un katram ir draugi. Draudze ir cilvēki, kuriem ir vīzija un mērķi un kura pieaug gan garīgi, gan skaitliski. Ja draudze neaug arī skaitliski, un ja tas turpinās gadiem, tad jāuzdod jautājums – vai šādu draudzi maz var saukt par dzīvu draudzi. Tāpat grūti runāt par draudzi, ja tur nav mājas grupu tīkla!”

2. Upuris jeb nodošanās. Sauls satika praviešus, kad viņi nokāpa no upura kalna. Tātad, lai nonāktu un arī paliktu Dieva klātbūtnē, ir nepieciešams upuris. Nepieciešama nodošanās Dievam. Pie tam upuris ir pavisam reāls un konkrēts. Ir par maz noskaitīt vispārēju pantiņu: „Jēzu, piedod manus grēkus, ienāc manā sirdī, tagad piederu Tev”. Ir par maz vispārīgi „pieņemt Jēzu”. Ir vajadzīga nodošanās. „Mēs esam pieraduši pie vispārīgas kristietības”, saka mācītājs. „Vispārīgā grēku nožēla, vispārīgas lūgšanas, vispārīga kalpošana, kad cilvēks nemaz īsti nespēj paskaidrot, ko konkrēti viņš dara draudzē un ar kādu mērķi to dara. Taču Dieva valstība ir kustība. Ja draudze vai kalpošana, kurā tu kalpo, stāv uz vietas, tad godīgi pajautā – kāpēc tu vispār tur kalpo? Es gribu vairošanos draudzē! Es gribu redzēt glābtus simtus un tūkstošus. Es gribu izaugsmi! Es gribu redzēt augļus! Par to es arī šodien pienesu savu upuri. Jo ne katrs, kurš saka „Kungs! Kungs!” ieies Dieva valstībā, bet tikai tie, kas dara Debesu Tēva prātu! Man ir vienalga, kādu pantiņu tu esi kādreiz noskaitījis, es gribu redzēt reālas pārmaiņas tavā dzīvē!”

3. Personīgas attiecības ar Dievu. Praviešiem bija personīgas attiecības ar Dievu. Viņi nonāca no kalna, kur bija pavadījuši laiku, lūdzot Dievu. Mozus kāpa kalnā, lai satiktos ar Dievu. Jēzus nošķīrās no sabiedrības, kāpa kalnā un pavadīja viens pats laiku ar Savu Tēvu divvientulībā. „Dieva klātbūtnē mēs nonākam tikai tad, kad regulāri un disciplinēti pavadām laiku kambarī kopā ar savu Debesu Tēvu, lasot Bībeli, lūdzot un slavējot”, saka mācītājs. „Pie tam, meklējot vispirms nevis dziedināšanu savai miesai vai risinājumu kādām citām problēmām, bet vispirms tāpēc, ka Viņš ir mūsu Tētis. Viņš ir Dievs. Ļoti bieži mūsu draudzēs mīl runāt par vispārīgām personīgām attiecībām ar Dievu. Bet daudzi kristieši nezina, kas ir gavēnis un ko nozīmē regulāri un disciplinēti būt Dieva klātbūtnē. Vai gribam nākt lūgšanā tikai reizi nedēļā, kad samilzušas lielas problēmas? Vai regulāri? Izmaiņas savā dzīvē piedzīvo tikai tie, kas regulāri pavada laiku Dieva klātbūtnē! Ķēniņš Sauls no sākuma bija Dieva klātbūtnē, bet pēc tam viņš izdomāja dzīvot kā pats atzina par labu un pareizu. Draugs! Ir viena Dieva griba visiem mums. Ja mēs ignorējam Dieva gribu, mēs izejam no Viņa klātbūtnes. Tad Dieva vietu ieņem svešķermenis – velns un ved pazušanā. Sauls, pazaudējis attiecības ar savu Dievu, mūža beigās izdarīja pašnāvību”.

4. Slavēšana un pielūgsme. Praviešu pulkā bija arfas, bungas, cītaras un stabules. Tur bija slavēšana un pielūgsme. „Mums nevajag automātiski dziedāt dziesmas”, saka mācītājs Mārcis Jencītis. „Draugs! Tajā brīdī, kad tu slavē Dievu kopā ar visiem un dziedi Viņam dziesmas, domā par vārdiem, ar kuriem tu pielūdz Viņu. Slavēšanas pauzēs tu vari sarunāties ar Viņu mūzikas pavadībā. Tās ir mūsu draudzes kopīgās personīgās attiecības ar Viņu slavēšanas laikā. Slavēšanas laikā mēs nonākam Dieva klātbūtnē”.

Cilvēki dažkārt liecina, ka pirmo reizi atnākot uz mūsu draudzi, viņiem sāp galva, paliek slikta dūša un gribas bēgt projām. Kāpēc? Tāpēc, ka ļaunie gari Dieva godības klātbūtnē vairs nejūtas ērti un komfortabli. Velni sāk manifestēties. Velni mūk laukā pa visām šķirbām!

5. Dieva Gara klātbūtne. Esot starp cilvēkiem, kuri paši bija tuvās attiecībās ar Dievu un nodevušies Viņam, esot slavas un pielūgsmes atmosfērā, Dieva Gars nonāca pār Saulu un tad arī viņš tika pārveidots par citu cilvēku. „Es ticu, ka tajā reizē viņš spēcīgi piedzīvoja Dievu arī emociju līmenī”, saka mācītājs. „Tomēr es izklīdināšu mītu par to, ka ar vienreizēju Dieva pieskārienu var mainīties tava dzīve. Nē, dzīve mainās no pastāvīgas un regulāras atrašanās Dieva klātbūtnē. Man nepietiek ar vakardienas piedzīvojumu. Man šodien ir nepieciešams būt Viņa klātbūtnē. Pie tam nav svarīgi, vai mēs kaut ko jūtam vai nejūtam. Ir jāmeklē Dieva vaigs un jādara šīs lietas.”

Tad es redzēju lielu baltu goda krēslu un To, kas tanī sēdēja; no Viņa vaiga bēga zeme un debess, un tiem nebija kur palikt. Es redzēju mirušos, lielos un mazos, stāvam goda krēsla priekšā: un grāmatas tika atvērtas. Tika atvērta vēl cita grāmata, tā ir dzīvības grāmata. Mirušie tika tiesāti pēc tā, kas rakstīts grāmatās, pēc viņu darbiem. Jūra atdeva savus mirušos, nāve un viņas valstība atdeva savus mirušos; un tie tika tiesāti, ikviens pēc viņa darbiem. Atklāsmes grāmata 20:11-13

Dievs šķiros mūs tiesas dienā! Mēs kādreiz tā vienkāršoti uzskatām: „Ir Jēzus pieņēmis vai nav”. Te ir teikts, ka mēs tiksim tiesāti pēc darbiem. „Manai ticībai Jēzum ir jāparādās darbos”, apgalvo mācītājs. „Ir jānotiek izmaiņām gan manā dzīvē, gan manā draudzē. Jo es ticu dzīvam Dievam! Ja es pārstāšu atrasties Viņa klātbūtnē, es pazaudēšu savu glābšanas pozīciju. Mums ir nepieciešams regulāri atrasties reālā dzīvā draudzē, kur cilvēkiem ir reālas attiecības ar Dievu. Reizēm cilvēki internetā raksta atsauksmes par dievkalpojumiem vai inkaunteriem. „Svētrunas laikā pārsmējos!”, „Lūgšana bija kā bumba, debesis kustējās!” Bet man ir vienalga, ko tu sajuti un kas tev kustējās. Es gribu redzēt darbus. Es gribu redzēt reālas izmaiņas tavā dzīvē!

6. Vīzija. Sauls nonāca starp ticīgiem cilvēkiem. Dieva klātbūtnē viņi kopīgi pravietoja. Tātad, viņš pieskaņojās kopējai vīzijai un bija vienā garā ar viņiem. „Vai tev, draugs, ir kopīga vīzija ar draudzi, vai tev ir konkrēti mērķi?” klātesošajiem jautā mācītājs. „Kas ir tavi mērķi? Tava ģimene, nauda un komforts? Varbūt kalpošana? „Vai tev ir mērķi, kas paliks mūžībā? Vai tu ieņem savu vietu draudzē un kalpo saskaņā ar vīziju kopējas lietas labā? Spēli neuzvar personības, spēli uzvar komanda. Ja tu esi „vientuļais vilks”, kas domā, ka vari iztikt bez komandas, bez draudzes, ka pietiek ar īslaicīgu piedzīvojumu vienā vai otrā vietā, tad esi vīzijā, ieņem vietu draudzē, ieņem savu vietu komandā, un tā Kunga Gars būs pār tevi spēcīgs!

2005. gadā kādā dziedināšanas dievkalpojumā kāda sieviete saņēma dziedināšanu savām acīm. Viņa pēc tam liecināja, ka Dievs ir uzklausījis viņas lūgšanu un priecīga apgalvoja, ka Dievs ir dziedinājis viņas redzi. Šī liecība ir arī internetā. Taču pēc tam par viņu sāka izrādīt interesi pasaulīgie žurnālisti. Viņi piezvanīja tieši viņai. Tad viņa teica, ka neko neesot piedzīvojusi un neko nezinot. Cilvēks, kurš piedzīvoja Dieva pieskārienu un patiesu dziedināšanu, pēc tam apgalvo, ka neko nav saņēmis. Kāpēc tā notika? Tāpēc, ka punkti, par kuriem es runāju, nebija viņas dzīvē. Viņa nebija īstā draudzē un viņai nebija regulāras personiskās attiecības ar Dievu. Viņai nebija konkrētas vīzijas un runa nevarēja būt arī par konkrētām izmaiņām.

Jautājums jums: vai jūs savā dzīvē gribat patiešām reālas izmaiņas vai tikai īslaicīgu pieskārienu šodien? Vai tu vēlies, lai tava dzīve tiek patiesi pārmainīta, vai tikai mazu dziedināšanu? Nenotiek tādi brīnumi, ka viss tavā dzīvē izmainās vienā dienā”, brīdina mācītājs. ”Nepietiek tikai ar vispārīgu grēku nožēlu. Kāpēc tad daudzi no mums turpina grēkot? Mums katrs grēks ir jāapzinās un jānožēlo! Mums ir jātiek galā ar katru problēmu un ar katru grēku savā dzīvē! Arī ar katru slimību. Mums ir jācīnās līdz galam. Pat, ja mēs mirtu, mēs apliecinātu: „Ar Jēzus brūcēm es esmu dziedināts!” Tādai ir jābūt mūsu ticībai. Tā ir patiesība. Tu esi dziedināts!”

Es pielūdzu Tevi. Es ticu Tev, ka viss, kas ir rakstīts Tavā Vārdā, ir patiesība. Man nevajag vienu niecīgu pieskārienu. Dievs, es gribu katru dienu regulāri būt Tavā klātbūtnē. Es gribu redzēt, kā Tu mani lieto. Es gribu redzēt regulāras pārmaiņas ik dienas. Es gribu būt Tavā slavā un Tavā godībā. Es gribu būt Tevis lietots. Dievs, pieskaries katram cilvēkam šajā zālē. Izmaini viņu dzīves. Dziedini no visām slimībām. Dari viņus par cīnītājiem, par Taviem vīriem un sievām, kas daudzus vedīs pie taisnības. Nāc savā slavā un godībā, Kungs!

Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Artūrs Danenbaums.