Man nekad nekas nav trūcis – ne mīlestības no vecākiem, ne citu nepieciešamo lietu.
Vienmēr biju apģērbta un aprūpēta. Pusaudža gados sāku vairāk aizdomāties par to, kā es izskatos, vai esmu pietiekami skaista. Vienaudžu meitenēm parādījās puiši, bet man nebija un tas mani ļoti skumdināja. Manī arvien vairāk ienāca nepareizas emocijas un sajūtas. Sāku domāt, ka neesmu pietiekami skaista, interesanta, asprātīga un neesmu pelnījusi draugu. Mēģināju mierināt sevi ar domu, ka ne jau visam manā dzīvē jānotiek tieši tā, kā ir citu dzīvēs. Šīs mierinājums gan neko daudz nepalīdzēja un es tāpat jutos nepilnvērtīga. Cenšoties atbrīvoties no mazvērtības domām, dvēseles tukšuma un neapmierinātības ar sevi, sāku meklēt veidu, kā to mainīt. Mīlestību meklēju romānos un filmās. Taču rezultātā tukšums nepalika mazāks, bet auga arvien lielāks un lielāks un to nebija iespējams aizpildīt. Tas noveda pie tā, ka pamazām sāku skatīties pornogrāfiska rakstura filmas. Sākumā domāju, ka tas jau nav tik traki – tik retu reizi, lai zinātu, ko tur rāda. Tomēr man vajadzēja skatīties vēl un vēl. Šo filmu ietekmē nonācu atkarībā un seksuālas nešķīstības varā. Katru reizi kad tā notika, es jutos bezgala apkaunota un pazemota. Taču ar laiku pretīguma sajūta ilga aizvien īsāku brīdi.

Pagājušā gada augustā iepazinos ar kristiešiem un sāku personīgi iepazīt Dievu. Lasot Bībeli un klausoties dievkalpojumus es sapratu, ka sevis apmierināšana un pornogrāfiska rakstura filmu skatīšanās ir pavisam nepareiza lieta. Tomēr, lai kā es gribēju to pārtraukt un tikt no šīm lietām vaļā, pati saviem spēkiem es to nevarēju. Ikreiz pēc tam es ar asarām acīs lūdzu Dievam piedošanu šī grēka dēļ. Pornogrāfija nostājās starp mani un Dievu, un es jutos Viņam nepieņemama.

Tas turpinājās līdz jūlijam, kad izlēmu otrreiz braukt uz draudzes „Kristus Pasaulei” 3 dienu lūgšanas nometni. Šoreiz nekaunoties atzinu, ka manā dzīvē ir šāds grēks un man nepieciešams Dieva spēks un dziedināšana, lai no tā tiktu vaļā. Manas cerības tiešām piepildījās un kopš šīs nometnes apmeklējuma un aizlūgšanas esmu pilnīgi brīva. Šajā pasākumā man kā no jauna atklājās Jēzus paveiktais upuris, lai parādītu Dieva lielo mīlestību. To saprotot, es vairs neļauju nepareizām vēlmēm nākt manās domās. Tas palīdz man dzīvot svētu dzīvi.

Bībelē 1. Pētera 2:24 teiktie vārdi ir piepildījušies: „Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti.” Dievs piepildīja šo tukšumu manā dzīvē ar Savu mīlestību. Viņš parādīja, ka ir vienīgais, kurš var palīdzēt tikt galā ar nepareizām tieksmēm un visa veida kārdinājumiem. Dievs ir mans vislabākais draugs!

Pārsla Jankovska