Ir dažādi veidi, kā cilvēks pārvar un cīnās ar bailēm un nedrošību. Nespēja patstāvīgi pieņemt lēmumus baiļu dēļ traucē virzīties uz priekšu un sasniegt kaut ko vairāk. Taču Dieva Vārds mums māca nepadoties un saprast, ka tiem, kuri dzīvo ar Jēzu, nav nekas neiespējams un Svētais Gars dod spēku, gudrību un spēju paveikt lietas. Tieši paļaujoties uz Dievu un apliecinot uzvaru lūgšanā, Ance pārvarēja iekšēju biklumu un nespēju dzīvot patstāvīgu dzīvi.

Sveika, Ance! Kā Tu sevi raksturotu pirms izmaiņām, ko piedzīvoji, satiekoties ar Dievu?

Agrāk es biju ļoti bailīga un nepatstāvīga, dzīvoju pie mammas. Man bija bail izdarīt kaut ko pašai, iesākt lietas, uzrunāt cilvēkus un es vienmēr centos atrast kādu, kurš to izdarīs manā vietā. Visbiežāk to prasīju, protams, mammai. Šī nedrošība izraisīja mazvērtību un bailes izgāzties tikai pieauga. Ja sākumā, skolas laikā, prasīju mammai iet runāt ar pedagogiem manā vietā, pazvanīt un uzdot kādus jautājumus, tad vēlāk, kad nācās meklēt pirmo darbu un izsūtīt dokumentus darba devējiem – darīju tieši to pašu – jautāju mammai. Es iekšēji vēlējos mainīties un pārvarēt šos šķēršļus, bet nespēju.

Vai mēģināji kādā veidā cīnīties, lai izmainītos?

Jā, atceros, kad pirmo reizi pati no Tukuma ierados uz dziedināšanas dievkalpojumu draudzē “Kristus Pasaulei”! Tas bija man netipiski – saņemties izdarīt kaut ko vienai pašai, droši vien jau tad Dievs sāka pie manis darboties. Pēc tam es braukāju uz draudzi regulāri – gan uz dievkalpojumiem, gan uz mājas grupiņām. Neskatoties uz to, joprojām baidījos patstāvīgi darīt daudzas lietas. Kad pārcēlos uz dzīvi Rīgā, sapratu, ka ir pienācis laiks cīnīties ar sevi, jo mamma vai kāds cits man te nepalīdzēs. Tādēļ sāku prasīt Dievam palīdzību. Par šo lietu lūdzām mājas grupiņā, savās lūgšanās es apliecināju Rakstu vietas no Bībeles, piemēram, „Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru” /Filipiešiem 4:13/. Lūdzu Dievam spēku un drosmi, lai Viņš mani maina. Mani iedrošināja un motivēja mācītāja sprediķi, kuros viņš mācīja no Dieva Vārda, ka ikkatrs var būt spēcīgs, patstāvīgs un ar Dievu nav nekā neiespējama. Tos es klausījos pirms devos uz darbu un arī ejot mājās. Pirms katras situācijas, kad šķita, ka nevarēšu izdarīt pati, sāku lūgt Dievu un tas man palīdzēja! Es pamanīju, ka bailes izzuda un atnāca iekšēja apziņa, ka es varu, man nav par ko baidīties, jo Dievs ir ar mani! Ir bijušas arī vairākas reizes, kad redzēju, kā Dievs sakārto lietas un palīdz man ikdienā tikt galā ar dažādām situācijām. Es ticu un redzu, kā Viņš mani iedrošina, dod iekšēju pārliecību, spēku un drosmi!

Kā tagad ir mainījusies Tava ikdiena?

Šobrīd man vairs nav problēmu patstāvīgi izdarīt lietas – pazvanīt, iesākt sarunu ar kādu, strādāt darba vietā un runāt ar vadību. Katru reizi, kad vēl uznāk nedrošība vai bailes, es vienkārši izcīnu to lūgšanā! Tagad man ir labi apmaksāts darbs, kas man pašai sagādā prieku. Agrāk es to nebūtu varējusi iegūt, jo nobītos no jaunā izaicinājuma. Es zinu, ka tas ir no Dieva!

Arī draudzē šobrīd man ir dažādi pienākumi, palīdzu arī savai mājas grupas vadītājai. Apkārtējie cilvēki ir pamanījuši izmaiņas manī – viņi saka, ka esmu tiešām kļuvusi patstāvīgāka, drošāka un pati pieņemu lēmumus savā dzīvē nevis prasu to darīt kādam citam.

Ko Tu ieteiktu tiem, kam ir līdzīga problēma?

Dievs ir īstais risinājums, jo bez Viņa mēs nevaram pilnveidot sevi un sasniegt lielas lietas. Dievs var tevi atbrīvot no jebkurām problēmām! Uzticies Viņam!

Ances Lindes liecību pierakstīja Kristīne Zeltiņa