Gandrīz divi gadi ir pagājuši kopš tā brīža, kad Evita un Vitālijs draudzē „Kristus Pasaulei”
Dieva un cilvēku priekšā noslēdza laulību un solīja viens otram uzticību. Būdami tik atšķirīgi un katrs ar savu dzīves pieredzi, viņi abi ir izveidojuši nešķiramu savienību, kalpo draudzē un audzina mazo Evelīnu. Dievs ir darījis brīnumu viņu attiecībās, savienojot tik dažāda rakstura cilvēkus, taču gan Vitālijam, gan Evitai nācās mācīties un pieņemt Dieva gribu attiecībās ar pretējo dzimumu un laulību. Sarunā ar šo laimīgo ģimeni katrs no viņiem stāsta svētībām, ko viņi piedzīvo tagad un ceļu līdz tam.

Vitālijs: Kādreiz es domāju, ka, lai nodibinātu ģimeni pēc Dieva prāta, man vienkārši jāiepazīstas ar kādu meiteni. Biju pārliecināts, ka mēs varam atļauties visu, izņemot dzimumattiecības. Mūsu starpā var būt romantika, skūpsti, kopējas tikšanās un sadošanās rokās. Ja mēs iepatiksimies viens otram, tad apprecēsimies!

Kad iepazinos ar Evitu, es daudz lūdzu Dievu par viņu un par mūsu attiecībām. Sākumā nesapratu, kāpēc mums nav ieteicams palikt kopā divatā, sadoties rokās, pastaigāties un apskaut vienam otru. Mēs taču vienalga visu mūžu būsim kopā! Nebija viegli pieņemt Dieva gribu par attiecībām ar pretējo dzimumu. Un kādā lūgšanā es beidzot pats sapratu – pirmais skūpsts, pirmais pieskāriens, fizisks kontakts būs tikai pēc kāzām! Tā man bija kā jauna atklāsme. Es pieņēmu lēmumu, ka iešu Dieva ceļus un ka mūsu attiecības pirms kāzām būs tīras. Atturēties no fiziska kontakta jaunam vīrietim ir grūti, taču man palīdzēja tas, ka regulāri lūdzu Dievu, lasu Bībeli un apmeklēju draudzi. Man bija prieks, ka pirmā tuvība mums būs ar tīru sirdi, miesu un garu. Pēc tam varēšu saviem bērniem stāstīt, ka pirms kāzām mums savā starpā bija pareizas attiecības. Tā arī es paklausīju Dieva gribai, nevis tam, ko grib mana miesa un koncentrējos uz Dievu.

Evita: Kad dzīvoju bez Dieva, es laulību uztvēru kā kaut ko ļoti nestabilu. Pieredze no tiem pāriem un ģimenēm, kuras bija man apkārt, man bija pati sliktākā. Visi zināmie cilvēki pārkāpa laulību. Likās, ka arī man tā būs. Intīmas attiecības pirms laulībām uzskatīju par normu, jo pirms kāzām taču viss ir kārtīgi jānomēģina, – vai saskan! Nespēju uzticēties nevienam vīrietim, man šķita, ka viņi visi ir nevarīgi un vāji radījumi un ka sievietēm ģimenē par visu ir jāuzņemas rūpes un atbildība.

Kad ienācu šajā draudzē, mani mācīja par pareizām attiecībām un es pieņēmu, ka sekss drīkst būt tikai laulībā. Sapratu, ka fiziska atturība pirms kāzām – tā ir atslēga laimīgai laulībai, un Dievs to tā ir paredzējis. Man bija pārliecība, – ja paklausīšu Dieva gribai, tad mana laulība būs svētīta.

Mēs pirms laulībām iepazinām viens otru vispirms kā personību, kā cilvēku. Nebija kā pasaulē, kur vispirms ir miesa, pēc tam viss pārējais. Mums ar Vitāliju bija otrādi. Tagad, atceroties, varu teikt, ka tas bija brīnišķīgs laiks. Mūsu starpā bija īpašas attiecības – no vienas puses, mēs plānojām kopā dibināt ģimeni, no otras – mēs bijām tikai draugi. Tas bija laiks, lai mēs viens otru labāk iepazītu.

Un tagad, kad mēs ar Vitāliju esam laulībā jau gandrīz divus gadus, varu apgalvot, ka mēs esam laimīgi! Pirmkārt, mūsu attiecībās ir stabilitāte. Es zinu, ka mēs būsim kopā visu mūžu. Līdz kāzām mēs atturējāmies no intīmām attiecībām un tagad abi gūstam īstu un patiesu prieku no tā, kā Dievs to ir paredzējis. Mūsu attiecības nav atkarīgas no emocijām, kas nāk un pāriet, bet gan no mūsu lēmuma būt uzticīgiem viens otram, mīlēt otru arī tad, kad kopā būs nodzīvoti jau daudzi gadi.

Pēc laulībām atklājām, ka mēs esam kā radīti viens otram un ka mēs brīnišķīgi papildinām viens otru. Tajās vietās, kurās es esmu vāja, Vitālijs ir stiprs un otrādi. Saprotot Dieva vārdā teikto par ģimeni, man ir arī viegli pieņemt to, ka vīrs ir ģimenes galva. Mūsu starpā nav lielu strīdu un problēmu, un ģimene nav kara lauks par ietekmes sfērām un par to, kurš kuru kontrolēs. Tas tā nebūtu, ja es būtu paturējusi tos uzskatus par ģimeni, kas man bija, pirms es atgriezos šajā draudzē. Esmu tiešām laimīga!

Vitālijs: Dievs patiešām zina, kādu cilvēku iedot blakus. Meklējiet vispirms Dievu, un tad Viņš jums dos īsto!

Vitālija un Evitas liecības pierakstīja Artūrs Danenbaums