Kristīne jau no bērnības tic Dievam, jo vecmāmiņa bieži veda viņu uz baznīcu.
Pusaudžu gados un arī, mācoties augstskolā, viņa svētdienās turpināja apmeklēt dievkalpojumus. Meitene ticēja, ka Dievs ir, taču daudzus no Bībeles principiem viņa nezināja, tā kā Dieva vārdu gandrīz nemaz nelasīja. Kristīnei bija radies priekšstats, ka kristietis nedrīkst būt bagāts. Vienmēr, kad tika runāts par ziedošanu, viņa meta grozā tikai „kapeikas” – dažus latus vai santīmus, bez kuriem var arī iztikt.

Pirms gada Kristīne, atsaucoties uz uzaicinājumu, pirmo reizi atnāca uz draudzes „Kristus Pasaulei” dievkalpojumu.

Tālāk Kristīne stāsta: „Jau pirmajā dievkalpojumā sapratu, ka šī ir vieta, kur vēlos palikt un iepazīt Dievu. Es sāku vairāk un regulārāk lasīt Bībeli, un ieraudzīju, ka visi Dieva vīri ir dzīvojuši pārpilnībā. Ari mācītāja sprediķi par desmito tiesu un cilvēku liecības par to, kā Dievs finansiāli ir svētījis, bija iemesls tam, ka izmainījās mana izpratne par ziedošanu. Sākotnēji ar diezgan lielu neuzticību skatījos uz to, ka ir jādod 10% no saviem ienākumiem, tomēr pamazām apzinājos ziedošanas principu svarīgumu un sāku dot desmito tiesu. Es ticēju, ka Dievs mani finansiāli svētīs.”

Kristīne ir 4. kursa studente ar diezgan saspringtu mācību grafiku. Šī iemesla dēļ meitene pati nestrādā un par studiju maksu un iztikas līdzekļiem gādā viņas vecāki.

„Skolā bija jāraksta kārtējais kursa darbs, un grupiņā mēs lūdzām, lai man pietiktu laika un es varētu to uzrakstīt pēc iespējas labāk, jo iepriekš man tas nebija izdevies. Es ļoti rūpīgi saplānoju laiku, lai būtu dievkalpojumā, grupiņā, kā arī lai izpildītu visu nepieciešamo mācībām un kursa darba rakstīšanai. Cītīgi mācoties, lūdzot Dievu un regulāri apmeklējot draudzi, kursa darbu uzrakstīju teicami un manas sekmes uzlabojās arī citās mācībās. Šis novērtējums pacēla manu vidējo atzīmi pietiekami augstu, un es ieguvu budžeta vietu. Tas bija Dieva veids, kā Viņš mani svētīja, jo vecākiem vairs nav jāmaksā par manām studijām augstskolā,” viņa priecīgi stāsta.

Kristīne nolika Dievu pirmajā vietā un tika svētīta. Katru dienu lasot Bībeli, lūdzot un ziedojot, meitenes ticība un paļāvība uz Dievu ir augusi. Viņa ir sākusi kalpot draudzē un grupiņā, uzņemoties dažādus pienākumus. Tagad Kristīne zina, ka Dievs atbild, darbojas viņas dzīvē un gādā par viņu. Kristīne ir iepazinusi došanas principu un redz, ka Dievs ir uzticams. Viņa turpinās dot, kas Viņam pienākas, un tic, ka tiks svētīta arī tad, kad būs jāmeklē darbs un jāsāk strādāt.

Kristīne visiem novēl: „Liec Dievu pirmajā vietā, esi dievkalpojumos un grupiņā, ziedo, jo tā ir Viņa griba! Dari visu ticībā, ka Dievs tevi vēlas svētīt un tu redzēsi augļus katrā savas dzīves sfērā. Tu piedzīvosi, ka Viņš ir dzīvs un gādā par svētībām tavā dzīvē!”

Kristīnes Krapānes liecību pierakstīja Pārsla Jankovska