Laura dzīvoja savu dzīvi līdz brīdim, kad saprata, ka viņa un viņas dzīve neizbēgami grimst, 
un šķiet nav neviena, kas to varētu izglābt. Par to, kā viņai izdevās izrauties no bezjēdzības loka un atrast savā dzīvē prieku, tālāk stāsta Laura:
„Gadi aizritēja, bet nekas manā dzīvē nemainījās. Viss šķita tik bezjēdzīgs un vienmuļš. Es vairs nekam neredzēju jēgu. Es uzskatīju, ka nav vienas patiesības un, ka man nevajadzēs par savu dzīvi un saviem darbiem atbildēt kāda priekšā. Tas radīja manī lielu bezatbildību un es arī dzīvoju tā, kā gribēju. Bet tajā pašā laikā, tas darīja visu bezjēdzīgu. Manā dzīvē bija absolūts prieka trūkums. Pelēka un nomācoša nolemtības sajūta. Es negribēju dzīvot. Man zuda interese par dzīvi. Viss, kas mani interesēja bija nauda. Mana vērtību sistēma bija nožēlojama. Es kontaktējos tikai ar bagātiem vai ļoti turīgiem cilvēkiem. Mans skatījums uz cilvēku bija tāds: Ja tev nav naudas, tu neesi nekas!
Nedziedināts bija ne tikai mans garīgais stāvoklis, bet fiziskais. Es saslimu ar slimību, kad man bez jebkāda iemesla regulāri paaugstinājās temperatūra. Kad es devos pie ārstiem, viņi man nespēja palīdzēt.
Izmisumā, cenšoties kaut ko mainīt savā dzīvē, es devos uz Angliju studēt. Taču pēc divu mēnešu ilgām studijām es tās pametu, jo nekam taču nebija jēgas. Ne Anglija, ne studijas nelika man justies laimīgākai vai pieņemtākai. Arī Anglijā es biju tā pati nelaimīgā Laura. Pēc diviem Anglijā pavadītiem gadiem es atbraucu atpakaļ uz Latviju, tikpat nelaimīga, kāda turp aizbraucu.
Latvijā es iestājos universitātē un iepazinos ar Ingu. Inga bija ļoti jauka un mīļa pret mani. Kādu dienu viņa uzaicināja mani uz draudzes „Kristus pasaulei” neformālo pasākumu. Caur šo pasākumu es iepazinu Dievu un sāku apmeklēt draudzi un mājas grupu.
Es tuvojos Dievam un rezultātā Viņam bija iespēja mani dziedināt. Dievs mani pilnībā atbrīvoja no depresijas, smagām un nomācošām domām. Tagad es savu dzīvi vairs neuzskatu par pelēku, Dievs tai ir piešķīris jēgu un krāsas. Viņš ir devis man prieku un pilnībā dziedinājis manu dvēseli.
Es vairs nejūtos nelaimīga, vientuļa un nesaprasta! Dievs arī atbildēja uz manām lūgšanām un dziedināja mani no paaugstinātas temperatūras. Esmu pilnībā dziedināta visās dzīves sfērās!”
Lauras liecību pierakstīja Marija Graudiņa.
