Tas, ka tu esi šodien šeit, ir Dieva domu spēka rezultāts.
Tas, ka tu dzīvoji aplamu dzīvi,  ka tavs ceļš veda pazušanā, pazemē, bet šobrīd tu esi glābts un visa tava dzīve mainās, kaut tā nav perfekta un viegla, bet tā mainās un iet uz augšu, ir pateicoties tam, ka kāds tev izstāstīja evaņģēliju un par tevi lūdza Dievu. Vai tas bija uz ielas, vai kaimiņš pastāstīja, vai kā citādi, bet tu tiki izglābts. Evaņģēlijs nav cilvēku izdomāts. Mēs to nesam, mēs to sludinām, bet tā ir Dieva doma. Tu esi glābts, pateicoties Dieva domai. Visas svētības, kuras tu šodien baudi savā dzīvē, ir pateicoties Dieva domām. Dievs domā. Es pirms daudziem gadiem biju kādā pasākumā, kurā bija cilvēki no dažādām konfesijām, ieskaitot katoļus, kopā kādi desmit cilvēki. Kāda māsa Kristū sēdēja pie klavierēm un dziedāja dziesmu, kurā bija vārdi: „Dievs domā par mums, Dievs domā par mums, Tas Kungs ir ar mums un svētī mūs.” Dievs domā par mums, Viņam ir domas. Un Dieva domām ir spēks. Gan glābšana, gan visa veida Dieva svētības un viss labais nāk no Dieva domām. Jo evaņģēlijs nav cilvēku izdomāts, bet gan ir Dieva doma.

Bet es baidos, ka čūska, kas ar savu viltību piekrāpa Ievu, tāpat nesamaitā arī jūsu domas un nenovērš no vienkāršības un skaidrības, kas ir Kristū.” (2. Korintiešiem 11:3)

 Šajā Rakstu vietā ir teikts, ka, tāpat kā Ievas un pēc tam arī Ādama, arī mūsu domas čūska var novērst no Dieva svētības un Dieva tuvuma. Kādā veidā velns guva virsroku pār cilvēku, samaitāja paradīzi un visu pasauli, ko Dievs bija tik brīnišķīgi radījis? Caur domu. Tieši tāpat Pāvils saka, lai arī mēs, kas ticam Dievam, nepieņemam tās domas, kas nāk no elles un neatkrītam no Dieva. Cik svarīga ir domāšana! Tātad, pirmkārt, viss labais un Dieva svētības ir pateicoties Dieva domām, un viss ļaunais un visi lāsti, ko mēs redzam virs zemes un cilvēku dzīvēs, nāk no velna. Atceries, kā čūska, kas simbolizē velnu, paradīzē teica: „Vai tiešām Dievs jums ir aizliedzis ēst no visiem dārza kokiem?” Lāsts ienāca pasaulē, cilvēkam pieņemot velna domas.

„Viņu kājas ir naskas doties ļaunos darbos, viņi steidzas izliet nevainīgas asinis; viņu domas ir vērstas uz ļaunu. Posts un sabrukums ir uz viņu ceļiem.” (Jesajas grāmata 59:7)

Svētība vai lāsts ir atkarīgs no tā, kādas domas mēs domājam. 5. Mozus grāmatas 28. nodaļā ir smalki uzskaitītas svētības un lāsti. Turklāt svētības tur ir mazāk, bet lāsti uzskaitīti daudzkārt vairāk. Vai tavā dzīvē darbosies svētība vai lāsts, ir atkarīgs no tava domāšanas veida. Ne tikai no darbībām, bet tieši no domāšanas veida, jo pirms darbībām ir domāšana, tādēļ mācies domāt!

„Lai Tev patīk manas mutes valoda un manas sirds domas Tavā priekšā, ak, Kungs, mans patvērums un mans pestītājs!” (Psalms 19:15)

 Cilvēks vēršas pie Dieva un saka: „Lai ne tikai mani darbi, mani vārdi, bet lai arī manas domas ir patīkamas Tavā priekšā,” tātad Dievs liek vienlīdzības zīmi starp domāšanu un runāšanu. Kā Jēzus ir teicis: „Ja kāds uzskata sievu vai vīru to iekārodams,” kas ar acīm viņu izģērbj un iedomājas citas lietas, ko viņš grib darīt, „viņš laulību jau ir pārkāpis savā sirdī.” Laulība tiek pārkāpta jau domāšanā. Tāpēc Dāvids arī teica, lai ne tikai viņa darbi, bet arī domas ir Dieva priekšā patīkamas, jo Dievs redz mūsu domas. Tu esi atvērts Dieva priekšā! Ir rakstīts, ka Dievs pazīst mūsu domas jau no tālienes, Viņš zina, ko mēs domājam. Ja tu esi draudzē labs un pūkains, bet tajā pašā laikā tu domā negatīvas domas, pretējas tam, ko tu runā un kā tu sevi centies rādīt sabiedrībā, tad Dieva acīs tu sevi nevari noslēpt, Dieva acīs tu es tāds pats cilvēks kā tas, kurš publiski demonstrē savu nepareizo uzvedību. Dievs skatās tavā sirdī, pirmkārt, domās. Tavas domas no sirds un dvēseles nav nodalāmas. Reizēm to ir grūti izprast, un tas ir pārdabiski. Kā tev liekas, kad tu nomirsi, vai tu turpināsi domāt? Es domāju, ka jā. Vai tu būsi debesīs, vai ellē, tu turpināsi domāt. Ja tu domāsi pozitīvi un ņemsi vērā to, ko es mācu, tu būsi debesīs, un arī tur tu turpināsi domāt. Esmu lasījis par gadījumu, kurā kādam cilvēkam, braucot ar motorlaivu, aizķērās galva aiz tilta, un viņam norāva daļu galvas un smadzeņu, bet cilvēks turpināja domāt, kaut viņam nebija puse smadzeņu. Cilvēks nav tikai miesa un smadzenes, bet garīga būtne, ietērpta miesā, un tavs gars domā un domās arī pēc nāves. Arī tavs gars domā. Šobrīd viss ir savienots, un tas, ko tu domā, ir tavā sirdī. Tāpēc ir svarīgi, kur tu uzturies, ko tu skaties, kādas domas tu pieņem un kādas nepieņem. Sargā savu galvu!Dieva priekšā vārdi un domas ir ar vienlīdzības zīmi.

Ilgi cilvēks nespēj noslēpt savas domas. Agri vai vēlu tās parādās dzīvē. Tu vari teikt vienu un censties rīkoties citādi, bet pēc laika izspruks gan īstie vārdi, gan rīcība. Jēzus šādus cilvēkus, kas rīkojas pretēji tam, kā viņi domā, sauc par liekuļiem.Viņš teica: „Jūs, liekuļi, balsināt kapus un ceļat pieminekļus praviešiem, bet jūsu tēvi tos ir nonāvējuši, un jūs arī nonāvējat. Jūs darāt vienu, rādāt cilvēkiem vienu, bet sirdī esat citi. Jūs darināt garus lūgšanu pušķus, greznus tērpus, mīlat sēdēt goda vietās, sveicināties tirgus laukumos, būt cienītiem kungiem un dāmām, bet iekšā, domās jūs esat citādi.” Cilvēka patiesā domāšana agri vai vēlu parādās. Ārēji varbūt izskatās, ka cilvēks ir populārs, viņam ir daudz naudas, vara, viņš visu var atļauties, taču viss, ko viņš aiz sevis atstāj, ir posts, un viņa paša sirdī arī ir viens liels posts. Un tāpēc, ka viņam sirdīs ir posts, viņš rada apkārt postu. Bet ārēji apliecina sevi ar labdarību, ar lieliem ziedojumiem, ar skaļiem saukļiem, piemēram, politikā.

„Taukajā sejā spīd viņu aizplūdušās acis, tajās atspoguļojas viņu sirds domas.” (Psalms 73:7)

 Šeit tiek runāts tieši par tāda tipa cilvēkiem kā farizeji; par bagātajiem, kas uzkundzējas pār nabagajiem, aiz tādiem paliek tikai posts. Domas, kas ir tavā sirdī, ir redzamas tavā dzīvē jeb tavs domāšanas veids kļūst redzams pie tevis. Es personīgi esmu ļoti uzmanīgs pie cilvēka ārējā izskata. Tas atspoguļo cilvēka domas. Reizēm, arī kristiešu starpā, mēs dzirdam: „Mums galvenais ir sirds saturs un ne ārējais izskats.” Es uzskatu, ka izskatā ir pazīmes domāšanas veidam. Gadījumā, kad cilvēks bija ar Dievu un kalpoja un pēkšņi atgriezās atpakaļ pasaulē, man nevajag daudz skaidrot, taisnoties vai meklēt Rakstu vietas par to, jo tāds ir viņa sirds stāvoklis, tāds ir viņa domāšanas veids – cilvēks pieņem pasaules vērtības. Mums nav vizuāli jālīdzinās Jēzum, bet ir svarīgi, vai mūsu dzīve līdzinās Jēzus dzīvei. Es esmu par brīvu ģērbšanās stilu, bet, skatoties uz ārējo izskatu, īpaši acīm, un vārdiem, var redzēt, ko cilvēks domā. Man ir bijis gadījums, kad man zvana tuvs cilvēks, bet viņš nezina, ka viņa telefons zvana, es paceļu, ir klusums, un pēc brīža es dzirdu lamuvārdus, pāris strīdās un plīst trauki. Pirms mirkļa es abus redzēju dievkalpojumā un viss izskatījās kārībā, tomēr tajā brīdī parādījās viņu patiesais sirds un domāšanas stāvoklis. Vienmēr ir pazīmes, un mums jāseko līdzi savām pazīmēm, jo tās atspoguļo to, kā mēs domājam.

Kas notiek Latvijā? Lielveikaliem arvien pieaug peļņa. Interesanti, ka iedzīvotāju skaits samazinās, ražošana samazinās, bet peļņa aug, un tas atspoguļo to, kā tauta domā, kā domā tie, kas ir augšā, kā ar dažādiem manipulācijas līdzekļiem viņi panāk konkrētas lietas. Bet tauta bieži nedomā līdzi, tikai runā. Tādiem valstsvīriem, kuru tauta nedomā, ir labi un izdevīgi. Varbūt tu esi dzirdējis, ka mācītājam pārmet cilvēku kontrolēšanu? Bet vai kontrolētājs mācītu draudzi domāt? Svētīga tā tauta, kas prot domāt pareizi, un nolādēta tā tauta, kas neprot domāt. Cilvēku domāšanas veids ir redzams viņu ārienē un dzīvesveidā.

„Un vēl jāuzsver, ka šis mācītājs bija tiešām gudrs, ka viņš mācīja tautai īstas, dziļas un pareizas atziņas un bija domātājs, kas sacerēja daudzus sakāmos vārdus.” (Salamans mācītājs 12:9)

 Tu zini, kādēļ Salamans bija tik svētīts, kā neviens tajā laikā virs zemes? Viņš mācīja tautai dziļas atziņas un bija domātājs. Viņš bija domātājs, un tāpēc bija tik svētīts. Viņa domās bija Dieva vārds, un tas tā bija tik ilgi, kamēr viņš nesāka visām savām sievām celt elku altārus un pats pielūgt elkus. Cik svarīgi ir domāt! Kad ir runa par panākumiem un sasniegumiem, cilvēks netiek vērtēts pēc izcelsmes, bet pēc savas domāšanas. Visus sasniegumus var izmērīt domāšanā. Nav svarīgi, kur tu mācījies, kādi bija tavi vecāki, kāda bija tava bērnība, tas, protams, ietekmē tevi, bet nav noteicošais faktors tavā dzīvē, jo galvenais ir tas, kā tu domā, kā tu iemācies domāt. Smadzenes ir jātrenē, tāpat kā muskuļi, atmiņa un domāšana ir jātrenē. Personīgais laiks ar Dievu trenē domāšanu. Mācītājs varbūt kaut ko saka, bet vai tu pats domā līdzi? Vai tu saskaņo dzirdēto ar Dieva vārdu? Vai tu pārdomā savas ikdienas gaitas un to, kas notiek globāli? Vai tu salīdzini visu sev apkārt ar Bībeli?

Ir svarīgi domāt reāli. Donalds Tramps, ASV prezidents, labi pateica: „Jebkurā gadījumā mums nāksies domāt, tad kādēļ gan nedomāt ar plašu vērienu?” Tas ir ļoti pareizi, bet nevar aizmirst arī domāt reāli. Nevar aizmirst pārdomāt arī sliktāko variantu, citādi tu tam vari nebūt gatavs. Nav svarīgi, ko redz mūsu acis, jo mums ir jābūt gataviem dažādiem scenārijiem. Tu zini, kas ir reāla domāšana? Piemēram, šobrīd draudzē notiek telpu paplašināšanas remontdarbi. Tiek plānota zāle ar 1000 sēdvietām. Mēs nelūdzam: „Dievs, dod mums naudu. Dievs, nober no debesīm naudu.” Mēs katrs aprēķinām, cik mēs varam dot, rakstam solījumus, nopelnam un iedodam. Es domāju reāli un nevaru plānot telpas ar 2000 sēdvietām. Man kāds cilvēks nesen stāstīja, ka kāds cilvēks Ukrainā uzcēlis draudzi ar 10 000 vietām. Es jautāju, vai viņš piepildīs šīs telpas, un saņēmu atbildi, ka nekad. Viņš, acīmredzot, zināja šī cilvēka domāšanas veidu un zināja, ka viņš šo zāli nepiepildīs. Tā nav reāla domāšana, tā ir tāda utopija. Kad es Limbažos tikko kļuvu par mācītāju, draudzē bija astoņi cilvēki, pēc tam divdesmit. Es salasījos Jongi Čo grāmatas, ka ir jāplāno konkrēts cipars. Es tā arī ņēmu, kā viņš mācīja, un es uzliku mērķi un lūdzu Dievam, ka pēc gada mēs būsim 100 cilvēki draudzē, un draudze pulcēsies Limbažu sporta hallē. Limbažos ir 8000 iedzīvotāji. Es to apliecināju un visiem to pateicu, ka mums būs 100 cilvēki. Darīju tāpat, kā Jongi Čo. Viņam bija vajadzīgs pulkstenis, galds un krēsls, un viņš bija “stāvoklī” ar pulksteni, galdu un krēslu. Draudzes locekļi nāca pie viņa mājās skatīties, kur viņam ir visas šīs lietas, par kurām viņš teica, ka viņam jau tās ir. Viņš domāja, kā iziet no situācijas, un teica, ka ir garīgi “stāvoklī” ar šīm lietām. Visi smējās par viņu, bet pēc laika viņš tika pie šīm trim lietām. Kad pagāja gads, manā Limbažu draudzē bija par 2 cilvēkiem vairāk. Ir svarīgi saprast, ka vajag domāt reāli, cik liels darbs ir jāizdara, lai simts cilvēkus pievestu pie Jēzus. Es tajā reizē biju aptaurēts fanātiķis. Mums ir jālūdz par to, kas mums pašiem ir jāizdara, un Dievs pieliek klāt to, ko mēs nevaram izdarīt. Dievam ir vajadzīgs pamats, uz kā darboties. Lūk, tā ir reāla domāšana. Ideālisms aug proporcionāli tam, kā mēs attālināmies no problēmas un atsakāmies domāt reāli. Ideālisms ir slikts. Komunisti bija ideālisti. Viņi gribēja radīt ideālo pasauli. Tie, kas šodien ceļ globālo Eiropu, arī ir utopisti, ideālisti. Tam nav lemts piepildīties. Dieva vārds skaidri saka, ka nekādas ilgspēlējošas impērijas vairs nebūs. Būs tikai viena impērija, un tās galva būs viena – Jēzus. Kad cilvēks attālinās no problēmas, viņš joprojām apgalvo ideālo variantu, bet tam nav pamata. Reāla domāšana ir tad, kad tu apzinies reālo situāciju un cenu, kas ir jāsamaksā par risinājumu.

Ieteikums – domā ārpus noteikumiem, rāmjiem! Es vairāk runāju par kristīgām lietām, bet tas attiecas pilnīgi uz visu – biznesu, politiku, ģimeni, uz tavu raksturu. Ko nozīmē domāt ārpus noteikumiem? Es kā mācītājs Latvijas draudzēs redzu, ka cilvēki tic un sludina tā, kā ir lasījuši grāmatās, ka Dievs nāks, Latvijā būs milzīga atmoda un būs milzīga Svētā Gara darbība. Bet, lai tiešām mēs varētu to piedzīvot, lai tas varētu Latvijā notikt, ir jādarbojas ārpus noteikumiem. Ir kaut kādas vispār pieņemtas normas, kā cilvēki domā, kā visam ir jābūt. Mums jāsāk domāt ārpus šīm normām, pretējā gadījumā viss, kas mums paliks, būs tikai šīs normas. Ja tu vēlies normas, tev tās būs, ja, protams, tevi tās apmierina. Ja tevi apmierina maza draudze, maza mājas grupiņa vai savā biznesā nopelnīti pāris tūkstoši, vari pie tā arī palikt, bet, ja mēs runājam par ko lielāku? Latvijā ir ieviesies pieņēmums, ka šeit nevar plaukt un zelt privātie uzņēmumi, jo pastāv tikai globālie uzņēmumi. Ja tevi tas apmierina, tad domā pēc šiem standartiem. Ja tu gribi vairāk, tad sāc domāt plašāk, ārpus standartiem. Tas nenozīmē, ka vajag domāt ārpus likuma standartiem vai tamlīdzīgi, bet gan sabiedrības vispār pieņemtiem vai uzspiestiem domāšanas standartiem. Atceries, ka Salamans bija domātājs.

„Kā izdomāt mākslas darbus un tos izstrādāt zeltā, sudrabā un varā.” (2. Mozus 31:4)

Es „apbrīnoju” daudzus mūsdienu mākslas darbus, kurus es redzu, – tādus šķībus, greizus, nepareizus. Ko cilvēki tur saskata? Tā ir viņu psihe, viņu domāšanas veids, viņu iztēle, un tā viņi redz sevi, un tādu kroplīgu viņi redz pasauli. Zini to nenormālo abstrakto mākslu? Mēs bijām kādā Polijas viesnīcā, un tur bija glezna pie sienas, kaut kāds murgs. Skatījos, ka cilvēku sejas bija tādas abstraktas, un sānā attēlots loceklis, kurš vēl bija jāierauga, un man ir jājautā, kas cilvēkiem notiek galvā, kad viņi rada gleznas. DOMĀT nozīmē RADĪT. Napoleons Hills, amerikāņu Jaunās domāšanas kustības personālās attīstības grāmatu autors, ir teicis šādus vārdus: „No cilvēku domām ir iegūts vairāk zelta, nekā jebkad no zemes dzīlēm.” Tu vēlies savā dzīvē radīt kaut ko pozitīvu, labu? Domā pozitīvi, domā pareizi. Domā un mācies domāt. Mācies radīt, jo domāt nozīmē radīt. Dievs domāja, teica un tapa. Dievs radīja ar domu spēku.

„Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām.” (Kolosiešiem 3:2)

„Savas domas vērsiet uz augšu” – tur ir darbības vārds. Domāšana ir izvēle. Kādiem cilvēkiem viņu domas klejo, tās nevar saturēt. Tās domas ir trakas, galvā tiešām ir bardaks. No tā brīža, kad es pieņēmu Jēzus, esmu iemācījies kontrolēt bardaku savā galvā. Tās domas, kas nav derīgas un Dievam patīkamas, nogriez, un, kuras ir pareizas, tās turpināt attīstīt, pārdomāt. Domāt var iemācīties, un savu galvu ir iespējams savākt! Ja savāksi savu galvu, savāksi savu dzīvi.

„Mana sirds smeldza manās krūtīs, manas pārdomas lika iedegties ugunij manā dvēselē, un man bija jārunā ar savu mēli.” (Psalms 39:4)

Kāpēc Dāvidam smeldz sirds krūtīs? Kāpēc viņam dvēselē iedegusies emocionāla uguns? Viņa pārdomas lika iedegties šai ugunij. Tavas pārdomas liek dvēselē iedegties emocijām. Daudzi kristieši lūdz pēc Svētā Gara uguns, bet uguns iedegas no pareizām domām, kad tu pieņem un pārdomā Dieva domas. Nevis vienkārši saki, lai krīt Dieva uguns un tā visu paveiks, bet primārais visā ir doma. Sākot no radīšanas, līdz šim brīdim, svarīga ir domāšana. Bils Makartnijs, slavens sporta treneris, ir teicis: „Mentālais aspekts pret fizisko ir 4:1.” Mentālais ir psiholoģiskais aspekts jeb tavs domāšanas veids. Mentālais aspekts panākumos, sportā, jebkur pret fizisko ir 4:1. Ja tu esi sportists, tu domā, ka svarīga ir tikai fiziskā sagatavotība? Nē, ir svarīgs arī psiholoģiskais faktors. Ar šādu proporciju tu jebkuru bulli vari nogāzt, ja tev ir galva. Rullē uz priekšu un vada tas, kurš domā. Tev sekos armijas, ja tev būs pareiza domāšana. Lūk, kāpēc šis treneris ir slavens un viņa komanda uzvar. Viņš ir iemācījis savu komandu pareizi domāt.

„Taisni tāpēc manas domas mani mudina atbildēt, un taisni tādēļ esmu es iekšēji dziļi satraukts.” (Ījaba grāmata 20:2)

Ījabs bija ļoti satraukts, viņš gribēja jau mirt. Ījabs varēja būt mierīgs, ja viņš par to nedomātu. Tu vari neuztraukties, jo viss sākas nevis no nelaimes, bet no tā, kā tu uz to skaties. Viss sākas no tā, kā tu pieņem domas par to, ko tu redzi. Ja ir nomiris tuvinieks, tu pats izvēlies, cik ilgi sērot. Nebūtu pieklājīgi vispār nesērot, bet ne ilgi. Tāds bija Dāvids. Kad Dāvidam bija slims bērns, viņš gavēja, krita gar zemi, gulēja kā slims, neēda, nedzēra, bet, kad dēls nomira, tad vienā brīdī Dāvids sāka smaidīt, sāka dzert, ēst un priecāties. Kamēr Dāvidam bija slims bērns, viņš centās palīdzēt, tāpēc viņš sēroja un neēda, bet, kad dēls nomira, tur neko nevarēja mainīt. Kur sākas sēras? Galvā. Tāpēc ir svarīgi kontrolēt savu prātu! Tu pats nolem, kā tu jutīsies. Panākumus nevar sasniegt bez izjūtām, jo ir vajadzīga iekšēja degsme un uguns. Kur to dabūt? Tu tagad lasi ļoti vērtīgu sprediķi: tev nekur no ārpuses tas nav jādabū, tev nekas speciāli no debesīm nekritīs, tev vienkārši pareizi jāsāk domāt, un šīs domas tevī izraisīs pareizas emocijas un degsmi. Komunisti bija ļoti prātīgi – viņi lika cilvēku priekšā plakātus, uzrakstus, televīzijā izvērsa propogandu. Tā cilvēki arī sāka atbilstoši domāt un priecāties pa “saulaino” komunismu. Tu esi nabags, tev nekas nepieder, bet galvenais, ka tu esi saulainajā komunismā. Tas cilvēkiem tika ieskaidrots. Arī tagad tas tiek darīts. Mēs petīciju par kristīgajām un ģimenes vērtībām masu medijiem izsūtījām trīs reizes, bet neviens to nenopublicēja. Kāpēc draudze nav izdevīga globālistiem un šāda veida valdošajām elitēm? Jo mēs domājam un mācām cilvēkus domāt. Viņiem nevajag domājošus cilvēkus. Viņiem vajag tikai augstskolu beidzējus, kurus ielikt valstu globālajos posteņos. Visur augstskolas piedāvā sociālās zinības. Sociālās zinības, kas pamatā ietver genderismu. Vai vēl ir kas normāls, ko mācīties? Fašisma laikā skolās mācīja, ka ebrejs nav cilvēks un to, ka vāciešiem ir zilas asinis. Es gan filmās skatos, ka tās ir sarkanas tāpat kā visiem cilvēkiem. Vāciešiem iestāstīja, ka asinis ir zilas un viņi ir citādi, nekā citi cilvēki, un viņiem ir jāvalda pār visu pasauli. Vācu skolās apzināti audzināja nākamos vadītājus un posteņu ieņēmējus. Līdzīgi notiek arī šodien, bet tas, ko mums pasniedz, ir kaut kas cits. Tas formē domāšanu, un cilvēki tad tādi arī staigā. Paldies Dievam, ka tu vari mācīties domāt pats!

„Visi, kas esam pilnīgi, turēsim tādas domas, un, ja jums kādā lietā ir citas domas, tad arī to Dievs jums atklās.” (Filipiešiem 3:15)

Ko nozīmē “turēt domas”? Strādāt pie domām! DOMĀŠANA IR DARBS! Es lasīju par kādu atgadījumu, kur kāds cilvēks meklēja ļoti veiksmīgu uzņēmumu. Viņam izrādīja iestādi, rādīja kabinetus un iepazīstināja ar darbiniekiem. Tur bija viena istaba bez mēbelēm, un pie loga krēslā sēdēja sieviete, kas skatījās ārā pa logu. Viņa bija viena no priekšniecēm. Apmeklētājs jautāja, ko viņa tur dara. Viņa domāja, un viņai par to maksāja! Kāpēc šī kompānija bija tik veiksmīga? Viņi domāja un atbalstīja domāšanu. Viņi pat speciāli maksāja algu cilvēkam, kurš domāja to, ko viņiem vajag izdomāt. Vai tev gribās vairāk laika veltīt personīgam laikam ar Dievu, ar sevi un pārdomām? Cilvēks, kurš velta laiku ne tikai pātaru noskaitīšanai, bet arī pārdomām, būs daudzkārt veiksmīgāks. 100% katrs, kurš ir kaut ko sasniedzis, ir domātājs. Citādi nevar būt. Iedod bomzim miljonu, un viņš pēc nedēļas atkal būs bomzis. Miljonāram atņem viņa miljonus, un pēc kāda laika viņš atkal būs miljonārs, jo tāds ir viņa domāšanas veids. Alberts Einšteins ir teicis: „Domāšana ir smags darbs. Lūk, kāpēc tik maz ar to nodarbojas.”

Kad Džons Maksvels kļuva par mācītāju, viņš pabeidza koledžu un tikko bija apprecējies. Viņam uzticēja vadīt draudzi. Tajā ciematā, kurā viņš dzīvoja, bija viens veikals, baznīca un 14 mājas. Tas bija 1969. gads, kad cilvēkus palaida kosmosā un nosūtīja uz Mēnesi. Maksvels bija tikko no skolas sola, pozitīvs domātājs, progresīvs cilvēks. Viņš sagatavoja sprediķi par cilvēku kosmosā un runāja to draudzē, par to, ka cilvēks ir spēris kāju uz Mēness, viss notiek, mēs varam. Draudze neuzņēma viņa vārdus un izturējās pret viņu dīvaini. Kāds draudzes loceklis pasauca viņu un teica: „Ja Dievs gribētu, lai cilvēks būtu uz Mēness, Viņš pats viņu tur aizsūtītu.” Lūk, neprogresīvs domāšanas veids. Ir jāstrādā pie domāšanas, lai mainītos tavs virziens un mainītos tava dzīve! Kā arī, lai mainītos cilvēki tev apkārt un mainītos valsts. Paskaties uz dažu labu politiķi. Tu skaties, ko kādi politiķi runā, un tu domā, vai viņš tiešām ir domājis, pirms visu runājis.

„Un viņos cēlās domas par to, kurš no viņiem ir pats lielākais. Bet Jēzus, zinādams viņu sirds domas, paņēma bērnu un nostatīja to Sev blakus.” (Lūkas 9:46-47)

Kā var izmainīt domāšanu? Viņi domāja, ka kāds no viņiem ir lielāks, kāds ir mazāks. Jēzus to redzēja un mācīja viņus. Domāšanas veidu var izmainīt mācoties! Klausoties, kā tevi māca pareizi domāt, darot pareizas lietas. Ar mācīšanos ir jāstrādā. Galva ir jāārstē ar mācīšanos.

„Cik augstākas debesis ir pār zemi, tik augstāki ir Mani ceļi pār jūsu ceļiem un Manas domas pār jūsu domām.” (Jesajas grāmata 55:9)

Dieva domas ir augstākas par mūsu domām, tāpēc mums prātā ir jābūt Dieva vārdam. Mācies no galvas Rakstu vietas, apliecini un pārdomā tās. Arī Dāvids, gan ceļoties, gan gulēt ejot, pārdomāja Dieva baušļus. Lūk, tāpēc ļoti svarīgi ir neizlaist nevienu dievkalpojumu, mācīties Bībeles skolā un izmantot ikvienu iespēju, ko sniedz draudze. Pirms ikvienas darbības, kura tev ir jāveic, vai problēmas, kura jāatrisina, pārdomā, ko par to saka Dievs.

„Lai tādas domas ir tālu nost no mums, ka mēs saceltos pret To Kungu [..]” (Jozuas grāmata 22:29)

Nogriez domas, kas saceļas pret Dieva vārdu Bībelē! Vai zini, kā es atmetu smēķēšanu? Tas Kungs mani izglāba un atbrīvoja no narkotikām vienā mirklī, taču smēķēšanas atkarība man vēl palika. Tomēr Viņš man iemācīja domāt caur kādu vīru, kurš man teica, ka man jāizmaina sava domāšana. To es dzirdēju pirmo reizi un pamazām sāku trenēt savu domāšanu, tāpat kā sportists savu ķermeni, līdz arī fiziski uzveicu šo atkarību. Un tas jau arī bija tas Dieva spēks, kas man iemācīja pareizi domāt un psiholoģiski sevi pareizi noskaņot. “Beigas ir tas moments, kad tu pārstāj domāt,” ir teicis Edvards De Bono (Edward De Bono). Domā Dieva domas, kas ir izpaustas Dieva vārdā!

„Cik augstākas debesis ir pār zemi, tik augstāki ir Mani ceļi pār jūsu ceļiem un Manas domas pār jūsu domām.” (Jesajas grāmata 55:9)

Mēs atkal nonākam pie secinājuma, ka nav nekā svarīgāka, spēcīgāka un populārāka par Bībeli, kas ir Dieva domas, izteiktas vārdos. Ja es domāju Dieva domas, tās manī rada ko jaunu un dod spēku augt. Tu vari vienkārši sēdēt dievkalpojumā vai vienkārši lasīt Bībeli, un tas ar laiku tevī radīs spēcīgas pārmaiņas – tev mainīsies domāšana. To varam nosaukt arī par pozitīvo zombēšanu. Dievs ir ļoti labs un domā par tevi svētības pilnas domas. Atliek tikai pieņemt šīs domas un dzīvot svētītu dzīvi, un nest svētību citiem.

Vai tu bieži pārdomā savu pagātni? Ko Dievs par to saka?

„Tu labprāt kavējies domās pie savas jaunības laika netiklības, kad ēģiptieši taustīja tavu stāvu un spaidīja tavas jaunavīgās krūtis.” (Ecehiēla grāmata 23:21)

To Dievs saka tautai, kura ir atkritusi no Viņa un aizvesta gūstā. Kur bija viņu problēma? Viņi kavējās atmiņās. Viņi gribēja atpakaļ uz vietu, kur bija sīpoli, gaļa un loki. Tāpat arī mums nāk prātā šādas emocionālas atmiņas. Bet tev taču, draugs, ir galva! Kāpēc Lata sieva kļuva par sālsstabu? Jo viņa lūkojās atpakaļ. Neskaties uz savu netiklo pagātni, domā, kas ir labs un tīkams nākotnē. Plāno, lūdz, slavē! Tas, par ko tu domāsi, arī piepildīsies tavā dzīvē. Tu nevari izmainīt savu dzīvi vai kādus apstākļus ar to pašu domāšanu, kas tev bija līdz šim. Kā piemēru varu minēt ikvienu mājas grupas vadītāju, kuram pašam ir jāsāk mainīt savu domāšanu, un tad arī grupa augs. Dzirdēju kādu stāstu, ka tad, kad tikko bija parādījies internets, Dieva vīri bija lūguši, lai Svētais Gars ieiet internetā. Bet tikai tad, kad tu nošēro draudzes video, tad Svētais Gars ieiet internetā. Pats no Sevis Viņš tur neieies. Draugs, mainīsim domāšanu, nekavēsimies pagātnē!

„Cilvēks iekļūst kā valgā, ja viņš pārsteidzīgi apsola svētas lietas un tikai pēc solījuma apdomājas.” (Salamana pamācības 20:25)

Pārdomā, pirms pieņem kādu lēmumu. Es reizēm kādā nopietnā lietā uzreiz nedodu cilvēkam atbildi. Kāpēc? Lūgšanu kambarī es to pārdomāju, līdz iegūstu pārliecību par savu lēmumu, apsolīt vai neapsolīt. Reizēm apsolu uzreiz, taču nopietni lēmumi ir jāpārdomā. Taču tas arī nenozīmē, ka vienmēr nav jādod konkrēta atbilde. Cilvēki nekad nesasniedz to, ko nevar iedomāties izdarām. Nu, ņemsim par piemēru mūsu telpu paplašināšanu. Nebūtu jēgas to darīt, ja mēs paši neapzinātos, ka mums šīs telpas būs jāpiepilda ar 1000 cilvēkiem. Mums ir jāiztēlojas, kā mēs to darīsim.

Atceros tos laikus, kad biju narkomāns un man bija vajadzīgas ārsta receptes, lai iegādātos tabletes, kas bija nepieciešamas, lai izgatavotu narkotiskas vielas. Sēžot rindā pie ārsta, es iztēlojos (biju salasījies parapsiholoģiju), kā es ieiešu, palūgšu recepti un kā ārsts man to izrakstīs. Un viss notika tā, kā biju iztēlojies. Pat pagānam un narkomānam kaut kādā veidā pareizi principi par domāšanu darbojas, kur nu vēl Dieva bērnam, kura galvā ir radošais Dieva vārds! Ir jāpārdomā pats process, ne tikai jāsapņo par lielo mērķi. Ja tu gribi patiešām palīdzēt draudzes remontdarbos, vispirms iztēlojies, ko tu varētu darīt. Pārdomā, kā tu atrodi tam laiku, kā brauc augšā ar liftu, kā nes ķieģeļus. Citi draudzes cilvēki bija tik sirsnīgi strādājuši, ka pat siltuma trubu bija sazāģējuši. Bet nekļūdās tikai tas, kas neko nedara. Tātad cilvēks nekad nesasniedz to, ko viņš nav iepriekš pārdomājis. Un mēs varam, jo „es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru”.

Negatīvas domas ir garīgs vīruss, pret ko ir jācīnās. Tās nepārtraukti, kā kara laukā bombardē mūsu prātus. Mūsu galvā ir jābūt šķirotavai. Bīstami ir tad, kad neprotam atšķirt domas, kuru domu pieņemt, kuru nē.

„Es paļaujos uz jums ticībā Tam Kungam, ka jūs nepieņemsit svešas domas, bet tas, kas jūs sajauc, saņems sodu, lai būtu kas būdams.” (Galatiešiem 5:10)

Svarīgi ir uzturēties pareizā sabiedrībā, draudzē, un nepieņemt svešas domas, kuras nav dievišķas. Tiem, kuri ir precēti ar neticīgo, ir grūti dzīvot, jo bieži jādzird partnera negatīvās domas. Taču labā ziņa ir tāda, ka mums ir Svētā Gara spēks domāt pareizi un šķirot savas domas.

Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.” (Filipiešiem 4:7)

Tev ir spēks domāt pareizi, virzīt savu domāšanu uz augšu un līdz ar to pieņemt pareizus lēmumus, jo tevī ir Svētais Gars.

Ne ka mēs paši no sevis būtu spējīgi ko labu domāt; bet, ja esam spējīgi, tad tas ir no Dieva [..]” (Korintiešiem 3:5)

Pastāstīšu stāstu par cilvēku, kurš kļuva par pasaules čempionu rodeo sportā. Līdz tam viņš bija amatieris. Viņam blakus dzīvoja tā brīža pasaules čempions rodeo, ar kuru viņš sadraudzējās, un kurš viņam piedāvāja palīdzēt kļūt par čempionu. Šis amatieris piekrita sadarboties, un pirmā lieta, kas viņam mācību procesā bija jāizdara, bija jāatstāj diletanti. Pēc tam, pirmajā nodarbībā, viņam par pārsteigumu, čempions iedeva izlasīt kādu grāmatiņu. Cilvēks diezgan neapmierināts aizgāja mājās, bet izlasīja to. Pēc nedēļas viņam tika iedota cita grāmatiņa, un vēl pēc nedēļas cita. Pagāja laiks, tika izlasītas daudzas grāmatas. Cilvēkam jau likās, ka viņš ir aizmirsis jāt ar bulli. Taču kā nākamo uzdevumu viņam iedeva klausīties ierakstus. Tikai pēc tam viņš sāka trenēties uz manekena buļļa. Treneris nepārtraukti skaidroja šim cilvēkam, ka svarīgāk ir tas, kas ir galvā, nekā praktiskās iemaņas. Bullis vispirms jāiejāj domās jeb garīgi. Vai zini, cik grūti ir izmainīt savas nepareizās iemaņas jeb ieradumus? (Daudz gadu jau ir pagājuši, bet es joprojām spiežu nepareizo taustiņu, lai uz datora klaviatūras uzspiestu garumzīmi, jo agrāk bija cita tastatūra.) Šim cilvēkam bija jāizvēlas savs čempions un jāseko viņam. Pēc laika viņš pats kļuva par pasaules čempionu rodeo, pateicoties tam, ka viņš izmainīja savu domāšanu. Es šo piemēru nestāstu, lai tu kļūtu par rodeo čempionu, bet kļūtu par čempionu Dieva lietās.

Kā jūs jau lasījāt manā dienas citātā, man sirdī ir izmainīt Latviju, reāli īstenot mūsu tautas himnu dzīvē. Un, kad es to tā dziļi pārdomāju, es saprotu un ticu, ka tas ir iespējams, kā minimums, izdarot visu no savas puses.

Mazgā savu sirdi no ļaunuma, Jeruzāleme, ka topi glābta! Cik ilgi tevī mājos nelietīgas domas?” (Jeremijas 4:14)

Bezdievis lai atstāj savu ceļu un ļaunprātis savas domas un lai atgriežas pie Tā Kunga, ka Tas par viņu apžēlojas, un pie mūsu Dieva, jo Viņš ir bagāts žēlastībā.” (Jesajas 55:7)

Nožēlosim savus grēkus par savām negatīvām domām un mainīsim tās. Pirms jebkurām darbībām sāksim sekot līdzi savām domām, tad nebūs jāpieviļas. Atzīsim katrs savu sfēru, kurā mēs esam nepareizi domājuši, kas nav bijis saskaņā ar Dieva gribu. Apustuļu darbos bija burvis Sīmanis, kurš redzēja Pēteri sludinām un brīnumus darām. Viņš piesolīja Pēterim naudu apmaiņā pret šo spēku. Pēteris viņam atbildēja: „Tāpēc atgriezies no šī ļaunuma un lūdz To Kungu, vai šī tavas sirds iedoma tev nevarētu tikt piedota.” (Apustuļu darbi 8:22) Arī Dāvids ļoti bieži domāja. Par to liecina daudzi psalmi.

„Cik dārgas man ir Tavas domas, ak, Dievs.” (Psalms 139:17)

„[..] kad es Tevi pieminu, apguldamies un par Tevi domāju uzmozdamies.” (Psalms 63:7)

Aicinu tevi pārdomāt savas domas. Zini, ja tu neizmainīsi visas nepareizās domas, tad problēma, kas tev ir tagad, turpināsies un augs vēl lielāka. Sāc to darīt jau šodien!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Mācies domāt!” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija