Vairāk nekā triju gadu laikā, 
kopš Maira ir sākusi ticēt Dievam un par savām garīgajām mājām uzskata draudzi “Kristus Pasaulei”, viņas dzīve ir izmainījusies līdz nepazīšanai. Kādreiz nerunīgā un noslēgtā jaunā sieviete ir kļuvusi atvērta un kalpo cilvēkiem. Tieši draudzē Maira ir izcīnījusi uzvaru pār depresiju, pašnāvības domām un kaitīgajiem ieradumiem. Par to, kā tas notika, viņa stāsta:
“Audžuģimenē, kur mani pieņēma, kad man bija četri gadi, īstu mīlestību es nesajutu. Arī skolā vienaudži mani atstūma un attiecības ar viņiem veidojās sarežģītas. Man bija grūti kontaktēties ar pārējiem, visu laiku likās, ka cilvēki mani aprunā. Kad nāca pusaudžu gadi, es sāku sevi neieredzēt, pat ienīst. Vēlāk, kad jau biju pieaugusi un dzīvoju patstāvīgi, manā dzīvē ienāca alkohols un kompānijas. Draugos, īpaši vīriešos, meklēju to mīlestību, kas man pietrūka bērnībā. Grādīgie dzērieni man palīdzēja atraisīties un tad man bija vieglāk kontaktēties ar cilvēkiem. Citādi es visu laiku biju noslēgta un sēdēju, ierāvusies stūrīti.
Mani bieži vajāja pašnāvības domas. To dēļ vairākas reizes nonācu pat slimnīcā. Reiz izgāju uz ceļa ar domu, lai mani nobrauc mašīna. Arī rokas man ir vienās rētās un nācās taisīt operāciju, lai atjaunotu kustību spēju pirkstos.
Bērnībā man neviens par Dievu nestāstīja, tomēr iekšēji es visu laiku zināju, ka Viņš ir, un man bija bijība pret Dievu. Zināju, ja darīšu ko sliktu, to pašu dzīvē saņemšu atpakaļ. Pansionātā, kur es strādāju, kādai kolēģei bija vīrs, kurš apmeklē draudzi “Kristus Pasaulei”. Viņš man “feisbukā” uzrakstīja, stāstot par Dievu, un aicināja uz draudzes pasākumiem. Es ilgi izdomāju dažādus iemeslus, lai nebrauktu uz draudzi, tomēr beigu beigās aizbraucu uz dievkalpojumu Rīgā. Jau no pirmajām reizēm man iepatikās šie dievkalpojumi. Dievs man jau pirmajā reizē pieskārās tā, ka visu laiku nosēdēju raudādama. Dievkalpojuma beigās atdevu savu sirdi Jēzum un pieņēmu Viņu kā savu Kungu un Glābēju.
No alkohola atkarības Dievs mani atbrīvoja uzreiz, tikko ienācu draudzē un mājas grupiņā. Ar smēķēšanu cīņa bija ilgāka. Kaut arī ļoti vēlējos to atmest, allaž, tiklīdz bija kādi pārdzīvojumi, kritu atpakaļ. Taču mājas grupiņas cilvēki un arī es pati daudz lūdzu, lai Dievs mani atbrīvo no šīs atkarības. Tagad jau labu laiku es nesmēķēju vispār, arī grūtos brīžos neizvēlos cigaretes. Arī pašnāvības domas aizgāja pamazām, daudz lūdzām un arī pati stāvēju šīm domām pretī, līdz tās aizgāja pavisam, apliecinot Bībelē rakstīto, ka caur Jēzu Kristu mēs esam brīvi no visas tumsas. Nu es varu droši un pārliecināti kontaktēties ar cilvēkiem bez alkohola “palīdzības”. Savās problēmās paļaujos tikai uz Dievu un tagad jūtos ļoti labi. Kalpoju draudzē un stāstu cilvēkiem par to, ko Dievs ir darījis manā dzīvē.
Cilvēkiem, kuri ir depresijā un kuri neredz izeju no savām problēmām un bezcerības, es iesaku sākt skatīties draudzes “Kristus Pasaulei” dievkalpojumus un cilvēku liecības internetā, pašam atnākt klātienē uz draudzi un atvērt savu sirdi Dievam. Viņš ir brīnišķīgs un spēj izmanīt pilnīgi visu tavā dzīvē!”
Mairas Cepiņinas liecību pierakstīja Artūrs Danenbaums
