Vitālijs ir dzīvespriecīgs, pozitīvi domājošs puisis,
kurš jau vairākus gadus ir uzticams draudzes “Kristus Pasaulei” dalībnieks un aktīvs kalpotājs. Diezgan ilgu laiku viņam bija grūtības finansu jomā, taču pavisam nesen Dievs viņu svētīja ar labu darbu.

Pēc profesijas Vitālijs ir celtnieks, bet, kad būvniecības nozari skāra ekonomiskā krīze, viņam bieži vien neizmaksāja algu. Kaut arī jaunais vīrietis vairākas reizes mainīja darbavietas, viņa finansiālais stāvoklis vēl vairāk pasliktinājās. „Realitāte bija tāda, ka gadiem ilgi man nebija nedz stabila darba, nedz pastāvīgas algas, tāpēc pieņēmu visus gadījuma piedāvājumus strādāt uz laiku un pēc tam meklēju iespēju nopelnīt citur”, stāsta Vitālijs.

Grūtības darbā ietekmēja arī viņa personīgo dzīvi. Vitālijs nespēja samierināties ar domu, ka nevar nodrošināt iztiku savai sievai un meitai. Reizēm uzjundīja domas, – ja jau viņš nav spējīgs apgādāt ģimeni, ko tad viņš var vispār? Sieva Evita gan šajā laikā visādi uzmundrināja un morāli atbalstīja savu vīru.

Par to, lai Dievs sakārtotu Vitālija finanšu jomu, regulāri lūdza gan puiši viņa mājas grupā, gan arī ģimenē. Vitālijs stāsta: „Kādu reizi mācītājs sludināja vispārzināmu Dieva principu: vispirms ir jāuzklāj Tā Kunga galds un jāparūpējas par Dieva valstību, un tad Viņš gādās par mūsu vajadzībām. Es izdarīju izvēli vadīties pēc šī principa.”

Tā Vitālijs nolēma iesaistīties draudzes un mājas grupas kalpošanā, cik vien spēja. Viņš ne tikai disciplinēti katru dienu 2 stundas lūdz Dievu, bet ir arī vairāku draudzes teātra iestudējumu režisors, spēlē bungas slavēšanas kalpošanā, kopā ar ģimeni apmeklē katru Bībeles un Līderu skolu, iesaistās evaņģelizācijā, labprāt tiekas ar draugiem un aicina viņus uz draudzes pasākumiem. Lielu daļu sava laika Vitālijs velta kalpošanai Dievam.

Laikā, kad Vitālijs arvien aktīvāk iesaistījās draudzes dzīvē, Dievs pavisam negaidīti atbildēja uz viņa vajadzību pēc labi apmaksāta darba. Kāds sens paziņa, ar ko kopā viņš pirms vairākiem gadiem bija strādājis par elektromontieri, atcerējās par Vitālija darba prasmēm un oktobrī viņu uzmeklēja. Šis bijušais kolēģis tagad bija atvēris savu firmu, meklēja uzticamus darbiniekus, un uzreiz piedāvāja Vitālijam pastāvīgu brigadiera vietu. „Tas bija darbs, no kā nevarēju atteikties. Mana alga uzreiz pieauga par 70% mēnesī,” priecīgi atceras Vitālijs.

Šobrīd Vitālija ģimenei nekā netrūkst, un viņi var atļauties iegādāties arvien vairāk labu lietu. Draugi un tuvinieki novērtējuši, ka Vitālijs ir vīrs, kurš rūpējas un gādā par savu ģimeni. Arī savā darbā un kalpošanā viņš visu izdara līdz galam. Viņš pats par to ir pateicīgs Dievam, uzsverot, ka Tas Kungs piepilda Savus apsolījumus, paliek nemainīgs, uzticams un nepametīs savu bērnu, kad tas darīs Dieva prātu. „Mani ienākumi ir pieauguši, un esmu sapratis, ka ar Dieva žēlastību, esot Viņa gribā,  esmu iemantojis šo  darbavietu.” Salīdzinot ar agrāko laiku, Vitālijs apzinās, ka tagad pats sievai var būt par stipro plecu. „Negribu apstāties pie 70% algas pieauguma, ne arī pie līdzšinējās kalpošanas. Vēlos ar savu dzīvi pozitīvi ietekmēt citus, un aicinu ikvienu likt Dievu un nodošanos Viņam par prioritātēm savā dzīvē , lai ļautu Viņam pilnā mērā parūpēties arī par mūsu vajadzībām”, uzsver Vitālijs.

Vitālija Lucas liecību pierakstīja Rihards Krūkliņš un Artūrs Danenbaums