Sabīne ir jauna meitene, kura daudzus gadus vienaudžu vidū ir jutusies apkaunota un atstumta,
tādēļ viņas dzīvē bija ienākušas dusmas un nepiedošana. Sākot apmeklēt draudzi “Kristus Pasaulei” un iepazīstot Dievu, viņa ir ieguvusi sirds mieru, piedošanu un spējusi atjaunot attiecības.

Sabīne atceras skolas gadus: “Man ir māsa, kura bija ļoti gaidīts bērns, vienmēr mīlēts un ļoti lutināts, jo mammai ilgi nebija izdevies palikt stāvoklī. Līdz ar to māsa bija diezgan egoistiska un brīžiem bezatbildīga. Viņa bieži rīkojās, nedomājot par citiem un nerēķinoties ar iespējamām sekām.”

“Mamma kopš bērnības mums ar māsu vienmēr mācīja turēties kopā. No vienas puses tas mūs ļoti satuvināja, bet no otras, – ikviena kļūda, ko pieļāvām, skāra mūs abas. Piemēram, pamatskolā māsu bieži apcēla par viņas apaļīgumu, un klasesbiedri ķircinoties uzdeva jautājumu, – vai tu esi stāvoklī? Viņa jokodamās reiz atbildēja, ka tā patiešām ir. To dzirdot, kāds no pedagogiem uzrakstīja iesniegumu bāriņtiesai, un mēs abas nonācām krīzes centrā.” Tas atstāja sekas uz Sabīnes dzīvi, jo pēc tam viņu skolā apmeklēja policija, lai pārliecinātos, ka meitene nekavē stundas. Līdz ar to klasesbiedri sāka vairīties no Sabīnes sabiedrības un nevēlējās ar viņu draudzēties. Sabīne jutās atstumta un nepieņemta, tādēļ visā notikušajā vainoja māsu.

Tāpat māsa ik palaikam mēdza apzagt mammu, lai naudu tērētu savām kaprīzēm un atkarībām, kas arī sāpināja Sabīni.

Vēlāk mamma smagi saslima ar audzēju. Māsa bieži devās ārpus mājas, lai uzdzīvotu un lietotu narkotikas, lai gan zināja, ka mamma stipri pārdzīvoja viņas prombūtni. Tas lika Sabīnei vēl vairāk dusmoties uz māsu, un viņu attiecības pasliktinājās. Arī pēc mammas nāves māsas dzīves uztvere nemainījās, un viņa turpināja sagādāt nepatīkamus pārdzīvojumus gan Sabīnei, gan abu līdzcilvēkiem.”

“Bija ļoti daudz situāciju, kurās jutos bezspēcīga notiekošā priekšā. Mēs bieži strīdējāmies, bet es nespēju viņu pārliecināt būt apdomīgākai un nedzīvot vienam mirklim. Viņa manī neklausījās un iebildumus neņēma vērā. Es ļoti bieži dusmojos uz viņu, stipri ienīdu un nespēju māsai piedot, līdz brīdim, kad sāku iepazīt Dievu un apmeklēt draudzi.

“Uz kādu no dievkalpojumiem mani uzaicināja sieviete, ar kuru pirms tam biju iepazinusies vasaras nometnē. Atnākot uz mājas grupu, es jutos beidzot pieņemta un uzklausīta. Man ļoti iepatikās tur uzturēties un pavadīt laiku kopā ar šiem cilvēkiem. Biju ieguvusi jaunus un patiesus draugus. Te es iepazinu Dievu un, lasot Bībeli, sapratu, ka līdz šim esmu dzīvojusi nepareizi, un man māsai ir jāpiedod, lai arī cik grūti tas nebūtu.”

Pieņēmu lēmumu Dieva spēkā piedot, un mūsu savstarpējās attiecības no tā brīža ir sākušas uzlaboties. Katru reizi kad viņu satieku, stāstu par Dievu un aicinu sev līdzi uz dievkalpojumiem, lai arī viņa varētu kļūt brīva no atkarībām, izlaidības un spētu sakārtot savu dzīvi.

Manī vairs nav dusmu un nepiedošanas, kas darīja dzīvi tik neciešamu. Tagad man ir īsti draugi, mērķi un plāns turpmākai dzīvei. Jēzus Kristus ir palīdzējis man, un es vēlos palīdzēt citiem, lai arī viņi varētu iepazīt Dievu.”

Sabīnes Zemītes liecību pierakstīja Līga Paņina