Šis ir pēdējais dziedināšanas dievkalpojums šogad un daudzi cilvēki draudzē redzami pirmo reizi. Viņi nākuši, lai saņemtu palīdzību no Dieva gan savai veselībai, gan arī citām problēmām dzīvē. Skan slavēšanas dziesma, kurā ir vārdi „Dievs ir viss, kas vajadzīgs!”. Pēc tam mācītājs Mārcis Jencītis sāk savu svētrunu „Patiesība darīs tevi brīvu!”
„Dievs ir labs! Viņš ir Patiesība, Ceļš un Dzīvība. Un nav cita ceļa, kā vienīgi Jēzus Kristus”, saka mācītājs. „Mēs tikko dziedājām „Dievs ir viss!”, bet vai tu saproti, ko tas patiesībā nozīmē? Ir viegli dziedāt, bet grūti to darīt!”
„Un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” Jāņa 8:32
Dievs ir viss, kas mums ir vajadzīgs, bet Dievs mūsu dzīvē var būt Dievs tikai tad, kad arī mēs atdodam Viņam sevi visu!
Dažādi uzskati valda attiecībā uz to, kādam vajadzētu būt dziedināšanas dievkalpojumam. Daudzi nāk uz šiem dievkalpojumiem, lai saņemtu atbildi tikai kādai atsevišķai problēmai, kas, salīdzinājumā ar mūžību, patiesībā ir niecīga. Daudziem nepatīk, ka runā par grēku, elli un pilnīgu sevis nodošanu Dievam. „Mārci Jencīti, mēs šoreiz esam atnākuši uz dziedināšanas dievkalpojumu, nestāsti mums par upuri, nodošanos un atgriešanos no grēkiem. Tikai aizlūdz par mums, pabrauki slimo vietu, lai ātrāk varam doties mājās. Mēs nokavēsim autobusu,” – tā, nedaudz ironizēdams, mācītājs uzmin diezgan daudzu dziļākās domas un attieksmi. Vērojot dažu klātesošo reakciju zālē, dīdīšanos un skatīšanos pulkstenī, mācītājs zina, ka tā tas arī ir. „Ne jau Mārcis Jencītis tevi dziedina, bet patiesība. Ja vien tu iepazīsi Patiesību, Jēzu, tad Viņš darīs tevi brīvu! Vai tev pietiek ar niecīgu Dieva pieskārienu un īslaicīgu dziedināšanu? Es šodien gribu tevi ievest tajā vietā, kur ir dziedināšana un pārpilnība. Vai tu nevēlies visu to, ko tev grib dot Dievs? Mūžīgo dzīvību? Pilnīgu svētību, ko tev grib dot Dievs? Vieta kur ir svētība un apsardzība, pilnīgs Dieva „pārklājums”, vieta, kur nav posts un nabadzība, bēdas un slimības, ir tā vieta, kur tu esi uz 100% nodevies Dievam. Ja mēs vēlamies, lai Dievs būtu viss mūsu dzīvē, tad Viņš grib, lai arī mēs no savas puses atdodam Viņam 100% sevi visu.
„Vai nebūtu labāk, ja es sludinātu tikai rakstu vietas par dziedināšanu un mēs visi pēc dievkalpojuma dotos mājās smaidīgām sejām?” – jautā mācītājs. „Tomēr Dievs saka, ka nebūtu gan labāk. Jā, Viņš vēlas mūs dziedināt, taču vēl vairāk Viņš vēlas tevi pašu. Viņš vēlas, lai mēs iemantotu mūžīgo dzīvību”.
Mācītājs stāsta par kādu dziedināšanas dievkalpojumu Durbē, kur viņš kalpoja pirms vairākiem gadiem. „Dievkalpojumi bija vairākas dienas pēc kārtas. Sludināju savu mūžīgo tēmu par četriem punktiem, kurus man deva Dievs tajā dienā, kad atgriezos”, stāsta mācītājs Mārcis Jencītis. „Tātad, – lūgšana, Bībele, draudze un kalpošana. Bija vairākas tantes, kuras saņēma dziedināšanu jau pirmajā vakarā. Viņas atstāja savus kruķus un dejoja par godu Dievam, lai gan daudzus gadus nebija varējušas normāli staigāt. Tomēr nākamajā dievkalpojumā viņas atkal bija klāt ar kruķiem, spieķiem un sāpošām kājām. „Kā tad tā! Jencītis, šarlatāns, mums nepalīdzēja”, – viņas teica. Bet kas tad ar viņām notika iepriekšējā vakarā, kad viņas dejoja un lēkāja kā stirnas? Kāpēc viņas tik ātri pazaudēja savu dziedināšanu? Jautāju viņām: „Vai jūs Dievu pielūdzāt šorīt? Bībeli lasījāt?” „Nē”, skanēja atbilde. Bet es taču visu šo laiku sludināju par četriem punktiem!” – saka mācītājs. „Tu iepazīsi patiesību un patiesība darīs tevi brīvu. Bet patiesība ir kaut kas, ko mēs negribam dzirdēt. Ne vienmēr tas, ko mums saka Dievs, ir patīkams. Mēs tūlīt pēc lūgšanas un roku uzlikšanas ņemam savus kruķus, savus vecos mēslus atpakaļ un esam tādi paši, kā līdz šim. Tomēr tik ilgi, kamēr šajā vietā sludinās patiesību, tik ilgi šajā vietā būs Dievs un Viņa klātbūtne. Tikai Viņa klātbūtnē mēs iegūstam savu dziedināšanu un brīvību. Viņa klātbūtnē mēs kļūstam par kaut ko no nekā!”
Debesu valstība līdzinās tīrumā apslēptai mantai, ko cilvēks atrada un paslēpa, un, priecādamies par to, noiet un pārdod visu, kas tam ir, un pērk šo tīrumu. Vēl Debesu valstība līdzinās tirgotājam, kas meklēja dārgas pērles. Un, atradis vienu sevišķi dārgu pērli, nogāja un pārdeva visu, kas tam bija, un nopirka to. Vēl Debesu valstība līdzinās tīklam, izmestam jūrā, kas savilka visādas zivis. Un, kad tas bija pilns, tad viņi to izvilka malā, nosēdās un labās salasīja traukos, bet sapuvušās izmeta laukā. Tā tas būs pasaules pastarā galā: eņģeļi izies un atšķirs ļaunos no taisnajiem un tos metīs degošā ceplī, tur būs kaukšana un zobu trīcēšana. Mateja 13:44-50
Dieva valstība ir bez kompromisiem. Mēs to varam iegūt tikai tad, ja atstājam visu, kas mums ir. Mēs reizēm pārmetam Dievam: „Kāpēc mums Latvijā neiet? Kāpēc tieši ar mani notika tā, kā notika. Kāpēc tieši man ir slimas aknas, nieres un sirds?” „Dievs ir taisnīgs, un katrs saņem taisnīgu tiesu, to, ko savas dzīves laikā sējis, kādus „bonusus” pelnījis”, saka mācītājs. „Tev notiek tas, kā tu savās dzīves laikā esi dzīvojis. „Šodien ir populāri nerunāt par elli, bet Dievs par to runā!” – saka mācītājs. „Zivis” esam mēs. Labās tiks salasītas traukā debesu valstībai, bet sapuvušās izmestas laukā. Ir tikai divi ceļi. Šaurais ceļš un platais ceļš. Šaurais ceļš ved uz debesīm, bet platais ceļš ved uz elli. Neej uz elli, ej uz debesīm!”
Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem, neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu. Jo, ja mēs pēc patiesības atziņas saņemšanas tīši grēkojam, tad neatliek vairs upuris par grēkiem, bet gan briesmīga tiesas gaidīšana un uguns karstums, kas aprīs pretiniekus. Ebrejiem 10:24-27
Varbūt kādam prātā nāk domas: „Šodien neiešu uz dievkalpojumu vai mājas grupu. man ir darbs, ģimene un bērni. Vai arī vienkārši pagulēšu un atpūtīšos”. „Tajā reizē, kad tu saki: šoreiz neiešu uz draudzi”, tu patiesībā saki: „šoreiz es iešu uz elli!” – saka mācītājs. „Ja tev nav savas draudzes un mājas grupas tad steidzies uz tām. Un ja tu saki: „Es eju uz vienu, otru un vēl kādu draudzi, un kalpoju visur kur, tad Dievam nav labs prāts uz tevi! Viņam nav labs prāts uz tiem, kas staigā no draudzes uz draudzi un nekur neuzņemas pienākumus. Viņam nav labs prāts uz tiem, kuri nav nevienā konkrētā draudzē, konkrētā mājas grupā, konkrētā kalpošanā, zem konkrēta vadītāja. Mūsdienās ļoti populārs ir starpkonfesionālais pseidoekumenisms. Mēs par vienotību, visi brāļi, vienā katlā. Bet es negribu nonākt katlā!” – sauc mācītājs. „Kopš esmu atgriezies pie Dieva, neesmu izlaidis nevienu dievkalpojumu”.
Krieviem, nu jau arī latviešiem, ir izteiciens: „Bez jumta”. Parasti tā sakām par cilvēkiem, kuri nav īsti pie pilna prāta. Bet to var attiecināt arī uz tiem, kuri ir nodevušies kādai lietai neprātīgi, uz visiem 100%, bez kompromisiem, pilnībā. Dievs vēlas, lai mēs, attiecībā uz Viņu, būtu tieši tādi! Neprātīgi! „Ja tu vēlies kalpot Dievam un iemantot Viņa valstību, tad tev jābūt neprātīgam!” – saka mācītājs. „Tāds, par kuru pasaule teiks: „Bez jumta”. Tev ir jābūt bez kompromisiem Dieva lietās! Tu nevari nokļūt debesu valstībā, samaksājot tikai daļu cenas. Kāpēc mēs slimojam un gaužamies? Kāpēc mēs nevaram iemantot pilnu svētību no Dieva? Kāpēc mēs vienā dziedināšanas dievkalpojumā piedzīvojam Dieva žēlastību, bet nākamajā atkal klibojam? Tāpēc, ka mēs neatdodam Dievam sevi pilnībā. Samaksā Dievam pilnu cenu un lec iekšā Dieva valstībā! Ja tu pat draudzes dievkalpojumā nevari mierīgi nosēdēt un sagaidīt beigas, tad, lūk, tava dziedināšana un debesu valstība!” – saka mācītājs un parāda klātesošajiem pigu. „Tu teiksi, nav pieklājīgi sprediķa laikā rādīt draudzei pigu!? Draugi! Mūsu Dievs nav ar garu bārdu un formā, kādu Viņu reizēm iedomājas tradicionālie kristieši. Viņš ir dzīvs! Elle un debesis ir reālas. Tikai caur Jēzus asinīm mēs tiekam šķīstīti. Tad, kad mēs nožēlojam grēkus un nododamies Viņam uz 100%, tad mēs piedzīvojam izmainītas dzīves. Ja tev nav sava personīgā laika ar Dievu, ja tu nelūdz un nelasi Bībeli, neredzēt tev Dieva valstību. Sāc lasīt un studēt Bībeli. Ieplāno laiku lūgšanai un personīgām attiecībām ar Dievu.”
Un viņš sūtīja savu kalpu ap mielasta stundu, lai sacītu lūgtajiem viesiem: nāciet, jo tas ir sataisīts. Bet tie visi pēc kārtas sāka aizbildināties. Pirmais viņam sacīja: es esmu tīrumu pircis, un man jāiet to apskatīt. Lūdzu, aizbildini mani. Otrs sacīja: es esmu piecus jūgus vēršu pircis un eju tos aplūkot. Lūdzu, aizbildini mani. Trešais teica: es sievu esmu apņēmis, tāpēc nevaru noiet. Kalps pārnācis to atsacīja savam kungam. Tad nama tēvs tapa dusmīgs un pavēlēja kalpam: izej steigšus uz pilsētas ielām un gatvēm un ved šurp nabagus, kroplus, aklus un tizlus. Un kalps sacīja: kungs, ir darīts, kā tu pavēlēji, bet vēl ir vietas. Tad kungs sacīja kalpam: ej uz lielceļiem un sētmalēm un spied visus nākt iekšā, lai mans nams būtu pilns. Jo es jums saku, neviens no lūgtajiem viesiem nebaudīs manu mielastu.” Bet daudz ļaužu gāja Viņam līdzi, un apgriezdamies Viņš tiem sacīja: “Ja kāds nāk pie Manis un neienīst savu tēvu un māti, sievu un bērnus, brāļus un māsas un pat savu paša dzīvību, tas nevar būt Mans māceklis. Kas nenes savu krustu un neseko Man, tas nevar būt Mans māceklis. Lūkas 14:17-27
Reizēm mēs varbūt domājam apmēram tā: „Es jau esmu draudzē un apmeklēju dievkalpojumus. Es jau piedalos un esmu klāt visā! Tomēr Jēzus nesaka, ka tie, kas piedalās, iemantos Debesu valstību, bet gan tie, kas nodod sevi visu. Nevar savu darbu, īpašumu, pat sievu, ģimeni un bērnus likt augstāk par Dievu! Nevar pakļauties sava dzīves bedra bezdievīgajām prasībām neapmeklēt draudzi. „Kas nenes savu krustu… Kas neatsakās no visa…” – tik radikāli un „neprātīgi” ir Jēzus vārdi! „Mums ir problēmas, kad dzirdam, ka jāatdod Dievam pilnīgi viss”, saka mācītājs. „Mēs gribam būt „normāli” cilvēki. „Normāli” kristieši, kurus par normāliem uzskata arī pasaulē, normāli strādāt dievkalpojuma laikā, normāli grēkot, būt ar „jumtu” virs galvas. Taču tikai „trakie” mantos Dieva valstību!”
Katram no mums, kas šodien esam šeit vai skatās šo svētrunu internetā, agri vai vēlu pienāks beigas. Vai mēs apzināmies, ka pavisam drīz mums ikvienam šī pasaule būs jāatstāj? Kā tad būs mūžībā? Ko mēs paņemsim līdzi, vai naudu, ko esam sapelnījuši septiņos darbos, neiedami uz dievkalpojumu, nelūgdami Dievu un nelasīdami Bībeli? Dievs ir mūžīgs Dievs, bet mūsu dzīve ir niecīga un īsa. Atkarībā no tā, kādu lēmumu tu būsi pieņēmis virs zemes, nodoties Dievam, vai nē, izšķirs to, kur tu būsi mūžībā. Debesīs vai ellē.
“Cīnieties ieiet pa šaurajiem vārtiem, jo Es jums saku: daudzi vēlēsies ieiet, bet nevarēs. Jo, ja jūs tikai pēc tam, kad nama Kungs būs cēlies un durvis aizslēdzis, nostāsities ārā un klauvēsit pie durvīm, sacīdami: Kungs, atver mums,- Viņš atbildēs jums: Es nezinu, no kurienes jūs esat! Tad jūs sāksit stāstīt: mēs ar Tevi esam ēduši un dzēruši, un Tu esi mācījis mūsu ielās. Tad Viņš jums atteiks: Es nezinu, no kurienes jūs esat, atkāpieties no Manis, visi jūs netaisnības darītāji! Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana, kad jūs redzēsit Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu un visus praviešus Dieva valstībā, bet paši sevi izmestus ārā. Lūkas 13:24-28
Kuri tiks izmesti ārā? Tie, kuri ir gājuši plato ceļu un nav maksājuši savu cenu. Cilvēki, kuri baidījās būt muļķi un vēlējās būt normāli kristieši pasaules acīs. Taču, kas pasaules acīs ir muļķība, Dievam ir svēts.
Tiem, kas domā, ka viņi ir brīvi un atpestīti tiktāl, cik vien var būt atpestīti, mācītājs sāk lasīt grēku sarakstu no inkauntera atbrīvošanas anketas. Nepiedošana, bailes naktīs, sliktas attiecības ar cilvēkiem, mūžīgas neizdošanās, sagrautas ģimenes, seksuālas fantāzijas… „Vai tiešām tu uzskati, ka esi brīvs!?” – mācītājs jautā klātesošajiem.
