Šobrīd Edgars ir pašnodarbināta persona, kurš veiksmīgi darbojas autokrāsošanas jomā.
Viņš pats plāno savu laiku un nopelna krietni vairāk, nekā vēl nesen, strādājot pie darba devējiem.  Par šiem sasniegumiem Edgars ir pateicīgs Dievam un draudzei “Kristus Pasaulei”.

Pēc vidusskolas beigšanas Edgars devās uz Rīgu, lai apgūtu autoatslēdznieka profesiju. Taču šajā jomā viņš strādāja īsu brīdi, jo meklēja citas iespējas, lai nopelnītu vairāk. Savos darba gados viņš ir izmēģinājis daudzas jomas un ir strādājis pie vairākiem uzņēmējiem.

Esmu izmēģinājis savus spēkus daudz kur, – gan celtniecībā, gan par pārdevēju veikalā, taksistu, ekspeditoru, gan ēku restaurētāju. Lai kur es strādātu, problēmas bija līdzīgas – garas darba stundas, bet alga neliela. Bija pat tādi gadījumi, kad algu aizturēja, bet, kad neizmaksātā summa palika pārāk liela, darba devējs to vienkārši anulēja un arī negrasījās atdot. Strādājot par taksistu un ekspeditoru, gandrīz nemaz nebiju mājās, jo darbu sāku ap sešiem rītā, bet atgriezos tikai ap divpadsmitiem naktī, un no ilgstošas sēdēšanas man parādījās stipras sāpes mugurā. Kādā no uzņēmumiem, kur strādāju par autoatslēdznieku, darba devējam bija nepieciešams cilvēks, kurš varētu krāsot mašīnas, un, saskatījis manī potenciālu, aizsūtīja pie autokrāsošanas meistara, lai es divu mēnešu laikā apgūtu nepieciešamās iemaņas. Izrādījās, ka šī lieta man tiešām labi padevās, tomēr pēc laika zināmu iemeslu dēļ nācās šo nodarbi pamest. Vienmēr ar zināmu skaudību skatījos uz servisa saimniekiem, bet skaidri apzinājos, ka neko tamlīdzīgu es uzņemties nevarētu. Man trūka drosmes saviem spēkiem, šķita, ka mans vienīgais aicinājums ir, cik vien labi iespējams, kalpot priekšniekiem. Biju pārliecināts, ka nespēju uzņemties tik lielu atbildību un neticēju, ka iesāktais varētu izdoties.

Situācija ļoti izmainījās, kad sāku apmeklēt draudzi “Kristus Pasaulei”. Tajā brīdī es nestrādāju, jo manā ģimenē bija piedzimusi meitiņa un, tā kā sieva pelnīja vairāk, tad savu laiku veltīju bērna audzināšanai. Es sāku lasīt Bībeli, pārdomāt Dieva vārdā teikto un lūgt. Sapratu, ka Dievs mūs grib svētīt un ir darījis par “galvu un ne par asti” – savas dzīves noteicējiem, brīviem, pelnīt spējīgiem cilvēkiem. Dievkalpojumos mācītājs nevienu reizi vien runāja par to, ka mums jāmaina domāšana, ka ar Dievu mēs spējam uzņemties atbildību un strādāt patstāvīgi. Vienkārši jālieto tas, ko protam.

Apmeklējot draudzi, Dievs darbojas pie manas personības un domāšanas. Es ieguvu pārliecību par sevi un ticību saviem spēkiem. Man kļuva skaidrs, – ja vien izlemšu un mēģināšu, man viss izdosies. Tad nu kādā brīdī centos dzirdēto īstenot, izpētīju visas iespējas izīrēt garāžu, un pēc pāris mēnešiem atradu piemērotu variantu savām vajadzībām. Nākamais solis bija ielikt sludinājumu un meklēt klientus. Sākumā atsaucība bija diezgan maza, principā pirmajos sešos mēnešos klientu nebija un es neko nespēju nopelnīt. Šis laiks bija emocionāli ļoti grūts, taču neatmetu cerības, turpināju lūgt Dievu gan pats personīgi, gan kopā ar savas mājas grupas cilvēkiem. Turpināju arī ziedot, jo Dieva vārds apsola labklājību tiem, kas ievēro došanas principus. Tad kādā brīdī viss izmainījās, – klienti sāka zvanīt un klauvēt pie durvīm aizvien vairāk un vairāk, jo, pārliecinoties par darba kvalitāti, cilvēki sāka ieteikt arī citiem manus pakalpojumus. Tagad gandrīz nav nevienas dienas, kad neparādītos atkal jauns klients.”

Dievs ir palīdzējis Edgaram noticēt saviem spēkiem un kļūt patstāvīgam, nemeklējot vieglāko ceļu, ejot strādāt pie kāda no darba devējiem, kurš pasaka tev priekšā, ko darīt, kad darīt un cik tu par to saņemsi. Tagad viņš spēj apvienot naudas pelnīšanu ar meitas audzināšanu, jo pats plāno savu darbu. Bībelē 5. Mozus grāmatā 28:13 ir teikts: “Tas Kungs tevi noliks par galvu, bet ne par asti, un tu būsi arvien augšā un nekad lejā, ja tu klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem, ko es tev šodien pavēlu turēt un pildīt.” Edgara dzīvē šie vārdi ir piepildījušies. Viņš ir svētīts, jo velta savu dzīvi Dievam, lasot Bībeli un lūdzot, kalpojot draudzei un cilvēkiem. Tāpēc Edgars iesaka ikvienam, kurš vēlas nostāties uz kājām un saviem spēkiem to nav varējis, pieķerties Dievam un sākt apmeklēt dzīvu draudzi.

Edgara Paņina liecību pierakstīja Līga Paņina