Pozitīva domāšana

Šie divi vārdi nav sveši nevienam – gan tiem, kas tic Dievam, gan tiem, kas netic. Ir cilvēki, kuri tic, ka pietiek tikai ar pozitīvu domāšanu, un tad jau dzīve kaut kā sakārtosies. Ja cilvēki par lietām domā pozitīvi un skaļi apliecina to, bet tam neseko pozitīvas darbības, tad tā nav vairs pozitīva domāšana, bet debīla domāšana. Tas ir cilvēka stulbums – domāt pozitīvi un gaidīt pozitīvas izmaiņas no nekā. Pozitīvā domāšana ir laba un pareiza, tā spēj dot vairāk prieka un miera, bet tas nenozīmē to, ka tā dzīvē darīs pozitīvas izmaiņas. Pozitīvas izmaiņas nāk no pozitīvas darbības. Pozitīvas darbības sākas no pozitīvas domāšanas. Pozitīva domāšana bez darbības ir stulba.

Domai ir ļoti liels spēks. Doma vistiešākajā veidā ir saistīta ar Dieva vārdu, jo ticība Dievam ir saistīta ar pozitīvu domāšanu. Dievs ir absolūti labs un pozitīvs, un Viņa vārds mums māca, ka mums ir jādomā pēc Viņa prāta, un Dieva prāts ir pozitīvs. Kad mēs domājam pēc Dieva prāta, tas norāda arī uz mūsu ticību. Ticība bez darbiem ir nedzīva, un tas savukārt nozīmē, ka pozitīvai domāšanai jāseko pozitīvām darbībām. Gudrība vai muļķība, svētība vai lāsts ir tavā prāta nostādnē. Tavu dzīvi nenosaka tas, kāds tu esi piedzimis, bet kāds ir tavs prāts, nevis tavu smadzeņu potenciāls, bet gan tas, kā tu tās izmanto. Tava dzīve ir tavā prātā. Tava šodiena ir vakardienas domāšanas sekas. Viss, ko redzam mūsu valstī, ir latviešu domāšanas un no tās izrietošo darbību sekas. Viss, kas tavā dzīvē būs nākotnē, ir atkarīgs no tā, kā tu domā šodien. Spēja koncentrēties jeb sakoncentrēt savas domas noteiktā virzienā nav nemaz tik viegli, bet tā ir viena no svarīgākajām panākumu atslēgām. Uzvaras sasniegšanai vajag savas domas sakoncentrēt pareizā virzienā.

Varbūt tu domā, ka tavas domas dzīvo savu dzīvi. Mūsu domām gribas dzīvot savu dzīvi, bet cilvēks sastāv no ķermeņa, gara un dvēseles. Dvēsele sastāv no prāta, gribas un emocijām. Ja tu pazīsti Dievu, un Viņš mājo tevī, tev ir griba un tev ir spēks domāt to, ko tu GRIBI domāt. Tev ir spēks neļaut domām dzīvot savu dzīvi. Tātad ar Dievu var iemācīties sakoncentrēt savas domas pareizā virzienā un vest sevi un savu dzīvi uz panākumiem un uzvarām. Tieši domāšana nosaka to, kas ar tevi notiks un kāds tu izskatīsies rīt. Šī sprediķa mērķis ir uzturēt skaidru tavu prātu.

“Mīļie, šī jau ir otra vēstule, ko es jums rakstu. Tanīs es cenšos ar atgādinājumiem uzturēt modru jūsu prāta skaidrību (..)” (2.Pētera 3:1)

Pēteris raksta vēstuli savai draudzei, kristiešiem, lai uzturētu modru viņu prāta skaidrību. Bībelē ir ļoti daudz rakstīts par prātu un domāšanu, jo tas ir prioritāri. Tāpēc apustulis raksta tieši par prāta skaidrību.

“Kopā ar tiem arī mēs visi reiz dzīvojām savas miesas kārībās, ļaudamies miesas un miesas prāta iegribām, pēc savas dabas būdami Dieva dusmības bērni kā visi pārējie.” (Efeziešiem 2:3)

Kas ir miesas prāta iegribas? Tas ir cēlonis postam, nejēdzībai un ciešanām emocionāli un garīgi, kā arī pazušanai. Pie visa vainīgs ir miesas prāts, kas ved kārībās un beigās noved naidā ar Dievu. Tas nozīmē, ka domas ir saistītas ar miesu un instinktiem (dzīvnieciskiem, perversiem instinktiem). No zemes mēs esam ņemti, bet pēc Dieva līdzības mums ir dots arī gars, ar ko mēs atšķiramies no dzīvniekiem. Ja mēs ļaujam savām domām dzīvot savu dzīvi, tam seko attiecīgas darbības, emocionāla nestabilitāte, garīgas problēmas, posts un ļaunums. Es domāju, ka liela daļa cilvēku līdz pat šim brīdim domā, ka domāšana ir tāda lieta, kuru nevar kontrolēt. “Es nevaru par to nedomāt!” Bet Dieva vārds saka: “Es visu varu Tā spēkā, kas mani dara stipru.” Tu spēj savākt savas domas un uzturēt skaidru prātu, kas ved uz uzvarām.

“Tu atver Savu roku un paēdini visus, kas dzīvo, ar labu prātu.” (Psalms 145:16)

Dievs atver Savu roku un paēdina jeb svētī visus, kas dzīvo, ar labu prātu. Lūkas evaņģēlijā ir rakstīts, kad Jēzus piedzima, tur bija debespulku draudze, eņģeļi, un viņi paziņoja: gods Dievam augstībā, miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts. Līdz ar Jēzus atnākšanu, cilvēkiem ir iespējams labs prāts. Jēzū tev ir iespējams savākt savu prātu un kontrolēt savu domu dzīvi. Ja tu spēj kontrolēt savu domu dzīvi, tu spēj kontrolēt sevi. Ja tu spēj kontrolēt sevi, tu spēj doties tajā virzienā, kurā vēlies, un sasniegt tos mērķus, kurus vēlies.

Tātad Dievs svētība ir pie tiem, kas domā pēc Dieva prāta. Kas nosaka to, kas ir labas domas un sliktas domas? Jau Ēdenes dārzā Ādams un Ieva paši vēlējās noteikt, kas ir labs un kas ir slikts. Bet ir tikai viens kritērijs, kas ir labs, – Dievs un Viņa vārds. Caur Viņa vārdu mēs noprotam un saprotam, kas ir un nav pareizs. Neviens mūs nevar izprast labāk par Dievu, pat ne mēs paši sevi, jo Dievs mūs ir radījis un zina, kas mums der vai neder.

“Neprātīgie, kas sirga un cieta mokas savu grēku un savu noziegumu dēļ (..)” (Psalms 107:17)

Kādēļ viņi cieta mokas? Sava neprāta dēļ. Domu neskaidrības dēļ. Tie ir nekontrolēti, nesavākti cilvēki, kuri neatšķir labu un slikta. Tātad Dieva svētība vai lāsts ir atkarīgs no mūsu domāšanas.

“Esiet skaidrā prātā, esiet modri! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt.” (1.Pētera 5:8 )

Velnam tiek dota vieta tur, kur cilvēks izvēlas domāt pēc sava prāta. Domāt pēc cilvēciskā prāta nozīmē miesisku, sātanisku domāšanu. Kur rodas problēmas, no kurienes var gaidīt parādāmies sātanu? Viņš pēkšņi nenostāsies tavā priekšā, bet gan sāksies tavā galvā ar pāris domām, kuras tu nespēsi savākt vai neatšķirsi, ka tā ir ļaunā sēkla. Tu ļausi šīm domām tīties, kā putni vij ligzdas pa stiebriņam vien. Velns paverdzina caur prātu. Tāpēc Dievs mūs brīdina būt skaidrā prātā. Neskaidrs prāts ir saistīts arī ar alkohola lietošanu. It kā visi to zina, ka dzert ir slikti, kaut sabiedrība to tik krasi nenoliedz, un kaut arī tu iedzer tikai svētkos, tavs prāts šajā laikā nav skaidrs. Kāpēc alkoholiķi ar laiku pārvēršas un kļūst “dzīvnieciski”? Viņiem nav skaidrs prāts un tam seko arī attiecīga uzvedība. Alkoholiķi nespēj pareizi domāt un pieņemt pareizus lēmumus. Viņu domāšanas veids parādās rīcībā un visā dzīvē. Tas pats attiecas uz narkotikām un jebkāda veida atkarībām, kas aptumšo cilvēka prātu.

“(..) un viņi atkal atgūtu skaidru prātu, atraisīdamies no velna valga, ar ko tie sagūstīti, lai darītu viņa gribu.” (2.Timotejam 2:26)

Kā velns panāk, lai cilvēks dara viņa gribu? Piesūtot domas. Tas ir normāli, un tā tas būs. Nedomā, ka būsi tādā kā paradīzes stāvoklī un tev nebūs ļaunas domas, tev būs ļaunas domas, un katru dienu būs tūkstošiem ļaunu domu. Ja tu saki, ka tev vispār nav sliktu domu, tu melo. Mums katram ir ļoti sliktas domas, bet ko tu dari ar šīm domām? Esi modrs, skaidrā prātā, un, kad tās atnāk, izšķir, kuras turpināt un kuras apturēt. Visa diena paiet cīņā, un kaujas lauks ir prāts. Jo vairāk tu trenējies un iepazīsti šīs lietas, jo tev ir vieglāk un tu automātiski filtrē savu galvu. Katrai valstij ir sava armija, un tā ir modra un sargā savu tautu un zemi, un tāpat mums katram ir jāsargā sevi caur savu domāšanu. Jebkurā karā ir tāds ierocis kā propaganda – ar melu palīdzību cilvēkiem tiek sabojāts prāts, ka viņi padodas pretiniekam un pat nodod savu valsti.

Gribi būt brīvs? Izmaini savu domāšanu. Iegūsti brīvību vispirms savā galvā, un tad tas parādīsies tavā dzīvē.

Kā velns var sagūstīt? Kā vēl, bez narkotikām un alkohola? Visbiežāk velns centīsies samaitāt uz trim lietām – nauda, sekss un vara, arī uz pretējo dzimumu un citiem pat uz savu dzimumu, pārmērīgs darbs un dažādas citas lietas. Tu esi draudzē un acis šaudās visapkārt, un tu domā: ”Dievs man teica, ka šī/šis būs mana sieva/vīrs.” Dievs šādas lietas parasti tā nesaka. Tev kāds iepatīkas un tu gribētu sākt draudzību. Tad jāiet pie mācītāja un jārunā. Pēc tam iet pa gaisu facebook, īsziņas un sarakstīšanās, sazvanīšanās savā starpā. Un tad tu pēkšņi saproti, ka tu nevari vairs bez viņa. Tu nepārtraukti domā tikai par viņu. Kad mēs slavējam Dievu, tad mēs pielūdzam Viņu. Pienesam visu slavu Dievam. Bet tad tu pieķer sevi tādā punktā, kad visa slava tam cilvēkam pēkšņi pāriet. Darbu jau kavē, draudzē pienākumi tiek kavēti, izgulēties nevar un nepārtraukti nāk sms, tā kā telefonu centrālē. Bībele saka, ka tas ir labi līdz kaut kādam mēram. Lasīju Bībelē – noteikumi kara laikam, ka Izraēla armijā tad, kad bija kara darbība, tos, kas bija saderinājušies, armijā neņēma. Tos, kas bija māju nopirkuši, arī neņēma. Arī, ja kādam bija kādi īpašumi, piemēram, lopi, vērši, tos arī neņēma.

Tas ir normāli, ka ir kaut kāds laiks, kad tev ir tās „rozā brilles”. Arī tiem, kam nav tās „brillītes”, tas arī ir interesanti, ka dzīvo kopā un viens otru tā noēd, ka tur nejūt nekādu mīlestību. Bet tā ir cita tēma. Citreiz par to, bet šodien par to, ka ir tās „brillītes” un tas ir normāli. Bet to sauc par medus mēnesi. Cik ilgs ir medus mēnesis? Viens mēnesis. Nu, nebūsim burta kalpi, tas ir tāds periods tavā dzīvē. Apmēram kāds pusgads, kad tu vari kaut ko izlaist un atcelt. Kaut kā vairāk par to domāt. Bet, ja tevi neatlaiž “rozā brilles” un nepārtraukti tu nespēj koncentrēties ne uz lūgšanu, ne uz darbu, ne uz savu kalpošanu, tad tā ir problēma. Un tā ir prāta un domāšanas problēma. Vajag atgūt skaidru prātu, lai atraisītos no velna valga, ar ko tie sagūstīti, lai darītu viņa gribu. Tas ir domāts – lai darītu velna gribu. Ieejot velna teritorijā, tu dari viņa gribu.

Vai ir slikti precēties? Vai ir slikti mīlēties? Vai ir slikti saderināties un mīlēt? Nav tas slikti, tas ir labi, bet visam ir savs laiks un sava vieta. Un, ja kaut kur aiziet pārmērībās, tā, ka tu vairs nespēj pildīt savus pienākumus, tad to sauc nevis par mīlestību, bet par apsēstību. No mīlestības līdz apsēstībai ir ļoti šaura robeža. Tas neattiecas tikai uz attiecībām ar cilvēkiem, tas attiecas uz jebko. „Es dabūju labu darbu, esmu laimīgs!” Bet, ja tavs darbs aizņem tik daudz laika, ka tavā galvā un tavā domāšanā ir tikai tas, ka tu vairs nespēj normāli iemigt un pildīt savus pienākumus, tad tā nav mīlestība pret darbu, bet tā ir apsēstība. Un tur nevar uzvarēt nekā citādi, kā tikai izmainīt domāšanu un neļaut domām dzīvot savu dzīvi. Lai kāda būtu vēlme par kaut ko domāt pārmērīgi, tu ar savu gribu pieņem lēmumu domāt pareizi. „Tagad es domāšu par kalpošanas lietām, tagad ir mans lūgšanu laiks, lūgšu un lasīšu Bībeli un koncentrēšos uz Dieva vārdu.” Zini, es domāju, ka var būt apsēsts arī ar Bībeli. „Es lasu Bībeli sešas stundas dienā!” Nu, tad man ir aizdomas, ka tu esi apsēsts. Es reiz redzēju tādu cilvēku, kurš visu dienu gulēja un lasīja Bībeli. Man tas bija aizdomīgi jau tad, kad biju jauns kristietis. Šis cilvēks arī neizskatījās īpaši labi, viņam nebija laika sev, viņš tikai gulēja un lasīja Bībeli. Ir labi daudz lasīt Bībeli, taču ir arī jādara Bībele. Ir laiks sev un ir laiks citiem. Tu nevari citādāk savu potenciālu atraisīt.

Tātad šīs dienas sprediķis ir „Pozitīva domāšana”. Par to, kā kontrolēt savu prātu, un tas ir ļoti svarīgi. Tavam prātam ir noteicošā loma tavā dzīvē. Un ļoti nemanot var ieiet velna teritorijā un tikt velna paverdzinātam. Un tad tu dari viņa gribu.

Zini, kā es izkritu autoskolas eksāmenā? Starp citu, kad es kārtoju vieglās automašīnas tiesības, apmēram desmit gadus atpakaļ, tad es jau pirms tam biju strādājis un braucis ar kravas mašīnu. Tātad man nesagādāja problēmas braukt ar vieglo mašīnu un vēl nolikt tiesības. Man bija pieredze un tāpēc tā nebija nekāda problēma. Un eksāmenā Valmierā es biju tik ļoti dievbijīgs, ka tā vietā, lai skatītos uz ceļu, joslām un uz to, ko saka instruktors, es lūdzu Dievu. Un vēl pie tam mēlēs. Un šī lūgšana man traucēja dzirdēt pareizas komandas. Instruktors man teica, lai es griežos pa labi, bet es griezos pa kreisi. Tas bija rupjš pārkāpums, un es ar to uzreiz izkritu. Labi, ka mani vēl uzreiz neizsēdināja no mašīnas. Ar otro reizi es nokārtoju. Ne tāpēc, ka es nezināju, no kuras joslas griezties, bet tāpēc, ka es nekoncentrējos tajā brīdī uz braukšanu. Tā nebija apsēstība, bet gan laba mācība, ka visam savs laiks. Tāpēc, kad cilvēki man saka, ka viņi nepārtraukti lūdz Dievu, tad es uz viņiem skatos ar aizdomām. Jau pirmo acu skatienu uzmetot uz šādu cilvēku viss jau ir redzams.

“Lai atgūtu skaidru prātu, lai atraisītos no velna valga, ar ko tie sagūstīti, lai darītu viņa gribu.” Tas ir domāts, lai darītu velna gribu. Velna gribu var darīt uz līdzenas vietas no jebkā. Tas ir saistīts ar prātu.

“Arī jūs, kas kādreiz bijāt atsvešinājušies un ienaidā ar Dievu sava sirdsprāta un ļauno darbu dēļ.” (Pāvila vēstule kolosiešiem 1:21)

Nepareizi un negatīvi domājot, tu vari nejauši kļūt par Dieva ienaidnieku. Tas nav tā, ka Dievs uzreiz saka: ”Lūk, Mans ienaidnieks!” Bet tu pats nostājies Viņam par ienaidnieku.

“Bet Es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī.“ (Mateja evaņģēlijs 5:28 )

Jēzus māca, ka pirmkārt mūsu problēma nav mūsu darbībā, bet gan mūsu domāšanā. Jēzus runā par laulības pārkāpšanu savās fantāzijās jeb savās domās. Grēks sākas pie domām. Ja tu vēlies sevi redzēt pareizi darbojamies, tad domā pareizi. Un pareizas domas izraisīs pareizas darbības. Šodien mēs mācīsimies, būs daudz Rakstu vietu.

“Jo no iekšienes, no cilvēka sirds, iziet ļaunas domas, nešķīstība, zādzība, slepkavība, laulības pārkāpšana.” (Marka evaņģēlijs 7:21)

Cilvēka iekšiene ir cilvēka domas. Tavas domas atspoguļo tavu iekšējo pasauli. Tas, kā tu domā, tāda ir tava iekšējā pasaule. Tas ir tas, ko citi cilvēki neredz, tas ir tas, ko tu zini, bet citi nezina. Draugs, Dievs redz tavas domas. Un Dievs skatās tieši sirdī un vērtē. Kas jau savā sirdī laulību pārkāpis, tad tā jau ir pārkāpta laulība. Dievam nav īpaši svarīgi, vai tas ir tikai domās vai realitātē.

„Ne ka mēs paši no sevis būtu spējīgi ko labu domāt; bet, ja esam spējīgi, tad tas ir no Dieva.” (Pāvila 2.vēstule korintiešiem 3:5)

Dieva vārds saka, ka mēs paši no sevis neesam spējīgi pareizi domāt un savas domas savākt. Bet, ja varam, tad tas ir no Dieva. Tas nozīmē, ka ikviens jaunpiedzimis kristietis ar Svēto Garu ir jauns radījums, un viņam nav nekas neiespējams. Tu vari domāt to, ko tu gribi. Un nedomāt par to, ko tu negribi domāt. Tu vari pilnībā kontrolēt savu galvu un savu dzīvi. Protams, ja tu tikai tikko esi sācis to praktizēt, tad tev nebūs tāpat kā tam, kas jau vairākus gadus to dara. Tāpēc ir vajadzīgs treniņš. Domāšana ir jātrenē.

„Bet pilngadīgiem pienākas cieta barība, tiem, kam ir piedzīvojumi un kam prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu.” (Vēstule ebrejiem 5:14)

Vai atmiņu un prātu var uztrenēt? Jā un āmen! Prātu var uztrenēt. Atceros kādu vīru, tas bija laikā, kad es cīnījos ar smēķēšanu. Katru trešo dienu es metu nost un atkal atsāku pīpēt. Pusi dienas izturēju, citreiz vienu dienu izturēju, citreiz trīs dienas izturēju, bet tik un tā atkal sāku smēķēt. Līdz man kāds liela auguma vīrietis, tāds mierīgs, kristietis, man pateica ko jaunu, un es to nemaz nezināju. Es jau kādu pusgadu ticēju Dievam, un viņš teica: ”Galvenais ir iemācīties nedomāt par to, ka tu smēķē, es iemācījos to un atmetu.” No tā brīža es sāku par to domāt. Kā tas ir? Es nevaru domām pavēlēt. Un no tā brīža es sāku trenēties. Un sāku saprast, ka man ir jāsavāc savas iekšējās domas. Man ir jāredz sevi kā nesmēķējošu un jāaizmirst, kā smaržo šie cigarešu dūmi. Un vienkārši jādomā par citām lietām. Un kaut kā pēc pāris mēnešiem man izdevās tikt vaļā no smēķēšanas. Kādā veidā? Sākotnēji es tiku ar to galā savā prātā. Un pēc tam tas reāli parādījās pie miesas un dzīvē.

„Turi prātā Jēzu Kristu, kas uzmodināts no miroņiem, no Dāvida cilts – pēc mana evaņģēlija.” (Pāvila 2.vēstule Timotejam 2:8 )

„(..) un jāatjaunojas savā sirdsprātā.” (Pāvila vēstule efeziešiem 4:23)

Nepārtraukti prāts ir jābaro. Nepietiek ar to, ka tu pasaki: ”Es nedomāšu par negatīvo.” Tev ir jābaro savs prāts ar pozitīvu informāciju. Šajā gadījumā tas ir Dieva vārds. Turi prātā Jēzu Kristu, atjauno savu prātu. Dieva vārds ir radošs, spēcīgs kā abās pusēs griezīgs zobens. Dieva vārds ir dzīvs. Viņš tavā prātā dara dzīvas, reālas izmaiņas, kad tu to pārdomā. Kāpēc nākamajā dienā pēc dievkalpojuma tu jūties citādāk? Tev prāts ir skaidrāks, cerības ir plašākas, ir apņemšanās darīt vairāk un stiprāk. Un tas viss nedēļas laikā mazliet saplok līdz nākamajam dievkalpojumam. Kāpēc? Tāpēc, ka šeit tu turi prātā Jēzu. Tu baro savu prātu ar Dieva vārdu. Es šobrīd tev mācu, kā kontrolēt savu prātu, kā iemācīties pakļaut savu prātu un neļaut tam dzīvot savu dzīvi. Baro to ar pozitīvu informāciju. Šajā gadījumā ar Dieva vārdu. Ikreiz, kad tu apmeklē mājas grupiņu un iztirzā Dieva vārdu, esi arī sadraudzībā, tu iegūsti pozitīvu informācijas devu. Mūsu mājas lapā ir iespējams ielādēt mācītāja svētrunas. Kāpēc ir labi tās klausīties vēl un vēl? Tāpēc, ka tā tu baro savu prātu un turi prātā Jēzu Kristu. Tu tā baro savu prātu ar Dieva vārdu. Kāpēc ir grūti pastāvēt, ja nav personīgs laiks ar Dievu? Piemēram, ja tu regulāri nelasi Dieva vārdu un nebaro savu prātu, tad būs grūti savākt savas domas. Negatīvas domas ņems virsroku. Tieši tāpat kā mums ir vajadzīga barība miesai, tāpat arī garam, domām, dvēselei. Jēzus saka, ka cilvēks nedzīvo tikai no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.

„Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.”” (Mateja evaņģēlijs 4:4)

No kā cilvēks garīgi dzīvo? No Dieva vārda. „Esmu piedzimis no augšas un ar to man pietiek.” Tev nepietiek! Tu nevari savākt savu prātu bez Dieva vārda. Tev jāēd un jātrenējas.

„To visu Es esmu runājis uz jums, lai jums miers būtu Manī. Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis!”” (Jāņa evaņģēlijs 16:33)

Ir problēmas un grūtības, kas ir jāpārvar. Ja tu tās nepārvari un necīnies, tad tu netiec uz priekšu. Tu nekur neko nevarēsi sasniegt, ja neiesi uz priekšu! Gan biznesā, gan ticības dzīvē, gan attiecībās, gan raksturā un visās citās dzīves jomās. Ir bēdas pasaulē un problēmas, bet Jēzus saka, lai mēs turam drošu prātu. Jēzus pavēl tev domāt, izejot no Kristus upura un no tā stāvokļa, ko Viņš ir sagādājis tev Kristū. Tu esi uzvarētājs un tā tev būs domāt par sevi. ”Es esmu nesmuks, man kājas par garu, deguns pārāk līks.” Ja tu turpināsi par sevi domāt šādas negatīvas domas, tad zini – tu arī izskatīsies tā. Visneglītākais cilvēks kļūst skaists, ja viņš par sevi domā pareizi. Visskaistākais cilvēks kļūst neglīts, ja viņš par sevi domā nepareizi. Tieši tāpat kā mums ir vajadzīga barība miesai, tāpat mums ir vajadzīga barība garam, domām un dvēselei. Jēzus saka:

“Jo Es zinu, kādas Manas domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat.” (Jeremijas 29:11)

“Bet Jēzus tam sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta.” (Mateja 22:37)

Tas nav kaut kas tāds ko Dievs iesaka, bet gan pavēl. Ja tu jautā – kā tad varu mīlēt Dievu? – tad domā pozitīvas domas saskaņā ar Dieva vārdu. Jēzum bija plāns iet pie krusta un izpirkt cilvēku grēkus, un Pēteris, uzzinot to, teica: “Pasarg’ Dievs, ka ar Tevi kas nenotiek!”

“Bet Viņš, atgriezdamies un Savus mācekļus uzlūkodams, apsauca Pēteri, sacīdams: “Atkāpies no Manis, sātan! Jo tu nedomā pēc Dieva, bet pēc cilvēku prāta.”” (Marka 8:33)

Ikreiz, kad tu domās šauj garām Dieva vārdam un domā negatīvi, atceries, kas tevi tur sagaida. Domu pasaule ir durvis uz elli un debesīm. Viss ir tavā galvā.

“Tādēļ man ir labs prāts vājībās, pārestībās, bēdās, vajāšanās un bailēs Kristus dēļ. Jo, kad esmu nespēcīgs, tad esmu spēcīgs.” (2.Korintiešiem 12:10)

Vai tev ir labs prāts pārestībās? Te nav runa par to, kā tu jūties, bet par to, kā tu domā. Pāvils ir optimists, un arī katrs kristietis ir optimists, bet, ja tāds nav, tad ir jāpārskata sava galva.

Šī sprediķa saturs radās no vienas Rakstu vietas. Bija tumša nakts, palmas, Adrijas jūra šalkoja un es viens pats ar Dievu. Jūras krastā pavadīju vairākas stundas laiku ar Dievu. Un Dievs man parādīja šo Rakstu vietu. Es ieraudzīju Pāvila veiksmes atslēgas. Viņa princips ir domāt pozitīvi. Pāvils ir cietumā ciešanās un, lūk, kā viņš runā:

“(..) vienmēr katrā savā lūgšanā par jums visiem ar prieku aizlūgdams, būdams pārliecināts, ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai. Tā man piederas domāt par jums visiem, jo es jūs nesu savā sirdī – gan savās saitēs, gan aizstāvot un nostiprinot evaņģēliju, jūs visus, kas kopā ar mani esat dalībnieki žēlastībā.” (Filipiešiem 1:4-7)

Pāvils ir cietumā un viņš nezina vai no turienes izkļūs un vai vispār paliks dzīvs, bet viņš domā pozitīvi. Tu neesi viens no tiem, kas pusceļā paliks, tu tiksi līdz galam, jo pozitīvi domāsi. Un, ja tomēr neizdodas sasniegt kādu mērķi, domā pozitīvi. Nav svarīgi, kas ar tevi notiek, ir svarīgi, kā tu domā. Pieminēšu filmu “Everests”, kas ir reāls stāsts, kur viens no cilvēkiem izdzīvoja, iespējams tāpēc, ka viņš domāja pozitīvi.

“Es zinu un esmu pārliecināts Kungā Jēzū, ka nekas nav nešķīsts pats par sevi: vienīgi tam, kas domā, ka tas nešķīsts, tam tas nešķīsts.” (Romiešiem 14:14)

Divi cilvēki vienlaicīgi var skatīties uz vienu lietu dažādi. Viens to redzēs pozitīvi, bet otrs negatīvi. Tava veiksme vai neveiksme ir tikai prātā. Ir mammas, kas savus bērnus saģērbj tā, ka viņš paiet pat nevar, un ir mammas, kas savus bērnus ģērbj normāli. Par vienu un to pašu lietu ir dažādi uzskati. Es zinu, ka tas plānāk ģērbtais būs veselīgāks, bet tas satuntulētais biežāk apaukstēsies. Viss atkarīgs no tā, kā mamma tic un kā viņa domā.

“Bet es gribu, brāļi, lai jūs zinātu, ka tas, kas ar mani notiek, ir drīzāk sekmējis evaņģēliju, ka manas važās ir kļuvušas Kristū zināmas visā virssardzē un arī visiem citiem, un ticības brāļu vairākums, kas uzticējušies manām važām, ar vēl lielāku drosmi bezbailīgi sludina Dieva Vārdu.” (Filipiešiem 1:12-14)

“Jo es gaidu un ceru, ka es nevienā vietā nepalikšu kaunā, bet kā vienmēr, tā arī tagad atklātībā Kristus tiks pagodināts manā miesā vai ar dzīvību, vai ar nāvi. Jo dzīvot man ir – Kristus un mirt – ieguvums.” (Filipiešiem 1:20-21)

Cietumā ir cilvēki, kuri sludina Dieva vārdu sava labuma dēļ, un Pāvils saka:

“Daži naida un strīda dēļ, bet citi ar labu prātu sludina Kristu. Vieni aiz mīlestības, zinādami, ka esmu šeit, lai aizstāvētu evaņģēliju, otri pasludina Kristu, patmīlības dzīti, aiz netīriem nolūkiem, domādami ar to manām važām pievienot bēdas. Ko tad nu? Par katru veidu, kādā Kristus tiek pasludināts – vai ar izlikšanos vai patiesībā, es priecāšos.” (Filipiešiem 1:15-18 )

“Neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu, domājiet par to, ka varat labu darīt visiem cilvēkiem.” (Romiešiem 12:17)

“Mēs apgāžam prātojumus un visas augstprātīgās iedomas, kas paceļas pret Dieva atziņu, un uzvaram visus prātus, lai tie ir Kristum paklausīgi.” (2.Korintiešiem 10:5)

Apustuļi saka, ka mēs varam uzvarēt savu prātu un palīdzēt citiem uzvarēt savu prātu, jo tieši no tava prāta stāvokļa ir atkarīgas tavas veiksmes un neveiksmes, tavi panākumi vai tava pazušana.

“Jo, ja kāds domā, ka viņš kas esot, nebūdams nekas, tas pieviļ pats sevi.” (Galatiešiem 6:3)

Dari tā, lai tavām domām ir kāds reāls segums, ne tikai fantāzijas, bet tiek sperti reāli soļi tajā virzienā, kurā gribi iet.

“Bet, Dievu lūdzot, nepļāpājiet kā pagāni; jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ taps paklausīti.” (Mateja 6:7)

“Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.” (Mateja 7:21)

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunu rakstīja Ieva Našeniece, Marija Ostrovska un Iveta Kļavinska, rediģēja Ieva Našeniece