Šodien noslēgsim sēriju par Svētā Gara dāvanām un redzēsim to darbību praksē. Atsvaidzināsim savā prātā un dvēselē to, ko jau esam mācījušies.
Bet ikvienam ir dota Gara izpausme, lai nestu svētību. (1. Korintiešiem vēstule 12:7)
Pirmajā vēstulē korintiešiem ir minētas deviņas pamata dāvanas, kuras pirmkārt ir domātas, lai nestu svētību un celtu draudzi.
Dzenieties pēc mīlestības, tiecieties pēc garīgajām dāvanām, sevišķi, lai jūs varētu pravietot. (1. Korintiešiem 14:1)
Kas runā mēlēs, tas ceļ pats sevi, bet, kas pravieto, tas ceļ draudzi. (1. Korintiešiem vēstule 14:4)
Šeit Pāvils skaidri pasaka garīgo dāvanu mērķi.
Citam Gars dod gudrības runu, citam atziņas runu — tas pats Gars. Citam dota ticība tai pašā Garā, citam dāvanas dziedināt tai pašā vienā Garā, citam spēki brīnumus darīt, citam pravietot, citam garu pazīšana, citam dažādas mēles un citam mēļu tulkošana. Visu to padara viens un tas pats Gars, piešķirdams katram savu tiesu, kā gribēdams. (1. Korintiešiem vēstule 12:8-11)
Visas šīs deviņas dāvanas ir sadalītas trīs lielās grupās: atklāsmes, spēka un izteiksmes dāvanās. Atklāsmes dāvanas ir gudrības runa, atziņas runa un garu pazīšana. Gudrības runa dod pārdabisku Svētā Gara risinājumu. Atziņas vārds jeb runa nozīmē, ka Svētais Gars atklāj to, ko dabiskā ceļā cilvēks nevar zināt. Par runu to sauc tādēļ, ka atklāsme tiek izrunāta, pavēstīta tādā kontekstā, lai celtu draudzi. Gudrības vārds jeb runa nozīmē, ka Svētais Gars pārdabiski dod risinājumu konkrētai situācijai. Pārdabiski — tas nozīmē, ka ar cilvēka prātu un kognitīvajām spējām šo risinājumu izdomāt nevar. Garu pazīšana nozīmē, ka Dievs situācijās, kad ar prātu nav iespējams izšķirt, cilvēkam pārdabiski dod saprast, kāds gars darbojas — cilvēka, ļaunais vai Svētais Gars. Atkārtošu, ka visas šīs dāvanas ir dotas ar mērķi celt draudzi. Draudze nav tikai cilvēki, kuri fiziski sapulcējas kopā, bet vieta, kur katrs cilvēks iekšēji aug, kur draudze vairojas un kur Tas Kungs var pievienot tos, kuri tiek izglābti, lai draudze būtu sinerģijā — mērķtiecīgi kopā sadraudzībā, maizes laušanā, kā rakstīts Apustuļu darbos.
Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi, slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā. Bet Tas Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti. (Apustuļu darbi 2:46-47)
Arī tā ir pārdabiska Dieva darbība, bet tas notiek tikai tad, kad draudze ir vienota un kopā strādā un dzīvo piedošanā. Kad Pēteris jautāja, vai septiņas reizes jāpiedod brālim, Jēzus atbildēja: septiņdesmit reiz septiņas. Tas nozīmē dzīvot piedošanā, lai draudze būtu vienota un varētu pildīt savu misiju. Tas rada apstākļus, lai katrs individuāli varētu draudzē pieaugt, dot savu ieguldījumu un lai draudze nestu svētību savai valstij.
[..] dzīvā Dieva draudze, patiesības balsts un pamats. (1. Timotejam vēstule 3:15)
Draudzei jāspēj nest sabiedrībai pamatvērtības un panākt, lai tās tiktu iedzīvinātas caur politiskajiem procesiem un likumdošanu. Svarīgi, lai izglītības sistēmā un kultūrā būtu iedzīvināti Bībeles pamatprincipi un morālās vērtības. Ja draudze ir vāja un nelieto Gara dāvanas, ja netiek pievienoti cilvēki un netiek strādāts pie tā, lai ietekmētu visus sabiedrības slāņus un nestu tajos universālos pamatprincipus, tad valsts nebūs plaukstoša. Šiem pamatprincipiem ir spēks pašiem sevī — tas ir dzīvais, nevīstošais Dieva vārds. Ja gaisma nespīd kalna galā, svece tiek turēta zem pūra un sāls kļūst nederīga, tad tā ir vāja, nespējīga ietekmēt draudze. Mūsu draudze ir ietekmīga — mēs esam ietekmējuši šodienas politiskos procesus. Tas akmens, ko mēs palaidām no kalna, ir uzņēmis ātrumu un maina politiskos procesus valstī. Cilvēki bieži domā, ka kaut kādi procesi notiek paši no sevis. Nē, tā tas nav. Šie procesi lielā mērā ir atkarīgi no draudzes, no tā, cik lielā mērā draudze spēj universālās vērtības integrēt dažādos slāņos un dažādās sfērās.
Jo Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs, un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu, un spiežas dziļi iekšā, līdz kamēr pāršķir dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis. (Ebrejiem vēstule 4:12)
Tas maina cilvēkus, sabiedrību un procesus, lai Dieva valstība varētu nākt. Gara dāvanas ir dotas, lai celtu draudzi un pozitīvā virzienā ietekmētu visu valsti. Pavēro Eiropu — labklājības līmenis pats par sevi nerada plaukstošu valsti. Pamatā ir Dieva vārds, un to pasaulē nes draudze.
Nākamās trīs ir spēka dāvanas — ticības, dziedināšanas un brīnumu darīšanas dāvanas. Ticības dāvana ir pārdabiska un tiek dota cilvēkam īpašās situācijās, kuras cilvēks nespēj atrisināt un kur parastā ticība nav pietiekama. Tas var būt kāda īpaša projekta realizēšanai, dziedināšanai vai lai tiktu pāri kādai smagai dzīves situācijai un tamlīdzīgi. Cilvēks ar šādu dāvanu spēj iedegt citus un pārvarēt neiespējamo — to, kas nav iespējams ne ar ikdienas, ne glābjošo ticību, ne ar apliecinājumiem. Jēzus gāja pa ūdens virsu. Pēteris arī gāja pa ūdens virsu, bet viņam pietrūka šīs ticības. Ticības dāvana ir tā, kas ļauj pieņemt brīnumus un dziedināšanu. Dziedināšanas dāvana ir Svētā Gara darbība cilvēkos fiziskai, emocionālai vai garīgai atjaunošanai. Brīnumu darīšanas dāvana ir pārdabiska iejaukšanās ne tikai cilvēku dziedināšanā, bet arī dažādos dabiskos procesos. Piemēram, tas, ka Jēzus staigāja pa ūdens virsu, ignorē gravitāciju. Tomēr brīnumi nav nekas tāds, uz ko būtu jāpaļaujas kā uz Dieva ielikto kārtību. Tie ir atsevišķi gadījumi, kad Dievs iejaucas paša radītajos likumos, bet tie nav Viņa pamatprincipi. Šādi brīnumi ir dāvana, un ticības dāvana ir tā, kas ļauj pieņemt brīnumus.
Izteiksmes dāvanas ir pravietošana, dažādas mēles un mēļu tulkošana. Kas ir mēļu dāvana? Cilvēka gars, apejot prātu, emocijas un dvēseli, runā sev un Dievam. Kristietis šādā veidā garā runā noslēpumus.
[..] pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām. (Romiešiem vēstule 8:26)
Gars, kurš vienīgais zina, kas ir cilvēkā, un Dieva Gars zina un pazīst cilvēku, tādēļ šī lūgšana notiek, apejot prātu. Mēs varam nesaprast un neko nejust, bet šī lūgšana garā ir svarīga. Mēļu tulkošana ir izskaidrošana tam, ko runā mēlēs. Mēļu skaidrošana vairs nav tikai starp cilvēku un Dievu — tā ir domāta draudzei. Par mēļu dāvanu Pāvils rakstīja, jo korintieši to lietoja pārspīlēti un nepareizi.
Es gribētu, ka jūs visi varētu runāt mēlēs, bet vēl vairāk — ka jūs pravietotu. Jo tas, kas pravieto, ir lielāks nekā mēlēs runātājs, ja pēdējais nesniedz paskaidrojumu, lai draudze tiktu celta. (1. Korintiešiem vēstule 14:4-5)
Būtībā mēļu tulkošana nozīmē to pašu pravietojumu, lai draudze tiktu celta.
Pravietošanas dāvana – šī dāvana man noteikti ir, un tas nav nekas sarežģīts. Pāvils vēlas, lai cilvēki spēj pravietot.
Tā mēles nav par zīmi ticīgajiem, bet neticīgajiem, bet pravietošana nav neticīgajiem, bet ticīgajiem. Ja visa draudze sanāktu kopā un visi runātu mēlēs, un ienāktu svešinieki vai neticīgi, vai tie neteiks, ka esat prātu zaudējuši? Bet, ja visi pravieto un ienāk iekšā neticīgs vai svešinieks, visi viņu ved pie atzīšanas, visi spriež pār viņu. Un viņa apslēptās sirds domas nāk zināmas, un tā viņš kritīs uz sava vaiga un apliecinās, ka tiešām Dievs ir jūsu vidū. Kā tad nu būs, brāļi? Kad jūs sanākat kopā, katram ir kaut kas — vai psalms, vai mācība, vai atklāsme, vai mēles, vai mēļu izskaidrošana — viss lai notiek celšanai. (1. Korintiešiem vēstule 14:22-26)
Pravietošana var ietvert gudrības un atziņas vārdu — kādu faktu zināšanu, ko dabiski nevar zināt, un pārdabisku risinājumu, ko ar prātu nevar izdomāt. Tomēr pati pravietošana nav gudrības un atziņas vārds — tā tiek nodalīta. Pravietošana ir runāšana un iedrošināšana, lai draudze kopumā un katrs individuāli tiktu celts. Šīs dāvanas uzdevums ir panākt, lai tu no katra dievkalpojuma aizietu mājās nevis nospiests, bet priecīgs, laimīgs, dziedināts un iedvesmots.
Pirms sākšu izteikt pravietojumus, paskatīsimies uz senākiem pravietojumiem. 2020. gads bija diezgan drūms laiks, kad tika atņemta cilvēku brīvība un pamattiesības. Sabiedrībā un arī draudzē tika aizliegts pulcēties, ekonomika tika novājināta. Draudzē dažādi cilvēki dažādi reaģēja uz šiem notikumiem. Šajā laikā es teicu sekojošus vārdus:
“Vai netuvojas kārtējais pavasaris? Vai ziedi vairs neziedēs? Vai saule vairs nesildīs un meži nezaļos? Vai Svētais Gars pārstās darīt to, kas ir Viņa būtība? Kas ir tas akmens, ko Dievs nevar pacelt? Šis akmens ir bailīgs, slinks, rokas nolaidis kristietis. Celies, cīnies, nepadodies!
Dodies cīņā uzvaras apziņas pilns, tad laimīgs būs tavs gājiens, sargājot patiesību, lēnību un taisnību! Un tava labā roka rādīs tev šausmu pilnus brīnumus! (Psalms 45:5)
Apliecini, ka tavs gājiens būs laimīgs un ka tu dodies cīņā uzvaras apziņas pilns.”
Tu šodien dzirdēji šo Rakstu vietu — piemēro to sev. Tu to dzirdi no mācītāja, kurš tic tam, ko runā. Es ticībā izsaku šos vārdus un pravietoju, ka tavs gājiens būs laimīgs un tavi plāni izdosies. Varbūt ne tieši tā, kā tu esi to iedomājies. Bībelē teikts, ka jūs plānojat iet un celt, bet visa dzīve ir kā tvaiks. Plāno, dari, ej, bet atstāj vietu Dieva darbībai un arī pārsteigumiem. Laimīgs būs tavs gājiens! Es nejokojos. Es ticu tam, ko saku. Šī šodien ir īpašā reize, ka vārdam, ko es runāju piemīt īpašs spēks un īpašs svaidījums. Ir nolaidies pravietošanas Gars. Tajā laikā man vienam pašam aizliedza runāt šeit, no kanceles. Tas ir, ierakstīt svētrunu, lai, kad cilvēki sēž mājās, varētu to klausīties. Es to arī Saeimā no tribīnes esmu teicis, ka acīm redzot tajā laikā bija jau tāds absurds, ka cilvēki jau sāka ticēt, zinātnieki sāka ticēt, jeb skaidrāk, politiķi saka ticēt, ka vīruss izplatās arī pa interneta kabeļiem. Jā, tur izplatās Dieva vārds un cerība. Nebūs tā, kā bezdievji vēlas.
Bezdievis to redz ar nepatiku un dusmām, bet viņš tomēr, kaut zobus griezdams, iznīks. Tas nenotiks, ko bezdievji vēlas. (Psalms 112:10)
Es esmu teicis: “Drīz no ziņu jaunumu virsējām slejām pazudīs vīrusu ziņas. Paliks tikai ekonomikas problēmu jaunumi.” Tas bija 2020. gadā. Kāds tagad ir gads? Hanta vīruss nekādi netiek augšējās slejās. Ekonomika šodien ir prioritāte. “Rail Baltica” ir priekšā, visur priekšā ir ekonomika un, protams, arī drošība. “Bet, kā ierasts, paliks liels daudzums dažāda veida negatīvisma.”
Negantība ir tās iekšienē, pārestība un viltus neizzūd tās tirgos. (Psalms 55:12)
Bet Dieva vārds nekad nezudīs. Pasaulē ir haoss, vieni ziņu virsraksti nomaina citus ziņu virsrakstus, politika mainās, mainās dažādi virzieni, cilvēkiem mainās emocijas, mainās dažādi statusi, bet Dieva vārds paliek mūžīgi.
Jo visa miesa ir kā zāle un visa viņas godība kā zāles zieds. Zāle nokalst, un viņas ziedi nobirst, bet Dieva vārds paliek mūžīgi. (1. Pētera vēstule 1:24)
Bībele ir vissvarīgākā grāmata. Šī nav reklāma, vienkārši atgādinājums. Grāmata “33 Panākumu principi” ir stingri balstīta Dieva vārdā. Tā ir kārtība, un tie ir universālie principi, kā Dievs ir iekārtojis radību, sistēmas, kā viss darbojas. Šajos principos pašos ir spēks, jo Dieva vārds paliek mūžīgi. Grāmatā ir Dieva vārda un Dieva gudrības praktisks pielietojums un izskaidrojums, un tas arī ir pamatots zinātnē. Ne visu pilnībā ticības lietās var pamatot zinātne, bet daudz zinātne apstiprina, ja tikai nav pseidozinātne. Ja tā zinātne nav tāda kā 2020. gadā, es to uzsveru, tur bija pseidozinātne un bizness. Ko es tev gribu pateikt, kā tu tagad jūties? Kā tu juties vakar? Kā tu juties visā šajā nedēļā? Kā tu jūties savā mājas grupiņā? Kā tu jūties savās krustcelēs? Kā tu jūties, kad tev ir pielipis kāds vīruss vai kad tev ir ilgstošas veselības problēmas? Kā tu jūties? Es gribu pateikt, ka ir pilnīgi vienalga, kā tu jūties, ir svarīgi, ka tu pieturies pie šiem principiem. Ir svarīgi, ka tu pieturies pie Dieva vārda. Tajos ir spēks. Tu saki “man nesanāk”, bet, ja tu tik un tā sper šo solīti, kas atbilst šiem universāliem Bībeles principiem, tajos pašos ir spēks un tie tevi nes. Tu pat vari neticēt, nejust. Ticība nav sajūtas. Dieva vārds paliek mūžīgi, nevis emocijas. Emocijas mēs atceramies, mēs piedzīvojam, tas ir labi, bet emocijas seko tad, kad tu pareizi dibini savu dzīvi uz Dieva vārda pamata. Es zinu, ka daudzi jūtas kā neveiksminieki, kā caurkrituši. Tu neesi caurkritis! Tu neesi neveiksminieks! Dievs tevi nes, ja tu pieturies pie Viņa, tad Viņš tevi nes – tā ir absolūta patiesība. Tu vari būt laimīgākais cilvēks pasaulē. Kas ir laimīgākais cilvēks pasaulē? Tas, kurš šodien jūtas kā laimīgākais pasaulē? Nē, nepareizi. Tas, kurš pieturas pie Dieva vārda principiem, tā nams ir celts uz klints – uz stipra pamata.
Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints. (Mateja evaņģēlijs 7:24-25)
Pāvils saka:
Bet ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību. (Romiešiem vēstule 5:3)
Mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās – ko tas nozīmē? Arī tad, ja ir ciešanas, kaites, ir izgāšanās, kļūdas un neveiksmes, arī ja tu ilgstoši esi stagnējis, tiklīdz tu vienkārši paņem malā emocijas, apliecini, ka tu vari. Tu to pat vari neapliecināt. Vienkārši sper soli šo principu virzienā, tajos ir spēks, tajos ir Dieva kārtība, un Dievs svētī un nes, Dievs piepilda. Visi tavi sapņi piepildīsies. Vīzijā ir ārkārtīgi liels spēks. Tas, ko tu redzi, tas arī izsauc darbības. Soļi, protams, ir jāsper, sapņi piepildās. Protams, tu esi izdomājis, kā tie piepildīsies, Dieva ceļi ir neizdibināmi, bet tie piepildīsies. Tavi sapņi jau piepildās. Draudze ir pārņemta ar mājas grupiņām, kuru mums ir daudz un ir daudz vadītāju. Visi vadītāji saprot, ka grupiņā cilvēkiem ir garīgi jāaug. Mums ir jābūt sālij, un grupiņai ir jāpievienojas jauniem cilvēkiem. Mums evaņģēlija vēsts ir jāaiznes daudziem cilvēkiem, un cilvēki ir jāpadara pilnvērtīgi caur ticību Dievam, Kristum.
Tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā. (Mateja evaņģēlijs 28:19)
Es saprotu, ka daudzi jūtas: kas tad es, ko tad es? Sākumā bija lielais wow un urrā, ko tad tie tur citi, es tagad sākšu kaut ko darīt. Paņēma, sāka darīt un puff vien sanāca. Nav tik vienkārši, vai ne? Nu galīgi nav vienkārši vadīt mājas grupiņu. Vispār nav svarīgi, ko tu domā par sevi. Vispār nav svarīgi, kā tu šodien jūties. Ir šāda grāmatiņa nopērkama “Mājas grupu vadītāja rokasgrāmata”. Tā ir ļoti sena, veca grāmata, var teikt, ka jau antikvariāts. Tajā ir mūsu draudzes mācība, kaut kādas nianses ir mainījušās, bet būtība nav mainījusies. Te ir vienkāršas lietas, kā vadīt mājas grupiņu. Vienkāršas lietas, kā cilvēku padarīt laimīgāku, nekā viņš ir šodien, kā cilvēku ievest Dieva klātbūtnē. Šeit ir elementāras lietas, un nav svarīgi: man nav ticības, es nejūtu ticību, man galvā ir īssavienojums. Nav svarīgi – ej ar savu īssavienojumu un izdari šos punktiņus. Vienkārši aizej un izdari, un Dievs tevi svētīs. Notiks pēc tā, kā tur ir rakstīts. Es tikko tev lasīju pravietojumu, pazudīs no virsrakstiem un būs citi virsraksti, un tā arī notika. Vai tāpēc vairs nebūs pavasara, vai vasaras vairs nebūs, vai Svētais Gars vairs nedarbosies? Tā ir Svētā Gara būtība, darboties tikai tad, kad mēs speram soļus. Nevis, ka mēs jūtam, ka ir jāsper kaut kādi soļi, vai es gribu, es gatavojos darīt tā vai šādi, es jūtu, ka šodien būs. Ne tāpēc, ka es jūtu, ka tikai šodien būs. Bet tāpēc, ka es pateicu konkrētus vārdus un izdarīju konkrētus soļus neatlaidīgi.
“Bet bezdievji ir kā saviļņota jūra, kas nevar rimt, bet kuras ūdeņi uzvanda dūņas un dubļus. Bezdievjiem nav miera!” saka mans Dievs. (Jesajas grāmata 57:20-21)
Bezdievji ir kā saviļņota jūra, panika no tā, panika no šitā, tad tur kāds drons ir iešmaucis Latvijas teritorijā, un ir neiespējamā misija notriekt, tad tur ir kāds viens, divi, trīs vīrusi, tad tur degvielas krīze. Visu laiku viļņojas kā jūra, kas nevar rimt, bet kuras ūdeņi uzvanda dūņas un dubļus. “Bezdievjiem nav miera!” saka Dievs.
Meklējiet To Kungu, kamēr Viņš atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš ir tuvu! (Jesajas grāmata 55:6)
Meklējiet To Kungu, kamēr Viņš atrodams. Šajā bangojušā jūrā draudze ir glābšanas klints. Tava ticība ir glābšanas klints. Ne emocijas, bet Dieva vārds! Dieva vārds, Viņa principi. Vienkārši turēties stipri uz Dieva vārda pamata. Cilvēks sastāv no gara, dvēseles un miesas. Dvēsele sastāv no prāta, emocijām un gribas. Mīļais draugs, tev pat nevajag prātu, jo viss tur ir uzrakstīts priekšā. Tas viss ir Bībelē. Vienkārši izlasīji, un nevajag tur neokorteksu (smadzeņu garozu), vienkārši izlasīji, tev pat neko nevajag saprast, vienkārši paklausi, vienkārši izdari solīšus. Tev nekas nav jājūt, jušanai vispār nav nekādas nozīmes. Tad pareizi sperti soļi nes rezultātu, kuru Dievs svētī. Rezultāts ir neizbēgams. Ar prātu vienkārši pieņem lēmumu un ej Viņa principos. Pēc tam tas arī ražo jeb ģenerē pozitīvas emocijas, par pozitīvām un labām lietām, kas atbilst Dieva vārdam. Emocijas ir svarīgi, emocijas ir labi, bet veselais saprāts ir svarīgāks par emocijām. Viņa vārds ir svarīgāks, būtiskāks un vērtīgāks par mūsu emocijām. Meklējiet To Kungu, kamēr Viņš ir atrodams.
Tālāk par 2020. gadu. Nekas nebija iespējams, te jau daudzi spekulēja, ka pasaules gals ir klāt un viss ir galā, ir jau sātana zīme un tur bija visādas spekulācijas, sazvērestības teorijas. Bet tajā brīdī es esmu šādi teicis: “Drīz būs grandiozs draudzes “Kristus Pasaulei” svētku dievkalpojums.” Viss tikai sākās, bet pravietojumā bija: “Drīz būs grandiozs draudzes “Kristus Pasaulei” svētku dievkalpojums.” Tāds šeit bija, jo bija visu konfesiju vadītāji. “Līderi lai sāk gatavot cilvēkus šim notikumam. Datums ir nolikts, kas būs pavisam drīz.” Iedomājies, tas ir vienkārši atskats uz 2020. gadu. Man ir vēl pravietojumi, kas ir senāki, globālāki, tagad tos visus es šeit nelasīšu. Pateicoties pravietošanas dāvanai, draudze spēja saglabāt savu identitāti, cilvēki saglabāja savu ticību, visā šajā dezinformācijas virpulī neatkrist no Dieva un visā šajā kontrolē, kas notika, saglabāt savu ticību, savu draudzi. Grupu vadītāji saglabāja savas grupiņas, un, galu galā, saglabāja veselo saprātu, pateicoties pravietošanai. Tāpēc pravietošana ir ļoti svarīga dāvana draudzei. Tā iedrošina, ceļ, dod cerību, tā dod ticību. Tas ir tas, kas man vislabāk patīk. Tāpēc es esmu mācītājs un motivātors. Tas man viss ir bijis vienmēr kopā. Man ļoti patīk celt cilvēkus, bet tai pašā laikā tu draudzē nevari tikai pravietot un teikt, ka viss būs labi. Ir jāmāca un jādara tamlīdzīgas lietas, un man ļoti patīk to darīt. Es domāju, ka tev arī to ļoti patīk dzirdēt. Tagad Dieva vārds:
Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns. (2. Korintiešiem vēstule 5:17)
Tu esi jauns radījums. Es saprotu, ka tu nejūties kā jauns radījums, es saprotu, ka tu citreiz jūties kā lūzeris. Tā ir? Kā kuram, citam ir dzelzs betona iekšējā uzbūve, citam vispār ir kaut kāda trauma, ir atņemta kāda smadzeņu daļa, ka viņš vispār jūtas slikti, viss ir slikti. Bet būtībā visi cilvēki ir vienādi. Ir brīži, kad tu jūties nekāds. Atkal visus uzmeti, atkal visus piečakarēji, kaut kur neatnāci, kaut ko neizdarīji, atkal puff tas pats vecais, nekas nenotiek. Kur ir jaunais radījums? Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, un viss ir tapis jauns.
Tu zini šos vārdus? “Viss man ir tapis jauns, viss jauns.” Arī tad, ja nākamreiz atkārtojas un tev atkal neizdodas, tu esi jauns radījums garā. Dvēsele ir jāpārģērbj ar pacietību un neatlaidību. “Vislabākās lietas man ir tikai priekšā. Man viss labākais ir priekšā. Šodien ir brīnišķīga diena. Man šodien notiek un vēl notiks tikai labas lietas! Man visu šo nedēļu līdz nākamajam dievkalpojumam notiks tikai labas lietas. Man ir sākusies veiksmes sērija. Es esmu ļoti veiksmīgs. Pēkšņi, vienā brīdī, sākās veiksmes sērija šodien.”
Jo šodien ir tā diena, ko Tas Kungs ir devis – priecāsimies un līksmosim šajā dienā. (Psalmi 118:24)
“Man paveicās. Man visu laiku veicas. Es esmu veiksmīgs.”
Henrijs Fords teicis: “Tam, kurš saka, ka var, un tam, kurš saka, ka nevar, – abos gadījumos viņiem ir taisnība.”
Tas, kurš visādās situācijās saka, ka viņš ir neveiksmīgs, – viņam ir taisnība. Tas, kurš domā un uztver visu kā veiksmīgs cilvēks, – viņam arī ir taisnība.
Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns. (2. Korintiešiem vēstule 5:17)
Tāpat spriediet arī jūs pār sevi, ka esat miruši grēkam, bet Jēzū Kristū dzīvojat Dievam. (Romiešiem vēstule 6:11)
Savas domas vērsiet uz augšu, kur ir tīkamas, šķīstas un patīkamas lietas. Tas, kā tu vērs savas domas, ne vienmēr pilnībā atbilst realitātei – tam, kas šodien notiek tavā dvēselē, miesā vai apkārt. Bet tu vērs savas domas uz augšu. Šeit tas ir skaidri rakstīts – tu savā prātā to dari. Spriediet par sevi, domājiet par sevi. Un zini, kā Dievs domā? Viņš saka – tā kā Kristū, domā par sevi tā, kā Kristus domā par jums, kā Dievs domā. Un kā Dieva Vārds saka – Dievam ir labklājības pilnas domas par mums. Es atceros kādu senu pasākumu, pie klavierēm bija sieviete, un viņa dziedāja dziesmiņu: “Dievs domā par mums, Dievs domā par mums.” Man šī dziesmiņa ir palikusi atmiņā, un kāpēc? Tāpēc ka dziesmiņa ir ļoti pozitīva. Dievs domā par mums. Viņam ir svētību pilnas domas par mums. Tāpat arī jūs domājiet par sevi saskaņā ar to, kas jūs esat Kristū.
Mozus un viņa dzīve ir sadalīta trīs posmos pa 40 gadiem. Pirmie 40 gadi – identitātes meklējumi. Tad viņš ir Ēģiptes princis, tad viņš ir ebrejs, neko nevar saprast. Beigās viņš nonāk tuksnesī. Nākamie 40 gadi ir rakstura pārmaiņas. Un tikai tad, 80 gadu vecumā, ir aicinājums, un viņš aiziet līdz galam. Viņš pats neiegāja apsolītajā zemē, un tomēr viņš gāja savu ceļu un no savas puses izdarīja visu, ko varēja izdarīt. Domāšanas veids – tas ir process, pacietība un neatlaidība domāt par sevi. Domāšana par sevi – tas ir process.
Arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz ar Kristu: žēlastībā jūs esat izglābti! (Efeziešiem vēstule 2:5)
Es nejūtos tā, ka būtu cienīgs. Labi, taisām tagad retrītu tādā ziņā, lai apliecināt: “Žēlastībā esmu izglābts. Mana identitāte ir Kristū, nekas to neapšaubīs, nekas to neatņems. Es esmu izglābts!” Es nejūtos, ka būtu izglābts vai cienīgs – nav tik svarīgi, kā es jūtos. Romiešiem vēstulē Pāvils saka:
Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības. (Romiešiem vēstule 3:23)
Neviens šeit, virs zemes, nav pilnīgs un neatbilst tam standartam, kāds ir Dievs. Neviens nevar būt pieņemts. Tāpēc nāca Kristus, tāpēc mira pie krusta. Viņš augšāmcēlās, lai mēs līdz ar Viņu augšāmceltos un mainītu savas domas, vērstu tās uz to, kas mēs esam savā būtībā – jaunais cilvēks garā. Bet ne pilnībā prātā, emocijās un miesā. Pāvils saka, ka mēs šeit, dzīvojot virs zemes, visu redzam kā spogulī jeb mīklaini. Bet ne šādā spoguļu kvalitātē kā šodien, ar tehnoloģijām, bet tajā laikā tas bija miglains atspulgs – pulēts varš vai kaut kas tamlīdzīgs. Mīklaini kā spogulī. Pāvils skaidri saka: “Es nedomāju, ka esmu pestīts līdz galam.” Gala pestīšana būs tad, kad mēs paveiksim šīs zemes gaitas. Mēs neesam pilnīgi, bet žēlastībā izglābti. Pieņem identitāti Kristū – jauns radījums, jauna identitāte, līdzīgs Kristum. “Jūs esat dievi,” ir rakstīts. Tā ir tava jaunā identitāte – līdzīgs Kristum, līdzīgs Dievam, ar dievišķu identitāti. Dievišķa identitāte iekšēji garā. Ar prātu tas ir jāpieņem, un ar lūgšanām un pielūgsmi tas ir jāveido. Saskaņā ar šo identitāti ir jāmainās domāšanai un dzīvei. Izglābts un dzīvs.
Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas. (Kolosiešiem vēstule 3:1)
Vai kādam kādreiz uznāk domas, ka esi nesvēts vai nederīgs, varbūt acīs nevari paskatīties? Bet Dievs nedomā tā, kā cilvēki domā. Ko saka Dieva vārds?
[..] Bet jūs esat nomazgāti, jūs esat svēti [..]. (1. Korintiešiem vēstule 6:11)
Tā ir Dieva īpašība – tas ir ideāls, perfekts, žēlastībā svētīts, pieņemts, Dieva bērns. Vai kādam kādreiz vajadzīga dziedināšana? Emocionāla, fiziska dziedināšana? Tagad mani mācītājs pasauks priekšā, pabrauks ar roku un dziedinās. Bībelē ir teikts, lai vecaji lūdz. Jā, mums tikko bija tāds dievkalpojums, kur mēs lūdzām par vajadzībām, par katru aizlūdzām. Bet ne pašā rituālā, eļļā vai aizlūgšanā ir spēks, bet tas ir dzīvajā Dieva vārdā.
Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti. (1. Pētera vēstule 2:24)
Tu iekšēji, garā – tavs jaunais cilvēks, garīgais cilvēks, kas caur garu esi dziedināts, perfekts, līdzīgs Dievam. Tu neesi Dievs, bet tu esi mazs dieviņš – tādā nozīmē, ka tu esi līdzīgs Viņam. Bet tavā garā līdzās pastāv Dieva Gars tevī. Es to nevaru līdz galam saprast. Tur vajadzētu shēmu uzzīmēt. Mēs nekļūstam par Dievu, bet Viņš ir kopā ar mums. Viņš apgaismo mūsu garu. Mūsu apgaismotais Dieva Gars liek mums vērst savas domas uz augšu. Mūsu apgaismotais gars, kas nāk no Dieva Vārda sēklas, kas mūsos ir izaugusi – šī gaisma liek mums arī justies citādi. Tā liek mums rīkoties citādi. Tas ir iekšējs impulss no Gara, vārda un no dzīvā Dieva Vārda. Un garā tu esi dziedināts. Garā tu esi ideāls, kā Ādams un Ieva paradīzes dārzā. Ar Jēzus brūcēm esi dziedināts.
Vai kādam ir bijusi sajūta, ka neviens tevi nemīl? Ir tev bijusi tāda sajūta? “Neviens mani nemīl, arī Dievs mani nesaprot un nedzird.” Man personīgi īsti nepiemīt tāda īpašība, bet kādreiz hormoni ir lejā, un šīs sajūtas ir ļoti spēcīgas. Ja mēs ļaujamies sajūtām, tās ieved sajūtu purvā. Un tad savas darbības sāc veikt saskaņā ar to, kā tu jūties. Tam nav ne gala, ne malas vairs. “Neviens mani negrib.” Tie, kas ir inkaunterā bijuši, anketas ir pildījuši, un droši vien visi vai lielākā daļa ir bijusi. Kas ir pirmā problēma, ar ko cilvēki saskaras un no kā rodas arī visas pārējās problēmas dzīvē? Pirmais ir tas, ka nav Dieva klātbūtnes. Bet ir Viņa principi. Un pirmais ir atstumtība ģimenē. Piemēram, vecākiem negribēts bērns. Mēs nezinām, cik smalki ir šie mehānismi cilvēka neiroloģiskajā uzbūvē. Tie, kas studē psiholoģiju, var vairāk kaut ko saprast par šiem mehānismiem. Pat negribēts bērns cilvēkam var izraisīt problēmas vēl pieaugušā vecumā. Viņam ir problēma no šīs atstumtības.
Piemēram, mamma gribēja taisīt abortu, bet kaut kādā brīnumainā kārtā tu paliki dzīvs. Aleluja! Tev ir par ko pateikties Dievam. Priecīgs uzņem Dieva vārdu ar prieku. Negribēts bērns ģimenē, kur starp vecākiem ir tik daudz nepareizu lietu, un cik daudz vecāki paši ir salaiduši dēlī, un cik mēs paši, pat ticīgi būdami, izdarām nepareizi. Šodien baltais krekls par godu cilvēkiem, kurus es šodien laulāšu, tāpēc balts krekls. Tas cilvēkiem ir liels notikums, konkrēti šiem diviem cilvēkiem. Tad nu cieniet to, ka esmu baltā kreklā, jo ir tādi pāri, kas ir izšķīrušies. Man tomēr ir mācītāja pieredze jau 23 gadus. Es neskaitu, cik ļoti daudz cilvēku esmu laulājis, bet ir kas izšķiras. Ir cilvēki, kuriem arī mazi bērni ir bijuši, un viņi izšķiras. Es neesmu tiesnesis. Es nezinu visas situācijas ģimenē, varbūt tiešām tur bija tik neciešami. Sen esmu pārstājis domāt tajās kategorijās, ka vienmēr viss ir tikai tā un nekā citādi. Es mēģinu paskatīties no tā cilvēka skatupunkta, kā tas viss izskatās viņam. Bet jebkurā gadījumā bērniem no tā ir atstumtība – gribi vai negribi. Viņi tiek dalīti, viņi paliek pa vidu. Un pat ticīgi būdami izdara kaut kādas lietas nepareizi, un tas atstāj iespaidu uz bērniem. Un šodien, pieaudzis būdams, tu pat vari nezināt, kāpēc tik asi kaut ko uztver no cilvēkiem, kāpēc tev liekas, ka kāds tev grib ļaunu. Tas ir subjektīvi, bet arī tad, ja tas būtu pamatoti vai nepamatoti.
Bībelē ir teikts:
Jūs, brāļi, esat apsolījuma bērni kā Īzāks. (Galatiešiem vēstule 4:28)
Jā, tajā laikā bija diskriminācija. Brāļi un māsas, jūs esat apsolījuma bērni. Dievs jūs ir gribējis. Dievs jūs ir gribējis jau pirms vēl tapāt mātes miesās. Es esmu gribēts bērns. To saka Dieva vārds – mēs esam apsolījuma bērni kā Īzāks. Tu esi gribēts un pieņemts. Kā pazudušais dēls, kurš barojās ar sēnalām, kas palika pāri no cūkām. Kad viņš atgriezās pie tēva, tēvs viņu sagaidīja ar atplestām rokām un cēla dēlu godā. Gribēts un gaidīts bērns – apsolījuma bērns.
Sekojiet Dievam kā Viņa mīļie bērni. (Efeziešiem vēstule 5:1)
Kā Viņa mīļie bērni. Teiksi: mīlestības par maz draudzē. Bet tu esi Dieva mīļais bērns un mīļā meita. Šie visi pārējie ir nepilnīgi cilvēki. Viņi mīl tā, kā saprot, un nekur un nekad nebūs ideālas pilnības. Bet vienmēr tu esi Tēva mīļais bērns.
Mēs šobrīd runājam par identitāti. Visas problēmas rodas no mūsu identitātes traucējumiem. Kas es esmu? Ļoti daudz esmu dzirdējis šo no cilvēkiem: “Kas es vispār esmu?” Un, ja tev nav Dieva Vārda, kas veselīgi paskaidro, tad cilvēks dzīvo bailēs. “Ja tu neklausīsi, tu būsi ellē.” Un cilvēks drebinās no bailēm par elli, no tā, ka nevar paklausīt. Jo tu nekad nevari būt pietiekami labs un vienkārši ideāls. Dievam jau nevajag nekādus sasniegumus, no tevis nevajag ideālas darbības, tu esi Viņa mīļais bērns.
Skataities uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi? (Mateja evaņģēlijs 6:26)
Ja jau puķes, kas šodien uzplaukst un novīst, un krāsnī tiek iemestas, cik daudz vairāk Debesu Tēvs neģērbs jūs. Dzenieties pa priekšu pēc debesu valstības, un pārējās lietas jums tiks piemestas. Ko nozīmē dzīties pēc debesu valstības? Viņa principos, Viņa vārdā ir spēks, tas ir Dieva mehānisms, kā Viņš svētī. Un žēlastībā tu esi izglābts.
Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat. (Jeremijas grāmata 29:11)
Kad lasi Bībeli, ko tu redzi tur? Bībelē centrā ir Kristus.
Jo tā saka Tas Kungs Cebaots: Viņš mani sūtījis, lai iegūtu jaunu godu tautu starpā, kas jūs aplaupīja, jo, kas jums pieskaras, tas pieskaras Viņa acuraugam. (Caharijas grāmata 2:12)
Tu esi Dieva acuraugs, Viņš ir kā tavs plakstiņš.
Bet lai gavilē un priecājas, kam patīk mana taisnība, un saka vienmēr: “Liels ir Tas Kungs, kam prieks par Sava kalpa labklājību!” (Psalms 35:27)
Tu esi Dieva dārgums, tu esi Tēva dēls un meita, Viņš par tevi domā un priecājas par tavu labklājību. Ja kādam skauž tas, ko tu esi sasniedzis, tad Dievs par to priecājas. Dievs saka, ka Viņš apmierinās katru jūsu vajadzību pēc Savas godības pilnās bagātības Jēzū Kristū, mūsu Kungā. Jēzus pie krusta mira, Viņš ne tikai nomira fiziski, augšāmcēlās, bet tika aplaupīts, lai viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību.
Bet, tā kā jūs esat sekmēm bagāti visās lietās: ticībā, vārdā, atziņā, visādos centienos un savā mīlestībā uz mums, tad esiet bagāti arī šinī labdarības lietā. (2. Korintiešiem vēstule 8:7)
Apliecini par sevi: es esmu bagāts. Ir tik daudz dogmu, ir tik daudz aizspriedumu kristīgajā pasaulē. Ja kāds grib redzēt dogmas, es gan neiesaku lasīt, bet kad es ielieku kādu veselīgu postu, tad paskaties komentāriņos. Piemēram, vakar mums bija skola, tur ir komentārs: “Tu esi draudzē, tur arī paliec.” Ir tik daudzi, kas tev norāda, kas ir labāk, bet ir tikai viens, kā tev ir labāk. Tavs Tēvs, kas ir debesīs, Viņa vārds, jūs esat sekmēm bagāti visās lietās.
Ir daudz lēnos braucēju. Ir zīme “piecdesmit”, bet viņš brauc uz “četrdesmit”. Kaut gan mums Latvijā ir nerakstīts likums par plus desmit kilometriem stundā, arī pie radariem ir plus desmit, radars to nefiksē. Saeimā tas tika lemts, progresīvie gribēja samazināt pie pirmā kilometra sodīt, braukt vēl lēnāk, bet Saeima saglabāja esošo – plus desmit –, tā ka par to nesoda. Tu kādu brīdi brauc, un tad beidzot tev parādās iespēja apdzīšanai, kad nav pretējā plūsma tik liela, vai vienkāršā gadījumā tu izbrauc uz lielās šosejas, brauc garām, paskaties, kas tur sēž, un izbaudi braucienu.
Ir kaut kādas lietas, izaicinājumi, ko mēs cenšamies apdzīt, ir kaut kādas lietas, kur tu bakstāmies un nekā. Vai zini, kur ir problēma? Ne jau tajā cilvēkā, kas pie stūres, tajā mašīnā, bet tavā galvā, tur ir tava problēma. Tu būsi tas, kas apdzen. Apdzen to samilzušo, kas ir jau ilgstoši uzkrājies, vai tā ir stagnācija, izaugsme vai kāda veselības problēma, vai kāda attiecību problēma – šodien mēs to apdzenam. Mēs apdzenam to problēmu, un tā paliek aizmugurē.
Kad avarēja kuģis, uz kura bija Pāvils, viņi nonāca uz kādas salas. Bībelē par viņu ir rakstīts, ka sēdēja pie ugunskura, un vietējie iedzīvotāji, kas bija ļoti māņticīgi. Pāvils savāca žagarus, viņi kurināja ugunskuru, un odze aptinās ap viņas roku. Pāvils nokratīja odzi ugunī, un vietējie iedzīvotāji, kas to redzēja, gaidīja, kad Pāvils pēkšņi sastings, nokritīs un nomirs, bet nekas no tā nenotika. Un tad sāka teikt, ka Pāvils ir Dievs. Es gribu, lai tu šodien apdzen, lai tu sevi ieraugi jaunajā situācijā, tu atskaties uz veco, bet redzi jauno situāciju, jauno cilvēku, kas tu esi Kristū, žēlastībā glābts, bagāts visās lietās, dziedināts, emocionāli stabils un laimīgs, finansiāli turīgs, bet laime nav atkarīga no finansēm, bet pietiekamība ir nepieciešama, sakārtotas attiecības, esi mīlēts un pieņemts, un tāds kurš mīl. Dodiet, tad jums taps dots, mīliet Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu.
Es pateicos Tev, Svētais Gars, ka tu katru aizskar, ka mēs uzņemam ātrumu, mēs ejam garām, mēs ejam uz priekšu Tavā vārdā, mēs liekam savus soļus ikviena vietā, kur tu savas kāju pēdas liksi, tev piederēs ikviena vieta, kur tu savas kāju pēdas liksi, tev piederēs. Tev piederēs tas, ko tu šajā brīdī redzi, un aizies tas, ko tu apdzen. Esi stiprs drošs un nebaiļojies, jo Dievs ir ar tevi. Tas viss spēj kas tic! Jo Dievam nav nekā neiespējama. Ne tikai tava ticība, bet Dievs, Svētais Gars, jo Viņš ir ar tevi. Tu esi pieņemts, mīlēts, tu esi jauns radījums, viss tev pieder. Ja tev kaut kas šķiet neiespējams, tad Lūkas evaņģēlijā ir teikts, kas cilvēkam nav iespējams, tas ir iespējams Dievam. Kas cilvēkiem nav iespējams, ir iespējams Dievam! Pāvils nokratīja rāpuli ugunī – nokrati šaubas, neticību, neticību Dieva vārdam! Mēs pateicamies par Tavu klātbūtni, pateicamies, ka mēs steidzamies garām, tas, kas ir bijis, ir pagājis, viss ir jauns! Paldies Tev, Kungs, par jaunu sapratni, par jaunām emocijām un par dziedināšanu. Slava Tev, Svētais Gars! Āmen!
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Pravietošanas dāvana” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
