Dažreiz cilvēks iziet cauri daudziem dzīves līkločiem līdz saprot, 
ka tikai ar Dievu var iegūt īstu sirdsmieru, piepildījumu un jēgu savai dzīvei. Sergejs par sevi saka, ka dzīves jēgas meklējumi viņam nedeva mieru jau no jaunības, pat mazotnes. Tagad, iepazinis Dievu, kļuvis par kristieti un apmeklējot draudzi “Kristus Pasaulei”, viņš ir atradis īsto jēgu un piepildījumu savai dzīvei, pēc kā tā bija ilgojies.
“Jau bērnībā, vērojot, kā citas ģimenes svētdienas rītos kopā dodas uz baznīcu, brīnījos un nesapratu, kāpēc mūsu ģimene to nedara. Tomēr vēlāk par garīgām lietām īpaši vairs nedomāju. Kad izaugu, kļuvu par tālbraucēju jūrnieku. Uzskatu, ka nebiju ne alkoholiķis, ne izvirtulis, ne narkomāns, kaut arī no visa tā mazliet biju izmēģinājis. Likās, ka manā dzīvē viss bija kārtībā – bija veselība, laba alga, mājas. Taču okeāna varenība, zvaigžņotā debess naktīs un dabas stihija vētrās bieži man lika aizdomāties par savu vietu pasaulē un to, ka pār mums, cilvēkiem, ir kaut kas lielāks un augstāks, Radītājs. Tā sākās mani dzīves jēgas meklējumi un ceļš pie Dieva. Skaidri sapratu, ka, dzenoties tikai pēc materiālajām lietām, es velti izniekoju sev dzīvē atvēlēto laiku.
Reiz vecmāmiņa man uzdāvināja lūgšanu grāmatu. Es to lasīju, lūdzu un iedziļinājos tekstā. Tā bija mana kristīgā literatūra apmēram gadu. Tad kāda paziņa jautāja, vai es nevarot lūgšanu grāmatu uzdāvināt viņai. Negribīgi no tās šķīros, jo pa šo laiku tā bija kļuvusi man mīļa. Pēc pāris mēnešiem kārtējā reisā jūrā, kad mēs ar apkalpi bijām jau Kanādā, kāds turienes misionārs man uzdāvināja Jauno Derību latviešu valodā. Nodomāju – redz kā, dodiet, tad arī jums taps dots! Sāku uz kuģa katru dienu lasīt Jauno Derību un arvien vairāk noticēju, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls, nomiris pie krusta un augšāmcēlies par mani, lai manai dzīvei būtu jēga un nākotne šeit un mūžībā. Radās vēlme mācīties Bībeli, izprast vairāk Dieva Vārdu un Viņa gribu. Sāku meklēt internetā vietas, kur varētu padziļināti apgūt Bībeles mācību, līdz atradu draudzes “Kristus Pasaulei” mājas lapu un Bībeles skolu. Kad biju krastā, aizgāju uz pāris Bībeles skolas nodarbībām un tad mani uzaicināja arī uz mājas grupiņu. Pēc kāda laika es pieņēmu Jēzu par savu Kungu un pēc laika draudzes lūgšanu nometnē inkaunterā arī tiku kristīts.
Lai gan sāku arvien vairāk iepazīt Dievu un Viņa gribu, tomēr man vēl bija kāds mīļš hobijs, kas deva arī ienākumus. Man patika spēlēt pokeru kazino un arī internetā. Ja labi māk spēlēt, tad var arī labi nopelnīt. Tā nu es, pārtraukumos starp reisiem, gāju uz kazino gluži kā uz darbu. Tur šī kaisle cilvēkos tiek īpaši uzturēta un uzjundīta, bieži vien arī ar alkohola palīdzību. Kāds zaudē visu savu naudu, bet cits iedzīvojās uz viņa nelaimes rēķina. Jau mācoties draudzes Bībeles skolā, sāku saprast, ka spēlējot pokeru kazino, es nerīkojos pareizi. Ja es nopelnu, tad tikai tādēļ, ka kāds zaudē. Šādi, uz citu rēķina, es pārkāpju svarīgu Dieva principu – vai es mīlu savu tuvāko, kā sevi pašu, vēlot viņam nelaimi zaudēt naudu? Nodarbojoties ar kāršu spēli, es arī nedodu nekādu labumu sabiedrībai, neradu nekādu pievienoto vērtību, tikai savācu naudu no neveiksmīgajiem un tiem, kuri neprot spēlēt šo spēli. Līdz ar to, Dieva acīs pokers ir negodīgs peļņas avots un es to skaidri sapratu! Tādēļ izlēmu pārtraukt šo nodarbi, jo iekšēji Dievs uzrunāja, ka tas nav darbs, kas nesīs man svētību. Es sāku nopietnāk lūgt Dievu un pieķēros Viņam vēl stiprāk, jo tikai uz Viņu es varu paļauties.
Vēlāk izmēģināju viesnīcu biznesu. Tomēr uzņēmējdarbība prasīja no manis tik daudz laika un spēka, ka vairs nevarēju nākt uz draudzes dievkalpojumiem un mājas grupiņām. Nepagāja ilgs laiks, kā es biju galīgi izmocīts un sapratu, ka patiesībā vergoju no rīta līdz vakaram pats sev. Es patiesībā beigās nodarīju pāri sev, jo liku darbu augstāk par Dieva lietām un nomocīju sevi, kas nekādā gadījumā nenestu labumu. Tādēļ izlēmu sakārtot savas prioritātes un atteicos no viesnīcas vadīšanas. Es zinu, ka, veltot laiku Dievam, tas vienmēr atmaksāsies vairākkārt!
Ko es ar to esmu ieguvis? Patlaban strādāju algotu darbu, un, lai arī mana peļņa vairs nenāk tik viegli, kā spēlējot kārtis kazino, man netrūkst nenieka! Mana alga ir apziņa, ka vairs nedaru Dievam netīkamas lietas un neiedzīvojos uz otra neveiksmes rēķina. Esmu svētīts ar to, kas man ir! Mans ieguvums ir cilvēki draudzē, kuri tic un mīl Dievu, kā arī atbalsta mani. Kad pirmo reizi biju mājas grupiņā un vēl domāju, vai šeit ir mana vieta, kādā brīdī novirzījos no sarunām un ieskatījos savā lielajā, brūnajā Bībelē. Mans skatiens piesaistījās tikai vienai rindiņai: “Es esmu tas Kungs, Dievs, un šī ir Mana tauta!” Draudze “Kristus Pasaulei” ir mana draudze un mana mājas grupiņa ir vieta, kur man būt un augt kopā ar cilvēkiem, kas arī tic Dievam. Esmu ieguvis piepildījumu savai dzīvei, man sirdī ir miers, prieks un pārliecība par nākotni, jo esmu pietuvojies tam, pēc kā ilgojos senāk, skatoties zvaigznēs. Jēzus ir stabilākais pamats pilnīgi visam manā dzīvē. Viņš pamāca, arī pārmāca, un ejot cauri dažādiem dzīves līkločiem, es to ieraugu arvien vairāk. Un galu galā – ar šo dzīvi jau viss nebeidzas. Pēc tam seko mūžība!
Ir izmainījies arī mans raksturs. Esmu kļuvis daudz rāmāks un nosvērtāks. Savā sirdī esmu saņēmis mieru un man ir drošība par rītdienu. Savu ticību es nebalstu uz emocijām – daru pareizas lietas un Dieva principus, neskatoties uz problēmām, kas uzrodas dzīvē. Šobrīd kalpoju draudzē par kārtībnieku, ik nedēļu es ar savu mājas grupiņas vadītāju dodamies pie cilvēkiem, lai stāstītu par Dieva mīlestību caur Jēzu Kristu. Vairs nebaidos par to, ka nodzīvošu šo dzīvi bezjēdzīgi. Ik dienas lūdzu Dievam, lai manā dzīvē un kalpošanā ir augļi – citi cilvēki, kuri caur manu sludināšanu būtu atgriezušies pie Dieva, kļuvuši brīvi, laimīgi un veiksmīgi. Ja agrāk savu labklājību vairoju uz citu cilvēku neveiksmēm, tad tagad es palīdzu citiem iepazīt Dievu. Ja tu vēl nepazīsti Jēzu un, līdzīgi kā savā laikā es, meklē jēgu savai dzīvei, tad es tev iesaku – raugies plašāk! Paraugies dabā, debesīs! Tam visam ir Radītājs. Viņš mīl tevi un grib ar tevi iedraudzēties. Ja tu atvērsi savu sirdi un pieņemsi Jēzu par savu Kungu un Glābēju, tava dzīve izmainīsies!”
Sergeja Pudāna liecību pierakstīja Artūrs Danenbaums
