2011. gadā, kad Alīna sāka apmeklēt draudzi „Kristus Pasaulei”, viņa bija nelaimīga,
depresīva, meitene, pilna ar kompleksiem, un viņai šķita, ka ir sliktāka uz dumjāka par visiem pārējiem, kā arī neticēja, ka spēs dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Šobrīd jauniete ir dzīvespriecīga un laimīga. Alīna pati par sevi stāsta:

„Kad mācījos skolā, mana ģimene bija ļoti nabadzīga. Ģērbos vecās drēbēs, tādēļ klasē tiku izsmieta un apsaukāta par „bomzi”, neviens ar mani nedraudzējās, un no tā laika sāku justies ļoti vientuļa un atstumta. Bieži netiku arī līdzi mācību procesam un jutos, ka esmu dumjāka par citiem, ka nevaru iemācīties. Pirmajā un otrajā klasē paliku uz otru gadu un tādēļ mani pārcēla uz internātskolu, bet arī tur netiku līdzi mācību vielai. Jutos ļoti nelaimīga un nomākta. Kompleksu dēļ uzskatīju sevi par „lūzeri” un neveiksminieku. Vecākajās klasēs, kad ģimenes finansiālā situācija bija uzlabojusies, apmeklēju deju pulciņu un sāku saņemt uzmanību un atzinību, taču vientulības sajūta mani neatstāja.

Mans dzīvesveids bija haotisks, nebiju iemācījusies sevi disciplinēt un neplānoju savu ikdienu, līdz ar to vienmēr jutos neizgulējusies, miegaina un nespēju skaidri domāt. Nesakārtota laika dēļ vienmēr un visur kavēju, nevarēju ierasties savlaicīgi. Biju cilvēks, kuram nevarēja uzticēties un ar kuru neviens nopietni nerēķinājās. Arī darbā pastāvīgā noguruma dēļ bieži vien pavirši izpildīju savus pienākumus. Šādā stāvoklī nespēju skaidri domāt par veicamajiem darbiem un kvalitatīvi tos izpildīt. Par sevi varu teikt, ka biju egoiste, jo koncentrējos tikai uz sevi un savām vajadzībām, bet no apkārtējiem sagaidīju īpašas rūpes un mīlestību.

Pirms trim gadiem sāku apmeklēt draudzi „Kristus Pasaulei” un pakāpeniski mana dzīve mainījās. Sapratu, ka Dievs visus cilvēkus ir radījis vērtīgus un katrs spēj būt veiksmīgs, ja paklausa Viņa vārdam. Draudzē tika mācīts, ka pirmā svarīgā lieta ir katru dienu pavadīt laiku ar Dievu – lūgt un lasīt Bībeli. Sākumā tās man bija 15 minūtes, un tad pakāpeniski vairāk un vairāk.

2012.gadā aizbraucu uz mūsu draudzes trīs dienu lūgšanu semināru, kur tika īpaši lūgts par manām problēmām, tai skaitā arī par atstumtību un mazvērtību, kā rezultātā saņēmu iekšēju dziedināšanu. Šobrīd jūtos pieņemta un zinu, ka esmu Dieva mīļā meitiņa.

Tagad man bija jāmācās strādāt pie sava rakstura, lai dzīve mainītos. Lasot Bībeli, klausoties mācītāja sprediķus, sāku saprast, ka nav jākoncentrējas tikai uz sevi un jāgaida uzmanība no citiem cilvēkiem. Man pašai jārūpējas un jāparāda mīlestība apkārtējiem, jo Dieva vārds saka, ka svētīgāk ir dot, nevis ņemt. Šobrīd cenšos saskatīt citu vajadzībās un palīdzēt, savu iespēju robežās iepriecinu cilvēkus ar mazām dāvaniņām, un tas man sagādā lielu prieku. Kolēģiem, bijušām klasesbiedrenēm, kā arī nejaušiem paziņām stāstu par Dievu, aicinu uz dievkalpojumu un mājas grupiņu, lūdzu par cilvēku vajadzībām, jo palīdzēt iepazīt Dievu ir vislielākā vērtība, ko varu dot apkārtējiem. Esmu ieguvusi daudzus patiesus draugus, kas mani mīl.

Nākamā lieta, ko nācās mainīt raksturā, bija tas, ka vienmēr kavēju un biju neizgulējusies. Sapratu, ka mans juceklīgais dzīvesveids, un tas, ka laicīgi neeju gulēt, ka neplānoju savu dienu un nerūpējos par savu veselību, ir jāmaina un jāsakārto. Kādā dievkalpojumā mācītājs teica, ka kristietim jādzīvo tā, lai gars kontrolē miesu, nevis miesa kontrolē garu – tas nozīmē, lai cilvēks nepakļaujas iegribām, sajūtām, bet zina un dara pareizās lietas. Kavēšana nav laba īpašība, jo bieži sagādā problēmas citiem cilvēkiem. Saviem spēkiem ar to galā netiku, tādēļ sāku lūgt par to pati un kopā ar mājas grupiņas meitenēm. Dievs deva gribasspēku disciplinēt sevi, un tagad esmu sākusi plānot laiku, kad man jāiziet no mājas un cenšos visu darīt savlaicīgi un nepieļaut kavēšanos. Vakarā laicīgi dodos gulēt, nodarbojos ar fiziskām aktivitātēm, un miegainība ir pazudusi, jūtos moža un mundra, līdz ar to ir radies dzīvesprieks, enerģija un vēlēšanās strādāt, spēju arī daudz skaidrāk domāt un esmu laimīga, ka Dieva spēkā spēju uzvarēt savas nepilnības. Esmu kļuvusi par cilvēku, uz kuru var paļauties un kas savus pienākumus izpilda apzinīgi.”

Alīnas dzīve ir izmainījusies, pateicoties Dievam. Viņš patiešām darbojas jaunietes dzīvē, jo viņa lūdz, lasa Bībeli un paklausa draudzē sludinātajam vārdam. tādēļ viņa droši zina, ka Dievs ir spējīgs izmainīt cilvēka dzīvi, jo katru Dievs ir radījis kā brīnišķīgu personību un, paklausot Viņam, atnāk dziedināšana, izmainās raksturs un cilvēks soli pa solim kļūst tāds, kādu Dievs viņu patiesībā radījis.

Alīnas Jaskejevičas liecību pierakstīja Dace Daubere